70.- 80. gadi bija tas laiks, kad Rīgas kinostudijas režisori centās pievērsties tobrīdējā „mūsdienu cilvēka” un viņa dzīves atspoguļošanai uz kino ekrāniem, tomēr pārsvarā sabiedrībā patiesi aktuālās problēmas tika iznestas sižeta virspusē, jo aiz vien vēl tomēr dominēja izteikti pozitīvā varoņa atainojuma nepieciešamība, kā arī citu aspektu izcelšana, kuri tad atbilst mākslas filmu sava veida izstādātajam kanonam. Līdz ar to filmas reizēm atgādināja etīdes vai variācijas par sava laika dzīvi, tās aktuālajām morāli ētiskajām problēmām, kur pašam cilvēka tēlam kā konkrētai un vienreizējai personībai (tā rakstura un psiholoģijas atklāsmei, mūsdienīgo iezīmju un nacionāli savdabīgo vaibstu meklējumiem), bija pakārtota nozīme. [1]
Filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” uzņemta 1981.gadā. Filma iesākas ar to, ka veca lauku sieviņa Saknīšu Mirta loterijā nejauši laimējusi žiguli. Atceroties laiku, kurā risinā...