Jaunākie zinātniskie pētījumi par sociālās psiholoģijas atziņu izmantošanu juristu darbībā

Ievads

Jurisprudence jeb tiesību zinātne ir sociālā zinātne, kas pēta tiesības kā sociālo parādību. Tā, savukārt, raksturojas ar īpašo sociālo normu sistēmu un tās nozīmīgumu sabiedrības dzīves regulējumā. Tāpat kā citas zinātnes, arī tiesību zinātne mijiedarbojas ar citām šajā sistēmā esošajām zinātnēm. Tas nozīmē, ka arī citām zinātnēm ir ietekme uz tiesību zinātni. Tā, piemēram, tiesību apguve nav iedomājama bez sociālās psiholoģijas līdzdalības, kas aptver indivīda un sociālās vides aspektus – vērtības, emocinālos stāvokļus, kognitīvās funkcijas, personības īpašības, cilvēku savstarpējās attiecības utt. Zinātnēm apvienojoties un papildinot vienai otru, ir iespējams ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk sasniegt uzstādīto mērķi kādā noteiktā nozarē un/vai darbības jomā (Džugleja, 2011: 8-9).

Šā darba ietvaros tiek aplūkota „poligrāfa ekspertīze” metode, ko var uzskatīt par sociālās psiholoģijas atziņu izmantošanu juristu darbībā. Darba pirmajā daļā tiks aprakstīta metodes būtība, tās mērķis un pielietošanas kārtība Latvijā. Esejas otrajā daļā tiks atklāta metodes pielietošanas īpatnības Latvijas iestādēs. Trešajā esejas daļā tiks noteikta „poligrāfa ekspertīzes” veikšanas problemātika un tās risināšanas nepieciešamība/iespējas.Ceturtajā daļā tiks atklāts autora personiskais viedoklis par problēmu.

Jaunākie zinātniskie pētījumi par sociālās psiholoģijas atziņu izmantošanu juristu darbībā

Pirms runāt par sociālās psiholoģijas nozīmi un ietekmi uz poligrāfa ekspertīzes pielietojumu juristu darbībā, būtu vērts aprakstīt šīs metodes būtību. Sarunvalodā poligrāfs bieži tiek lietots kā „melu detektors”. Melu detektors radās 19. gs. ar mērķi padziļināti izpētīt cilvēka psihes emocionālos procesus. Šīs metodes aizsācēji – itāļu psihologs Andželo Mosso, kanādiešu psihologs un policijas departamenta darbinieks Džons Larsons un citi – ar poligrāfa palīdzību novēroja dažādas cilvēku reakcijas uz uzdotajiem jautājumiem. Reaģējot uz šiem „stimuliem”, tika konstatētas izmaiņas cilvēka sirds un elpošanas sistēmas darbībā. Tolaik poligrāfi tika pārsvarā izmantoti noziegumu izmeklēšanā. Mūsdienās meles detektori tiek pielietoti ne tikai kriminālistikā, bet arī medicīnā – precīzākai pacienta diagnozes noteikšanai (Vicianova, 2015, 522-534).

Arī Latvija poligrāfu ekspertīze ir viena no tiesu ekspertīzes metodēm. Tā ir iekļauta Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatorā, kuru reglamentē Ministru kabineta noteikumi (Nr. 466). Uz doto brīdi Latvijā ir tikai 2 eksperti, kas pielieto un pilnveido poligrāfa ekspertīzi. Ekspertīzes tiek veiktas pārsvarā kriminālprocesā, kā arī administratīvajās lietās un civilprocesā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 835, 2016).

Apkopojot visu iepriekš teikto, var nonākt pie secinājuma, ka poligrāfa pārbaudes metode ir vērsta uz personas atbilžu patiesīgumu vai melošanas pārbaudi attiecībā uz konkrētam darbībam vai situāciju. Sociālie psiholoģi uzskata, ka meli ir ņeatņemams cilvēku mijiedarbības elements. Meli spēlē svarīgu lomu cilvēka izdzīvošanai sabiedrībā. Pamatojoties uz Oksforda vārdnīcu, meli jeb maldināšana ir apgalvojums, kas noraida patiesību. Turklāt speciālisti norāda, ka „patiesīgums” ir ļoti reta parādība, ko var nosaukt par dievišķu īezīmi, bet meliem ir visai cilvēciska daba. Pētījumos par meļu fenomenu ir noteikts, ka cilvēku meliem ir plašs īpašību spektrs, tāpēc melu diagnosticēšanai jāņem vērā gan psiholoģiskie un emocionālie, gan psihofizioloģiskie aspekti cilvēku uzvedībā. Melu emocionālās ievirzes raksturojas ar sekojošiem piemēriem:

  • cilvēks melo, bet izjūt bailes, ka viņu pieķers melos;
  • cilvēks nemelo, bet uztraucās, ka viņam netic;
  • cilvēks melo un tajā pašā laikā izjūt nepatiku pret cilvēku, kas viņu iztaujā;
  • cilvēks melo un cita cilvēka maldināšana izraisa viņā gandarījumu;
  • cilvēkam ir vienaldzīga attieksme pret sarunas iznākumu, tāpēc nevar īsti saprast, vai viņš melo vai nemelo;
  • cilvēks emocināli reaģē uz sarunas partnera attieksmi pret viņu un izjautāšanas mērķi;
  • psihiskām slimībām un/vai citām personības novirze ir svarīga nozīme meļu izpausmē.

Sociālās psiholoģijas speciālist melu identificēšanai iesaka novērot sekojošas izmaiņas cilvēka neverbālajā uzvedībā, kas ietver sekojošus aspektus:

  • Skatiena virziens, acu kontakts;
  • Mīmika un sejas muskulatūras ekspresija;
  • Poza un žesti;
  • Ķērmeņa novietojums telpā, attālums no sarunbiedra;
  • Balss skaļums, tonis, runas ātrums;
  • Īpašas frāzes, specifiski izteicieni, pauzes.
  • Melu psihofizioloģiskos aspektus norāda sekojoši radītāji:
  • Elpošanas un sirdsdarbības frekvences palielināšanās;
  • „Sausas mutes” sajūta;
  • Pastiprināta rīšana;
  • Pieres un/vai citu sejas daļas svīšana (Vicianova, 2015, 522-534).

Latvijā praktizējošie poligrāfa eksperti ir privātie tiesu eksperti. Lai arī poligrāfa ekspertīze ir valsts atzīta tiesu ekspertīze, taču poligrāfa ekspertīze nesastāv nevienā no ekspertīžu iestādēm. Latvijā ir par maz poligrāfu ekspertu, lai tie varētu kļūt par kādas ekspertīžu iestādes pārstāvjiem. Tiesu likuma 13.pants paredz, ka „ekspertīžu iestāde ir valsts institūcija vai tās struktūrvienība, valsts kapitālsabiedrība vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir ekspertīžu veikšana”. Un šeit par galveno aspektu tiek uzskatīts fakts, ka iepriekš pieminētā valsts institūcijas vai kapitālsabiedrības struktūrvienība var būt tiesu ekspertīžu iestāde tikai tajā gadījumā, ja tā sastāvā ir ne mazāk kā septiņi tiesu eksperti (Tiesu ekspertu likums, 2016). Vēl ir būtiski uzsvert, ka Latvijā poligrāfa ekspertīzes tiek veiktas tikai un vienīgi kompleksā ar psiholoģisko diagnosticēšanu. Šī pārbaude tiek saukta par komplekso psiholoģisko-poligrāfa ekspertīzi.

Pēc poligrāfa ekspertīzes izvērtēšanas dažādos Latvijas tiesu nolēmumos, tika izdarīti sekojoši secinājumi par metodes efektivitāti un validitāti Latvijas valstī:

  1. Poligrāfa ekspertīze Latvijā tiek noteikta krimināllietās tikai tajā gadījumā, ja trūkst pierādījumu vai arī tad, kad tie ir pretrunīgi.
  2. Eksperta kvalifikācija un kompetence nosaka poligrāfa ekspertīzes validitāti un ticamību.
  3. Poligrāfa ekspertīze tiesu nolēmumos vienmēr tiek vērtēta kompleksā ar citiem pierādījumiem. Tas nozīmē, ka eksperta atzinums, kas ir izstrādāts pēc ekspertīzes veikšanas, nevar kalpot par pilnvērtīgu pierādījumu kādam Latvijas tiesu nolēmumam.
  4. Līdz šim poligrāfa ekspertīze nesastāv nevienā no ekspertīžu iestādēm un šīs metodes „gaišā nākotne” ir zem jautājuma zīmes.
  5. Uz doto brīdī Latvijā ir tikai 2 poligrāfijas eksperti, kas savu izglītību ir ieguvuši ārzemēs.
  6. Soci

Izsakot savu viedokli par katru no iepriekš minētajiem punktiem, varētu teikt, ka:

  1. Es uzskatu, ka poligrāfa ekspertīzei tā arī jākalpo par sekundāro metodi tiesu nolēmumu izvērtēšanā. Latvijas valstī poligrāfa pārbaude nav tik plaši izplatīta un nevarētu apgalvot, ka tai ir augsts ticamības līmenis. Tas attiecas uz īpaši sarežģītām krimināllietām, kur persona tiek apsūdzēta par īpaši smagiem nodarījumiem. Gadījumā, ja poligrāfa ekspertīze kalpotu par primāro tiesu nolēmumu metodi, tiesas process varētu rezultēties ar pilnīgi nepatiesiem un nepareiziem spriedumiem.
  2. Uzticot ekspertīzes veikšanu poligrāfa ekspertam, būtu vērts pārliecināties par eksperta kvalifikāciju, zināšanām un kompetenci. Kompetentam ekspertam būtu jāveic rūpīga izmeklēšana, pielietojot komplekso psiholoģisko-poligrāfa metodi. Rūpīga psiholoģiskā personas izpēte kopā ar programmatūras analīzi varētu kalpot par ticamu un eksperta atzinumu.
  3. Tiesas vairāk atzīst komplekso pieeju un pārbaudi, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi. Es uzskatu, ka tikai tiesa ir spējīga kontrolēt, vai ekspertīzes laikā ir ievēroti visi likumā noteiktie nosacījumi ekspertīzes veikšanas kārtībā un noteikšanā. Svarīgi ir arī izvērtēt paša eksperta godprātīgu un atbildīgu attieksmi ekspertīzes veikšanas procesā.
  4. Izrādījās, ka Latvijas valstī attieksme pret poligrāfa ekspertīzi ir neuzticīga. To var pamatot ar datu apstrādes programmatūras iespējamām kļūdām, kā arī skeptisku attieksmi pret „automatizētiem” secinājumiem un spriedumiem. Detalizēta psiholoģiskā izpēte tiek uzskatīta par labāko izvērtēšanas metodi Latvijas tiesu nolēmumos.
  5. Latvijā nav ne iestādes, kas varētu sagatavot poligrāfa ekspertīzes ekspertus, ne atbilstošas aparatūras. Iespējams, regulējumaa izstrādāšana par tiesu ekspertu iespējām iegūt atbilstošo izglītību poligrāfa ekspertīzes metodē varētu popularizēt metodes pielietojumu Latvijā.

Izmantotās literatūras saraksts

  1. Džugleja T. Tiesību pamati. Rīga: [B.i.], 2011.
  2. Vicianova M. Historical Techniques of Lie Detection. Glăveanu V, ed. Europe’s Journal of Psychology. 2015;11(3):522-534. doi:10.5964/ejop.v11i3.919.
  3. Tiesu ekspertu likums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=280576 [skatīts 20.10.2017]
  4. Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=287606 [skatīts 20.10.2017]

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.