Pilsoniskās līdzdalības iniciatīvas aktualitāte Pilsoniskās līdzdalības iniciatīva “Zaļā Vide” ir ārkārtīgi aktuāla šodienas sabiedrībā, kurai piedzīvojam vides izaicinājumus un nepieciešamību mainīt ikdienas paradigmas, lai sasniegtu ilgtspējīgu nākotni. Šī iniciatīva skar ne tikai konkrētu skolas teritoriju, bet arī veicina pārmaiņas un izglīto par vides aizsardzību visā kopienā. Aktualitāti papildina sabiedrības pieaugošā
Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi vienmēr izraisa skolēnu interesi. Tāpēc manis izstrādātajai ārpusstundu aktivitātei ir spēles forma. Nodarbības mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas pielietot zināšanas dažādu uzdevumu veikšanā, analizēt,
Laba saziņas prasme ir obligāts priekšnosacījums panākumiem ikvienā darbā. Māka skaidri, kodolīgi un viegli uztveramā veidā sniegt informāciju un norādījumus kolēģiem un klientiem var izšķirt, vai izdosies ar viņiem saprasties, vai noslēgsiet iecerēto darījumu. Spējas tieši vai pa tālruni nodot nepieciešamās ziņas sekretārei, tehniskajam personālam vai tirdzniecības aģentam nosaka, vai
1. Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība Graudu raža 2023. gadā bija ievērojami zemāka par vidējo. Laika apstākļi 2023. gadā lauksaimniekiem bija īpaši sarežģīti: pavasarī bija salnas, vasaras sākumā – rekordliels sausums, kulšanas laikā – liela krusa un spēcīgas lietavas. Graudu raža dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga, bet vidēji tā ir par aptuveni
Introduction The oil sector of Nigeria stands as the linchpin of the country’s economy, accounting for over ninety percent of its currency inflows through the sale of crude oil. With reserves totaling approximately 36 billion barrels, Nigeria has amassed an estimated $600 billion USD since the discovery of oil in
Divu tekstu salīdzināšanas apraksts Salīdzināšanai tika ņemti divi teksti no dotā Valsts pārbaudes darba parauga: – 1.tesksts „Padziļinātais kurss „Latviešu valoda un literatūra II augstākajā mācību satura apguves līmenī”: Konta, Laima. Cilvēks ar zilo putnu. Rīga: Dienas Grāmata, 2020. – 2.teksts „Padziļinātais kurss „Latviešu valoda un literatūra II augstākajā mācību
In recent years, there has been a growing concern regarding the impact of contemporary workplace dynamics on employees’ mental health and wellbeing. This issue is of paramount importance due to its significant implications for both individuals and organizations. With the increasing demands and pressures of modern work environments, employees are
Smith’s observation on post-Fordist flexibility described a shift away from traditional Fordist employment models characterized by stable, long-term employment with benefits and union representation. Instead, post-Fordism introduced flexibility in production processes, resulting in a bifurcated employment landscape. On one hand, a segment of workers enjoyed highly skilled, well-compensated jobs with
Ikviena cilvēka dzīves ceļā tiek piedzīvoti neskaitāmi mirkļi – prieki, bēdas, pārbaudījumi, uzvaras un sakāves mirkļi. Šie mirkļi var būt nelieli pārdzīvojumi vai lieli notikumi, taču katram no tiem ir sava nozīme un vērtība. Ikviens dzīves mirklis tieši vai netieši skar cilvēka eksistences dziļākos aspektus, šie notikumi “veido, formē” personas
Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas deva skaidrojumu, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai un Latvijas Satversmes izstrādāšanai, tomēr šis normatīvais akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. 1920.g. Satversmes sapulces pamatuzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi. Visplašākās debates izraisīja
Viduslaikos kriminālprocesu varēja ierosināt pamatojoties tikai uz sūdzību, jo netika veikta pirmstiesas izmeklēšana, pierādījumi nebija pilnīgi. Lai varētu pieņemt sūdzību, bija jābūt 3 gadīgiem vīriem, kas varēja apstiprināt personas iesniegto lietu. Lēņu tiesību sistēmā bija paredzēta kriminālatbildība par lēņa zvēresta laušanu, kā arī par nepaklausību, par ko draudēja goda vai
Viduslaiku sākumā pēc baltu un līvu laulību tiesībām tika iedalīti 2 laulību veidi: 1) Vardarbīgās jeb piespiedu laulības. Uzskatāmas par vecāko laulību formu. Parasti notika vasaras saulgriežos. Sievu zagšana notika arī kara laikā, kad varēja piesavināties arī mantisku labumu. Zagto sievu uzskatīja par svešinieci attiecībā uz dzimtas sievietēm. 2) Līgumiskās
Cilvēku savstarpējo attiecību koordinēšanā (feodālā satversme). Feodālā satversme balstās uz lēņu tiesībām un ir tā laika valsts tiesību sadaļa. Lēņu tiesības: Publiskās tiesības: Valsts tiesības; Krimināltiesības; Privātās tiesības: Lietu tiesības; Mantošanas tiesības; Ģimenes tiesības; Valsts tiesības balstās uz “Lēņu kāpnēm” (Hierarhija): Ķeizars – ir ne tikai valdnieks, bet arī vasalis
Krimināltiesību attīstības periodika: Līdz 1846. gadam, kad stājās spēkā likums “Par kriminālsodiem un labošanas sodiem”; Līdz 1903. gadam, kad daļēji stājās spēkā “Soda likums”; Līdz 1933. gadam, kad stājās spēkā Latvijas soda likums; Līdz 1940. gadam, kad stājās spēkā KPFSR kriminālkodekss. Kriminālatbildību izslēdza: Garīgā nepieskaitāmība; Vecuma nepieskaitāmība – līdz 12
Saistību tiesību avoti ir Vidzemes zemnieku likums un tā papildu panti, brīvlaišanas likumi, Krievijas zemnieku likums, un Kurzemes zemnieku likums. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai (parādniekam) jāizdara par labu otrai personai (kreditoram) zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība. Saistību tiesības var nodibināt ar tiesisku darījumu,
Līdz ar Krievijas 1864.g. tiesu iekārtas likuma attiecināšanu uz Baltiju 1889.g., Latvijā parādās prokuratūras, līdz tam darbojās fiskāls. Prokuratūra ietilpa Tieslietu ministrijas sistēmā ar tieslietu ministru kā ģenerālprokuroru priekšgalā. Ģenerālprokurors realizēja augstāko uzraudzību pār visiem impērijas prokuroriem. Prokurori atradās pie Senāta departamentiem, tiesu palātām un apgabaltiesām. Zemāko tiesu instanču prokurori
Civilprocess. Baltijas guberņās apskatāmajā periodā bija spēkā Krievijas 1864.gada tiesu reformu laikā izdotais un 1889.gadā uz Baltiju attiecinātais Civiltiesāšanās kārtības ustavs. Civilprocesa ustavs sastāvēja no vispārīgiem noteikumiem un četrām grāmatām, kas bija iedalītas daļās, nodaļās, nodalījumos un pantos. Tiesāšanās kārtība miertiesās bija vienkāršāka salīdzinājumā ar tiesvedību vispārējās tiesu iestādēs. Prasību
Priekšnoteikums Baltu valsts izveidei bija latviešu un lietuviešu piederība baltu etniskai grupai. Baltu apvienošanos kopējā valstī pārtrauca katoļticīgo kristiešu veiktā Baltijas zemju kolonizācija. Doma par Baltu valsts dibināšanu atdzima pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā – Pirmās nacionālās atmodas laikā. Krievijas impērijas pastāvēšanas laikā netika pieļauta doma par kādas valsts autonomiju,
Šajā laika posmā Latvijas teritorijā spēkā bija tiesību normas, kuras tika pieņemtas Latvijas brīvvalstī līdz 1940.gadam un tiktāl, kamēr nerunāja pretī Vācijas valsts pārvaldei un interesēm. Vienlaicīgi spēku zaudēja padomju laika tiesības. Tika noteikts, ka nav spēkā padomju notāru lēmumi testamentu un mantinieku apspriešanas lietās; padomju tiesas spriedumi un lēmumi,
Mantošanas tiesības 19. gs. regulēja Baltijas civillikums un Krievijas civillikums. Ja Baltijas civillikums neregulēja kādas attiecības, tad piemēroja Krievijas kopējās tiesības. Mantojums ir visas tās nekustamās un kustamās mantas, saistību un tiesību kopums, kas piederēja mirušajam nāves dienā. Personiskās tiesības mantojumā nepāriet, pāriet tikai mantiskās tiesības. Iestāšanos mantojumā sauc par
Lietu tiesību avoti bija Baltijas civillikums un Krievijas civillikums. Lietu veidi, līdzīgi kā tagad, varēja būt dažādi. Tās varēja iedalīt kustamās/nekustamās (tikai zeme), ķermeniskās/bezķermeniskās, atvietojamās/neatvietojamās, patērējamās/nepatērējamās, dalāmās/nedalāmās, galvenajās lietās (piemēram, zeme)/blakus lietās (piemēram, māja), atsevišķās lietās/lietu kopībās. Atsevišķi jāizdala lauku muižas, jo tām bija vairāki veidi: kroņa muižas bija valstij
Laulības tiesību avoti 19.gs. ir 1) Krievijas civillikums, kas regulēja laulības tikai pareizticīgajiem un 2) Konfisionālie nolikumi, jo Baltijas civillikums laulību tiesības neregulē. Ja Baltijas civillikums neregulēja kādas attiecības, tad piemēroja Krievijas kopējās tiesības. Saderināšanās laulību tiesībās nerada juridiskās saistības, taču ir priekšnoteikums laulības noslēgšanai. Juridiskas saistības rada tikai pati
Kurzemes statūti, Lietuvas statūti, Policijas noteikumi, likumprojekti, piemēram, Hilhena zemes tiesības, kurās pirmo reizi definēja dzimtcilvēka juridisko statusu. Dzimtbūšanu vispirms izmēģinājuma kārtā atcēla rietumnieciskajās Baltijas guberņās – Igaunijā 1816. gadā ar Igaunijas guberņas zemnieku likumu, Kurzemes guberņā 1817. gadā ar Kurzemes guberņas zemnieku likumu, 1819. gadā Livonijas guberņā ar Vidzemes
1940.g. Padomju Savienības Sarkanā armija okupēja Latvijas teritoriju. Okupācijai bija tālejošas sekas, jo tās rezultāts bija Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana un tās teritorijas iekļaušana PSRS sastāvā. Latvijas tiesību sistēma tika nomainīta pret Padomju tiesībām, attiecinot uz Latviju PSRS Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas kodeksus. Par Padomju Savienības īstenotās okupācijas ieganstu
1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Latvija atjaunoja savu neatkarību laikā no 1990.gada līdz 1991.gadam. Augstākā Padome, kas pragmatiskajā ceļā pieņēma šo deklarāciju – okupācijas varas institūts, ievēlēts ar padomju līdzekļiem, ir spēkā svarīgākie 4 Satversmes panti. 7.pants paredz jaunas Satversmes izstrādi, kas neatbilda PSRS konstitūcijas
Pirmā pasaules kara laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas Eiropas likteņus — Vācija, Francija, Krievija — bija stipri novājinātas, bet Austroungārijas impērija sabruka pilnībā. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas monarhistiskās sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās, nacionālās, sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu. Bija nepieciešams meklēt
1934. gada 15. maija apvērsuma rezultātā parlamentārā demokrātija, kas balstījās uz demokrātisku 1922.gadā pieņemto Satversmi, tika nomainīta uz autoritāru režīmu. K.Ulmanis bija panācis varas monopolizāciju ar miermīlīgiem līdzekļiem. Pēc notikuša nesekoja faktiski nekādas sabiedrības protesta akcijas. Apvērsums nozīmēja radikālu valsts tiesiskās iekārtas maiņu. Tas skāra administratīvās tiesības, tika ierobežotas cilvēku
1990.-1991.g. norisinājās trešā padomju zemes reforma, kas izpaudās kā valsts īpašuma denacionalizācija, privatizācija; valsts īpašuma nodošana pašvaldībām. Zemes tiesisko attiecību maiņa pēc LR neatkarības atjaunošanas de facto notika ar mērķi atjaunot taisnīguma principu, kas tika ignorēts padomju okupācijas gados. Par Latvijas valsts uzdevumiem kļuva: Īpašuma denacionalizācija – īpašumtiesību atjaunošana to
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā darbojās LPSR AT, tautas tiesas un speciālās tiesas – kara tribunāli; dzelzceļa un ūdens transporta līnijtiesas, kuras likvidēja 1957.gadā. Jaunu posmu padomju tiesu iekārtas attīstībā aizsāka 1958.gadā apstiprinātie PSRS un savienoto un autonomo republiku tiesu iekārtas likumdošanas pamati. Pamati noteica Padomju Savienības tiesu struktūru, tās
Civilprocesuālās tiesības. 1961.gadā tika apstiprināti PSRS civilprocesa pamati. Pamati noteica lietu izskatīšanas kārtību strīdos, kas radās no civilajām, ģimenes, darba un kolhozu tiesiskajām attiecībām, kā arī lietās, kas radās no administratīvi tiesiskām attiecībām, un sevišķi tiesāšanas kārtības lietās. Par padomju civilprocesa uzdevumiem tika noteikta pareiza un ātra civillietu izskatīšana un
Mantošanas tiesības līdzīgi kā visa dzīve zināmā mērā bija ierobežotas. Mantojot aicināmo personu loks bija stingri noteikts. Mantot varēja pēc likuma vai testamenta: Mantojot pēc likuma, pirmā kārtā, mantoja mirušā bērni un adoptētie, kā arī laulātais un mirušā vecāki vai adoptētāji. Ja nebija šo mantinieku, otrajā kārtā mantoja – brāļi,
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēm bija uzlikts pienākums reģistrēt dzimšanas, laulības slēgšanas un šķiršanas, adopcijas, paternitātes noteikšanas, vārda, tēva vārda un uzvārda maiņas faktus. Tika noteikts, ka tikai reģistrēta laulība rada laulāto tiesības un pienākumus. Līdz ar to atcēla agrāko kārtību, ka tiesa varēja noteikt bērna paternitāti un piespriest bērna uzturēšanai
LPSR 1940.gada konstitūcijai bija programmatisks raksturs – jau no pieņemšanas brīža bija paredzēts, ka tā tiks grozīta, papildināta atbilstoši „sociālistiskiem” pārkārtojumiem. Represiju un pārmērīgi augstu nodokļu aplikšanas rezultātā tik likvidēts privātais sīkražošanas sektors. Tika izveidotas jaunas sociālistiskas ražošanas attiecības, kuru pamatā bija ražošanas rīku un līdzekļu sabiedriskais īpašums. „Sociālistiskajam īpašumam
Padomju iekārta mēģināja pēc iespējas vairāk ierobežot rīcību ar īpašumu. Īpašums tā īpašniekam varēja piederēt valdījuma, lietojuma un rīcības formā likumā noteiktās robežās. Īpašums dalījās sociālistiskajā un personiskajā. Sociālistiskais īpašums bija valsts (visas tautas), kolhozu – kooperatīvu, arodbiedrību u.c. sabiedrisko organizāciju īpašums. To nevarēja izmantot personiskās iedzīvošanās u.c. savtīgos nolūkos.
Civiltiesiska saistība bija definēta kā pamats, uz kura vienai personai (parādniekam) pienācās izdarīt otras personas (kreditora) labā noteiktu darbību vai atturēties no tās. Padomju līgumiskajām attiecībām bija raksturīgas zināmas gribas brīvības ierobežošanas. Tas radīja nepieciešamību stāties līguma attiecībās, pamatojoties uz jau iepriekš apstiprinātiem plāniem, noteiktām cenām, kvalitātes rādītājiem, piegādes termiņiem
1617. gada 18. martā pieņemtā Valdības formula bija pirmā satversme, kas bija spēkā tagadējā Latvijas teritorijā un kas tika pieņemta Kurzemes un Zemgales hercogistei. Hercogam, stājoties amatā, bija jāzvēr, ka viņš valdīs saskaņā ar šo normatīvo aktu. Arī landtāgs nevarēja grozīt vai papildināt šo pamatlikumu, jo Kurzemes hercogiste nebija neatkarīga
Avoti, kas apstiprina Baltijas autonomijas esamību ir „Akorda panti”, Pētera I konfirmācija Livonijas kārtām, Nīštates miera līgums. Baltijas teritorijā tika saglabātas Zviedrijas laika tiesības un privilēģijas: • Muižnieku privilēģijas – muižniekiem tika piešķirtas papildus tiesības, kā arī tika doti atbrīvojumi no pienākumiem, maksājumiem. • Tika saglabāts landtāgs, taču ar ierobežojumiem
1906.gada 23. aprīlī izdotajos Valsts pamatlikumos tika noteikta centrālo valsts varas un pārvaldes orgānu sistēma. Šajā sistēmā ietilpa Krievijas imperators, Valsts padome, Valsts dome, Ministru padome, ministri un atsevišķi pārvaldnieki. Valsts padome pieņēma vairākus likumprojektus, kuru mērķis bija atbalstīt cara valdības kara politiku un nostiprināt patvaldību. Krievijas Impērijas Pamatlikumi, ko
Zviedru Vidzemes tiesu iekārtas – 1) Karaļa tiesa – tajā varēja pārsūdzēt Hoftiesas spriedumus; 2) Hoftiesa – provinces augstākā tiesa, kurā varēja pārsūdzēt 1.instances tiesas spriedumus. Tā sastāvēja no 14 cilvēkiem: prezidents; viceprezidents; 6 juristi; 6 muižnieki; 3) Hoftiesa kā 1.instances tiesa – parasti izskatīja nekustamā īpašuma valdījuma lietas, muižnieku
Kārļa Ulmaņa pagaidu valdība, vēl neuzsākot agrāro reformu, ņēma vērā Pētera Stučkas valdības kļūdas. Tika izdots rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. Zemi piešķīra cilvēkiem, kas prata to apstrādāt. No valsts muižām, zemnieku agrārbankas zemēm un valsts mežu zemēm, kas bija noderīgas lauksaimniecībai, tika izveidots zemes fonds. Tika turpināta zemes
154. uzdevums Nē, jo Kozlovs nav paveicis noziedzīgo nodarījumu, bet tikai runājis par to. Noziedzīgā nodoma atklāšana nav NN izdarīšanas stadija, tātad nav arī pamata personu par šādu rīcību saukt pie KA. Tādā gadījumā, tā būtu sagatavošanās noziegumam, kas ir labvēlīgu apstākļu radīšana tīša nozieguma izdarīšanai. Jāskata KL 15.p. trešā
Ģimenes tiesības regulēja privāttiesību avoti, kas bija Baltijas civillikums (1846.g.), Krievijas civillikums, kas bija spēkā Latgalē, Konfesijas nolikumi, kas regulēja laulību tiesības, izņemot pareizticīgo laulību tiesības, kas bija noregulētas Krievijas civillikumā. Ģimenes tiesību institūti ir 1) laulāto personiskās attiecības 2) laulāto mantiskās attiecības 3) vecāku vara 4) radniecība 5) aizbildnība
Pēc Latvijas Satversmes sapulces sanākšanas 1920. gada 1. maijā tā sāka darbu pie Latvijas Republikas Satversmes izstrādāšanas. Tā kā šis darbs tika prognozēts kā gana ilgs, Latvijas Satversmes sapulce sākotnēji pieņēma otro pagaidu satversmi – 1920. gada 27. maija Deklarāciju par Latvijas valsti un 1920. gada 1. jūnija Latvijas valsts
Dzimts satversme – Dzimts satversme (tā kā vēl nebija valsts, tad nebija arī valsts tiesības, līdz ar to kārtību sabiedrībā uzturēja Dzimts satversme, kura sastāvēja no sekojošām tiesībām): o Laulība o Sīkģimene o Lielģimene jeb saime o Dzimts o Tautas(cilts,dzimtusavienības) o Tautusavienības=valsts,bet nemūsdienu izpratnē; – Sīkģimene – laulība no sīkģimenes
Problēmas stāvoklis: Jūs uzskatāt sevi par procesu vadības ekspertu, kuru uzņēmuma vadība apsver iespēju nolīgt, lai organizētu un uzlabotu organizācijas procesus (šajā brīdī uzņēmums nav precīzāk definējis uzdevumu vai norādījis, kuri procesi ir jāuzlabo). Jums ir viena iespēja pārliecināt vadību, ka esat īstais cilvēks šim uzdevumam. 1. Jautājums. 2 galvenās
In the world of modern marketing, brands play a key role in shaping consumer perception and creating a competitive advantage in the market. The conflict between street art artist Banksy and clothing retailer Guess provides an interesting case study that examines the impact of marketing, brandscaping, brand identity and reputation
Literatūra ir sabiedrības spogulis, kas atspoguļo tās netikumus, cerības, ideālus un konfliktus. Personības attēlojums literatūrā ir viens no aizraujošākajiem tās izpētes aspektiem, jo tas atspoguļo dažādu laikmetu mentalitātes, vērtības un ideālus. Grāmatu lappuses iepazīstina ikvienu tās lasītāju ar dažādiem cilvēka eksistences aspektiem, sākot no individuālajām vēlmēm un ciešanām līdz sociālajām
Vispārīgā raksturojošā informācija par pasākumu, ko reklamē izvēlētais baneris: Pasākums-maģisko burbuļu triku izrāde “Mistery Bubbles 2024” Norises informācija: pasākums notiks 2024.gada 6.aprīlī, plkst. 16:00 (pasākuma norises ilgums 1h 35min (2×40 minūtes un pauze – 15min)), Daugavpils Kultūras Pilī (Daugavpils, Smilšu iela 92) Pasākuma organizators – SIA “Fiesta”, reģ.Nr. 40203442712 Informācija
2.vecumposms. Ūsiņi – vieni no Latvijas gadskārtu svētkiem; svētki, kas simbolizē, iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu; svētki ar noteiktām tradīcijām; spēka diena. Tematika – bērniem vienkāršā, vispārīgā kontekstā tiek sniegta informācija stāstījuma, vizuālo attēlu, dziesmu un rotaļu veidā; palīdz saprast ko nozīmē “Ūsiņa svētki”. Izvērtējot izvēlētā vecumspoma bērna prasmes,
Mūsdienās sabiedrībā un skolas vidē ir redzams daudz konfliktu, kuri ietekmē gan bērnus, gan pieaugušos. Šīs neskaidrības un nesaskaņas var radīt izaicinājumus, tomēr tās ir neizbēgama daļa no sadzīves. Pirmsskolas posms ir laiks, kur bērni iepazīstas ar sociālo vidi un sāk veidot savus attiecību modeļus. Bieži vien šajā vecumā konflikti
Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.
Piekļuve būs aktīva 24 stundas.
Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.