Laime Alberta Bela romāna „Būris” varoņu izpratnē.
Laime, manuprāt, ir kas tāds, ko katrs cilvēks interpretē citādi. Lūkojoties sabiedrībā, rodas priekšstats, ka cilvēka laimei ir daudz dažādu ārēju priekšnosacījumu. manā skatījumā laime ir cilvēka iekšējais stāvoklis. Tās esamība cilvēka dzīvē ir vairāk atkarīga no attieksmes pret situāciju un tās izraisītajām emocijām, nevis no ārējiem apstākļiem, tomēr dzīves apstākļiem ir nozīme emociju rašanās procesā, kas var ietekmēt cilvēka iekšējo pasauli.
Cilvēka identitāte romānā tiek attainota kā sabiedrības spogulis – cilvēks bez sabiedrības ir cilvēks bez identitātes – mēs esam sociāli „radījumi” un priekšstatu par sevi radām balstoties uz mūsu pieredzi ar citiem cilvēkiem. Atdalīšanās no sabiedrības, pretošanās tās normām var novest cilvēku dziļā vientulībā, kā Edmunda Bērza gadījumā: “Vai man vajadzīgi likumi, ja esmu viens.? Vai man vajadzīga morāle, ja esmu viens.? Vai man vajadzīga ētika.? Ja esmu viens.? Un, vai man vajadzīgs mans "...