Bīstamās vielas, to klasifikācija, prasības to glabāšanai un pārvadāšanai. Bīstamo vielu apzīmējumi.

Saturs

Ievads 3

1. Bīstamās vielas, to klasifikācija, prasības to glabāšanai un pārvadāšanai 4

1.1. Bīstamo vielu klasifikācija 4

1.2. Bīstamo vielu apzīmējumi 5

2. Prasības to glabāšanai un pārvadāšanai 7

Secinājumi 10

Izmantotā literatūra 11

 

Ievads

Ikdienā mēs ļoti bieži lietojam dažādus tīrīšanas līdzekļus gan telpām, gan veļai, tomēr to sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām var būt dažāda ietekme uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Kopumā mēs izmantojam vairāk nekā 80 tūkstošus sintētisku ķīmisku vielu savā ikdienas dzīvē. Daudzas no tām atvieglo mūsu ikdienu, taču pastāv arī tādas ķīmiskās vielas, kuras var kaitēt veselībai un videi. Ķīmisko vielu par bīstamu padara īpašības, kas tai piemīt un kuras praktiski nevar mainīt. Dažas vielas izraisa tādas tūlītējas veselības problēmas kā saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Citas vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā – izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu u.c. Piemēram, daudzos plastmasas izstrādājumos esošie ķīmiskie savienojumi var izjaukt cilvēka iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisīt nopietnas slimības pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem. Bīstamās vielas ir sastopamas gandrīz ikvienā precē, taču to daudzums katrā no tām var atšķirties.

Daudzas no ķīmiskajām vielām ir aizliegtas, vismaz Eiropas Savienībā. Citas nav atļauts izmantot atsevišķos produktos, piemēram, rotaļlietās, kosmētikā. Tomēr, neskatoties uz aizliegumiem, ir uzņēmumi, kas apzināti vai nezināšanas dēļ pārkāpj likumu un ražošanā izmanto neatļautās vielas. Daudz pārkāpumu saistībā ar bīstamām ķimikālijām atklāj no citiem pasaules reģioniem ievestajās precēs. Tāpēc, lai minimizētu iespējamos draudus cilvēka veselībai, piedāvājot tirgū ķīmiskās vielas un ķīmiskos maisījumus to etiķetē jābūt informācijai par iespējamiem riskiem un piesardzības pasākumiem, kā arī izplatītājiem un ražotājiem ir jāievēro normatīvajos aktos ietvertās normas un noteikumus bīstamo vielu izmantošanai, glabāšanai, pārvadāšanai un izplatīšanai.

Darba mērķis ir izzināt bīstamo vielu klasifikāciju, apzīmējumus, prasības to glabāšanai un pārvadāšanai.

Darba uzdevumi:

  • Izpētīt esošo zinātnisko literatūru un normatīvos aktus par bīstamajām vielā un ar tām saistītajām darbībām;
  • Analizēt un apkopot informāciju par bīstamajām vielām;
  • Veikt secinājumus.

Darba tika izmantotas šādas metodes – analīze, literatūras avotu analīze, sintēze.

Bīstamās vielas, to klasifikācija, prasības to glabāšanai un pārvadāšanai

Bīstamo vielu klasifikācija

Ķīmiska viela tiek definēta kā ķīmisks elements vai to savienojumi. Ķīmiskais maisījums ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām (piem. mazgāšanas līdzekļi, līmes, lakas, krāsas u.c.). Bīstamas vielas un maisījumi ir vielas vai maisījumi, kurus marķē ar bīstamības simboliem vai bīstamības piktogrammām un kuri ir klasificēti kā bīstami atbilstoši to fizikālai bīstamībai (sprādzienbīstamībai, uzliesmojamībai), bīstamībai veselībai vai videi.

Bīstamas vielas ir ķīmiskas vielas vai metāli, kas to fizisko īpašību dēļ rada tiešu apdraudējumu un var izraisīt bīstamas traumas vai nāvi dažādu iemeslu dēļ. Dažas no tām var radīt traumu jau tikai saskares rezultātā, savukārt citas var radīt kaitējumu, ķīmiski reaģējot ar citām vielām. Bīstamās vielas var iedalīt četrās galvenajās kategorijās:

  • vielas ar tiešu traumējošu iedarbību, kuras var radīt kaitējumu gan ar iepriekšēju ķīmisko reakciju, gan bez tās;
  • ūdens jutīgi materiāli, kas reaģē ar ūdeni vai tvaiku, radot karstumu vai uzliesmojošas sprādzienbīstamas gāzes;
  • oksidētāji, kas rada skābekli — vai nu dabiskā ceļā, vai arī karsēšanas rezultātā —, palielinot ugunsgrēka vai eksplozijas risku; un
  • toksiskas vielas, kas saindē sistēmu, tās ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu.

Dažas vielas var klasificēt vairākās no šīm kategorijām, tāpēc tās rada pat vēl lielāku risku.[1]

Ķīmiskās vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar Eiropas Savienības regulu 1272/2008 un Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Ķīmisko vielu likumu, Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību u.c. normatīvajiem aktiem. Ķīmiskās vielas un maisījumi uzskatāmi par bīstamiem, ja tie saskaņā ar regulu 1272/2008 klasificējami kādā no šajā regulā uzskaitītajām bīstamības klasēm.[2]

Ķīmisku vielu bīstamību nosaka pēc fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskās īpašības/ietekmes uz cilvēka veselību un specifiskajiem riskiem (vides risks, radioaktivitāte, infekcijas izplatības iespēja). Ķīmisko vielu bīstamības klasifikācija ir nozīmīga, jo korekti klasificējot riskus tiek nodrošināts ar ķīmisko vielu ietekme bīstamību saistīto risku samazinājums ikvienai ar šīm vielām saskarē esošajai personai.

Bīstamo vielu apzīmējumi

Ķīmisko vielu bīstamības apzīmējums ir frāze, ar ko apzīmē bīstamības klasi un kategoriju, kas raksturo bīstamu vielu vai maisījuma bīstamības veidu, ja nepieciešams, iekļaujot bīstamības pakāpi. Bīstamības piktogramma – grafisks noformējums, kas ietver simbolu un citus grafiskus elementus, piemēram, robežlīnijas, fona zīmējumu vai krāsu, ar ko paredzēts sniegt konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību.

Produktiem, kas ir bīstami cilvēka veselībai un apkārtējai videi, uz etiķetes ir jābūt bīstamības piktogrammai jeb attēlam, kas sniedz informāciju par risku, un paskaidrojošam tekstam, lai patērētājs nekaitētu savai vai citu veselībai, apkārtējai videi. Pastāv arī sataustāms bīstamības brīdinājuma simbols – šāds simbols domāts cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Uz produktu iepakojumiem arī tiek izveidots signālvārds – vārds, kas norāda bīstamības relatīvo līmeni, lai brīdinātu lasītāju par iespējamo bīstamību; nosaka šādus divus līmeņus: (a) „Bīstami” (vai „Briesmas”, vai „Draudi”) ir signālvārds, kas norāda uz lielākām bīstamības kategorijām; (b) „Uzmanību” (vai „Brīdinājums”) ir signālvārds, kas norāda uz mazākām bīstamības kategorijām.

Patlaban tiek izmantotas trīs sistēmas bīstamības marķēšanai un klasificēšanai. Visvairāk izmantoti tiek ADR apzīmējumi un klasifikācija, GHS (vispārēji saskaņotās sistēmas) simboli (GHS piktogrammas). Trešās grupas simboli ir ķīmisko vielu bīstamības simboli (skat. 1.attēlu.) mūsdienās ir novecojuši, bet vēl joprojām var būt sastopami uz atsevišķiem iepakojumiem.

1.attēls. Ķīmisko vielu bīstamības simboli

Bīstamības piktogrammas veido daļu no Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotās sistēmas (GHS), ko 2002. gadā apstiprināja ANO Ekspertu komiteja, tā tika publicēta 2003. gadā. GHS sistēmai ir divas apakšsadaļas — pirmā attiecas uz ķīmisko kravu transportēšanas noteikumiem, otrā uz sistēmas ieviešanu ikdienā.(skat. 1.tabula) [3]

1.tabula. GHS piktogrammas

Piktogrammas, kas norāda uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām

GHS-pictogram-explos.svg

GHS01: Sprādzienbīstams

GHS-pictogram-flamme.svg

GHS02: Viegli uzliesmojošs

GHS-pictogram-rondflam.svg

GHS03: Spēcīgs oksidētājs

Piktogrammas, kas norāda uz vielas vai maisījuma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi

GHS-pictogram-pollu.svg

GHS09: Kaitīgs apkārtējai videi

   

Piktogrammas, ka vēsta par vielas iedarbību uz cilvēka veselību

GHS-pictogram-skull.svg

GHS06: Toksisks

GHS-pictogram-exclam.svg

GHS07: Kaitīgs

GHS-pictogram-silhouette.svg

GHS08: Bīstams veselībai

Piktogrammas, kas norāda uz vielas vai maisījuma radītu ādas kairinājumu

GHS-pictogram-acid.svg

GHS04: Kodīgs

   

 

Ķīmisko vielu apzīmējumi ir būtiski bīstamo vielu esamības noteiktos produktos atpazīšanai, un drošības nodrošināšanai. Mūsdienās ir izveidota kompleksa sistēma bīstamo ķīmisko vielu marķēšanai.

Prasības to glabāšanai un pārvadāšanai

Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas laiž tirgū ķīmiskās vielas vai maisījumus, ir atbildīga par to, lai ķīmiskās vielas vai maisījumi, kas tiek laisti tirgū, būtu klasificēti atbilstoši tiem piemītošajām fizikālajām, ķīmiskajām, toksikoloģiskajām un citām īpašībām.[4] Ķīmisko vielu vai maisījumu ražotājs, importētājs vai izplatītājs nodrošina, lai tālākai izplatīšanai paredzētais bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu iepakojums būtu marķēts latviešu valodā. Izplatītājam ir jānodrošina, ka pircējs saņem visu nepieciešamo informāciju par riskiem veselībai un videi, kas var rasties lietojot konkrēto produktu, kā arī nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem.

Toksiskas un ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un maisījumus aizliegts pārdot fiziskajām personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Uzņēmējs, kas pārdod toksiskas vai ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai maisījumus, veic minēto ķīmisko vielu vai maisījumu pircēju uzskaiti. Veicot pircēju uzskaiti, norāda pārdoto toksisko vai ļoti toksisko ķīmisko vielu un maisījumu nosaukumu un daudzumu, kā arī pircēja vārds, uzvārds, personas kods un adresi. Ja pircējs ir uzņēmums – uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Pircēju uzskaites dokumentus uzrāda uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma. [5]

Ķīmisko vielu vai maisījumu ražotājs, importētājs vai izplatītājs nodrošina, bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu iepakojuma izturība un drošums, un, lai valstī tālākai izplatīšanai paredzētais bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu iepakojums būtu marķēts latviešu valodā.

Ķīmisko vielu bīstamība ir jāņem vērā, arī uzglabājot tās. Tāpat uzņēmumā ir jābūt drošības datu lapām (DDL) un citiem būtiskiem dokumentiem, kas raksturo vielu bīstamību un specifiskas uzglabāšanas prasības. Ķīmisko vielu uzglabāšanas plānam jāaptver visi uzglabāšanas aspekti:

  • prasības uzglabāšanas vietai un tās uzturēšanai,
  • ugunsdrošības pasākumi,
  • ķīmisko vielu un to novietņu marķēšana,
  • ķīmisko vielu sadalījums pa ķīmisko vielu grupām,
  • specifiskas ķīmisko vielu uzglabāšanas prasības,
  • būtiska informācija par ķīmiskām vielām,
  • DDL,
  • ķīmisko vielu uzskaites saraksts un citu nepieciešamo dokumentu glabāšana,
  • darbinieku apmācības.

Bīstamību, ko rada ķīmiskās vielas, un negadījumu skaitu var samazināt, ja ievēro ķīmisko vielu uzglabāšanas noteikumus. Svarīgas ir ievērot arī prasības uzglabāšanas novietnēm, īpaši, lielizmēra glabātuvēm. Visas ķīmiskās vielas un maisījumi ir jāmarķē atbilstoši regulai par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regulai), lai brīdinātu par to bīstamību. Parasti ir pietiekami ar ražotāja marķējumu. Papildus CLP marķējumam, kas apzīmē bīstamību, ir arī marķēšanas sistēma, ko izmanto, lai norādītu transportēšanas prasības, un tā ir izklāstīta ANO Rekomendācijās par bīstamo preču pārvadāšanu.

Saskaņā ar REACH regulas II pielikuma 31.pantu DDL 7.sadaļā tiek uzskaitītas rekomendācijas ķīmisko vielu un maisījumu drošai glabāšanai, t.sk., par uzglabāšanas telpām, iekārtām un drošības pasākumiem. Ja nepieciešams, tiek minēti arī ieteikumi, kā pārvaldīt riskus saistībā ar sprādzienbīstamu vidi, kodīgiem apstākļiem, uzliesmošanas apdraudējumu, izmaiņām laikapstākļos un nejaušām noplūdēm. Visai šai informācijai jāatbilst vielas fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kas minētas DDL 9.sadaļā. DDL jāglabā pieejamā vietā uzglabāšanas telpu tuvumā.

Vispārīgās uzglabāšanas prasības ķīmiskajām vielām ar specifiskām īpašībām – vispirms ir svarīgi, lai vielas un to maisījumi būtu pareizi marķēti. Ķīmisko vielu pārvaldībai nepieciešama precīza uzskaite. Būtiski ir arī vielas sadalīt pa grupām. Tāpat ir jāzina, kur un kādas ķīmiskās vielas tiek glabātas un kādi ir to derīguma termiņi. Ķīmiskām vielām ar dažādām bīstamības klasēm atšķiras uzglabāšanas prasības.  Ķīmiskās vielas ar noteiktām īpašībām ieteicams atdalīt no citām. Atsevišķām vielām ar specifiskām bīstamības īpašībām var būt nepieciešami individuāli uzglabāšanas apstākļi. Kopā uzglabājot nesaderīgas ķīmiskās vielas, pastāv negadījumu risks, piemēram, eksplozija, aizdegšanās, toksisku gāzu veidošanās. Ķīmiskās vielas, kuras nopietni apdraud cilvēku veselībai, arī ir jāuzglabā atsevišķi.[6]

Autotransportā par bīstamu kravu tiek uzskatīta tāda krava, kas, neievērojot bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumus, var radīt kaitējumu cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī nodarīt postījumus apkārtējai videi. Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi bīstamības kritērijus pēc kuriem tiek atbilstoši klasificētas bīstamās kravas. Lai veiktu bīstamas kravas pārvadājumus, transporta līdzeklī noteikti jābūt kravas pavaddokumentam, rakstiskajai instrukcijai (avāŗijas kartiņa), autovadītāja apliecībai bīstamo kravu autopārvadājumiem un transportlīdzekļu atbilstības sertifikātam (tas attiecas tieši uz cisternu pārvadājumiem un veicot 1.klases kravu pārvadājumus). Savukārt, kravas pavaddokumentā jābūt norādītai sekojošai informācijai: ANO numurs, kas seko pēc burtu salikuma UN, piemēram, UN 3291; pareizs un oficiāls kravas nosaukums; bīstamības zīmes parauga numurs; vielas iepakošanas grupa, ja tāda ir piešķirta; tuneļa kods, ja pārvadājuma maršrutā ir tuneļi; kopējais daudzums transportlīdzeklī; iepakojuma skaits un apraksts.

Pamata prasības, kas jāievēro un kam noteikti jāatrodas mašīnā, kas ved bīstamās kravas:

  • mašīnā ir jāatrodas vispārējās nozīmes drošības aprīkojumam:
  • papildu aprīkojums atsevišķām klasēm;
  • transportlīdzekļa pilnai masai atbilstošiem ugunsdzēšamajiem aparātiem.

Transportlīdzekļus, kas pārvadā bīstamās kravas ir piestiprinātās oranžās plāksnes gan mašīnas priekšpusē, gan aizmugurē. Savukārt cisternu mašīnas, kas pārvadā šķidrumu, tiek papildus nomarķētas arī sānos, sniedzot informāciju par vielu, kas tiek vesta un laikus brīdinot par riskiem, kas var rasties negadījuma brīdī. Bīstamo (ADR) kravu pārvadāšanas noteikumi netiek attiecināti vai tiek daļēji attiecināti, ja krava tiek pārvadāta ierobežotā daudzumā. Situācijās, kad ierobežota daudzuma ADR kravu pārvadā transportlīdzeklis, kura masa ir lielāka par 12 tonnām, tad transporta līdzeklim jābūt nomarķētam ar pazīšanās zīmi. Lai transportētu dažādas vielas ļoti minimālos daudzumos, ir jāievēro tikai, lai vienā transportlīdzeklī esošās bīstamās kravas daudzums nepārsniedz 1000 riska vienības. Ir jābūt pareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem un vedamajai kravai ir jābūt atbilstoši apzīmētai un iepakotai. Vedot bīstamās kravas, lielākoties ražotājs vai nosūtītājs informē precīzi par kravas aprakstu, cik daudz ir bīstamās kravas un kādas prasības jāievēro.[7]

Par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.[8]

Secinājumi

  1. Bīstamas ir sintētiskās ķīmiskās vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vielu par bīstamu padara īpašības, kas tai piemīt un kuras praktiski nevar mainīt.
  2. Ķīmiskās vielas klasificē, iedalot tās vienā vai vairākās bīstamības klasēs atbilstoši Ķīmisko vielu un citiem Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem.
  3. Ķīmisku vielu bīstamību nosaka pēc fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskās īpašības/ietekmes uz cilvēka veselību un specifiskajiem riskiem (vides risks, radioaktivitāte, infekcijas izplatības iespēja).
  4. Ķīmisko vielu bīstamības klasifikācija ir nozīmīga, jo korekti klasificējot riskus tiek nodrošināts ar ķīmisko vielu ietekme bīstamību saistīto risku samazinājums ikvienai ar šīm vielām saskarē esošajai personai.
  5. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabā iepakojumā, uz kura ir etiķete ar bīstamības simbolu, ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību apzīmējumu.
  6. Pārvadājot bīstamās ķīmiskās vielas transportlīdzeklim ir jābūt atbilstoši marķētam, kā arī pašā transportlīdzeklī ir jāatrodas aizsardzības līdzekļiem.
  7. Iepakotās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus aizliegts uzglabāt kopā ar pārtiku vai dzīvnieku barību.
  8. Pārdevējam ir jārūpējas, lai pircējs saņemtu visu nepieciešamo informāciju par riskiem veselībai un videi, kas var rasties lietojot konkrēto produktu, kā arī nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem.

Izmantotā literatūra

Dangerous Substances. European Union. 2020. Retrieved from: https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/SAMANCTA/LV/Safety/DangerousSubstances_LV.htm [skatīts 20.10.2020.]

Ķīmisko vielu likums. Latvijas Vēstnesis, 106, 21.04.1998. https://likumi.lv/ta/id/47839

Bīstamo vielu klasificēšana. Pieejams: https://mdarhivs.eu?f=https://web.archive.org/web/20171215080159/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/klasificesana_un_markesana.pdf [skatīts 20.10.2020.]

Bīstamo vielu uzglabāšana, 2020. Pieejams: https://www.fitreach.eu/lv/content/uzglabasana [skatīts 20.10.2020.]

  1. Bistamo kravu pārvadāšanas noteikumi. 2020. Pieejams: https://cargomax.lv/noderigi/bistamas-adr-kravas/adr-kravu-parvadajumu-noteikumi/ [skatīts 20.10.2020.]
  2. Ķīmiskās vielas un maisījumi. 2020. Pieejams: meteo.lv/lapas/vide/kimiskas-vielas-un-maisijumi/kimiskas-vielas-un-maisijumi?id=1024&nid=370 [skatīts 20.10.2020.]
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 ( 2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ)
  1. https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/SAMANCTA/LV/Safety/DangerousSubstances_LV.htm

  2. Ķīmisko vielu likums. Latvijas Vēstnesis, 106, 21.04.1998. https://likumi.lv/ta/id/47839

  3. https://mdarhivs.eu?f=https://web.archive.org/web/20171215080159/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/klasificesana_un_markesana.pdf

  4. Ķīmisko vielu likums. Latvijas Vēstnesis, 106, 21.04.1998. https://likumi.lv/ta/id/47839

  5. Ķīmisko vielu likums. Latvijas Vēstnesis, 106, 21.04.1998. https://likumi.lv/ta/id/47839

  6. https://www.fitreach.eu/lv/content/uzglabasana

  7. https://cargomax.lv/noderigi/bistamas-adr-kravas/adr-kravu-parvadajumu-noteikumi/

  8. Ķīmisko vielu likums. Latvijas Vēstnesis, 106, 21.04.1998. https://likumi.lv/ta/id/47839

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.