Imanta Ziedoņa “Epifānijas”.
1) Žanra īpatnības.
Epifānijas ir dzeja, kura ir uzrakstīta prozas tekstu formātā.
Žanram ir raksturīga:
1) ekstravaganta gramatika un teikumu uzbūve;
2) vārdu jaundarinājumi un vārdu spēle (piemēram, izturība – saturība – noturība, uztvere – aptvere – satvars);
3) neparastas nozīmes piešķiršana tēliem (piemēram, eksistenciālas jēgas izpaušana ar ģeometrijas palīdzību - liktenis ir nogrieznis, dzīve ir apļa diametrs, radošā dzīve ir radiuss);
4) visi teksti uzrakstīti pārnetā nozīmē, ir metaforu pārpilnība.
2) Analizēt “eksaktās”, ētiskās, ironiskās, valodas epifānijas.
“Eksaktā” epifānijas analīze.
(Epifānijas tekstu skatieties dokumenta beigās. Sākas ar “Cik tālu lēc zaķis..”)
Apļa analoģija ļoti veiksmīgi iederās cilvēku mēra sajūtas trūkuma problemātikā. Lai kāds arī būtu tas aplis, ko citādi dēvētu par mīlestību, draudzību u.tml., tā iekšienē cilvēks var nonākt no visām pusēm un tikpat iziet, ja vien nepietiek gara spēka vai brieduma apstāties centrā...