Baltija komunisma varā

“Baltija komunisma varā”

1. Izskaidro šos jēdzienus! (6.p.)

Kolektivizācija – tautsaimniecības politika, lauksaimniecības pārveidošana – “sabiedriskošana” – PSRS, pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību – kolhozu un sovhozu saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu.

Deportācija – pamatiedzīvotāju izsūtīšana un iebraucēju izraidīšana no valsts.

Helsinki-86 – Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss

Rusifikācija – kādas teritorijas iedzīvotāju etniskās grupas pārkrievošana, to nacionālo valodu un kultūru piespiedu kārtā aizstājot ar krievu valodu un kultūru.

Industrializācija – mašinizētas lielražošanas attīstīšana ekonomikā.

“Dziesmotā revolūcija” – laika posms Baltijas valstu vēsturē starp 1986. un 1991. gadu, kas beidzās ar pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu visās trijās valstīs.

2. Sakārto notikumus hronoloģiskā secībā! (4.p.)

A Izveidots Rīgas Politehniskais institūts

B Pirmais kolhozs “Nākotne”

C “Baltijas ceļš” akcija

D Uzcelts Pļaviņu HES

E LR neatkarības atjaunošana

___A___B___D___C____E______

3. Raksturo kolhozu dibināšanas gaitu Latvijā! (4.p.)

Organizētājs – PSRS valdība

Kolhozu dibināšanas cēloņi – ar kolhozu palīdzību tika paveikta lauksaimniecības centralizēta vadīšana, tika likvidēti “kulaki”.

Izmantotās metodes – Valsts zeme tika nodota kolhoziem bez maksas un beztermiņa lietošanā. Kolhoznieku personīgajā īpašumā uz nedalīta kopīpašuma pamata varēja būt individuālā saimniecība (kolhoznieka sēta) un lietošanā piemājas zemes platība (katrai kolhoznieku ģimenei tika iedalīta piemājas zeme un ganību zeme), bet personīgajā īpašumā – dzīvojama ēka, nepieciešamās saimniecības ēkas, noteikts daudzums mājlopu un putnu, kā arī sīkais inventārs.

Iedzīvotāju attieksme – zemnieki nevēlējās stāties kolhozos. Taču zemnieku saimniecības tika apliktas ar nesamērīgi augstiem nodokļiem, kā arī zemnieki, kas neiesaistījās kolektivizācijā, tika represēti.

4. Kāpēc Latvijas neatkarības atgūšanu 1991.gadā sauc arī par “dziesmoto revolūciju”? Pamato savu viedokli! (2.p.)

Tā kā Latvijā daudzu dziesmu likteņi ir cieši saistīti ar visas nācijas likteni un daudzas no dziesmām padomju okupācijas laikā tika aizliegtas, par atmodas simbolu kļuva arī šo dziesmu atdzimšana jaunā kvalitātē.

5. Kāpēc, tavuprāt, daudzi Latvijas iedzīvotāji sadarbojās ar padomju okupācijas varu? (2.p.)

Daudzi Latvijas iedzīvotāji sadarbojas ar padomju okupācijas varu, jo baidījas no represijām. PSRS okupācija bija ilgu laiku, līdz ar to Latvijas PSR piedzima jau jauna paaudze, kura neredzēja citu dzīvi.

6. Papildini tekstu! (2.p.)

_____Gunars Astra___________ bija viens no pretpadomju kustības dalībniekiem. Viņa tiesas prāvā teiktie vārdi “šis laiks pazudīs kā ļauns murgs” piepildījās pēc vairākiem gadiem. ________Gunars Astra________ tika vairākkārt tiesāts, tomēr saglabāja savu pārliecību un nepadevās.

7. Apskati žurnāla “Zvaigzne” vāku un izskaidro komunistu dogmu “kultūrai jābūt nacionālai pēc formas un sociālistiskai pēc satura”! (4.p.)

Tas nozīmēja vēršanos pret iepriekšējo kultūras mantojumu Latvijā, jo Latvijas kultūra veidojusies vācbaltiešu, poļu u.c. tautu — “kungu” ietekmē, bija “nacionālistiska” — Latvijas brīvvalsts laikā radīta, tāpēc nebija saglabāšanas vērta. Netika atjaunotas kara laikā sapostītās pilis, baznīcas, muižas, pilsētu vēsturiskie centri, ēkas nojauca vai izmantoja citiem mērķiem, piemēram, ierīkoja skolas, sliktākajā gadījumā — noliktavas, kas atbilst socialistiskām idejām.

8. Uzraksti eseju! (12.p.)

“Baltijas valstu vienotība mūsdienās – mīts vai realitāte!”

Baltijas valstu vienotība – daudzi par to runāja pēc neatkarības atgūšanas. Vai tas ir iespējams mūsdienās?

Manuprāt, tas nav iespējams mūsdienās. Tomēr, Baltijas valsts kultūra nav vienota – igauņi, lietuvieši un latvieši runā dažādās valodās, tiem ir dažāda vēsture, nav kopīgu varoņu, gandrīz nav kopīgu svētku.

Otrkārt, Baltijas valstīm ir dažāds ekonomisks stāvoklis, piemērām Igaunijai ir augstāks IKP salīdzinoši ar Latviju un Lietuvu, un viņiem, visticamāk, negribēsies apvienoties ar valstīm, kurām ir mazāk attīstīta ekonomika.

Treškārt, visas valstīs pašlaik jau ir Eiropas savienības un NATO savienībā, un nav nekādas vajadzības veidot vēl vienu apvienību. Visas 3 valstīs ir gan ekonomiski saistīti, gan militāri saistīti.

Secinājumā var pateikt, ka Baltijas valsts vienotība mūsdienās ir mīts, un tas ir tālu no realitātes, jo ir vairāki iemesli: dažāda kultūra, dažāds ekonomiskais stāvoklis, savienības veidošanas nevajadzība.

 

Citi darbi šajā kategorijā

ATBILDES VĒSTULES NOFORMĒŠANAS RAKSTUROJUMS

•Vēstule ir svarīgs saziņas rīks un veids, jo pilda informēšanas un izglītošanas funkciju. No rakstītāja izpratnes par labu vēstuli ir atkarīgs saziņas rezultāts, klienta apmierinātība,

Ķīmija

97. uzd Reakcija A 0 +1 -2 +2 -2 0 Fe + H2SO4 (atšķ.) → FeSO4 + H2 ↑ (vide skāba – ūdensšķīdumā veidojas H+ jonu pārsvars)

Pārbaudes darbs „Elektromagnētisms”

1.uzdevums (6 punkti). Atzīmē, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess. Vai apgalvojums ir patiess? Ievelc krustiņu atbilstīgajā ailē! Nr.p.k. Apgalvojums Jā Nē 1. Ja patstāvīgo

Pārbaudes darbs par okeāniem

Grenlandes jūra Koraļļu jūra Baltijas jūra Melnā jūra Sarkanā jūra Karību jūra Malas jūras Iekšējās jūras Grenlandes jūra Koraļļu jūra Baltijas jūra Melnā jūra Sarkanā

Mape metodiskie meteriāli

par tēmu “VASARA” Mājasdarbs: Mape metodiskie meteriāli par tēmu “VASARA”   Sīkās motorikas attīstībai, radošie darbiņi Darbs ar dziju, lentēm – šņorēšana Darbs ar aplikāciju

Pārbaudes darbs “Līdzsvara”

Pārbaudes darbs „Līdzstrāva”     Vārds, uzvārds ……………………………………………………….. Datums: ………………………. Klase: …………… 1. uzdevums (12 punkti) Izvērtē, vai apgalvojums ir patiess, un pamato savu atbildi!

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.