Papildus uzdevumi patstāvīgam darbam 1.uzdevums.Investīcijas un atmaksāšanas summas, EUR (pa gadiem) Gads – 1. var. – 2. var.0. – -2000 – -10001. – 300 – 2002. – 400 – 4503. – 700 – 3004. – 600 – 3005. – 500 – -Noteikt izdevīgāko investīcijas projektu Lai noteiktu izdevīgāku investīcijas projektu,
Vara var kļūt visaptveroša, ja to neierobežo, nekontrolē un nebalansē. Tā rada netaisnību un var apdraudēt personas brīvību. Makss Vēbers analizēja varas fenomenu Analizēja un dalīja sabiedrību slāņos. Legāls – atbilstošs likumam, tiesisks Leģitīms – parasti apzīmē varas orgānus un to lēmumus. Legalitāte un leģitimitāte parasti apzīmē varas orgānus un
Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst: Iekšējās kārtības nodrošināšanu valstī Pastāvošās varas sargāšana Īpašuma aizsargāšana Sabiedrībai nevēlamu darbību loka noteikšanu un sankciju paredzēšanu. Atsevišķu darbības veidu reglamentāciju Iekšējās stabilitātes aizsargāšana Komunikācijas
Iemesli varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas 16.-17.gs sekmēja valsts attīstību, 17.gs beigās sāka traucēt valstu tālākai attīstībai, jo monarha vara bija nekontrolējama, savtīga, pret valsts interesēm vērsta. Nebija kontroles un ietekmes mehānisma, kas stabilizētu varas realizāciju. Džona Loka idejas: Nepieciešams funkcionāli nodalīt: Likumdevējvaru; Izpildvaru (+tiesu vara) Federatīvo
Izpildvara saistīta ar valdības varu un pārvaldi. Izpildvara – piemēro likumus; Valsts varas funkcionālais atzars, kura tiešais uzdevums ir realizēt likumdevēja pieņemto politiku dzīvē. Formāli juridiski izpildvara pati politiku neveido, bet ir grūti nošķirt politikas realizāciju no politisku lēmumu pieņemšanas. Izpildvarai ir 2 līmeņi: Augstākais – valdība Zemākais – valsts
Unitāra jeb vienota valsts Viena konstitūcija, tās normas tiek piemērotas visā valsts teritorijā bez izņēmumiem un vienmērīgi. Vienota augstākā valsts institūciju struktūra Viena pilsonība Vienota tiesību un tiesu sistēma Administratīvi teritoriālām vienībām nav politiskās pastāvības. Unitārisma pamatprincips – valsts varas centralizācija. Stipra centralizācija – Francija, Turcija, Japāna, Latvija Vājāka centralizācija
Demokrātija. Tautas varas politiskais režīms, kur tautai (pilntiesīgajiem pilsoņiem) pieder augstākā vara, kuru tā realizē tieši vai ar ievēlēto pārstāvju starpniecību. Tautas varas absolūtisma princips. Demokrātija var būt realizēta gan republikas, gan monarhijas (Lielbritānija) veidā. Izņemot absolūto monarhiju. Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti
Valstu vēsturiskās formas: K. Marksa un F. Engelsa dalījums pēc tā, kā rokās ir kapitāls R. Ārona dalījums pēc tehnoloģijas attīstības sabiedrībā K. Marksa un F. Engelsa dalījums Vergturu valstis Feodālās valstis – galvenais īpašums ir zeme. Cilvēks juridiski un faktiski pakļauts zemei. (Dzimtbūšana) Buržuāziskās jeb kapitālistiskās valstis – visi
Atkārtojas 23.jautājums – valsts vara kā konstutitīvais elements. Fiziskā, kas pieder likumā noteiktiem valsts orgāniem un no tiem tiek izlietota saskaņā ar attiecīgiem likumu noteikumiem. Iestādes kompetence Valsts vara darbojas likumu robežās Valstij pieder varas monopols – savā teritorijā un attiecībā uz saviem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka visas varas attiecības
Elitu teorijas pamatlicēji: Gaetamo Moska (1858 – 1941) Vilfredo Pareto (1848 – 1923) Strādā atsevišķi Sabiedrība noslāņojas: Elite – varas nesēji Tauta – tautas lielākā daļa. Sabiedrība noslāņojas un tas ir dabiski un normāli tautas interesēs G.Moska Civilizācijas pazīme, ka sabiedrība noslāņojas. Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Elite
Līdztekus socializācijas procesam noris diferenciācijas jeb sociālās noslāņošanās process. Diferenciācija notiek 2 līmeņos: Sabiedrībā noslāņojas sociālās grupas Indivīdi noslāņojas katras sociālās grupas ietvaros. Diferenciācija saistīta ar: Ekonomisko stāvokli Nodarbošanos. Sekas: Sabiedrība noslāņojas Sabiedrības dalījums pēc lomām. Statusi un lomas. Marksisms par valsts izcelšanos un būtību. Pamatlicēji: Kārlis Markss (1818.-1883.) Fridrihs
Joprojām mūsdienās vispopulārākā. Pauž uzskatu, ka valsts veidojusies indivīdu apzinātas darbības rezultātā, noslēdzot savstarpēju jeb sabiedrisku līgumu. Katram cilvēkam ir dabiskās tiesības. Varas leģitimācija – sabiedrības atbalsts. Toms Hobss (1588-1679) Idejas pamatlicējs Valsts organizēta sabiedrība kā dzīvs organisms. Organismam vajag visu -> visi cilvēki ir svarīgi, bet ne vienlīdzīgi. Cilvēks
Valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Sociāls fenomens, jo to veido sabiedrība; Filozofisks fenomens, jo valsts organizāciju un pārvaldi nosaka ideoloģija, vērtības un citi priekšstati, kurus attīsta un pamato filozofija. Politisks fenomens, jo valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Juridisks fenomens, jo tiesības ir politikas normatīvā forma Ekonomisks fenomens, jo veido sabiedrības
Tiesiskas valsts princips – vēsture XIX gs. kontinentālā Eiropā tika atvasināts no angļu juristu mācības par „tiesību augstāko varu” jeb „the rule of law». „The rule of Law” ir taisnīguma pamatprincips, kas nosaka, ka visas personas, arī amatpersonas, likuma priekša ir vienlīdzīgas; ka personu var tiesāt vienīgi likumīga tiesa un
Socializācija ir process, kurā persona apgūst un pieņem kādas sociālās grupas vērtību un normu sistēmu, iekļaujoties sociālo attiecību sistēmā. Tā sagatavo indivīdu dzīvei konkrētā sabiedrībā, sociālā grupā, tam ieņemot sociālo statusu. Nepārtraukts process mūža garumā, kurā persona apgūst valodu, normas, uzvedības modeļus, vērtības, gaumi un citu dzīvošanai sabiedrībā nepieciešamo.
Vara-pirmkārt, ir tiesības pārvaldīt, politiska kundzība, valdība, tas ir tas līmenis, kuru mēs saprotam ar valsts varu. Valstij ir tiesības pārvaldīt, valstij ir tiesības pieņemt politiskos lēmumus sabiedrības vārdā. Vara vienlaikus arī ir iespēja pakļaut sev citus, pakļaut savai gribai,būt noteicējam pār citiemVara, t.i. fizisks spēks (ar varu kādam, ko
Autoritārisms jēdziens cēlies no franču autoritarisme. Autokrātija no grieķu – patvaldība. Autoritārisms ir politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās. Tas ir nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs. Var būt de jure – absolūtās musulmaņu monarhijās – nostiprināta
Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem
Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem
Vara – tiesība pārvaldīt,iespēja pakļaut sev citus,fizisks spēks. Varas apjoms valstī mēdz būt atškirīgs, tāpēc mēs varam izdalīt:1.Absolūtu jeb neirerobežotu varu – absolūtās monarhijās un totālitārās valstīs.2.Ierobežotu varu – jebkur, kur pastāv varas dalīšana. Kur ir tiesības, kas ierobezo valsts varu.Iemesli valsts varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas
Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai
Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai
Demokrātijas pamats ir nodrošināt pilsoņu iesaistīšanos varas formēšanā un politisku lēmumu pieņemšanā. Šī piedalīšanās problēma izpaužas tajā aspektā, ka, lai piedalītos demokrātijā, ir savi stingri noteikti nosacījumi (nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās u.c.). lai risinātu šādus jautājumus katra demokrātiska valsts izmanto savus politiskos aparātus, kas tad arī politiskiem lēmumiem to risina.
Totalitārisms: Izcelsme: franču totalitarisme Politiskais režīms, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi, neievēro vai atceļ konstitucionālās tiesības, nepieļauj legālu opozīciju un plurālismu, piekopj sabiedrības militarizāciju. Izveidojās uz dažādām marksisma modifikācijām. Totalitārisms ir jauns politiskais režims, kas ir izveidojies tikai 20.gs. radikālu ideoloģiju ietekmē – tāpēc kā totalitārisms ir balstīts uz radikālo
Izveidojās 5.gs. pirms mūsu ēras Atēnās Solona, Kleistena un Perikla reformu rezultatā.Dem. ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību.
Valstu klasif. pēc pārv. formas tiek veid. pēc tā, 1. kas ir varas nesējs valstī 2.pēc kādiem principiem tiek veidotas valsts varas institūcijas – vēlēšanu vai mantošanas ceļā 2.kādas attiecības ir noteiktas starp valsts varas nesējiem un realizētājiem.Valstis (šobrīd pasaulē pastāv.) dalās:1.Monarhijas 2.Republikas 3.Teokr. Mon. ir valsts, kurā vara jur.
Valsts nepicieš. mūsd. saist. ar savu galveno uzd. – sab. kopēju mērķu sasniegš. un real. Valsts uzd. ir not.laikā ar optimāliem līdz. sasn. tos sab. mērķus, ko atsevišķi ind. vienatnē vai nu nevar sasniegt, vai arī viņiem to izdarīt traucē līdzekļu un laika trūkums. Mūsd. dem. valstīs par valsts galveno
Pastāv vairākas „brīvības” izpratnes. Izmantojot Fridriha fon Hajeka (1899 – 1992), viena no ievērojamākajiem liberālajiem filozofiem 20.gs., definīcijas iedala:1. negatīvā brīvības izpratne – lai pateiktu, kas tas ir , mēs sakām ka nav šķēršļu. 2. pozitīvā brīvības izpratne – ir kaut kādas prasības, lai pateiktu, ka tā brīvība pastāv. Negatīvā
Demokrātiskā valstī valsts iejaucas sabiedrības dzīvē, lai noregulētu ar NA attiecības starp indivīdiem, kā arī tad, ja likumi tiek pārkāpti. Iecietība pret iedzīvotājiem. Valsts cenšanās apmierināt visu sociālo grupu intereses- apdraudētas sabiedrības vērtības ,kas vieno visus valsts piederīgos-grūtāk savā starpā nomierināt-ir vairāk lietas, kas var šķelt Šādu sabiedrību vadīt grūtāk.
Valsts no citām socializācijas org. atšķīrās, pirmkārt, ar mērogu.Otrkārt ar tiesībām piem. varu – valsts ir vienīgā, kas likumos noteiktos gadījumos var pielietot fiz. spēku pret pers. Sab.ir pilnv. valsti un valsts ir pilnv. amatp. piemērot fizisku varu. No šīs varas izriet tiesības noteikt aizliegto un atļauto. Valsts arī atšķiras
Pamatlicēji – Gaetano Moska un Vilfredo Pareto.Gaetano Moska „Politikas zinātnes pamati” – 1908.g.ievēlēts par Itālijas parlamenta deputātu. Viņš uzskata, ka jebkura civilizēta sabiedrība veidojās no elites (valdošā mazākuma) un tautas (pārvaldājamiem). Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Piederību elitei nosaka dabiskā izlase (tikai tas, kurš ir sapratīgs un piederīgs)Vilfredo
Pamatlicēji: Kārlis Markss („Kapitāls”)un Fridrihs Engels(„Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās”. Kārlis Markss – uzskatīja, ka izmaiņas sabiedrībā izriet no sķiru konfliktiem. Tiek uzskatīts par pamatlicēju dialektiskajam un vēsturiskajam materiālismam. Marksisms ir ļoti ietekmīga ideoloģija. Sociālisti/sociāldemokrāti – veidojušies uz marksisma bāzes.Marksismam raksturīgas pieejas: 1.materiālisms (Vērsts pret reliģiju : ”Reliģija ir opiums
Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:
Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:
Teorijas pārstāvji – Leons Digī, Emīls Dirkhems. Teorija pauž uzskatu, ka sabiedrību valstī vieno sociālā solidaritāte, kas izriet no indivīdu savstarpējās atkarības. Solidārisms ir radniecisks sabiedrības līguma teorijai. Digī saka, ka visi sabiedrības locekļi apzinās savstarpējo atkarību un ciena viens otru. Visi savā veidā ir vienlīdzīgi. Sabiedrības locekļu vērtība ir
Pauž uzskatu, ka valsts izveid. Indiv. Apzin. darbības rezult., noslēdzot savstarpēju jeb sab. līgumu. Jau vidusl. veidojas tās idejiskais pamats Eiropas filoz. domā.Piem, Padujas Marsīlijs uzskatīja, ka kundzība izriet no pārvaldāmo piekrišanas. Tomass Hobss –ievēr. darbs „Leviathan”. Viens no 1 laicīgiem filozofiem.Izstrādāja teoriju par konsolidācijas procesu un valsti, kā jur.
Džambatisto Viko – skolas pamatlicējs. Vesturiskā skola par valsts izcelšanos pamatojas uz viedokli, ka valsts rašanās un attīstība ir atkarīga no objektīviem vēstur. procesiem, kas noris saskaņā ar noteiktām likumsakarībām. Viko uzskatīja, ka mēs nevaram ietekmēt procesu, ja vēsturiskā situācija ir nobriedusi. D.Viko izvirzija „vēsturiskā riņkojuma teoriju”, jo uzskatīja, ka
Būtībā valsts pilda ideoloģiska, metodoloģiska un praktiski organizatoriska rakstura funkcijas. Valsts koncentrējas uz sabiedriskās dzīves pārvaldīšanas procesiem, formām un veidiem ar tiesību palīdzību; tiesību vērtībām, vietu, lomu pašā cilvēces eksistencē. Valsts tiesības ar saviem vispārīgajiem principiem, normām nosaka kā jāveido normatīvie akti, kuri tālāk regulē sabiedriskās attiecības. Tā nosaka tiesību
Konfl. ir attiecību veids. Tā Ir int. sadursme, kuras pamatā ir pret. vērstas int., resursu trūkums vai citi motīvi. Konfl. var dalīt pēc mēroga: starp indivīdiem .Starp soc. gr.Starp ind. un gr.Starp valstīm un valstu apv.Liela daļa soc. konfl.veid. tāpēc, ka kāda no pers. sociālo attiecību dalībniecēm nepilda savus pien.
Vienlīdzība ir vēst.nosacīts jēdziens. Mūsd. sab. vienlīdzīgo loks ir tik plašs kā nekad nav bijis. Vienl. ir saistīta ar ties. un morāles normām un arī tad, ja TN neierobežo, bieži vien, tā ir sab.morale, kas ierobežo. Ja mēs runājam par demokr. un vienlīdzību S. Atēnas – pieņēma lēmumus pilntiesīgi pilngadīgi
„Sabiedrība ir cilvēku kopība, kurā indivīdi savstarpēji kontaktējas un kopīgiem spēkiem nodrošina savu eksistenci veidojot materiālo un garīgo kultūru” – rakstīja M. Vēbers. Soc. ir process, kura rezultātā persona apgūst un pieņem kādas soc. gr. vērtību un normu sist., iekļ.soc. attiecību sistēmā. Personas social. notiek pers. mūža garumā, kuras laikā
1. UZDEVUMS Studente Patrīcija 2021. gada raksta studiju noslēguma darbu “Sistēmas sarkanās vilkēde” (turpmāk – pētījums). Viņas pētījuma instrumenti ir: 1. trīs klīnisko gadījumu analīze (t.sk. intervijas ar pacientiem, pacientu anketēšana, speciālu skalu aizpildīšana, slimības vēsture fiksēto pacienta datu analīze). Šie trīs pacienti pētījumā veikšanas laika ārstējas slimnīca. 2. retrospektīvu
Aprakstiet un analizējiet komerctiesiskās aprites un civiltiesiskās aprites atšķirības; Komerctiesiskā un civiltiesiskā aprite ir divi pamatīgi dažādi tiesiskie jēdzieni, kas norāda uz dažādām tiesiskajām attiecībām un darbībām, kas notiek sabiedrībā. Komerctiesiskā aprite ir tiesiskie noteikumi un normas, kas regulē komercdarbību un saistītus jautājumus. Tā attiecas uz uzņēmējdarbību, tirdzniecību un citiem
2023.gada 14.oktobrī. Uzdevums: iepazīties ar kāzusa tekstu un atbildēt uz jautājumiem. Lūdzu atbildes pamatot ar tiesību normām. Edgaram ir sieva Jana. Laulība tika noslēgta 2000.gada 12.septembrī. Laulības laikā, t.i., 2002.gada ir dzimuši dēli Pēteris un Lauris. Edgaram no iepriekšējās laulības ar Maiju ir meita Sandra. Paternitāte tika atzīta iesniedzot dzimtsarakstu
Teorija 1. Kā nošķirt slepkavību grupā no slepkavības organizētā grupā? Organizētā grupā ir sadalītas lomes un visi tieši nepiedalās dzīvības atņemšanas procesā, bet personu grupā – visitieši piedalās dzīvības atņemšanas procesā. Var vēl rakstīt, kas ir grupa, kas OG, bet tas nav kā norobežo šos slepkavības veidus. 2. Kā norobežot
Diāna Hercoga ir labi zināma un populāra aktrise, ar dzīvesvietu Francijā. 2019. gada maijā Diāna noslēdza īres līgumu ar Francuāzu Mišē, kas arī dzīvo Francijā. Abas sievietes vienojās, ka jūlijā Diāna varēs atpūsties Francuāzas vasaras mājā Salacgrīvā. Tomēr, ierodoties Salacgrīvā, Diāna konstatēja, ka apsolītais neatbilst realitātei – īpašums ir nolaists un
uzdevums. Uzdevuma svaru koeficients – 3 No LR Centrālā statistikas pārvaldes interneta vietnē https://www.csp.gov.lv/lv pieejamajām datu bāzēm izvēlēties vismaz 5 dažādus Latvijas ekonomiku raksturojošus rādītājus pār pēdējiem 10 gadiem. Dati var būt pa gadiem, ceturkšņiem vai mēnešiem. Bet visos gadījumos laika posmam jābūt vienādam, tas ir, ja pa ceturkšņiem,
uzdevums. No Latvijas Bankas interneta vietnes https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/valutu-kursi/valutu-kursu-parskats iegūt 3 dažādu valūtu kursus par pēdējiem 3 gadiem (tas ir no tā paša datuma pirms 3 gadiem līdz šodienai). Neizmantojiet valūtas, kurām ir fiksēts vai ir bijis fiksēts kurss pret EUR. Jūsu uzdevums ir iegūt valūtas krusu izmaiņas pret iepriekšējo dienu.
Latvijas prese LNB digitālajā bibliotēkā periodika.lv Uzdevums: Izveidot konkrētā preses izdevuma (laikraksta vai žurnāla) akadēmiskoaprakstu.Apjoms: 5–6 lp. vai 8000–12 000 rakstuzīmesSaturs: Galvenā informācija par preses izdevumu, tā veidotājiem, auditoriju, dizainu,saturu, vietu Latvijas mediju sistēmā, kā arī Jūsu vērtējums un secinājumi.Kas jādara: Jāatrod izdevums digitālajā bibliotēkā, jāatver un jāiepazīstas ar to Jāatrod
RĪKOJUMS Rīgā 2022.gada 05.oktobrī Nr. XX/2022 Par obligātām regulārām apmācībām LR Prokuratūras darbiniekiem Lai veicinātu LR Prokuratūras darbinieku profesionālo attīstību, noteikt obligātu regulāru profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu iziešanu. Noteikt, ka obligātā kvalifikācijas celšanas programma visiem LR Prokuratūras darbiniekiem jāiziet ne retāk kā reizi piecos gados, kā apliecinājumu saņemot kursa veiksmīgas
Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.
Piekļuve būs aktīva 24 stundas.
Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.