Pirms sākt rakstīt savu eseju es izlasīju Airisa Šteinberga grāmatu “Pedagoģiskā psiholoģija”, lai labāk saprast sava agrajā briedumā intelektuālas un sociālās attīstības īpašības. Tāpēc gribu atstāt šeit “Jau Z. Freids runāja par to, ka pieaugušā dzīvi nosaka spēja mīlēt un spēja strādāt. Mūsdienas mainījusies terminoloģija, bet pēc būtības galvenā ideja ir tā pati: Eriksons runā par tuvību un ģenerativitāti kā pieaugušo labklājības radītāju, citi runā par piederību grupai un personīgiem sasniegumiem, vēl citi- par sabiedrības atzinību un kompetenci kādā jomā. Tā vai citādi cilvēka dzīves labklājība ir saistīta ar veiksmīgu ģimenes dzīvi un apmierinātību ar karjeru.”(A. Šteinberga)
Kā ir rakstījusi Silva Omārova sava grāmatā “Cilvēks dzīvo grupā” : “Cilvēks piedzimst kā bioloģiska būtne. Par sociālu indivīdi, personību un individualitāti cilvēks kļūst, iegustot sociālo pieredzi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, iesasitoties sociālajās attiecībās, funkcionējot sociālajos procesos”. ...