Aizsardzības nozares budžeta izvērtējums laika posmā no 2001. līdz 2026. gadam

Latvijas drošību ietekmē vairāki faktori, kas saistīti ar notikumiem pasaulē. Viens no tiem ir militārās aktivitātes Latvijas tuvumā – Krievijas darbības Ukrainā un militārās aktivitātes Latvijas apkaimē. Otrs faktors ir terorisma un kiberuzbrukumu pieaugums, kas apdraud valsts un sabiedrības drošību. Vēl viens faktors ir mēģinājumi graut valsts ārējo un iekšējo stabilitāti, izmantojot dezinformāciju un citas informācijas kara metodes.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, “Nacionālā drošība” tiek definēta kā stāvoklis, kur valsts un tās sabiedrība ar savu darbību nodrošina valsts suverenitāti, konstitucionālo kārtību, sabiedrības brīvu attīstību un labklājību, kā arī mieru. Valsts galvenais uzdevums ir garantēt nacionālo drošību (Nacionālās drošības likums, 2000).

Aizsardzības ministrija ir atbildīga par valsts aizsardzības politikas veidošanu, īstenošanu un koordinēšanu. Aizsardzības ministrija plāno Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību, ņemot vērā dažādus resursus, piemēram, infrastruktūru, personālu un finanses. Latvijas aizsardzības budžeta plānošana vismaz 2% apmērā no IKP ļauj nodrošināt valsts aizsardzības spēju ilgtermiņā, tostarp plānojot nepieciešamos līdzekļus spēju saglabāšanai un uzlabošanai, Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas gatavības paaugstināšanai. Tas dod iespēju labāk pielāgoties pašreizējai drošības situācijai reģionā un veicina NATO spēju mērķu sasniegšanu.

Pētījuma mērķis ir analizēt izmaiņas Latvijas aizsardzības politikā un budžetā, kā arī to ietekmi uz valsts un reģionālo drošību laika posmā no 2001. līdz 2026. gadam, ņemot vērā valsts dalību NATO un starptautiskās drošības situācijas izmaiņas.

Pētījuma objekts ir Latvijas aizsardzības politika un tās finansēšanas dinamika, kā arī Latvijas reakcija uz NATO prasībām un reģionālās drošības izaicinājumiem.

Pētījuma priekšmets ir Latvijas aizsardzības budžeta struktūra un apjoms, tā izmaiņas atbilstoši nacionālajai likumdošanai un starptautiskajām saistībām, kā arī praktiskās iniciatīvas, kas tiek veicinātas sabiedroto spēku drošības un sadarbības stiprināšanai.

Pētījuma uzdevumi:

  1. Izvērtēt aizsardzības budžeta ieņēmumu izmaiņas laika gaitā, identificējot tendences un faktorus, kas veicināja ieņēmumu pieaugumu vai samazinājumu.
  2. Identificēt vēsturiskos notikumus un politikas lēmumus, kas ietekmēja aizsardzības politikas virzienu un finansējuma palielinājumu. Kā arī novērtēt, kā globālā un reģionālā drošības situācija ietekmē Latvijas aizsardzības stratēģiju un izdevumus.

2001.gada 05.apriļī tika pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas nosaka, cik daudz naudas valsts tērēs aizsardzībai. Šī likuma mērķis bija noteikt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija, lai plānotu Latvijas bruņoto spēku nākotni ilgtermiņā un lai palielinātu valsts aizsardzības spējas, orientējoties uz NATO standartiem. Tādējādi radot reālu pamatu Latvijai kļūt par daļu no Eiropas un transatlantiskajām drošības struktūrām, kas bija viena no Latvijas ārpolitikas un drošības politikas galvenajām prioritātēm.

Līkumā bija paredzēts šāds aizsardzības nozares finansēšanas apjoms:

  • 2002.gadā — 1,75 procentus no prognozēta IKP;
  • no 2003. līdz 2012.gadam (ieskaitot) — 2 procentus no prognozēta IKP (Valsts aizsardzības finansēšanas likums, 2001).

2014. gada 03.jūlijā šis likums zaudēja spēku.

2004. gada 29. martā Latvija Vašingtonā iesniedza dokumentus par pievienošanos NATO un oficiāli iestājās aliansē.

2014. gada 03.jūlijā Saeima pieņēma un Valsts prezidents paziņoja par jauno Valsts aizsardzības finansēšanas likumu. Šī likuma galvenais mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā NATO dalībvalsts varētu pildīt savas saistības aizsardzības jomā, kā arī nodrošināt atbalstu ilgtermiņa militāro projektu attīstībai Latvijā. Tādējādi atbalstot Latvijas dalību Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Līkumā ir paredzēts šāds aizsardzības nozares finansēšanas apjoms:

  • 2015.gadā — ne mazāku kā 1,0 procentu no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • 2016.gadā — ne mazāku kā 1,1 procentu no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • 2017.gadā — ne mazāku kā 1,3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • 2018.gadā — ne mazāku kā 1,5 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • 2019.gadā — ne mazāku kā 1,75 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • no 2020. gada līdz 2022. gadam — ne mazāku kā 2 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
  • 2023. gadā — 2,25 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 EUR;
  • 2024. gadā — 2,4 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 EUR;
  • 2025. gadā un turpmākajos gados — 2,5 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 EUR (Valsts aizsardzības finansēšanas likums, 2014).

1. tabula

Latvijas aizsardzības budžeta īpatsvars valsts budžetā ieņēmumos 2000.-2022. gadā

Avots: autores veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Aizsardzības ministrijas datiem

1.tabula dod priekšstatu par Latvijas valdības ieņēmumu un izdevumu lielumu gan absolūtos skaitļos, gan procentos no IKP, ka arī par aizsardzības budžeta lielumu, un tā īpatsvaru no valsts kopējiem izdevumiem un no IKP.

Analizējot 1. tabulas datus autore novēroja tendences:

  1. Kopējie valsts budžeta izdevumi procentos no IKP svārstījās, sasniedzot augstāko punktu ap 2009.-2010 gadiem (45,07%-45,83%), ko izraisīja globāla finanšu krīze.
  2. Līdzīgi izdevumiem, kopējie valsts budžeta ieņēmumi procentos no IKP svārstījās, bet ar mazāku amplitūdu, paliekot 32-38% robežās.
  3. Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi no 2001.gada līdz 2022.gadam pieauga gan absolūtos skaitļos (no 68 milj. EUR līdz 823 milj. EUR), gan procentos no valsts budžeta izdevumiem (no 2,63% līdz 5,24%), gan arī procentos no IKP (no 0,91% līdz 2,12%). Laika gaitā Latvija ir palielinājusi savu finansiālo atbalstu aizsardzībai, atspoguļojot Latvijas apņemšanos pildīt NATO saistības un stiprināt militārās spējas.

Izvērtējot aizsardzības izdevumu procentu no IKP, autore secina, ka:

  • Latvijas valdība stingri ievēro Valsts aizsardzības finansēšanas likumu.

Lai novērtētu aizsardzības budžeta izmaiņas un tā dinamiku, autore apkopoja datus no Centrālās statistikas pārvaldes un Aizsardzības ministrijas (sk. 1.attēlu).

Avots: autores veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Aizsardzības ministrijas datiem

1.att. Latvijas Aizsardzības ministrijas budžeta dinamika 2001.-2022.gadā

Kopš 2004. gada tiek vērojams pakāpenisks Latvijas aizsardzības budžeta pieaugums. Tas cieši saistīts ar to, ka 2004. gada 29. martā Latvija Vašingtonā iesniedza dokumentus par pievienošanos NATO un oficiāli iestājās aliansē. Latvijai, kļūstot par NATO dalībvalsti, bija jāsāk pildīt alianses prasības, kas ietvēra noteiktu aizsardzības spēju standartu ievērošanu un finansiālās saistības.

No 2010. līdz 2015. gadam bija vērojams aizsardzības budžeta samazinājums. Viens no galvenajiem iemesliem bija globālā finanšu krīze, kas sākās 2008. gadā. Šī krīze būtiski skarusi daudzas valstis, tostarp arī Latviju, kas piedzīvojusi ekonomisko recesiju. Finanšu krīzes laikā tika novērots būtisks kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazinājums, kas savukārt izraisīja valsts budžeta deficīta pieaugumu. Lai atjaunotu valsts finanšu stabilitāti un samazinātu budžeta deficītu, valdība īstenoja budžeta samazinājumus dažādās jomās, tostarp aizsardzībā.

Kopš 2016. gada ir vērojams būtisks Latvijas aizsardzības budžeta izdevumu pieaugums. Šis aizsardzības budžeta pieaugums cieši saistīts ar NATO lēmumiem, kas pieņemti, reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, tostarp Krimas aneksiju. Šie notikumi radīja bažas par drošību NATO austrumu flangā, kurā ietilpst arī Baltijas valstis. 2016. gada NATO samitā Varšavā alianse nolēma izvietot papildu spēkus Baltijas valstīs un Polijā, lai stiprinātu aizsardzības un atturēšanas politiku reģionā. Tas ietvēra daudznacionālu kaujas grupu izveidi, lai demonstrētu solidaritāti un vēlmi aizstāvēt alianses locekļus. Tās izveide prasīja no Latvijas papildu aizsardzības investīcijas, kas ietver viesu spēku uzņemšanu, infrastruktūras uzlabošanu un ieguldījumus militāro spēju attīstībā, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar sabiedroto spēkiem. Tādējādi Latvijas aizsardzības budžeta pieaugums 2016.gadā atspoguļo šo ģeopolitisko situāciju un Latvijas reakciju, kas ietvēra finansiālās saistības valsts un kolektīvās aizsardzības stiprināšanai.

Analizējot Latvijas aizsardzības budžeta dinamiku 2001.-2022.gadā, autore secina:

  • Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā bija būtisks pagrieziena punkts valsts aizsardzības politikā un finansēšanā. NATO prasību izpilde nozīmēja pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu, lai tas atbilstu alianses standartiem un veicinātu pašas militāro spēju attīstību.
  • Globālā finanšu krīze un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku 2008.–2010.gadā radīja nepieciešamību samazināt valsts izdevumus, tostarp aizsardzības budžetu. Lai stabilizētu valsts finanses, valdība samazināja izdevumus, kas ietekmēja arī aizsardzības finansējumu.
  • 2016. gadā, reaģējot uz Krievijas militārajām darbībām Ukrainā, NATO pieņēma stratēģiskus lēmumus, lai stiprinātu tās dalībvalstis savā austrumu flangā, tostarp Baltijas valstīs. Tas radīja nepieciešamību būtiski palielināt aizsardzības budžetu, lai finansētu nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanu, bruņoto spēku attīstību un sabiedroto spēku integrāciju Latvijā.
  • Latvijas apņemšanās pildīt NATO prasības un reaģēt uz reģionālās drošības izaicinājumiem ir bijusi nozīmīga valsts aizsardzības budžeta palielināšanā, kas veicina kolektīvo aizsardzību un atbilst alianses mērķiem.

Kopumā Latvijas aizsardzības budžeta dinamika atspoguļo valsts reakciju uz globāliem un reģionāliem notikumiem, kas ietekmē drošības politiku un finansiālo atbildību. Valsts ir demonstrējusi elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, lai nodrošinātu savu un sabiedroto drošību.

2021.gada novembra beigās Rīgā notika NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā ministru līmenī tika apspriesta nākamā NATO Stratēģiskā koncepcija, kā arī NATO nostāja pret Krieviju. Tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi draudi, kas var skart ne tikai Ukrainu, bet arī Latviju, kā arī reģionālo drošību visā Eiropā:

  • Krievijas militāro spēku koncentrācija uz robežas ar Ukrainu rada bažas par iespējamu militāru konfliktu un tā ietekmi uz visu reģionu, tostarp Latviju, kas ir NATO dalībvalsts un tuvu Krievijai.
  • Krievijas gaisa aizsardzības un pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšana, piemēram, Kaļiņingradas apgabalā un Krimā, var ierobežot NATO spēju brīvi pārvietoties un veikt operācijas Baltijas reģionā.
  • Krievijas stratēģija, kas ietver tādus hibrīdkara elementus kā dezinformācija un kiberuzbrukumi, varētu radīt iekšēju nestabilitāti Eiropas valstīs.
  • Krievijas mēģinājumi izspiest no Rietumvalstīm politiskās piekāpšanās un centieni ietekmēt kaimiņvalstu politiskos lēmumus varētu radīt spiedienu uz Eiropas valstu suverenitāti un politisko brīvību.

Krievijas rīcība, kas apšauba starptautiskos līgumus un drošības struktūras, varētu graut reģionālās un globālās drošības pamatus. Jebkura Krievijas veikta militāra agresija rada nestabilitāti un negatīvi ietekmē drošību Eiropas reģionā, tostarp Latvijā. Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij ir jābūt gatavai pretoties šiem draudiem, veicot savus drošības pasākumus un cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir ievērojami ietekmējis drošības situāciju Eiropā un īpaši tās austrumu flangā, kur atrodas Latvija. Šāda veida konflikts radījis bažas par iespējamu militāru agresiju pret citām Krievijai pietuvinātām valstīm, tostarp NATO dalībvalstīm.

Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, uzstājoties Ziemeļu grupas aizsardzības ministru sanāksmē Polijā 2023.gada 22.maijā, norādīja uz nepareizu uzskatu, ka Krievija pēc zaudējumiem Ukrainā ir novājināta un nevar radīt stratēģiskus pārsteigumus. Ziemeļu grupas aizsardzības ministri atzina, ka Krievijas agresija Ukrainā ir mainījusi drošības situāciju, apdraudot eiroatlantisko drošību un stabilitāti. Tika uzsvērta nepieciešamība turpināt militāro atbalstu Ukrainai un apvienoties pret hibrīd- un kodoldraudiem no Krievijas puses. Latvija sniedz nozīmīgu militāro atbalstu Ukrainai un īpašu uzmanību pievērš Ukrainas karavīru apmācībai. Sanāksmē Latvijas aizsardzības ministre teica: “Latvija turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā un jaunu spēju attīstībā, vienlaikus tā stiprinot NATO un īpaši Alianses ziemeļaustrumu flanga drošību. Mēs konsekventi palielinām valsts aizsardzības budžetu – šogad tie ir 2,25% no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā sasniegs 2,5%, bet dažus gadus pēc tam jau 3% no iekšzemes kopprodukta.”

2.tabula dod priekšstatu par plānoto Latvijas aizsardzības budžeta lielumu, un tā īpatsvaru valsts IKP.

2. tabula

Latvijas aizsardzības budžeta ieņēmumu plāns 2023.–2025.gadam

Avots: autores veidots pēc Aizsardzības ministrijas datiem

2024.gadā Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus plānots palielināt līdz 1 128 miljoniem EUR, kas ir 2,4% no IKP. Savukārt 2025.gadā – līdz 1 239 miljoniem EUR, kas ir 2,5% no IKP. Un 2026.gadā – līdz 1 435 miljoniem EUR, tādejādi sasniedzot 2,75% no IKP.

Izvērtējot Latvijas aizsardzības budžeta ieņēmumu plānu 2023.–2025.gadam, autore secina, ka:

  • Latvijas valdība nopietni uztver draudu līmeņa paaugstināšanos saistībā ar Krievijas militāro agresiju.
  • Kā arī stingri ievēro Valsts aizsardzības finansēšanas likumu.

Kopumā, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropā un Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības, aizsardzības budžeta palielināšana šajā periodā ir loģiska un nepieciešama reakcija, lai garantētu valsts un tās sabiedroto drošību.

3. tabula sniedz priekšstatu par Baltijas valstu aizsardzības budžeta un NATO kopējā aizsardzības budžeta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā laika periodā no 2014. līdz 2023. gadam.

3. tabula

Baltijas valstu un NATO kopējie aizsardzības nozares izdevumi procentos no IKP 2014.–2023.gados

Aizsardzības izdevumi kā daļa no IKP, %

Valsts

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022e

2023e

Igaunija

1,93

2,03

2,07

2,01

2,01

2,05

2,30

2,02

2,16

2,73

Latvija

0,94

1,03

1,44

1,59

2,06

2,02

2,15

2,07

2,08

2,27

Lietuva

0,88

1,14

1,48

1,71

1,97

2,00

2,07

1,97

2,47

2,54

NATO kopā

2,58

2,48

2,49

2,40

2,41

2,54

2,71

2,60

2,57

2,64

Avots: autores veidots pēc North Atlantic Treaty Organisation datiem

Analizējot 3.tabulas datus, ir novērojamas vairākas tendences attiecībā uz Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un visas NATO aizsardzības izdevumiem:

  • Pakāpenisks izdevumu pieaugums.
  • 2% no IKP līmeņa sasniegšana un pārsniegšana.
  • Atšķirības aizsardzības izdevumos starp Baltijas valstīm.
  • Īstermiņa samazinājumi un svārstības.
  • Prognozētais izdevumu pieaugums nākotnē.

Lai novērtētu Baltijas valstu un kopējo NATO aizsardzības budžeta izmaiņas, autore apkopoja NATO datus (sk. 2.attēlu).

Avots: autores veidots pēc North Atlantic Treaty Organisation datiem

2.att. Baltijas valstu un NATO kopējie aizsardzības nozares izdevumi procentos no IKP 2014.–2023.gados

Laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam visas trīs Baltijas valstis pakāpeniski palielināja aizsardzības izdevumus procentos no IKP. Tas atspoguļo izmaiņas reģionālajā drošības vidē un apņemšanos sasniegt vai pārsniegt NATO mērķi 2% no IKP.

Līdz 2018. gadam visu trīs valstu izdevumi bija sasnieguši vai pārsnieguši 2% no IKP, kas ir NATO izvirzītais mērķis. Tas liecina par Baltijas valstu apņemšanos stiprināt savu valsts aizsardzību un atbilstību NATO prasībām.

Katra valsts ir palielinājusi aizsardzības izdevumus atbilstoši savām individuālajām finansiālajām iespējām un drošības prioritātēm. Piemēram, 2020. gadā Igaunija sasniedza vislielāko procentuālo daļu no IKP (2,30%), bet Lietuva un Latvija nedaudz zemākas.

Atsevišķos gados, piemēram, Lietuvā 2021. gadā var novērot nelielu aizsardzības izdevumu samazinājumu procentos no IKP. Šīs svārstības var būt saistītas ar ekonomikas cikliskumu, mainīgām budžeta prioritātēm vai īpašiem finanšu apstākļiem.

Visās trīs Baltijas valstīs ir plānots arī turpmāk palielināt aizsardzības izdevumus procentuāli no IKP: Igaunija plāno tos palielināt līdz 2,73% 2023.gadā, Latvija līdz 2,27%, bet Lietuva līdz 2,54%.

Baltijas valstu plānotie turpmākie izdevumi pārsniedz kopējos vidējos NATO izdevumus, kas liecina par Baltijas valstu augsto apņemšanos aizsardzības finansējuma ziņā salīdzinājumā ar citām alianses dalībvalstīm. Pēc autores domām, šīs palielinājums ir cieši saistīts arī ar ģeopolitisko nestabilitāti reģionā.

Autore secina, ka kopumā Baltijas valstu aizsardzības spēju finansēšanā ir vērojama pozitīva tendence, kas ir svarīga gan nacionālās drošības, gan kolektīvās aizsardzības kontekstā.

Izmantotas literatūras saraksts:

  1. Aizsardzības ministre: Ir maldīgi uzskatīt, ka Krieviju karš Ukrainā ir novājinājis un tā nav spējīga uz jauniem stratēģiskiem pārsteigumiem [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministre-ir-maldigi-uzskatit-ka-krieviju-kars-ukraina-ir-novajinajis-un-ta-nav
  2. Aizsardzības nozares 2024. gada budžets [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://mdarhivs.eu?f=https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Bud%C5%BEeta%20infografika%20%282024%29.jpg
  3. Defence Expenditures of NATO Countries (2014-2023) [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_216897.htm
  4. Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. decembra rezolūcija par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://mdarhivs.eu?f=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2021-0515_LV.html
  5. Joint declaration by the president of the European Council, the president of the European Commission, and the secretary general of the North Atlantic Treaty Organization [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://mdarhivs.eu?f=https://www.consilium.europa.eu/media/21481/nato-eu-declaration-8-july-en-final.pdf
  6. Latvija ir NATO jau 18 gadu [skatīts 2023. g. 21.decembrī]. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvija-ir-nato-jau-18-gadu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
  7. Nacionālās drošības likums (2000.): LR likums [skatīts 2023. g. 18.decembrī]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/14011-nacionalas-drosibas-likums
  8. NATO ārlietu ministri Rīgā sāk sarunas par alianses jauno stratēģisko koncepciju [skatīts 2023. g. 26.decembrī]. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/nato-arlietu-ministri-riga-sak-sarunas-par-alianses-jauno-strategisko-koncepciju
  9. NATO samita Varšavā lēmumi par kolektīvās aizsardzības stiprināšanu [skatīts 2023. g. 21.decembrī]. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/nato-samita-varsava-lemumi-par-kolektivas-aizsardzibas-stiprinasanu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
  10. Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2001.): LR likums [skatīts 2023. g. 20.decembrī]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/7162-valsts-aizsardzibas-finansesanas-likums
  11. Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2014.): LR likums [skatīts 2023. g. 20.decembrī]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/267469-valsts-aizsardzibas-finansesanas-likums
  12. Vašingtonā iesniedzot Latvijas NATO pievienošanās dokumentu [skatīts 2023. g. 21.decembrī]. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/86331

Noderīgi:

  1. Tiesību akti saistībā ar tēmu “Valsts drošība un aizsardzība”

https://likumi.lv/ta/tema/valsts-drosiba-un-aizsardziba

  1. Defence Expenditures of NATO Countries (2014-2023)

https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_216897.htm

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.