“Labas ticības princips civiltiesībās” Eseja

Saskaņā ar Civillikuma 1. pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Šāda satura normas novietojums pašā CL sākumā liecina par labas ticības lielo nozīmi civiltiesību īstenošanā. Likumā ir nostiprināts noteikums, ka, nosakot, īstenojot un aizstāvot civiltiesības un 

pildot civilos pienākumus, civiltiesisko attiecību dalībniekiem jārīkojas godprātīgi. Saskaņā ar šo 

principu nevar gūt labumu no savas negodīgās uzvedības. Tiesas varēs tieši piemērot šīs normas, 

risinot strīdus starp jebkurām civiltiesiskajām attiecībām. 

Labas ticības princips civillikumā ir nostiprināts vispārīgais tiesību princips, no tā var atvasināt jaunus, likumā tieši neregulētus civiltiesību institūtus, kas nepieciešami tiesisko attiecību dalībnieku savstarpējo interešu līdzsvarošanai. Veidojot jaunus tiesību institūtus uz CL 1. panta pamata, ir jāievēro, ka labas ticības principa uzdevums ir nodrošināt, lai subjektīvo tiesību izlietošanā tiktu respektētas citu personu pamatotās intereses. CL 1. pants nepārprotami norāda, ka civiltiesisko attiecību dalībniekiem, īstenojot savas subjektīvās tiesības un izpildot subjektīvos pienākumus, jārīkojas labā ticībā. Ietvertais norādījums izlietot tiesības un pienākumus pildīt pēc labas ticības ir tiesiski ētisks princips, kas ir spēkā civiltiesībās.

Laba ticība ir ģenerālklauzula, kas tiesu praksei un tiesību doktrīnai jāpiepilda ar konkrētu saturu. CL ir sastopamas arī citas ģenerālklauzulas. Tās ir “labi tikumi” 1415. pantā, kā arī “svarīgi iemesli” 5. pantā un 2193. panta 1. daļā. Protams, CL un citos civiltiesību avotos absolūtā vairākumā ir tradicionāli veidotās tiesību normas, pēc kuru satura skaidri ir nosakāmi to piemērošanas priekšnoteikumi un robežas. Tādu tiesību normu, kas satur ģenerālklauzulas, ir pavisam maz, taču to nozīme ir liela. Tiesību normu veidošanā ģenerālklauzulas tiek izmantotas tāpēc, ka ģenerālklauzulu izpratni laika gaitā ir iespējams elastīgi pielāgot sabiedrības mainīgajiem tiesiska, sociāla un sadzīviska rakstura parādību vērtējumiem. (Meļķisis E., Tiesību normu iztulkošana)

Latvijas tiesībās bez CL 1. panta labas ticības princips ir minēts arī 1999. gada 18. martā pieņemtā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6. pantā. Viens no galvenajiem šī likuma mērķiem ir aizsargāt patērētājus no preču ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju mēģinājumiem uzspiest patērētājam netaisnīgus līguma noteikumus. Patērētāja tiesību aizsargāšanai var palīdzēt arī labas ticības principa piemērošana atbilstoši tā vispārpieņemtajai izpratnei. Likuma 5. panta 2. daļā ir norādīts, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Savukārt saskaņā ar likuma 6. panta 3. daļu līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.

Labas ticības princips nozīmē to, ka ikvienam civiltiesību subjektam jārespektē citu personu pamatotās aizsargājamās intereses. Civillikuma 1. pants sniedz plašas iespējas gan tiesību izlietošanas koriģēšanā, gan tiesību tālākveidošanā, taču tas nav vispārējs taisnīguma priekšraksts. Labas ticības princips veicina Civiltiesību attīstību.

Tātad CL 1. pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses intereses. CL 1. pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiskā darījuma burta, taču pretēji to īstajiem mērķiem. Šveices tiesību literatūrā atrodama atziņa, ka labas ticības princips ir sava veida “avārijas izeja” gadījumos, kuros kādas tiesības uzturēšana spēkā radītu acīmredzamu netaisnību un slēgtu jebkuru ceļu patieso tiesību atzīšanai. (Riemer, Die Einleitungsartikel des Schweizerischen Zivilgesetzbuches)

“Labas ticības principa pamatā ir atziņa, ka tiesību izlietošanā un pienākumu izpildīšanā katram civiltiesību subjektam ir jāievēro noteiktas ētiskas robežas, kuru pārkāpšanas gadījumā viņš nebauda tiesisku aizsardzību. Plašākā nozīmē labas ticības principa mērķis ir veicināt savstarpēju lojalitāti, uzticību un godīgumu tiesiskajā apgrozībā”, – izsaka šveices profesors.

Labas ticības princips ir paredzēts tam, lai konkretizētu pastāvošās tiesību normas un tiesiskās attiecības atbilstoši to jēgai un mērķim. Zinātniskajā literatūrā ir norādīts, ka CL 1. pants ir likuma un tiesisko darījumu iztulkošanas norma to īsto mērķu sasniegšanai. (Krons, Tieslietu Ministrijas Vēstnesis) Tātad labas ticības princips var tikt izmanots gan likuma, gan tiesisko darījumu iztulkošanas jomā. Kad izrādās, ka attiecīgo dzīves gadījumu regulējošās tiesību normas burtiska piemērošana novestu pie acīmredzami netaisnīga rezultāta, tiesai ir jāatrod šī gadījuma taisnīgs atrisinājums, iztulkojot speciālo tiesību normu kopsakarā ar CL 1. pantu. Tiesai ir jākonstatē, kuras puses intereses konkrētajā gadījumā ir jāaizsargā. Šai nolūkā tiesa sniedz pušu interešu vērtējumu, ko noskaidro speciālās tiesību normas un CL 1. panta sasaistes rezultātā. Tādējādi tiek veikta tiesību normu sistēmiskā iztulkošana.

Civillikuma 1. pantā nav ietverti gatavi noteikumi, kas ļautu nekļūdīgi noteikt, vai tiesību subjektu rīcība atbilst labai ticībai. Tāpēc CL 1. panta piemērošanā neatsverama nozīme ir jau izstrādātajām tiesu prakses un tiesību doktrīnas atziņām par to, kādos tipiskos dzīves gadījumos labas ticības princips jālieto. Minētās atziņas sevišķi detalizēti ir izstrādātas Vācijas un Šveices tiesu praksē un tiesību doktrīnā. Pēdējos gados arī Latvijas tiesas ir izspriedušas vairākas ar labas ticības principa piemērošanu saistītas lietas.

1. Tiesību nepieļaujama izlietošana. Labas ticības princips jālieto konfliktu atrisināšanai tajos gadījumos, kad saskaņā ar CL 1. pantā ietverto taisnīguma ideju nav pieļaujama kādas formāli pastāvošas subjektīvās tiesības izlietošana. Tiesību nepieļaujamas izlietošanas gadījumus var iedalīt vairākās grupās, kuru savstarpējās robežas gan ne vienmēr ir precīzi nosakāmas. (Vācijas profesors Heinrichs H.)

a) Tiesību izlietošana aizsargājamu interešu neesamības vai nesamērības apstākļos

Dzīvē iespējama, piemēram, ir situācija, kurā izīrētājs pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās ar varu izliek īrnieku, kas pretēji līguma noteikumiem neatbrīvo dzīvojamo telpu. Formāli īrniekam, kas ir dzīvokļa faktiskais valdītājs, pamatojoties uz CL 876. un 921. pantu, ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas valdījuma atjaunošanu, jo izīrētājs saskaņā ar CL 1732. pantu nedrīkst savas tiesības īstenot patvaļīgi un vardarbīgi. Īrnieka prasījuma īstenošana tomēr būs pretrunā ar CL 1. pantu, jo viņam agri vai vēlu būs jāpakļaujas izīrētāja pamatotajai prasībai atbrīvot dzīvokli.

b) Pretrunīga rīcība (venire contra factum proprium)

Pretrunīgas rīcības vērtējums ir sniegts vairākos Latvijas tiesu spriedumos.

c) Tiesības zudums

Tiesības īstenošana ir pretrunā labas ticības principam, ja tiesīgā persona to nav ilgstoši izlietojusi, radot pretējā pusē pamatotu uzticību tam, ka tiesību nekad neizlietos. Viena no iespējamām jomām, kurā ir iespējams šāds tiesību zudums, ir dzīvojamo telpu īres attiecības. Piemēram, īrnieks savā dzīvoklī ir ierīkojis alkoholisma perēkli, ko pastāvīgi apmeklē asociāli elementi no plašas apkārtnes. Tā kā īrnieks pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar to vienā mājā par neiespējamu, izīrētājam ir tiesības celt tiesā prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta 1. daļas 3. punktu. Turpretī izīrētāja tiesība izbeigt līgumu būtu uzskatāma par zudušu, ja viņš celtu prasību tiesā pusgadu pēc tam, kad īrnieks būtu savā uzvedībā pilnībā labojies un uzsācis kārtīgu dzīvesveidu. Šādā gadījumā izīrētāja centieni savu tiesību īstenot būtu pretrunā ar CL 1. pantu.

2. Līguma izpildes blakuspienākumu nodibināšana

Labas ticības princips var tikt lietots, lai nodibinātu līguma sekmīgai izpildei nepieciešamos blakuspienākumus, par kuriem puses nav vienojušās un kuri nav secināmi no likuma normām. Piemēram, patērētājs veikalā nopērk servīzi, tad pārdevējam, veikala īpašnieka vārdā izpildot šo līgumu, arī bez īpašas norunas ir jāiesaiņo prece tā, lai pircējs to nebojātu varētu nogādāt mājās. Ja pircējs sadzīves tehnikas veikalā nopērk veļas mazgājamo mašīnu, ledusskapi vai citu tamlīdzīgu liela izmēra preci, tad pārdevējam saskaņā ar labas ticības principu kaut vai par nelielu papildu samaksu jānodrošina preces piegāde pircējam mājās.

3. Saistības izpildījuma atcelšana vai grozīšana

Izpildījuma apmēra grozīšana vai pat izpildījuma pilnīga atcelšana neapšaubāmi aizskar CL 1587. pantā ietverto principu pacta sunt servanda, saskaņā ar kuru tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Neatsverama nozīme labas ticības principa praktiskajā lietošanā ir tā piemērošanas tipisko gadījumu pārzināšanai. Labas ticības princips ir plaši sastopams gan kontinentālās Eiropas tiesu loka valstu civillikumos, gan starptautisko privāttiesību aktos, gan arī pārnacionāla rakstura tiesībās, turklāt tā izpratne visur ir līdzīga. Latvijas tiesu praksē CL 1. pants līdz šim piemērots reti. Tāpēc liela nozīme ir tam, lai arī Latvijā labas ticības princips tiktu piemērots atbilstoši tā vispārpieņemtajai izpratnei.

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.