„ES-koncepcijas”

„ES-koncepcijas” veidošanās un attīstības process salīdzinājumā ar citiem psiholoģiskajiem veidojumiem (emocijām, kognitīvajiem procesiem, motīviem) tiek pētīts diezgan daudz. Tas jo īpaši attiecas uz “ES” tēla veidošanās agrīnajiem posmiem: bērnībā, agrā un pirmsskolas vecumā. Tas izskaidrojams ar metodoloģiskām grūtībām un objektīvu rādītāju trūkumu pētnieku rīcībā. Tādēļ daudzus gadus daudzi psihologi bija pārliecināti, ka zīdaiņiem nav pašnodarbības. Ar šo darbu vēlētos uzzināt, ka pirmsskolas bērniem veidojas “ES-koncepcija”?

“Spēles vecuma” posms saskaņā ar Ēriksonu atbilst fāliskajam posmam pēc Freida. Ēriksona 3.posms (3-6 gadi) ir tieši pirmsskolas bērna vecums. Bērns arvien vairāk sāk spēlēt, ieviešot radošuma elementu standarta darbībās, izmantojot savu iztēli dzīves situācijas modelēšanā. Vecākiem ir nepieciešams atbalsts, kas ļauj paplašināt uzvedības repertuāru (vārda īpašumtiesību attīstība, spēja dziedāt, zīmēt, dejot utt.). Nelabvēlīgos apstākļos palielinās trauksme par to vērtību, kauns kļūst par vainas sajūtu, pasivitāte palielinās. Spēles, it īpaši lomu spēles, palīdz berniem atrāk parvarēt(un pozitīvi parvarēt) identitātes krīzi, iejūsties sabiedrībā un saprast sevi, apkārtejo pasauli un nākotni.

“ES-koncepcijas” veidošanās sākums ir saistīts ar bērna izpratni par tās atdalīšanu no citiem cilvēkiem. Tikai, saprotot viņu atšķirību, bērns var veidot attiecības ar citiem. Šāda pieeja, lai izprastu pašapziņas apzināšanos, ļauj mums runāt par šī procesa sākumu no bērna dzīves pirmajām dienām. “ES-koncepcoija” pirmsskolas vecuma bērnam ir vismazāk strukturēta un šajā laikā ir vislielākā sistēma. Vecāku ietekmi uz bērna jēdziena uzbūvi nevar pārvērtēt. Šis process ir nepārtraukts, no dienas uz dienu un gadu, iekļūstot visos bērna dzīves aspektos un pastiprinot viņa emocionālo tonalitāti. Bērna attīstībā vecāki spēlē svarīgākās vides lomu – viņu katrs vārds vai darbība bērnam, īpaši mazajiem, ir ļoti nozīmīga.

Tas bija bērnībā, kad starppersonu komunikācija ir īpaši svarīga pašinstalāciju veidošanai, un ir vairāki ierobežojumi pašnovērtējuma kritēriju izvēlē. Pašnovērtējuma orientieri, kas noteikti bērnībā, atbalsta sevi visā cilvēka dzīves laikā, un ir ļoti grūti tos pamest. Pieaugušie daudzos aspektos ierobežo bērnu aktivitāti, nodrošinot no viņu viedokļa bērna drošību, kā arī vadoties pēc kārtības un lietderības apsvērumiem. Ja bērns izturas pret pieaugušo prasībām, tad rodas konflikti, kas, pēc E. Ēriksona domām, var novest pie tā, ka bērnam parādās nedrošības sajūta gan savās spējām, gan autonomijai. Autonomijas un nedrošības dilemma ir šīs bērnības perioda galvenā problēma. Tas, kā šī krīze ir atrisināta, ietekmē personības turpmāko attīstību.

E.Ēriksons vērš uzmanību uz to, ka šajā vecumā bērnam īpaši vajadzīgs labsirdīgs atbalsts un iedrošinājums no citiem. Autonomijas sajūtai, kas radusies no tās, ir jārīkojas ar iedrošinājumu, lai konflikti, kas saistīti ar pieaugušo aizliegumiem, neradītu pārmērīgu kautrību un pašapziņas. Bērna sevis attīstībai jānotiek, neskarot pozitīvas pašcieņas veidošanos.

No E. Ēriksona viedokļa „ES-koncepcijas” attīstības otrais posms ilgst no pusotru līdz trīs vai četrus gadus. Šajā laikā bērns jau apzinās savu individuālo sākumu un sevi kā aktīvu būtni. Ja bērna darbība neatbilst pieaugušo vēlmēm, tad viņš saskaras ar neapmierinātību. Sākot ar bērna 4. dzimšanas dienu, pirmās idejas par to, kā viņš var parādīties. Bērna kognitīvā darbība, kuras galvenais dzinējspēks ir zinātkāri, ir neparasti enerģisks un noturīgs. Bērns jau var brīvi pārvietoties un pietiekami brīvi runāt, lai uzdotu jautājumus un saprastu saņemtās atbildes.

Vecākiem obligāti nav jāaizliedz bērna izziņas darbība. Galvenais šī perioda drauds ir tas, ka E. Ēriksons uzskata, ka bērns jūtas vainīgs par savu ziņkāri un aktivitāti, kas var mazināt iniciatīvas izjūtu.

“ES-koncepcija” kā psiholoģisks audzējs izpaužas šādos gadījumos:

1) kad bērna pašcieņu veido atšķirīgu atšķirību pazīmes no citiem cilvēkiem, nevis ar dažu tā unikālo īpašību noteikšanu;

2) ja bērnam ir spēja pārdomāt un viņš sāk saprast, kā citi viņu uztver.

Šajā laikā pirmsskolas vecuma bērna ķermenis turpina mainīties. Piecu gadu vecu bērnu pašraksturojumu pētījums ļauj secināt, ka dominē bērna fiziskās īpašības: ķermenis, augstums, matu krāsa, emocionālie stāvokļi, mīļākie pasākumi. Piemēram, bērni atzīmē savu kompetenci noteiktu darbību veikšanā. Tajā pašā laikā ķermeņa tēlam ir vadošā loma. Pirmsskolas vecuma bērni reti pievērš uzmanību savām iekšējām iezīmēm, piemēram, drosmei, lasīšanas spējai.

Turklāt pirmsskolas vecuma bērnu pašraksturojums ir pašcentrēts. Bērns skatās pasauli, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes. Viņa viedoklis ir absolūts, viņš ir pārliecināts, ka citi domā un uztver apkārtējo pasauli tādā pašā veidā, kā viņš, un tāpēc nespēj iedomāties atšķirīgus viedokļus par savām. Nekavējoties izdariet atrunu, šis egocentrums ir saistīts ar domāšanas subjektīvo raksturu šajā vecumā.

Savā pirmajā lielākajā un slavenākajā darbā E. Ēriksons rakstīja, ka personiskās individualitātes izpēte kļūst par tādu pašu stratēģisko uzdevumu 20. gadsimta otrajā pusē, tāpat kā seksualitātes izpēte Ž. Freida laikā, 19. gs. beigās. “Dažādi vēsturiskie periodi,” viņš rakstīja, “dod mums iespēju dažādos laikos redzēt dažādus cilvēka neatņemamu daļu aspektus.”

Identitātes jēdziens musdienās kļūst īpaši populārs. Amerikas Savienotajās Valstīs un, iespējams, visā mūsdienu sabiedrībā identitātes krīze tiek uzskatīta par vienu no galvenajām dzīves problēmām. Mūsu kultūras uzmanības centrā ir plaša izglītība un vismodernāko profesiju sarežģītība padara identitātes izjūtas attīstību īpaši sarežģītu. Cīņa par veselīgu, skaidru identitātes izjūtu bieži ilgst ilgāk par pusaudža periodu, un tā atspoguļojas arī „vidējā vecuma” krīzēs.

Pirms daudziem gadiem lielākā daļa bērnu uzņēmās vecāku lomu. Bērni apguva pieaugušo prasmes, attieksmi un funkcijas diezgan agri. Profesijas tiek integrētas ģimenes dzīvē. Šodien vērtības un sociālās lomas pastāvīgi mainās. Bērni ne tikai uzņemas savu vecāku lomu, bet pieaugušo dzīves paraugi pastāvīgi mainās. Pusaudžu identificēšana un bērnu pieredze nepārprotami nav pietiekama, lai atrisinātu karjeras un profesijas izvēles problēmu.

Katram dzīves cikla posmam raksturīgs īpašs uzdevums, ko izvirza sabiedrība. Sabiedrība arī nosaka attīstības saturu dažādos dzīves cikla posmos. Tomēr problēmas risinājums, saskaņā ar E. Ēriksonu, ir atkarīgs gan no jau sasniegto indivīda psihomotorās attīstības līmeņa, gan no sabiedrības, kurā šī individuālā dzīve, vispārējā garīgā atmosfēra. Piemēram, zīdaiņa uzdevums ir veidot pamata uzticību pasaulei, pārvarot nesaskaņas un atsvešinātības sajūtu. Agrīnā vecuma uzdevums ir cīņa pret kauna sajūtu un nopietnām šaubām viņu darbībā par savu neatkarību un neatkarību. Spēles vecuma uzdevums ir aktīvas iniciatīvas attīstība un tajā pašā laikā piedzīvot vainas sajūtas un morālo atbildību par savām vēlmēm.

Papildus klīniskajiem pētījumiem E. Ēriksons veica lauka etnogrāfiskos pētījumus par bērnu audzināšanu divās indiešu ciltīs un salīdzināja tos ar bērnu izglītību Amerikas pilsētās. Kā jau minēts, viņš konstatēja, ka katrai kultūrai ir savs īpašs mātes stils, ko katra māte uztver kā vienīgo pareizo. Tomēr, kā uzsvēra E. Ēriksons, mātes stilu vienmēr nosaka tas, ko sociālā grupa, kurai viņš pieder – cilts, klase vai kastu, no bērna nākotnē sagaidīs.

Pēc E. Ēriksona domām, katram attīstības posmam ir savas raksturīgās cerības uz konkrētu sabiedrību, ko indivīds var pamatot vai nepamatot, un tad viņš ir vai nu iekļauts sabiedrībā, vai arī viņu noraida. Šie E. Ēriksona apsvērumi veidoja pamatu divām svarīgākajām koncepcijām – “grupas identitāte” un “ego-identitāte”. Grupas identitāte veidojas tāpēc, ka no pirmās dzīves dienas bērna audzināšana ir vērsta uz viņu iekļaušanu šajā sociālajā grupā, veidojot šai grupai raksturīgu attieksmi.

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.