Atskatoties uz vēstures notikumiem, var secināt, ka katram laikmetam piemīt noteikta specifika dažādos cilvēkam svarīgos aspektos, tai skaitā, bērnu audzināšanā un būtiskāko prioritāšu izvirzīšanā personības virzībā un attīstībā. No cilvēces pirmsākumiem ir pieņemts, ka vecāki ir ģimenes „kodols”, „centrs”, kas visu virza, piepilda ar jēgu, sniedz drošības izjūtu un orientāciju turpmākai attīstībai gan sev, gan bērniem, turklāt mūsdienās pat likumdošanā par vecāku pienākumu ir noteikts rūpēties par saviem nepilngadīgajiem bērniem, nodrošinot to labklājību, pozitīvu sava bērna fizisko un psiholoģisko personības attīstību, audzināšanu. Tomēr ļoti bieži dažādu iemeslu dēļ vecāki ar šo pienākumu netiek galā vai spēj to izpildīt tikai daļēji kvalitatīvi. Daudzi pedagoģijas un psiholoģijas nozares speciālisti norāda, ka šāda vecāku nostāja, kompetences līmenis nav tik ļoti saistīts ar vecāku neieinteresētību darboties ar savu bērnu, to audzināt, cik ļoti ar vecāku neziņu - tiem trūkst inform...
- Lai apskatītu šo saturu pilnībā, lūdzu, samaksājiet par piekļuvi 1 dienai.
Pēc vienreizējā abonementa noformēšanas Jūs varēsiet:
- Skatīt šo ierakstu pilnībā.
- Lejupielādēt failu ar oriģinālo darbu.
- Skatīt un lejupielādēt visus vietnē pieejamos darbus.