Category: Eksāmens

Papildus uzdevumi patstāvīgam darbam

Papildus uzdevumi patstāvīgam darbam 1.uzdevums.Investīcijas un atmaksāšanas summas, EUR (pa gadiem) Gads – 1. var. – 2. var.0. – -2000 – -10001. – 300 – 2002. – 400 – 4503. – 700 – 3004. – 600 – 3005. – 500 – -Noteikt izdevīgāko investīcijas projektu Lai noteiktu izdevīgāku investīcijas projektu,

Varas leģitimācija: jēdziens un problemātika. 40.v.

Vara var kļūt visaptveroša, ja to neierobežo, nekontrolē un nebalansē. Tā rada netaisnību un var apdraudēt personas brīvību. Makss Vēbers analizēja varas fenomenu Analizēja un dalīja sabiedrību slāņos. Legāls – atbilstošs likumam, tiesisks Leģitīms – parasti apzīmē varas orgānus un to lēmumus. Legalitāte un leģitimitāte parasti apzīmē varas orgānus un

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst: Iekšējās kārtības nodrošināšanu valstī Pastāvošās varas sargāšana Īpašuma aizsargāšana Sabiedrībai nevēlamu darbību loka noteikšanu un sankciju paredzēšanu. Atsevišķu darbības veidu reglamentāciju Iekšējās stabilitātes aizsargāšana Komunikācijas

Varas dalīšana Dž. Loka un Š. Monteskjē mācībās. 38.v.

Iemesli varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas 16.-17.gs sekmēja valsts attīstību, 17.gs beigās sāka traucēt valstu tālākai attīstībai, jo monarha vara bija nekontrolējama, savtīga, pret valsts interesēm vērsta. Nebija kontroles un ietekmes mehānisma, kas stabilizētu varas realizāciju. Džona Loka idejas: Nepieciešams funkcionāli nodalīt: Likumdevējvaru; Izpildvaru (+tiesu vara) Federatīvo

Izpildvara, tās funkcijas. 37.v.

Izpildvara saistīta ar valdības varu un pārvaldi. Izpildvara – piemēro likumus; Valsts varas funkcionālais atzars, kura tiešais uzdevums ir realizēt likumdevēja pieņemto politiku dzīvē. Formāli juridiski izpildvara pati politiku neveido, bet ir grūti nošķirt politikas realizāciju no politisku lēmumu pieņemšanas. Izpildvarai ir 2 līmeņi: Augstākais – valdība Zemākais – valsts

Valsts teritoriālās formas. 36.v.

Unitāra jeb vienota valsts Viena konstitūcija, tās normas tiek piemērotas visā valsts teritorijā bez izņēmumiem un vienmērīgi. Vienota augstākā valsts institūciju struktūra Viena pilsonība Vienota tiesību un tiesu sistēma Administratīvi teritoriālām vienībām nav politiskās pastāvības. Unitārisma pamatprincips – valsts varas centralizācija. Stipra centralizācija – Francija, Turcija, Japāna, Latvija Vājāka centralizācija

Demokrātija kā valsts politiskā forma.35.v.

Demokrātija. Tautas varas politiskais režīms, kur tautai (pilntiesīgajiem pilsoņiem) pieder augstākā vara, kuru tā realizē tieši vai ar ievēlēto pārstāvju starpniecību. Tautas varas absolūtisma princips. Demokrātija var būt realizēta gan republikas, gan monarhijas (Lielbritānija) veidā. Izņemot absolūto monarhiju. Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti

Valsts vēsturiskās formas (sociāli ekonomiskās). 34.v.

Valstu vēsturiskās formas: K. Marksa un F. Engelsa dalījums pēc tā, kā rokās ir kapitāls R. Ārona dalījums pēc tehnoloģijas attīstības sabiedrībā K. Marksa un F. Engelsa dalījums Vergturu valstis Feodālās valstis – galvenais īpašums ir zeme. Cilvēks juridiski un faktiski pakļauts zemei. (Dzimtbūšana) Buržuāziskās jeb kapitālistiskās valstis – visi

Publiskā valsts vara: jēdziens, robežas, nozīme, tās monopols valstī. 33.v.

Atkārtojas 23.jautājums – valsts vara kā konstutitīvais elements. Fiziskā, kas pieder likumā noteiktiem valsts orgāniem un no tiem tiek izlietota saskaņā ar attiecīgiem likumu noteikumiem. Iestādes kompetence Valsts vara darbojas likumu robežās Valstij pieder varas monopols – savā teritorijā un attiecībā uz saviem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka visas varas attiecības

Elitu teorija par varas attiecībām valstī. 32.v.

Elitu teorijas pamatlicēji: Gaetamo Moska (1858 – 1941) Vilfredo Pareto (1848 – 1923) Strādā atsevišķi Sabiedrība noslāņojas: Elite – varas nesēji Tauta – tautas lielākā daļa. Sabiedrība noslāņojas un tas ir dabiski un normāli tautas interesēs G.Moska Civilizācijas pazīme, ka sabiedrība noslāņojas. Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Elite

Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 31.v.

Līdztekus socializācijas procesam noris diferenciācijas jeb sociālās noslāņošanās process. Diferenciācija notiek 2 līmeņos: Sabiedrībā noslāņojas sociālās grupas Indivīdi noslāņojas katras sociālās grupas ietvaros. Diferenciācija saistīta ar: Ekonomisko stāvokli Nodarbošanos. Sekas: Sabiedrība noslāņojas Sabiedrības dalījums pēc lomām. Statusi un lomas. Marksisms par valsts izcelšanos un būtību. Pamatlicēji: Kārlis Markss (1818.-1883.) Fridrihs

Sabiedriskā līguma teorija par valsti. 30.v.

Joprojām mūsdienās vispopulārākā. Pauž uzskatu, ka valsts veidojusies indivīdu apzinātas darbības rezultātā, noslēdzot savstarpēju jeb sabiedrisku līgumu. Katram cilvēkam ir dabiskās tiesības. Varas leģitimācija – sabiedrības atbalsts. Toms Hobss (1588-1679) Idejas pamatlicējs Valsts organizēta sabiedrība kā dzīvs organisms. Organismam vajag visu -> visi cilvēki ir svarīgi, bet ne vienlīdzīgi. Cilvēks

Valsts loma sabiedrības dzīvē. 29.v.

Valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Sociāls fenomens, jo to veido sabiedrība; Filozofisks fenomens, jo valsts organizāciju un pārvaldi nosaka ideoloģija, vērtības un citi priekšstati, kurus attīsta un pamato filozofija. Politisks fenomens, jo valsts ir sabiedrības politiskā organizācija Juridisks fenomens, jo tiesības ir politikas normatīvā forma Ekonomisks fenomens, jo veido sabiedrības

Socializācija: jēdziens, posmi, socializācijas aģenti. 27.v.

  Socializācija ir process, kurā persona apgūst un pieņem kādas sociālās grupas vērtību un normu sistēmu, iekļaujoties sociālo attiecību sistēmā. Tā sagatavo indivīdu dzīvei konkrētā sabiedrībā, sociālā grupā, tam ieņemot sociālo statusu. Nepārtraukts process mūža garumā, kurā persona apgūst valodu, normas, uzvedības modeļus, vērtības, gaumi un citu dzīvošanai sabiedrībā nepieciešamo.

Varas leģitimācija: jēdziens un problemātika. 26.v.

Vara-pirmkārt, ir tiesības pārvaldīt, politiska kundzība, valdība, tas ir tas līmenis, kuru mēs saprotam ar valsts varu. Valstij ir tiesības pārvaldīt, valstij ir tiesības pieņemt politiskos lēmumus sabiedrības vārdā. Vara vienlaikus arī ir iespēja pakļaut sev citus, pakļaut savai gribai,būt noteicējam pār citiemVara, t.i. fizisks spēks (ar varu kādam, ko

1.Autoritārisms kā valsts politiskais režīms. 25.v.

Autoritārisms jēdziens cēlies no franču autoritarisme. Autokrātija no grieķu – patvaldība. Autoritārisms ir politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās. Tas ir nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs. Var būt de jure – absolūtās musulmaņu monarhijās – nostiprināta

Tiesu vara, tās funkcijas. 24.v.

Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem

Tiesu vara, tās funkcijas. 23.v.

Tiesu vara.Katras tiesiskas valsts priekšnosacījums ir neatkarīga tiesa. Valsts varas dalīšanas princips tika nostiprināts 1922. Satversmē. Vēsturiski izveidota, lai šķirtu strīdus, jo vēstutriski nebija nošķirts civilprocess no kriminālprocesa. Tiesas funkcijas ir strīdu atrisināšana, balstoties uz tiesību normām; lemšana par likumu kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai un normu hierarhijā augstākstāvošiem avotiem

Varas dalīšana Dž. Loka un Š. Monteskjē mācībās. 22.v.

Vara – tiesība pārvaldīt,iespēja pakļaut sev citus,fizisks spēks. Varas apjoms valstī mēdz būt atškirīgs, tāpēc mēs varam izdalīt:1.Absolūtu jeb neirerobežotu varu – absolūtās monarhijās un totālitārās valstīs.2.Ierobežotu varu – jebkur, kur pastāv varas dalīšana. Kur ir tiesības, kas ierobezo valsts varu.Iemesli valsts varas dalīšanas teorijas nepieciešamībai: Absolūtās monarhijas Eiropā, kas

1.Mazākuma problēma demokrātijā un tās risināšana. 21.v.

Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai

1.Mazākuma problēma demokrātijā un tās risināšana. 20.v.

Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Klasiskā demokrātija: vairakums lemj, mazākums pakļaujas.Demokrātija ir režīms, kas sniedz personībai

1.Piedalīšanās problēma demokrātijā, tās risināšanas iespējas. 19.v.

Demokrātijas pamats ir nodrošināt pilsoņu iesaistīšanos varas formēšanā un politisku lēmumu pieņemšanā. Šī piedalīšanās problēma izpaužas tajā aspektā, ka, lai piedalītos demokrātijā, ir savi stingri noteikti nosacījumi (nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās u.c.). lai risinātu šādus jautājumus katra demokrātiska valsts izmanto savus politiskos aparātus, kas tad arī politiskiem lēmumiem to risina.

1.Totalitārisms un tā galvenās iezīmes. 18.v.

Totalitārisms: Izcelsme: franču totalitarisme Politiskais režīms, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi, neievēro vai atceļ konstitucionālās tiesības, nepieļauj legālu opozīciju un plurālismu, piekopj sabiedrības militarizāciju. Izveidojās uz dažādām marksisma modifikācijām. Totalitārisms ir jauns politiskais režims, kas ir izveidojies tikai 20.gs. radikālu ideoloģiju ietekmē – tāpēc kā totalitārisms ir balstīts uz radikālo

1.Demokrātija kā valsts politiskā forma. 17.v.

Izveidojās 5.gs. pirms mūsu ēras Atēnās Solona, Kleistena un Perikla reformu rezultatā.Dem. ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgakos valsts dzīves jautajumus. Ievēlēts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu. Tauta var lemt tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību.

1.Valsts pārvaldes formas. 16.v.

Valstu klasif. pēc pārv. formas tiek veid. pēc tā, 1. kas ir varas nesējs valstī 2.pēc kādiem principiem tiek veidotas valsts varas institūcijas – vēlēšanu vai mantošanas ceļā 2.kādas attiecības ir noteiktas starp valsts varas nesējiem un realizētājiem.Valstis (šobrīd pasaulē pastāv.) dalās:1.Monarhijas 2.Republikas 3.Teokr. Mon. ir valsts, kurā vara jur.

1.Kāpēc jānošķir valsts funkcijas no sabiedrības funkcijām? 15.v.

Valsts nepicieš. mūsd. saist. ar savu galveno uzd. – sab. kopēju mērķu sasniegš. un real. Valsts uzd. ir not.laikā ar optimāliem līdz. sasn. tos sab. mērķus, ko atsevišķi ind. vienatnē vai nu nevar sasniegt, vai arī viņiem to izdarīt traucē līdzekļu un laika trūkums. Mūsd. dem. valstīs par valsts galveno

1.Indivīda brīvības problēmas valstī. 14.v.

Pastāv vairākas „brīvības” izpratnes. Izmantojot Fridriha fon Hajeka (1899 – 1992), viena no ievērojamākajiem liberālajiem filozofiem 20.gs., definīcijas iedala:1. negatīvā brīvības izpratne – lai pateiktu, kas tas ir , mēs sakām ka nav šķēršļu. 2. pozitīvā brīvības izpratne – ir kaut kādas prasības, lai pateiktu, ka tā brīvība pastāv. Negatīvā

Atšķirības starp valsts iejaukšanos sabiedrības dzīvē demokrātiskā un totalitārā valstī. 13.v.

Demokrātiskā valstī valsts iejaucas sabiedrības dzīvē, lai noregulētu ar NA attiecības starp indivīdiem, kā arī tad, ja likumi tiek pārkāpti. Iecietība pret iedzīvotājiem. Valsts cenšanās apmierināt visu sociālo grupu intereses- apdraudētas sabiedrības vērtības ,kas vieno visus valsts piederīgos-grūtāk savā starpā nomierināt-ir vairāk lietas, kas var šķelt Šādu sabiedrību vadīt grūtāk.

1.Valsts pazīmes jeb konstitutīvie elementi 12.v.

Valsts no citām socializācijas org. atšķīrās, pirmkārt, ar mērogu.Otrkārt ar tiesībām piem. varu – valsts ir vienīgā, kas likumos noteiktos gadījumos var pielietot fiz. spēku pret pers. Sab.ir pilnv. valsti un valsts ir pilnv. amatp. piemērot fizisku varu. No šīs varas izriet tiesības noteikt aizliegto un atļauto. Valsts arī atšķiras

21.Elitu teorija par varas attiecībām valstī. 11.v.

Pamatlicēji – Gaetano Moska un Vilfredo Pareto.Gaetano Moska „Politikas zinātnes pamati” – 1908.g.ievēlēts par Itālijas parlamenta deputātu. Viņš uzskata, ka jebkura civilizēta sabiedrība veidojās no elites (valdošā mazākuma) un tautas (pārvaldājamiem). Politika ir cīņa starp eliti un tautu. Piederību elitei nosaka dabiskā izlase (tikai tas, kurš ir sapratīgs un piederīgs)Vilfredo

1.Marksisms par valsts izcelšanos un būtību. 10.v.

Pamatlicēji: Kārlis Markss („Kapitāls”)un Fridrihs Engels(„Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās”. Kārlis Markss – uzskatīja, ka izmaiņas sabiedrībā izriet no sķiru konfliktiem. Tiek uzskatīts par pamatlicēju dialektiskajam un vēsturiskajam materiālismam. Marksisms ir ļoti ietekmīga ideoloģija. Sociālisti/sociāldemokrāti – veidojušies uz marksisma bāzes.Marksismam raksturīgas pieejas: 1.materiālisms (Vērsts pret reliģiju : ”Reliģija ir opiums

1.Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 9.v.

Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:

1.Sabiedrības noslāņošanās jeb diferenciācija: jēdziens un sekas. 8.v.

Diferenc. ir social.i pretējs process, kura ietvaros sab. noslāņ. Diferenc notiek divos līmeņos:1Sab.nosl.soc.grupās (veidojas lielās soc. gr, piem., ārsti, pārdevēji, celtnieki)2.Indiv. nosl. katras soc gr ietvaros (piem., ir ģimenes ārsti un ir izcili ķirurgi)M.Vēbers uzskatija, ka katrā sab. notiek sociālā nosl., atkarībā no konkrētās sabiedŗības ticības un tiesībām. Vēbers izdalīja:

1.Solidārisms par valsti un konfliktu atrisināšanu tajā. 7.v.

Teorijas pārstāvji – Leons Digī, Emīls Dirkhems. Teorija pauž uzskatu, ka sabiedrību valstī vieno sociālā solidaritāte, kas izriet no indivīdu savstarpējās atkarības. Solidārisms ir radniecisks sabiedrības līguma teorijai. Digī saka, ka visi sabiedrības locekļi apzinās savstarpējo atkarību un ciena viens otru. Visi savā veidā ir vienlīdzīgi. Sabiedrības locekļu vērtība ir

1.Sabiedriskā līguma teorija par valsti. 6.v.

Pauž uzskatu, ka valsts izveid. Indiv. Apzin. darbības rezult., noslēdzot savstarpēju jeb sab. līgumu. Jau vidusl. veidojas tās idejiskais pamats Eiropas filoz. domā.Piem, Padujas Marsīlijs uzskatīja, ka kundzība izriet no pārvaldāmo piekrišanas. Tomass Hobss –ievēr. darbs „Leviathan”. Viens no 1 laicīgiem filozofiem.Izstrādāja teoriju par konsolidācijas procesu un valsti, kā jur.

1.Vēsturiskā skola par valsts izcelšanos un būtību. 5.v.

Džambatisto Viko – skolas pamatlicējs. Vesturiskā skola par valsts izcelšanos pamatojas uz viedokli, ka valsts rašanās un attīstība ir atkarīga no objektīviem vēstur. procesiem, kas noris saskaņā ar noteiktām likumsakarībām. Viko uzskatīja, ka mēs nevaram ietekmēt procesu, ja vēsturiskā situācija ir nobriedusi. D.Viko izvirzija „vēsturiskā riņkojuma teoriju”, jo uzskatīja, ka

Valsts loma sabiedrības dzīvē. 4.v.

Būtībā valsts pilda ideoloģiska, metodoloģiska un praktiski organizatoriska rakstura funkcijas. Valsts koncentrējas uz sabiedriskās dzīves pārvaldīšanas procesiem, formām un veidiem ar tiesību palīdzību; tiesību vērtībām, vietu, lomu pašā cilvēces eksistencē. Valsts tiesības ar saviem vispārīgajiem principiem, normām nosaka kā jāveido normatīvie akti, kuri tālāk regulē sabiedriskās attiecības. Tā nosaka tiesību

1.Konflikti sociālajos veidojumos, to cēloņi un risināšanas iespējas. 3.v.

Konfl. ir attiecību veids. Tā Ir int. sadursme, kuras pamatā ir pret. vērstas int., resursu trūkums vai citi motīvi. Konfl. var dalīt pēc mēroga: starp indivīdiem .Starp soc. gr.Starp ind. un gr.Starp valstīm un valstu apv.Liela daļa soc. konfl.veid. tāpēc, ka kāda no pers. sociālo attiecību dalībniecēm nepilda savus pien.

1.Vienlīdzības principa saturs un realizācijas iespējas. 2.v.

Vienlīdzība ir vēst.nosacīts jēdziens. Mūsd. sab. vienlīdzīgo loks ir tik plašs kā nekad nav bijis. Vienl. ir saistīta ar ties. un morāles normām un arī tad, ja TN neierobežo, bieži vien, tā ir sab.morale, kas ierobežo. Ja mēs runājam par demokr. un vienlīdzību S. Atēnas – pieņēma lēmumus pilntiesīgi pilngadīgi

Valstszinātne eksāmens 1.Socializācija: jēdziens, posmi, socializācijas aģenti.

„Sabiedrība ir cilvēku kopība, kurā indivīdi savstarpēji kontaktējas un kopīgiem spēkiem nodrošina savu eksistenci veidojot materiālo un garīgo kultūru” – rakstīja M. Vēbers. Soc. ir process, kura rezultātā persona apgūst un pieņem kādas soc. gr. vērtību un normu sist., iekļ.soc. attiecību sistēmā. Personas social. notiek pers. mūža garumā, kuras laikā

JURIDISKS EKSĀMENS

1. UZDEVUMS Studente Patrīcija 2021. gada raksta studiju noslēguma darbu “Sistēmas sarkanās vilkēde” (turpmāk – pētījums). Viņas pētījuma instrumenti ir: 1. trīs klīnisko gadījumu analīze (t.sk. intervijas ar pacientiem, pacientu anketēšana, speciālu skalu aizpildīšana, slimības vēsture fiksēto pacienta datu analīze). Šie trīs pacienti pētījumā veikšanas laika ārstējas slimnīca. 2. retrospektīvu

Eksāmena darba uzdevumi Komerctiesības

Aprakstiet un analizējiet komerctiesiskās aprites un civiltiesiskās aprites atšķirības; Komerctiesiskā un civiltiesiskā aprite ir divi pamatīgi dažādi tiesiskie jēdzieni, kas norāda uz dažādām tiesiskajām attiecībām un darbībām, kas notiek sabiedrībā. Komerctiesiskā aprite ir tiesiskie noteikumi un normas, kas regulē komercdarbību un saistītus jautājumus. Tā attiecas uz uzņēmējdarbību, tirdzniecību un citiem

Eksāmena uzdevums kursā Mantojuma tiesības

2023.gada 14.oktobrī. Uzdevums: iepazīties ar kāzusa tekstu un atbildēt uz jautājumiem. Lūdzu atbildes pamatot ar tiesību normām. Edgaram ir sieva Jana. Laulība tika noslēgta 2000.gada 12.septembrī. Laulības laikā, t.i., 2002.gada ir dzimuši dēli Pēteris un Lauris. Edgaram no iepriekšējās laulības ar Maiju ir meita Sandra. Paternitāte tika atzīta iesniedzot dzimtsarakstu

KRIMINĀLPROCESS 1.KONTROLDARBS AR ATBILDĒM

Teorija 1. Kā nošķirt slepkavību grupā no slepkavības organizētā grupā? Organizētā grupā ir sadalītas lomes un visi tieši nepiedalās dzīvības atņemšanas procesā, bet personu grupā – visitieši piedalās dzīvības atņemšanas procesā. Var vēl rakstīt, kas ir grupa, kas OG, bet tas nav kā norobežo šos slepkavības veidus. 2. Kā norobežot

Eksāmens starptautiskajās privāttiesībās

Diāna Hercoga ir labi zināma un populāra aktrise, ar dzīvesvietu Francijā.  2019. gada maijā Diāna noslēdza īres līgumu ar Francuāzu Mišē, kas arī dzīvo Francijā. Abas sievietes vienojās, ka jūlijā Diāna varēs atpūsties Francuāzas vasaras mājā Salacgrīvā. Tomēr, ierodoties Salacgrīvā, Diāna konstatēja, ka apsolītais neatbilst realitātei – īpašums ir nolaists un

Patstāvīgais darbs praktiskās statistikas studiju kursa 2KP daļā (Gatavs darbs pielikumā)

  uzdevums. Uzdevuma svaru koeficients – 3 No LR Centrālā statistikas pārvaldes interneta vietnē https://www.csp.gov.lv/lv pieejamajām datu bāzēm izvēlēties vismaz 5 dažādus Latvijas ekonomiku raksturojošus rādītājus pār pēdējiem 10 gadiem. Dati var būt pa gadiem, ceturkšņiem vai mēnešiem. Bet visos gadījumos laika posmam jābūt vienādam, tas ir, ja pa ceturkšņiem,

Patstāvīgais darbs statistikas studiju kursa praktiskajā daļā (Gatavs darbs pielikumā)

  uzdevums. No Latvijas Bankas interneta vietnes https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/valutu-kursi/valutu-kursu-parskats iegūt 3 dažādu valūtu kursus par pēdējiem 3 gadiem (tas ir no tā paša datuma pirms 3 gadiem līdz šodienai). Neizmantojiet valūtas, kurām ir fiksēts vai ir bijis fiksēts kurss pret EUR. Jūsu uzdevums ir iegūt valūtas krusu izmaiņas pret iepriekšējo dienu.

Kurss “Komunikācijas vēsture” 2022./2023. ak. gads 1. patstāvīgais darbs (Gatavs darbs pielikumā)

Latvijas prese LNB digitālajā bibliotēkā periodika.lv Uzdevums: Izveidot konkrētā preses izdevuma (laikraksta vai žurnāla) akadēmiskoaprakstu.Apjoms: 5–6 lp. vai 8000–12 000 rakstuzīmesSaturs: Galvenā informācija par preses izdevumu, tā veidotājiem, auditoriju, dizainu,saturu, vietu Latvijas mediju sistēmā, kā arī Jūsu vērtējums un secinājumi.Kas jādara: Jāatrod izdevums digitālajā bibliotēkā, jāatver un jāiepazīstas ar to Jāatrod

Par obligātām regulārām apmācībām LR Prokuratūras darbiniekiem

RĪKOJUMS Rīgā 2022.gada 05.oktobrī Nr. XX/2022 Par obligātām regulārām apmācībām LR Prokuratūras darbiniekiem Lai veicinātu LR Prokuratūras darbinieku profesionālo attīstību, noteikt obligātu regulāru profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu iziešanu. Noteikt, ka obligātā kvalifikācijas celšanas programma visiem LR Prokuratūras darbiniekiem jāiziet ne retāk kā reizi piecos gados, kā apliecinājumu saņemot kursa veiksmīgas

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.