Category: Augstskola

Konkurētspējas paaugstināšanas iespējas uzņēmumā “Senleja” pamatojoties uz tirgus pētījumu nozarē

Ievads Uzņēmuma “Senleja” konkurētspējas paaugstināšana ir būtisks izaicinājums šīs nozares dinamiskajā vidē, kur pastāv pastāvīgs tirgus attīstības un patērētāju prasību maiņas spiediens. Šajā kontekstā, veicot tirgus pētījumu, tiek nodrošināta aktuāla informācija par tirgus apstākļiem, patērētāju vēlmēm un konkurentu stratēģijām, kas var kalpot kā pamats uzņēmuma “Senleja” konkurētspējas uzlabošanai. Šobrīd viesnīcu

 Rīgas un Rīgas reģiona sporta nozares rādītāji

Ievads Nevienam nav noslēpums, ka sports ir viens no izklaides piemēriem, kā gan jaunieši, gan pieaugušie var pavadīt brīvo laiku. Fiziskie treniņi, sacensības vai spēles, nav nozīmes, jo sporta būtība ir fiziska aktivitāte, kas palīdz attīstīt fizisko un garīgo veselību. Mūsdienās sporta veidu skaits ir aptuveni 130. Varam izteikt piecas

Argumentētā eseja “Dzīves mirkļi”

Ikviena cilvēka dzīves ceļā tiek piedzīvoti neskaitāmi mirkļi – prieki, bēdas, pārbaudījumi, uzvaras un sakāves mirkļi. Šie mirkļi var būt nelieli pārdzīvojumi vai lieli notikumi, taču katram no tiem ir sava nozīme un vērtība. Ikviens dzīves mirklis tieši vai netieši skar cilvēka eksistences dziļākos aspektus, šie notikumi “veido, formē” personas

 Anglicismi latviešu valodā

Ievads Gan Satversme, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos ir uzsvērta latviešu valodas nozīme. Nacionālā attīstības plānā latviešu valoda tiek raksturota kā “būtisks resurss indivīda un valsts kopējai attīstībai. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir

Aizsardzības nozares budžeta izvērtējums laika posmā no 2001. līdz 2026. gadam

Latvijas drošību ietekmē vairāki faktori, kas saistīti ar notikumiem pasaulē. Viens no tiem ir militārās aktivitātes Latvijas tuvumā – Krievijas darbības Ukrainā un militārās aktivitātes Latvijas apkaimē. Otrs faktors ir terorisma un kiberuzbrukumu pieaugums, kas apdraud valsts un sabiedrības drošību. Vēl viens faktors ir mēģinājumi graut valsts ārējo un iekšējo

Prakses dienasgrāmata

  Datums Izpildītā darba/ veiktās aktivitātes īss raksturojums Patērētais laiks (stundas) 14.09.2022. Iepazīšanās ar prakses vietu un uzņēmuma darbības specifiku, līguma parakstīšana, iepazīšanās ar juristi Inesi Odiņu 4 16.09.2022. Iepazīšanās ar prakses vietu un uzņēmuma darbības specifiku turpināšana, pievēršot pastiprinātu uzmanību tieši uz juridiskajiem jautājumiem 8 21.09.2022. Konsultēšanās ar uzņēmuma

Resocializācijas pakalpojuma īstenošana pašvaldībās, personām pēc ieslodzījuma

Ievads Maģistra darba tēma “ Resocializācijas pakalpojuma īstenošana pašvaldībās, personām pēc ieslodzījuma”, izvēlēta tāpēc, ka personas, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietām, ir īpaša sociālā riska grupa. Tai ir jāpievērš īpaša uzmanība iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanos no ieslodzījuma vietas. Šim mērķim var pielietojot resocializācijas un probācijas programmas gan valsts līmenī, gan

TRANSPORTLĪDZEKĻA EKSPLUATĀCIJAS NODOKLIS

IEVADS Nodokļi to dažādajās variācijās ir pastāvējuši jau izsenis, jo no tiem gūtie ienākumi ir bijuši un pašlaik ir svarīgi impēriju, mūsdienās – valstu pastāvēšanai un normālai funkcionēšanai, sabiedrības kopējo vajadzību nodrošināšanai, apmierināšanai. Tomēr tajā pašā laikā jānorāda, ka pasaulē globāli un valstī lokāli notiekošie apstākļi, politiskie, ekonomiskie, sociālie un

Apdares materiālu izvēle uz projekta ekonomiskajiem rādītājiem

IEVADS Ikvienam ir tiesības uz mājokli – dzīvi cien̦pilnos apstāklo̦s, drošībā un mierā. Starptautiskie cilvēktiesību akti runā par šo tiesību minimālo standartu, un katrai tos apstiprinājušajai dalībvalstij atbilstoši saviem resursiem jātiecas to nodrošināt, tai skaitā, Latvijā. Ņemot vērā arvien pieaugošās izmaksas mājokļa ekspluatācijai, arvien novecojošā mājokļu fonda stāvokli valstī, kā

1905. gada revolūcija Latvijā – latviešu tautas cīņa par brīvību vai līdz tam agrāk neredzēta latviešu vardarbības izpausme?

¡Zemnieku neapmierinātība ar patstāvošo kārtību –  Vācbaltu muižnieku īpašumos bija lielākā daļa no zemes, kas noveda pie zemes nepietiekamības, radot lielu bezzemnieku šķiru, kas veidoja 60% no visiem iedzīvotājiem. ¡Lauku iedzīvotāji nebija apmierināti ar muižnieku privilēģijām.  ¡Lielais nodokļu slogs zemniekiem – zemniekiem bija ar saviem nodokļiem jāuztur pagasti. Tieši zemnieki veidoja

Digitālais mārketings

Ievads Izgatavots, pamatojoties uz uzņēmuma mājas lapas https://www.canva.com ONLINEFIT ir STRONGBODY izveidota online treniņu platforma, kas palīdz STRONGBODY Biedriem ( un ne tikai ) būt aktīviem arī dienās, kad sporta kluba apmeklējumam nav iespēja izbrīvēt laiku. STRONGBODY platformā atradīsi plašu online treniņu video piedāvājumu, kas aptver dažādus treniņu veidus –

19. gs. Eiropa

2. uzdevums. a) Polija, Somija b) Francija, Vācija, Itālija, Austrija c) Austrija, Polija, Grieķija d) Krievija e) Krievija f) Lielbritānija 3. uzdevums. Valsts Burts Skaidrojums Francija B Organizēja … ASV D Cīnītāji…. Vīnē C Valstu vienošanās… Krievija A Revolūcijas… 4. uzdevums. Vārds valsts Idejas, veiktais Oto Bismarks Vācija Veikta Vācijas

Viedokļu sadursmes Latvijas Republikas Satversmes tapšanas laikā (Valsts prezidenta institūts, referendumi, streiki, tiesnešu pilnvaru termiņš un Latgales jautājums).

Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas deva skaidrojumu, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai un Latvijas Satversmes izstrādāšanai, tomēr šis normatīvais akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. 1920.g. Satversmes sapulces pamatuzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi. Visplašākās debates izraisīja

Viduslaiku soda tiesību īpatnības (baltu un līvu pagāniskās tradīcijas un Livonijas savienības tiesības).

Viduslaikos kriminālprocesu varēja ierosināt pamatojoties tikai uz sūdzību, jo netika veikta pirmstiesas izmeklēšana, pierādījumi nebija pilnīgi. Lai varētu pieņemt sūdzību, bija jābūt 3 gadīgiem vīriem, kas varēja apstiprināt personas iesniegto lietu. Lēņu tiesību sistēmā bija paredzēta kriminālatbildība par lēņa zvēresta laušanu, kā arī par nepaklausību, par ko draudēja goda vai

Viduslaiku laulību tiesību īpatnības (baltu un līvu pagānisko laulību tradīcijas un kristīgā laulība, kopīgais un atšķirīgais).

Viduslaiku sākumā pēc baltu un līvu laulību tiesībām tika iedalīti 2 laulību veidi: 1) Vardarbīgās jeb piespiedu laulības. Uzskatāmas par vecāko laulību formu. Parasti notika vasaras saulgriežos. Sievu zagšana notika arī kara laikā, kad varēja piesavināties arī mantisku labumu. Zagto sievu uzskatīja par svešinieci attiecībā uz dzimtas sievietēm. 2) Līgumiskās

Viduslaiku dalītās īpašuma tiesības mērķis un nepieciešamība cilvēku savstarpējo attiecību koordinēšanā (feodālā satversme).

Cilvēku savstarpējo attiecību koordinēšanā (feodālā satversme). Feodālā satversme balstās uz lēņu tiesībām un ir tā laika valsts tiesību sadaļa. Lēņu tiesības: Publiskās tiesības: Valsts tiesības; Krimināltiesības; Privātās tiesības: Lietu tiesības; Mantošanas tiesības; Ģimenes tiesības; Valsts tiesības balstās uz “Lēņu kāpnēm” (Hierarhija): Ķeizars – ir ne tikai valdnieks, bet arī vasalis

Varas leģitimācija: jēdziens un problemātika. 40.v.

Vara var kļūt visaptveroša, ja to neierobežo, nekontrolē un nebalansē. Tā rada netaisnību un var apdraudēt personas brīvību. Makss Vēbers analizēja varas fenomenu Analizēja un dalīja sabiedrību slāņos. Legāls – atbilstošs likumam, tiesisks Leģitīms – parasti apzīmē varas orgānus un to lēmumus. Legalitāte un leģitimitāte parasti apzīmē varas orgānus un

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst: Iekšējās kārtības nodrošināšanu valstī Pastāvošās varas sargāšana Īpašuma aizsargāšana Sabiedrībai nevēlamu darbību loka noteikšanu un sankciju paredzēšanu. Atsevišķu darbības veidu reglamentāciju Iekšējās stabilitātes aizsargāšana Komunikācijas

Varas dalīšana Dž. Loka un Š. Monteskjē mācībās. 38.v.

Iemesli varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas 16.-17.gs sekmēja valsts attīstību, 17.gs beigās sāka traucēt valstu tālākai attīstībai, jo monarha vara bija nekontrolējama, savtīga, pret valsts interesēm vērsta. Nebija kontroles un ietekmes mehānisma, kas stabilizētu varas realizāciju. Džona Loka idejas: Nepieciešams funkcionāli nodalīt: Likumdevējvaru; Izpildvaru (+tiesu vara) Federatīvo

Izpildvara, tās funkcijas. 37.v.

Izpildvara saistīta ar valdības varu un pārvaldi. Izpildvara – piemēro likumus; Valsts varas funkcionālais atzars, kura tiešais uzdevums ir realizēt likumdevēja pieņemto politiku dzīvē. Formāli juridiski izpildvara pati politiku neveido, bet ir grūti nošķirt politikas realizāciju no politisku lēmumu pieņemšanas. Izpildvarai ir 2 līmeņi: Augstākais – valdība Zemākais – valsts

Valsts teritoriālās formas. 36.v.

Unitāra jeb vienota valsts Viena konstitūcija, tās normas tiek piemērotas visā valsts teritorijā bez izņēmumiem un vienmērīgi. Vienota augstākā valsts institūciju struktūra Viena pilsonība Vienota tiesību un tiesu sistēma Administratīvi teritoriālām vienībām nav politiskās pastāvības. Unitārisma pamatprincips – valsts varas centralizācija. Stipra centralizācija – Francija, Turcija, Japāna, Latvija Vājāka centralizācija

Demokrātija kā valsts politiskā forma.35.v.

Demokrātija. Tautas varas politiskais režīms, kur tautai (pilntiesīgajiem pilsoņiem) pieder augstākā vara, kuru tā realizē tieši vai ar ievēlēto pārstāvju starpniecību. Tautas varas absolūtisma princips. Demokrātija var būt realizēta gan republikas, gan monarhijas (Lielbritānija) veidā. Izņemot absolūto monarhiju. Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti

Valsts vēsturiskās formas (sociāli ekonomiskās). 34.v.

Valstu vēsturiskās formas: K. Marksa un F. Engelsa dalījums pēc tā, kā rokās ir kapitāls R. Ārona dalījums pēc tehnoloģijas attīstības sabiedrībā K. Marksa un F. Engelsa dalījums Vergturu valstis Feodālās valstis – galvenais īpašums ir zeme. Cilvēks juridiski un faktiski pakļauts zemei. (Dzimtbūšana) Buržuāziskās jeb kapitālistiskās valstis – visi

Publiskā valsts vara: jēdziens, robežas, nozīme, tās monopols valstī. 33.v.

Atkārtojas 23.jautājums – valsts vara kā konstutitīvais elements. Fiziskā, kas pieder likumā noteiktiem valsts orgāniem un no tiem tiek izlietota saskaņā ar attiecīgiem likumu noteikumiem. Iestādes kompetence Valsts vara darbojas likumu robežās Valstij pieder varas monopols – savā teritorijā un attiecībā uz saviem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka visas varas attiecības

Elitu teorija par varas attiecībām valstī. 32.v.

Elitu teorijas pamatlicēji: Gaetamo Moska (1858 – 1941) Vilfredo Pareto (1848 – 1923) Strādā atsevišķi Sabiedrība noslāņojas: Elite – varas nesēji Tauta – tautas lielākā daļa. Sabiedrība noslāņojas un tas ir dabiski un normāli tautas interesēs G.Moska Civilizācijas pazīme, ka sabiedrība noslāņojas. Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Elite

Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 31.v.

Līdztekus socializācijas procesam noris diferenciācijas jeb sociālās noslāņošanās process. Diferenciācija notiek 2 līmeņos: Sabiedrībā noslāņojas sociālās grupas Indivīdi noslāņojas katras sociālās grupas ietvaros. Diferenciācija saistīta ar: Ekonomisko stāvokli Nodarbošanos. Sekas: Sabiedrība noslāņojas Sabiedrības dalījums pēc lomām. Statusi un lomas. Marksisms par valsts izcelšanos un būtību. Pamatlicēji: Kārlis Markss (1818.-1883.) Fridrihs

Sabiedriskā līguma teorija par valsti. 30.v.

Joprojām mūsdienās vispopulārākā. Pauž uzskatu, ka valsts veidojusies indivīdu apzinātas darbības rezultātā, noslēdzot savstarpēju jeb sabiedrisku līgumu. Katram cilvēkam ir dabiskās tiesības. Varas leģitimācija – sabiedrības atbalsts. Toms Hobss (1588-1679) Idejas pamatlicējs Valsts organizēta sabiedrība kā dzīvs organisms. Organismam vajag visu -> visi cilvēki ir svarīgi, bet ne vienlīdzīgi. Cilvēks

Valsts loma sabiedrības dzīvē. 29.v.

Valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Sociāls fenomens, jo to veido sabiedrība; Filozofisks fenomens, jo valsts organizāciju un pārvaldi nosaka ideoloģija, vērtības un citi priekšstati, kurus attīsta un pamato filozofija. Politisks fenomens, jo valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Juridisks fenomens, jo tiesības ir politikas normatīvā forma Ekonomisks fenomens, jo veido sabiedrības

Socializācija: jēdziens, posmi, socializācijas aģenti. 27.v.

  Socializācija ir process, kurā persona apgūst un pieņem kādas sociālās grupas vērtību un normu sistēmu, iekļaujoties sociālo attiecību sistēmā. Tā sagatavo indivīdu dzīvei konkrētā sabiedrībā, sociālā grupā, tam ieņemot sociālo statusu. Nepārtraukts process mūža garumā, kurā persona apgūst valodu, normas, uzvedības modeļus, vērtības, gaumi un citu dzīvošanai sabiedrībā nepieciešamo.

Varas leģitimācija: jēdziens un problemātika. 26.v.

Vara-pirmkārt, ir tiesības pārvaldīt, politiska kundzība, valdība, tas ir tas līmenis, kuru mēs saprotam ar valsts varu. Valstij ir tiesības pārvaldīt, valstij ir tiesības pieņemt politiskos lēmumus sabiedrības vārdā. Vara vienlaikus arī ir iespēja pakļaut sev citus, pakļaut savai gribai,būt noteicējam pār citiemVara, t.i. fizisks spēks (ar varu kādam, ko

1.Autoritārisms kā valsts politiskais režīms. 25.v.

Autoritārisms jēdziens cēlies no franču autoritarisme. Autokrātija no grieķu – patvaldība. Autoritārisms ir politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās. Tas ir nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs. Var būt de jure – absolūtās musulmaņu monarhijās – nostiprināta

Tiesu vara, tās funkcijas. 24.v.

Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem

Tiesu vara, tās funkcijas. 23.v.

Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem

Varas dalīšana Dž. Loka un Š. Monteskjē mācībās. 22.v.

Vara – tiesība pārvaldīt,iespēja pakļaut sev citus,fizisks spēks. Varas apjoms valstī mēdz būt atškirīgs, tāpēc mēs varam izdalīt:1.Absolūtu jeb neirerobežotu varu – absolūtās monarhijās un totālitārās valstīs.2.Ierobežotu varu – jebkur, kur pastāv varas dalīšana. Kur ir tiesības, kas ierobezo valsts varu.Iemesli valsts varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas

1.Mazākuma problēma demokrātijā un tās risināšana. 21.v.

Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai

1.Mazākuma problēma demokrātijā un tās risināšana. 20.v.

Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai

1.Piedalīšanās problēma demokrātijā, tās risināšanas iespējas. 19.v.

Demokrātijas pamats ir nodrošināt pilsoņu iesaistīšanos varas formēšanā un politisku lēmumu pieņemšanā. Šī piedalīšanās problēma izpaužas tajā aspektā, ka, lai piedalītos demokrātijā, ir savi stingri noteikti nosacījumi (nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās u.c.). lai risinātu šādus jautājumus katra demokrātiska valsts izmanto savus politiskos aparātus, kas tad arī politiskiem lēmumiem to risina.

1.Totalitārisms un tā galvenās iezīmes. 18.v.

Totalitārisms: Izcelsme: franču totalitarisme Politiskais režīms, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi, neievēro vai atceļ konstitucionālās tiesības, nepieļauj legālu opozīciju un plurālismu, piekopj sabiedrības militarizāciju. Izveidojās uz dažādām marksisma modifikācijām. Totalitārisms ir jauns politiskais režims, kas ir izveidojies tikai 20.gs. radikālu ideoloģiju ietekmē – tāpēc kā totalitārisms ir balstīts uz radikālo

1.Demokrātija kā valsts politiskā forma. 17.v.

Izveidojās 5.gs. pirms mūsu ēras Atēnās Solona, Kleistena un Perikla reformu rezultatā.Dem. ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību.

1.Valsts pārvaldes formas. 16.v.

Valstu klasif. pēc pārv. formas tiek veid. pēc tā, 1. kas ir varas nesējs valstī 2.pēc kādiem principiem tiek veidotas valsts varas institūcijas – vēlēšanu vai mantošanas ceļā 2.kādas attiecības ir noteiktas starp valsts varas nesējiem un realizētājiem.Valstis (šobrīd pasaulē pastāv.) dalās:1.Monarhijas 2.Republikas 3.Teokr. Mon. ir valsts, kurā vara jur.

1.Kāpēc jānošķir valsts funkcijas no sabiedrības funkcijām? 15.v.

Valsts nepicieš. mūsd. saist. ar savu galveno uzd. – sab. kopēju mērķu sasniegš. un real. Valsts uzd. ir not.laikā ar optimāliem līdz. sasn. tos sab. mērķus, ko atsevišķi ind. vienatnē vai nu nevar sasniegt, vai arī viņiem to izdarīt traucē līdzekļu un laika trūkums. Mūsd. dem. valstīs par valsts galveno

1.Indivīda brīvības problēmas valstī. 14.v.

Pastāv vairākas „brīvības” izpratnes. Izmantojot Fridriha fon Hajeka (1899 – 1992), viena no ievērojamākajiem liberālajiem filozofiem 20.gs., definīcijas iedala:1. negatīvā brīvības izpratne – lai pateiktu, kas tas ir , mēs sakām ka nav šķēršļu. 2. pozitīvā brīvības izpratne – ir kaut kādas prasības, lai pateiktu, ka tā brīvība pastāv. Negatīvā

Atšķirības starp valsts iejaukšanos sabiedrības dzīvē demokrātiskā un totalitārā valstī. 13.v.

Demokrātiskā valstī valsts iejaucas sabiedrības dzīvē, lai noregulētu ar NA attiecības starp indivīdiem, kā arī tad, ja likumi tiek pārkāpti. Iecietība pret iedzīvotājiem. Valsts cenšanās apmierināt visu sociālo grupu intereses- apdraudētas sabiedrības vērtības ,kas vieno visus valsts piederīgos-grūtāk savā starpā nomierināt-ir vairāk lietas, kas var šķelt Šādu sabiedrību vadīt grūtāk.

1.Valsts pazīmes jeb konstitutīvie elementi 12.v.

Valsts no citām socializācijas org. atšķīrās, pirmkārt, ar mērogu.Otrkārt ar tiesībām piem. varu – valsts ir vienīgā, kas likumos noteiktos gadījumos var pielietot fiz. spēku pret pers. Sab.ir pilnv. valsti un valsts ir pilnv. amatp. piemērot fizisku varu. No šīs varas izriet tiesības noteikt aizliegto un atļauto. Valsts arī atšķiras

21.Elitu teorija par varas attiecībām valstī. 11.v.

Pamatlicēji – Gaetano Moska un Vilfredo Pareto.Gaetano Moska „Politikas zinātnes pamati” – 1908.g.ievēlēts par Itālijas parlamenta deputātu. Viņš uzskata, ka jebkura civilizēta sabiedrība veidojās no elites (valdošā mazākuma) un tautas (pārvaldājamiem). Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Piederību elitei nosaka dabiskā izlase (tikai tas, kurš ir sapratīgs un piederīgs)Vilfredo

1.Marksisms par valsts izcelšanos un būtību. 10.v.

Pamatlicēji: Kārlis Markss („Kapitāls”)un Fridrihs Engels(„Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās”. Kārlis Markss – uzskatīja, ka izmaiņas sabiedrībā izriet no sķiru konfliktiem. Tiek uzskatīts par pamatlicēju dialektiskajam un vēsturiskajam materiālismam. Marksisms ir ļoti ietekmīga ideoloģija. Sociālisti/sociāldemokrāti – veidojušies uz marksisma bāzes.Marksismam raksturīgas pieejas: 1.materiālisms (Vērsts pret reliģiju : ”Reliģija ir opiums

1.Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 9.v.

Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:

1.Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 8.v.

Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.