Mūsdienās ir grūti iet kopā ar laiku. Lai uzsvērtu savu identitāti, cilvēki ir spējīgi uz vairākām lietām. Skatoties uz sabiedrību, var ieraudzīt daudz interesanto un vienlaikus nesaprotamo. Ja, lai ietu ar laiku, ir jāvalkā izaicinošu apģērbu, lasot repu un izteikties tā, lai pēc tam atcērēties negribas, tad tas nav mans laiks. Taču vieglāk un jautrāk dzīvot tā, lai domājot par savu dzīvi, par savu pagātni un tagadni – nebūtu rūgti un aizvainojoši par bezmērķīgi nodzīvotiem gadiem. Es, mans laiks – ir nepieciešams savienot šos divus jēdzienus ķēdē, kura tiks saukta par dzīvi. Var pateikt, ka es dzīvoju kopā ar laiku, bet cenšos nepazaudēt sevi.
XXI gadsimts – ir nozīmīgs skaitlis. Tehnoloģijas, zinātne, māksla ir sasnieguši nebijušo attīstību. Ir grūti noticēt, ka pēc gadiem viss novecosies, pieņems banālu raksturu. Šodien ir grūti iedomāties, ka cilvēki dzīvoja, nezinot televīziju, magnetofonu, ledusskapju. Tas ir parastas lietas mūsu ikdienās.
Mūsu dzīve – ir fenomens. Dzīve dod, mī...