“Cilvēks” ir vispārīgs jēdziens, kas apzīmē piederību pie cilvēka dzimtas, kura daba, kā iepriekš tika atzīmēta, savieno bioloģiskās un sociālās īpašības. Citiem vārdiem sakot, cilvēks savā būtībā ir kā biosociālais radījums.
Mūsdienīgs cilvēks no dzimšanas brīdi ir bioloģiskā vienotība. Viņš parādās pasaulē ar nepilnīgi veidotām anatomfizioloģiskām īpašībām, kuras attīstās viņa dzīvē sociumā. Tajā pašā laikā iedzimtība apgādā bērnu ne tikai ar bioloģiskām īpašībām un instinktiem. Viņš sākotnēji ir cilvēka īpašību īpašnieks: attīstīta spēja atdarināt pieaugušo, ziņkārību, spēju sarūgtināties un priecāties. Viņa smaidam (cilvēka “privilēģijai”) ir iedzimts raksturs. Bet pilnībā šajā pasaulē iemieso cilvēku, kas piepilda viņa uzvedību ar sociālo saturu.
Apziņa nav mūsu dabas īpašums, kaut arī daba rada fizioloģisku apziņas bāzi. Cilvēkam sākotnēji piemīt specifiskas cilvēka īpašības, taču pilnībā to šajā pasaulē ievieš tieši sabiedrība, kas papildina viņa uzvedību. Valodas aktīvās apgūša...
- Lai apskatītu šo saturu pilnībā, lūdzu, samaksājiet par piekļuvi 1 dienai.
Pēc vienreizējā abonementa noformēšanas Jūs varēsiet:
- Skatīt šo ierakstu pilnībā.
- Lejupielādēt failu ar oriģinālo darbu.
- Skatīt un lejupielādēt visus vietnē pieejamos darbus.