Literārā darba analīze (Pārbaudes darbs 12. klasei)
Izlasi Imanta Ziedoņa darbu un atbildi uz jautājumiem!
Zvaigznes bija iznākušas uz tiltiem. Viņas netika pāri upei. Jo debesis tika slēgtas. Nu jau vairākus mēnešus debesis bija slēgtas. Un zvaigznes jutās pārāk piezemētas. Gan koki un augi deva padomu, ka vajag iesakņoties, bet zvaigznēm tas nebija pieņemams. Zvaigznēm tas nebija pieņemams, zvaigznēm nebija sakņu sistēmas. Zvaigznēm te daudz kā trūka: trūka gaisa, trūka loģikas, bet visvairāk trūka – laika. Zvaigznes bija pieradušas pie gaismas gadiem , bet te mērīja laiku pa stundām. Un te nebija mūžības. Nekādas. Debesis bija visu mūžību pa pilnam: augšā, uz priekšu, uz atpakaļ. Priekšējā un atpakaļējā mūžība, un krusteniskā, kaimiņu mūžība un savējā. Te pat izdzist nebija interesanti: tūliņ tumsa un gals. Tur debesīs varēja spēlēt zvaigžņu izlikšanos, teātri: nodzist un vēl ilgi spēlēt, ka tu spīdi – mirušai gaismai tēlojot pašu zvaigzni.
Un debesis bija ciet. Vēl joprojām. Pāri...