(KcT uzdevumi 5.-8.)

Uzdevums 2.2.

(KcT uzdevumi 5.-8.)

Uzdevums 5.

Uzņēmējam Žanim Lagzdiņam rodas ideja pārdot oriģināli iepakotas dažādu formu ziepes un citus parfimērijas izstrādājumus. Šajā sakarā viņš nodibina un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā SIA “Žaņa Lagzdiņa ziepju fabrika”.

Jautājumi:

  1. Vai augstākminētās firmas izvēle ir pieļaujama, ievērojot to, ka pastāv komercreģistrā jau ierakstīta SIA “Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika”, kuras dibinātājs ir pavisam cits Žanis Lagzdiņš?

Pieļaujama, jo likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta piektajā daļā noteikts, ka, pārbaudot Komerclikuma 28.pantā norādītos apstākļus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tad, ja:

  1. starp komersanta pieteikto firmu un komercreģistrā un citos UR pārzinātajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība ir atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.
  2. Vai ziepju tirgotājs Žanis Lagzdiņš drīkst savu sabiedrību nosaukt SIA “Žanis Lagzdiņš”?

Komerclikuma 30.pants, kas noteic gadījumus, kad pieļaujama personas vārda un uzvārda ietveršana firmā, ir izņēmums no vispārējā vārda un uzvārda izmantošanas aizlieguma, nevis otrādi.

Uzņēmumu reģistrs uzņēmējam neatteiks ierakstīšanu komercreģistrā, jo reģistrācijai pieteiktā firma atbilst Komerclikuma 29. un 30.panta prasībām – neaizskar ar komercsabiedrību nesaistītās sabiedrībā zināmās fiziskās personas tiesības un nemaldina sabiedrību par komercsabiedrības saistību ar šo fizisko personu.

c) Vai Žanis Lagzdiņš drīkst nosaukt savu SIA par “Rīgas ziepju fabrika – Žanis Lagzdiņš?”

Drīkst, jo Rīgas ziepju fabrika nav cita komersanta zīmols, piem. kā Rīgas ziepju manufaktūra, kā arī izējot no Komerclikuma 29.panta.

Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus

  1. Lai sekmētu saražoto ziepju eksportu uz Ziemeļvalstīm, Žanis Lagzdiņš jaundibināmajā SIA nolemj piesaistīt vēl vienu dibinātāju – Latvijā pazīstamo somu investoru Jusi Pekonenu. Lai uzsvērtu sadarbības momentu ar otru dibinātāju, Žanis Lagzdiņš izvēlas nosaukumu SIA “Lagzdiņa un Pekonena kopdarbības sabiedrība”. Vai šāda firma ir pieļaujama?

Nē, jo kopdarbības sabiedrība (pēc Kooperatīvo sabiedrību likuma) ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai, tas ir SIA var būt par kooperatīvas sabiedrības locekli, bēt nevar būt par kooperatīvo sabiedrību.

Pamatot juridiski.

Uzdevums 6.

Bērnu nams noslēdza līgumu ar apavu darbnīcu par 40 pāru ortopēdisko apavu izgatavošanu bērniem – invalīdiem līdz 2016.gada 1.aprīlim. Tā paša gada 28.februārī darbnīcas telpās izcēlās ugunsgrēks, kurā rezultātā sadēga materiāli un gatavā produkcija.

Jautājums:

Vai darbnīcai jāatbīld par neizpildītajam saistībam?

Pēc Civillikuma 4. daļas. Saistību tiesības 1773. un 1774. panta iekļautas informācijas secinām, ka

Zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara.

Nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Tādēļ, ja nejaušs šķērslis kavē kādu izpildīt uzņemto saistību, jāatzīst, it kā viņš būtu to izpildījis, ja vien viņš līgumā nav uzņēmies nejaušības risku.

Pamatot juridiski.

Uzdevums 7.

SIA „Zaķi” noslēdza līgumu ar AS „Fenet” par 20 tonnu kartupeļu pārdošanu. Taču sakarā ar lietaino vasaru kartupeļu raža bija zema un SIA varēja nodrošināt tikai 7 tonnas kartupeļu piegādi.

Jautājumi:

  1. Vai AS „Fenet” var izmantot tiesības paturēt savu interešu aizsardzībai un pavērst šis tiesības pret SIA „Zaķi” kustamo īpašumu un ēkām?

Nē, AS “Fenet” nav tādu tiesību. Sakārā ar Civillikuma 1717.pantu – Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

  1. Vai SIA „Zaķi” var argumentēt (pamatot) savu saistību nepildīšanu ar maldīšanos attiecībā uz gaidāmo ražu? Vai šāda maldīšanās ir piedodama (attaisnojama)?

SIA “Zaķi” var pamatot savu saistību nepildīšanu ar maldīšanos, taču sakārā ar Civillikuma. Ceturtās daļas. Saistību tiesības 1451.pantu – Maldība ir svarīga, kad līguma priekšmetā pieņemta tāda īpašība, kuras dēļ šis priekšmets būtu pieskaitāms nevis tai lietu šķirai, pie kuras tas patiesi pieder, bet citai. Bet pie tam jāgriež vērība uz to, vai tiešām minētais pieņēmums pamudinājis maldījušos personu noslēgt līgumu tā tagadējā veidā. Taču šāda maldīšanās nav piedodama jo Maldība par darītāju tiesiskām attiecībām pret darījuma priekšmetu ir nesvarīga. (CL.1453.pants)

Pamatot juridiski.

Uzdevums 8.

Kokapstrādes uzņēmums SIA “ Kuldīga” vienojās ar SIA “ Furniers” par zāģmateriālu piegādi. Saskaņā ar līgumu SIA “ Furniers” pārskaitīja uz SIA “ Kuldīga” kontu pilnu samaksu par pasūtītajiem zāģmateriāliem. Tomēr piegādātie zāģmateriāli neatbilda izvirzītajām prasībām (šķirnei, kvalitātei, mitrumam) un tāpēc nevarēja tikt izmantoti ražošanas procesā. SIA “Furniers” pieprasīja:

  1. atlīdzināt zaudējumus sakarā ar līgumsoda izmaksām pasūtītājam par produkcijas nenodošanu pasūtītājam;
  2. līgumsoda apmaksu par zāģmateriālu piegādes termiņa nokavēšanu;
  3. uz SIA “ Kuldīga” kontu pārskaitītās summas atdošanu;
  4. procentu samaksu par svešas naudas izmantošanu.

Jautājumi:

    1. Vai piegātāj SIA “ Kuldīga” ir atbildīga par zāģmateriālu kvalitāti?

Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma piegadātājam jāpiegadā prece vai pakalpojums, kurš saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

Pēc šī likuma 13. Panta 2.daļas – Pārdevējs un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru preces iegādes dienā eksistējošu neatbilstību līguma noteikumiem.

2) Vai SIA “Furniers” minētās prasības ir pamatotas?
SIA “Furniers” b,c,d prasības nav pamatotās, jo neatbilst līguma priekšmētam, pirmā prasība par zaudējumu atlidzināšanu ir pamatota, jo Pārdevējs un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru preces iegādes dienā eksistējošu neatbilstību līguma noteikumiem.

Pamatot juridiski.

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.