“Latvijas Gāzes” finanšu analīze (Bilance pielikumā)

Saturs

1. Informācija par uzņēmumu 2

2. Uzņēmuma finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze 3

2.1. Uzņēmuma bilances horizontālā un vertikālā analīze 3

2.2. Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu horizontālā un vertikālā analīze 4

3. Likviditātes rādītāju analīze 6

4. Maksātspējas rādītāju analīze un novērtējums 7

5. Aprites rādītāju analīze un novērtējums 8

6. Rentabilitātes rādītāju analīze un novērtējums 9

7. Uzņēmuma bankrota prognozes aprēķins un novērtējums 11

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 13

literatūras saraksts 15

pIelikumi 16

1. pielikums. Analīzes rezultātu apkopojums tabulā (koeficienti) 17

2. pielikums. Uzņēmuma gada pārskati 18

Informācija par uzņēmumu

Uzņēmums AS “Latvijas Gāze” ir reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā 1991.gada 25.martā, bet ar 1993.gada 30.decembra Ministra Kabineta rīkojumu Nr. 175 uzņēmums tika privatizēts un no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” izveidota Latvijas Republikas kapitālsabiedrība. [1]

Uzņēmuma apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir 55,86 miljoni eiro.

Uzņēmuma AS “Latvijas Gāze” pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde. Akcionāru sapulce ir augstākā AS “Latvijas Gāze” pārvaldes institūcija, kura pieņem lēmumus par:

1) Sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) Padomes locekļu, revidentu, Sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;

4) prasības celšanu pret Valdes un Padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par Sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret Padomes locekļiem;

5) Sabiedrības statūtu grozīšanu;

6) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

7) Sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par Sabiedrības reorganizāciju;

8) Sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atlīdzības noteikšanu Padomes locekļiem un revidentam;

10) citiem jautājumiem, ja tas paredzēts likumā.[2]

Uzņēmuma darbības mērķis ir stiprināt Latvijas Gāzes koncerna līderpozīcijas Latvijas un Baltijas enerģijas tirgū, kļūstot par klientu pirmo izvēli starp dabasgāzes piegādātājiem un nodrošinot stabilāko dabasgāzes apgādi visam reģionam.

Uzņēmuma darbības vīzija ir uzlabot cilvēku dzīvi, piegādājot dabasgāzi dažādiem mērķiem dažādos segmentos, un veicināt dabasgāzes izvirzīšanos par nozīmīgu enerģijas avotu sabiedrības labumam.

Uzņēmuma darbības misija ir dot pienesumu Baltijas reģiona ekonomikai, nodrošinot uzticamu, drošu un elastīgu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem par konkurētspējīgām cenām. [3]

Uzņēmuma finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze

Uzņēmuma bilances horizontālā un vertikālā analīze

Bilance ir viena no svarīgākajām gada pārskata sastāvdaļām. Bilances uzdevums ir atspoguļot uzņēmuma finansiālo stāvokli uz to brīdī, kad tā ir sastādīta. Bilance sastāv no divām daļām, kur vienu daļu sauc par aktīvu, bet otru – par pasīvu. Aktīvu daļā ir redzami visi uzņēmuma līdzekļi, savukārt pasīvu daļā redzami šo līdzekļu avoti, tādēļ aktīva un pasīva summas vienmēr ir vienādas. Gan līdzekļus, gan līdzekļu avotus vienmēr norāda tikai naudas izteiksmē.

Bilances aktīvu un pasīvu iedala sīkākās vienībās, kuras sauc par bilances posteņiem. Katram bilances postenim ir savs nosaukums un tam atbilst kaut kāds konkrēts naudas daudzums. Bilances struktūra visiem uzņēmumiem Latvijas teritorijā ir vienāda, jo to regulē Latvijas Republikas likumdošana.

Bilances aktīva posteņi ir sakārtoti pēc to likviditātes augošā secībā (uzņēmuma spēja īstermiņā pārvērst līdzekļus naudā īpaši nezaudējot tirgus vērtību). Aktīva augšējā daļā tiek atspoguļoti mazāk likvīdie posteņi, bet aktīva apakšējā daļā – vislikvīdākie posteņi.

Ir vērts pieminēt, ka visi darba ietvaros analizējamie dati ir uzņēmuma katra darba ietvaros analizējamā gada pirmā ceturkšņa dati, kas uzskatāmības dēļ turpmāk tiks saukti par gada datiem.

Uzņēmuma bilances aktīvu vertikālā un horizontālā analīze ir atspoguļota zemāk (skat. 2.1.tab.).

2.1.tabula

Bilances aktīvu vertikālā un horizontālā analīze

Pēc tabulas (skat. 2.1.tab.) datiem ir skaidri redzams, ka uzņēmuma aktīvi sadalās divās kategorijās – ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi. Ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars kopējā aktīvu kopsummā pēdējo divu gadu laikā aizņēma ap 57%, bet apgrozāmo līdzekļu īpatsvars kopējā aktīvu apjoma bija vairāk nekā 43%.

Kopumā aktīvu kopsummas izmaiņām pēdējos trīs periodu laikā ir raksturīga negatīva tendence – 2019. gada, salīdzinājumā ar 2017. gadu, aktīvu summa samazinājās par 95575 milj. eiro, jeb par 21%!

Uzņēmuma bilances pasīvu vertikālā un horizontālā analīze ir atspoguļota zemāk (skat. 2.2.tab.).

2.2.tabula

Bilances pasīvu vertikālā un horizontālā analīze

Pēc tabulas (skat. 2.2.tab.) datiem ir skaidri redzams, ka uzņēmuma līdzekļu avoti sastāv no pašu kapitāla, uzkrājumiem un kreditoriem. Pašu kapitāla īpatsvars pēdējo divu gadu laikā svārstās robežās no 91% līdz 92%, bet kreditoru īpatsvars svārstās no 7% līdz 8%.

Kopumā pasīvu kopsummas izmaiņām pēdējos trīs periodu laikā ir raksturīga negatīva tendence – 2019. gada, salīdzinājumā ar 2017. gadu, pasīvu summa samazinājās par 95575 eiro, jeb par 21%!

Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu horizontālā un vertikālā analīze

Galvenie uzņēmuma darbības raksturojoši rādītāji par 2017., 2018. un 2019. gadu, kā arī 2018. un 2019. gadu rādītāju izmaiņas dinamika absolūtos un relatīvos skaitļos pret bāzi tiek atspoguļoti tabulā (skat. 2.3.tab.). Uzņēmuma gada pārskata sastāvdaļas par 2017.-2019. gadu ir iespējams apskatīt uzņēmuma mājaslapā – https://lg.lv/investoriem/finansu-informacija, bet aprēķinus – pielikumos.

2.3.tabula

Uzņēmuma PZA vertikālā un horizontālā analīze

Tabulā (skat. 2.3.tab.) ir skaidri redzams, ka pēdējā saimnieciskās darbības gadā visu uzņēmumu raksturojošu pamatrādītāju dinamika ir pozitīva, kas liecina par uzņēmuma finansiālas situācijas uzlabošanos attiecībā pret iepriekšēja gada rādītājiem.

Apskatītajā periodā par vislabāko gadu pēc ieņēmumiem un peļņas pēc nodokļiem var uzskatīt 2017. gadu. 2018. gadā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, uzņēmuma ieņēmumi samazinājās par vairāk nekā 35%, vai 44 milj. eiro, bet 2019. gada ieņēmumu samazinājums pret 2017. gadu sastādīja vairāk nekā 18%. Peļņas pēc nodokļiem palielinājums 2019. gadā pret 2018. gadu sastādīja vairāk nekā 10% jeb gandrīz 1 milj. eiro, bet 2019. gadā samazinājums pret 2017. gadu sastādīja gandrīz 17%.

Pēc darba autora domām, neto apgrozījuma veicināšanai atvērtā tirgus apstākļos uzņēmumam lielāka uzmanību būtu jāpievērš šādiem aspektiem:

  • Ņemot vērā, ka uzņēmums vairs nav monopolists, tad jāorientējas uz patērētājiem un jāpiedāvā patērētājiem gatavu klāstu, t.i., komponēt piedāvājumu, kas palielinātu dabasgāzes patēriņu gan no fiziskām, gan no juridiskām personām un veicinātu neto apgrozījuma pieaugumu.
  • Veidot uz klientu orientētu politiku, piedāvājot jaunajiem klientiem pieslēguma apmaksu veikt kopā ar izlietoto, patērēto dabasgāzi, kas nozīmētu, ka uzņēmums būtu pretimnākošs gan pret esošajiem klientiem, gan tādā veidā varētu piesaistīt jaunus klientus, jo šobrīd uzņēmuma AS “Latvijas Gāze” pieslēguma maksa ir ļoti augsta, un pat, ja patērētājs vēlas sev pieslēgt dabasgāzi, sākotnējas izmaksas ir augstas, un tādā veidā paejot pretī patērētājiem, uzņēmums spētu piesaistīt sev jaunus klientus.
  • Papildinot iepriekšējo priekšlikumu, uzņēmumam AS “Latvijas Gāze” būtu jāsadarbojas ar kredītiestādēm, lai nodrošinātu to, ka klienti, izmantojot aizdevumu, spētu segt gāzes ierīkošanas izmaksas, tādā veidā klienti varētu maksāt izlīdzinātu maksājumu katru mēnesi un sadalīt augsto izmaksu slogu vienmērīgi uz lielāku periodu.
  • Neto apgrozījuma veicināšanai un klientu piesaistei būtu lietderīgi arī piedāvāt papildus pakalpojumus, piemēram, gāzes apkuri + dabasgāze, dabasgāze + zemessūkņi, tādējādi veidojot kompleksus piedāvājumus un piesaistot tos klientus, kuri izvēlās šos pakalpojumus iegādāties citur.

Pēc darba autora domām, šādi risinājumi dažādās interpretācijās veicinātu lielāku klientu skaita pieaugumu uzņēmumam, tādējādi veicinot dabasgāzes patēriņa pieaugumu (t.i. uzņēmuma neto apgrozījumu) un uzņēmumam pieaugtu neto peļņa.

Likviditātes rādītāju analīze

Autora rādītāju, kas raksturo uzņēmuma likviditātes stāvokli, aprēķini par 2017., 2018. un 2019. saimnieciskās darbības gadu ir atspoguļoti zemāk (skat. 3.1.tab.).

3.1.tabula

Likviditātes rādītāju aprēķins [4]

Rādītājs

Formula

2017

2018

2019

Likviditātes kopējais koeficients

Apgrozāmie līdzekļi / Īstermiņa saistības

3,66

5,56

5,21

Ātrās likviditātes koeficients

Naudas līdzekļi / Īstermiņa saistības

2,96

2,89

2,45

Likviditātes kopējais koeficients rada uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības ar tā rīcībā esošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Koeficienta vēlamās robežas ir no 2 un vairāk. Ja koeficients ir zemāks par 1, tad uzņēmums atrodas kritiskā finansiālā situācijā jeb var uzskatīt, ka tas darbojas augsta riska apstākļos. Uzņēmumam vislielākā kopējā likviditāte bija 2018. gadā – 5,56, un kopš tā laikā rādītājs nav ievērojami izmainījies, līdz 2019. gada sasniedzis atzīmi 5,21, kas ir par 6% mazāk nekā tas bija 2018. gadā. Uzņēmuma kopējais likviditātes koeficients 2019. gadā liecina par to, ka uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu summa ir vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā īstermiņa saistību summa, kas uzrāda uz uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības bez lielām grūtībām.

Ātrās likviditātes koeficients rada, kādu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var segt nekavējoties ar esošajiem maksāšanas līdzekļiem. Radītāja pietiekamam lielumam jābūt diapazonā no 0.3 līdz 0.7. Tiek uzskatīts, ka jo augstāks ir atrās likviditātes radītājs, jo uzņēmums atrodas labākā ekonomiskā situācijā. Uzņēmumā ātras likviditātes rādītājs 2019. gadā sastāda 2,45, kas nozīmē, ka uzņēmuma naudas līdzekļu summa pārsniedz īstermiņa saistības par 145%. Šāda situācija uzrāda uz uzņēmuma spēju nepieciešamības gadījumā bez dažāda veida grūtībām segt savas īstermiņa saistības ar uzņēmumā esošajiem resursiem.

Maksātspējas rādītāju analīze un novērtējums

Autora rādītāju, kas raksturo uzņēmuma maksātspējas stāvokli, aprēķini par 2017., 2018. un 2019. saimnieciskās darbības gadu ir atspoguļoti zemāk (skat. 4.1.tab.).

4.1.tabula

Maksātspējas rādītāju aprēķins [5]

Rādītājs

Formula

2017

2018

2019

Saistību īpatsvars bilancē

Kopējās saistības / Aktīvi

0,23

0,08

0,08

Saistību attiecība pret pašu kapitālu

Kopējās saistības / Pašu kapitāls

0,30

0,08

0,09

Saistību īpatsvars bilancē atspoguļo uzņēmuma finansiālo atkarību no ārējiem aizņēmumiem. Koeficienta vēlamās robežas ir no 0 līdz 0.5. Augstākais rādītāja līmenis uzrāda uz lielāku saistību apjomu uzņēmumā, kas tiek vērtēts negatīvi, jo var novest uzņēmumu līdz bankrota slieksnim. Apskatāmā periodā ir vērojama negatīva un proporcionāla kopējo saistību samazinājuma tendence, jo 2017. gadā saistību īpatsvars bilancē sastādīja 0,23, bet 2019. gadā tikai 0,08. Tomēr rādītājs atrodas koeficienta vēlamās robežas, kas tiek vērtēts pozitīvi.

Saistību attiecība pret pašu kapitālu raksturo uzņēmuma finansiālo neatkarību no ārējiem aizņēmumiem un attiecību starp saistībām un pašu kapitālu. Rādītāju izmanto, lai spriestu par uzņēmuma finansiālo neatkarību. Šim koeficientam ir noteikta kritiskā robeža 1. Augsts koeficienta līmenis uzrāda uz to, ka būtiska daļa no visa finansējuma sastāda saistības (uzņēmums aktīvi izmanto aizņemtos līdzekļus). Uzņēmumā ir vērojama negatīva tendence, jo 2019. gadā rādītāja lielums sastādīja 0,09, kas salīdzinot ar 2017. gadu, kad rādītājs bija 0,3, var uzskatīt par ievērojamu samazinājumu. 2019. gadā uzņēmuma rādītāja līmenis vairākās reizēm mazāk nekā attiecīga rādītāja kritiska robeža, kas kredītdēvējiem nevarēja likt aizdomāties par finansēšanas piešķiršanu.

Aprites rādītāju analīze un novērtējums

Autora rādītāju, kas raksturo uzņēmuma aprites stāvokli, aprēķini par 2017., 2018. un 2019. saimnieciskās darbības gadu ir atspoguļoti zemāk (skat. 5.1.tab.).

5.1.tabula

Aprites rādītāju aprēķins [6]

Rādītājs

Formula

2017

2018

2019

Aktīvu aprites koeficients

Neto apgrozījums / Aktīvi

0,28

0,23

0,29

Pamatlīdzekļu aprites rādītājs

Neto apgrozījums / Pamatlīdzekļi

0,53

91,62

128,85

Aktīvu aprites koeficients rāda uzņēmuma līdzekļu aprites ātrumu un ieņēmumu apjomu, ko nodrošina aktīvos ieguldītais 1 eiro. Rādītāja nepieciešamais lielums ir lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma pamatdarbības un nozares specifikas, tomēr tiek pieņemts, ka aktīvu kopsummai ir jāaprit vismaz vienu reizi gadā (rādītājam jābūt vismaz 1 vai vairāk). Uzņēmumā ir vērojama pozitīva tendence, jo 2018. gadā uz vienu ieguldīto eiro rodas 23 eiro centu ieņēmumu, bet 2019. gadā – 29 eiro centi, ko galvenokārt izraisīja straujš neto apgrozījuma palielinājums.

Pamatlīdzekļu aprites rādītājs liecina, ka uzņēmuma rīcībā esošie pamatlīdzekļi tika izmantoti lietderīgi, un to darbība ir efektīva.

Rentabilitātes rādītāju analīze un novērtējums

Autora rādītāju, kas raksturo uzņēmuma rentabilitātes stāvokli, aprēķini par 2017., 2018. un 2019. saimnieciskās darbības gadu ir atspoguļoti zemāk (skat. 6.1.tab.).

6.1.tabula

Rentabilitātes rādītāju aprēķins [7]

Rādītājs

Formula

2017

2018

2019

Bruto peļņas rentabilitāte

Bruto peļņa / Neto apgrozījums

11,56%

11,89%

10,02%

Operatīvās darbības rentabilitāte

Peļņa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem / Neto apgrozījums

11,56%

11,48%

9,99%

Neto peļņas rentabilitāte

Tīra peļņa / Neto apgrozījums

9,82%

11,47%

9,99%

Aktīvu rentabilitāte

Peļņa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem / Aktīvu gada vidējā summa

2,33%

2,36%

2,96%

Pašu kapitāla rentabilitāte

Tīra peļņa / Pašu kapitāla gada vidējā summa

2,61%

2,82%

3,21%

Bruto peļņas rentabilitātes rādītāji dod iespēju aprēķināt kādā mērā neto apgrozījuma pārmaiņas ietekmē bruto peļņas lielumu. Bruto peļņas koeficients parāda pārdošanas apjomu un tiešo izmaksu attiecību, cik lielu peļņu, realizējot produkciju, dod katrs iegūtais eiro pēc apgrozījuma izmaksu segšanas. Bruto peļņas koeficientu izmanto realizācijas un ražošanas plānu izstrādē un to izpildes kontrolē. Kā ir redzams no tabulas (skat. 6.1.tab.) datiem, bruto rentabilitāte piedzīvoja vienu no mazākajām izmaiņām, salīdzinājumā ar pārējiem rentabilitātes rādītājiem – 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, tas palielinājās par mazāk nekā 0,4 procentpunktiem, bet 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājums sastādīja vairāk nekā 15%. Bruto rentabilitātes samazinājumu 2019. gada galvenokārt izraisīja straujāks neto apgrozījuma par bruto peļņas kāpums sakarā ar pieprasījumā pēc produkcijas palielinājumu.

Operatīvās darbības rentabilitātes rādītājs raksturo neto apgrozījuma vienības ienesīgumu, kuru ietekmē uzņēmuma cenu politika un pamatdarbības izmaksas, bet neskar finanšu tirgus procentu maksājumi un uzņēmuma ienākuma nodoklis, kā arī ārkārtas izmaksas un ieņēmumi. Tādēļ peļņu pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas, ko sauc arī par operatīvo peļņu, var uzskatīt par uzņēmuma pamatdarbības neto rezultātu jeb ekonomisko efektu, kuru uzņēmums ir ieguvis no veiktām saimnieciskās darbības izmaksām pārskata periodā. Operatīvas peļņas rentabilitāti izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma pamatdarbības (produkcijas ražošanas un pārdošanas) efektivitāti. No tabulas (skat. 6.1.tab.) datiem ir redzams, ka operatīvās darbības rentabilitāte periodā no 2017. gada līdz 2018. gadam piedzīvoja kritumu – samazinājās par 0,08 procentpunktu, bet 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājums bija gandrīz 13%.

Neto peļņas rentabilitāte raksturo neto apgrozījuma tīro (neto) ienesīgumu, ko veido pārdotās produkcijas tīrā peļņa, ieskaitot ārkārtas peļņu vai zaudējumus un aprēķināto ienākuma nodokli. Neto peļņas rentabilitāte jeb peļņas norma atspoguļo kā pamatdarbības rezultātā iegūto peļņu, tā arī peļņu un zaudējumus, ko nodrošinājuši ārkārtas ieņēmumi, izmaksas, operācijas ar vērtspapīriem, samaksātie un saņemtie procentu maksājumi un aprēķinātie nodokļi. Kā ir redzams no tabulas (skat. 6.1.tab.) datiem, neto peļņas rentabilitāte cieta vienu no lielākajām izmaiņām, salīdzinājumā ar pārējiem rentabilitātes rādītājiem – 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, tas palielinājās par gandrīz 17%, bet 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājās par gandrīz 13%. Autors uzskata, ka vēl vairāk palielināt tīro peļņu būs iespējams, ja tiks sabalansētas uzņēmuma izmaksas dažādos posteņos un pievērsta sevišķa uzmanība uzņēmuma attīstības stratēģijas apspriešanai u.c.

Novērtējot uzņēmuma darbību pēc visu rentabilitātes rādītāju analīzes, var secināt, ka 2017. gadā uzņēmums ir saskaries ar grūtībām, bet spējis tos pārvarēt un 2018. gada uzņēmuma rādītāji liecina par pozitīvo tendenču attīstību.

Uzņēmuma bankrota prognozes aprēķins un novērtējums

1968. gada amerikāņu finansists E. Altmans (E.I.Altman) izstrādājis modeli bankrota prognozēšanai. Šo modeli Altmans izstrādāja, pamatojoties uz ASV 66 uzņēmumu izpēti, no kuriem 33 bija bankroti, un izanalizējot 22 finanšu koeficientus, kuri būtu piemērotākie uzņēmuma bankrota varbūtības noteikšanai, pēc dažādām pazīmēm visi šie koeficenti ir iedalīti 5 grupas. Tātad Altmana indekss ir dažādu rādītāju kopums, kuri raksturo uzņēmuma ekonomisko potenciālu un tā darbības rezultātus pārskata periodā. Kredītspējas indekss Z, kas noteikts, izmantojot multiplikatīvo diskriminanto analīzi (Multiple Discriminant analysis – MDA) (skat. 7.1.tab.).

7.1.tabula

Altmaņa Z modeļa apraksts[8]

Modelis

Modeļu struktūra

Z kritēriji bankrota iestāšanās varbūtībai

Altmaņa Z

Z-score=1.2*K1+1.4*K2+3.3*K3+0.6*K4+1.0*K5
K1 — darba kapitāls / kopējie aktīvi;

K2 — nesadalītā peļņa / kopējie aktīvi;

K3 — peļņa pirms nodokļiem un maksājamiem procentiem / kopējie aktīvi;

K4 — pašu kapitāls / aizņemtais kapitāls;

K5 — neto apgrozījums / kopējie aktīvi

Z<1,8 – ļoti augsta;

1,8<Z<2,7- augsta;

2,7<Z<2,9-iespējama;

Z>3,0 – ļoti zema

Šis Z-modelis uzņēmuma bankrota iespējamību ļauj prognozēt ar 95% precizitāti vienu gadu uz priekšu un ar 70% precizitāti – divus gadus iepriekš. Ar modeļa finanšu koeficientu aprēķinu un to rezultātiem var iepazīties 7.2. un 7.3.tabulās.

7.2 tabula

Finanšu koeficientu aprēķins Altmana Z bankrota prognozēšanas modelim

 

2017

2018

2019

X1

0,34

0,35

0,34

X2

0,03

0,03

0,03

X3

0,03

0,03

0,03

X4

3,29

11,98

11,27

X5

0,28

0,23

0,29

No 7.2 tabulas var secināt, ka uzņēmuma darba kapitāla radītājs nevienu gadu nebija negatīvs, kas liecina par apgrozāmo līdzekļu pārsvaru par īstermiņa saistībām.

7.3.tabula

Bankrota varbūtības aprēķins pēc Altmana Z modeļa

 

2017

2018

2019

Z vērtība

2,80

7,98

7,60

Bankrota varbūtība

Iespējama

Ļoti zema

Ļoti zema

Kā redzams pēc 7.3.tab datiem, bankrota varbūtība uzņēmumā ir ļoti zema. Bankrota varbūtība visos salīdzinājuma gados ir vai nu iespējama vai ļoti maza. Uzņēmums 2018. un 2019. gadā ir uzlabojis darbības rezultātus un pārskata gadus ir noslēdzis ar peļņu.

Tomēr jāpiebilst, ka galvenie faktori, kas izraisīja peļņas palielinājumu 2019.gadā salīdzinājuma ar 2018.gadu datiem – neto apgrozījuma palielinājums.

Vissliktākā Z vērtība uzņēmuma bija 2017.gadā, bet tomēr lielāka nekā 2.70.

Var secināt kā bankrota varbūtība pēc Altmana Z uzņēmumā 2018.gadā bija viszemākā, bet 2019.gadā koeficients samazinājās par 5%. 2019.gadā koeficients stabilizējas un sastādīja 7,6. Z vērtība pēc Altmana Z modeļa aprēķiniem uzņēmumam aplūkotajā laika posmā svārstās no 3 līdz 8, kas liecina par stabilu finanšu situāciju. Galvenās izmaiņu cēloņus – neto apgrozījuma izmaiņas un izmaksu izmaiņas. Piemēram, 2019.gadā neto apgrozījums palielinājās par 26,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet izmaksas par 29,4%. Rezultātā, 2019.gadā palielinās visi izmaksu veidi un X4 rādītājs (pašu kapitāls / saistības) sastādīja 11,27, bet 2018.gadā – 1,98. Saistība ar to, 2019.gadā bankrota varbūtība palielinājās.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Veiktā darba rezultātā autors formulē šādus secinājumus:

  1. Uzņēmums AS “Latvijas Gāze” ir reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā 1991.gada 25.martā, bet ar 1993.gada 30.decembra Ministra Kabineta rīkojumu Nr. 175 uzņēmums tika privatizēts un no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” izveidota Latvijas Republikas kapitālsabiedrība.
  2. Kopumā aktīvu kopsummas izmaiņām pēdējos trīs periodu laikā ir raksturīga negatīva tendence – 2019. gada, salīdzinājumā ar 2017. gadu, aktīvu summa samazinājās par 95575 milj. eiro, jeb par 21%.
  3. Uzņēmuma līdzekļu avoti sastāv no pašu kapitāla, uzkrājumiem un kreditoriem. Pašu kapitāla īpatsvars pēdējo divu gadu laikā svārstās robežās no 91% līdz 92%, bet kreditoru īpatsvars svārstās no 7% līdz 8%.
  4. Apskatītajā periodā par vislabāko gadu pēc ieņēmumiem un peļņas pēc nodokļiem var uzskatīt 2017. gadu. 2018. gadā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, uzņēmuma ieņēmumi samazinājās par vairāk nekā 35%, vai 44 milj. eiro, bet 2019. gada ieņēmumu samazinājums pret 2017. gadu sastādīja vairāk nekā 18%. Peļņas pēc nodokļiem palielinājums 2019. gadā pret 2018. gadu sastādīja vairāk nekā 10% jeb gandrīz 1 milj. eiro, bet 2019. gadā samazinājums pret 2017. gadu sastādīja gandrīz 17%.
  5. Uzņēmumam vislielākā kopējā likviditāte bija 2018. gadā – 5,56, un kopš tā laikā rādītājs nav ievērojami izmainījies, līdz 2019. gada sasniedzis atzīmi 5,21, kas ir par 6% mazāk nekā tas bija 2018. gadā. Uzņēmuma kopējais likviditātes koeficients 2019. gadā liecina par to, ka uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu summa ir vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā īstermiņa saistību summa, kas uzrāda uz uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības bez lielām grūtībām.
  6. Apskatāmā periodā ir vērojama negatīva un proporcionāla kopējo saistību samazinājuma tendence, jo 2017. gadā saistību īpatsvars bilancē sastādīja 0,23, bet 2019. gadā tikai 0,08. Tomēr rādītājs atrodas koeficienta vēlamās robežas, kas tiek vērtēts pozitīvi.
  7. Pamatlīdzekļu aprites rādītājs liecina, ka uzņēmuma rīcībā esošie pamatlīdzekļi tika izmantoti lietderīgi, un to darbība ir efektīva.
  8. Novērtējot uzņēmuma darbību pēc visu rentabilitātes rādītāju analīzes, var secināt, ka 2017. gadā uzņēmums ir saskaries ar grūtībām, bet spējis tos pārvarēt un 2018. gada uzņēmuma rādītāji liecina par pozitīvo tendenču attīstību.
  9. Bankrota varbūtība uzņēmumā pēc Altmana Z modeļa ir ļoti zema. Bankrota varbūtība visos salīdzinājuma gados ir vai nu iespējama vai ļoti maza.

Balstoties uz darba ietvaros gūtajiem secinājumiem, darba autors izvirza šādus priekšlikumus:

  1. Autors uzskata, ka vēl vairāk palielināt tīro peļņu būs iespējams, ja tiks sabalansētas uzņēmuma izmaksas dažādos posteņos un pievērsta sevišķa uzmanība uzņēmuma attīstības stratēģijas apspriešanai u.c.
  2. Neto apgrozījuma pieauguma veicināšanai uzņēmumam būtu jāveido uz klientu orientēta politika un jāpiedāvā patērētājiem gatavs produktu klāsts, t.i., komponēt piedāvājumu, kurš veicinātu dabasgāzes patēriņu, kā arī piedāvāt iespēju jaunajiem klientiem pieslēguma apmaksu veikt kopā ar izlietoto – patērēto dabasgāzi.
  3. Neto apgrozījuma veicināšanai un klientu piesaistei uzņēmumam būtu jāsadarbojas ar kredītiestādēm un jāpiedāvā iespēja veidot izlīdzināto maksājumu, kura laikā klients varētu vienādos maksājumos segt gan pieslēguma, gan dabasgāzes izmantošanas izmaksas.
  4. Neto apgrozījuma veicināšanai uzņēmuma atbildīgajām personām būtu jāizskata iespēja veidot papildus piedāvājumu, veidojot kompleksus piedāvājumus, piemēram, gāzes apkure + dabasgāze, tādā veidā piesaistot tos klientus, kuri izvēlas šos pakalpojumus atsevišķi iegādāties citā vietā.

literatūras saraksts

  1. Finanšu analīze – https://www.lursoft.lv/lv/finansu-analize
  2. Genriha I., Voronova I. (2010) Maksātnespējas noteikšanas modeļi Latvijas uzņēmumiem. Ekonomiskie pētījumi uzņēmējdarbībā. Nr.8, 50.lpp.
  3. Vērtības un vēsture – https://lg.lv/par-mums/vertibas-un-vesture

pIelikumi

pielikums. Analīzes rezultātu apkopojums tabulā (koeficienti)

pielikums. Uzņēmuma gada pārskati

  1. Vērtības un vēsture – https://lg.lv/par-mums/vertibas-un-vesture

  2. Vērtības un vēsture – https://lg.lv/par-mums/vertibas-un-vesture

  3. Vērtības un vēsture – https://lg.lv/par-mums/vertibas-un-vesture

  4. Finanšu analīze – https://www.lursoft.lv/lv/finansu-analize

  5. Finanšu analīze – https://www.lursoft.lv/lv/finansu-analize

  6. Finanšu analīze – https://www.lursoft.lv/lv/finansu-analize

  7. Finanšu analīze – https://www.lursoft.lv/lv/finansu-analize

  8. Genriha I., Voronova I. (2010) Maksātnespējas noteikšanas modeļi Latvijas uzņēmumiem. Ekonomiskie pētījumi uzņēmējdarbībā. Nr.8, 50.lpp.

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.