“Mana jaunāka latviešu literatūra”
Literatūra ir grūti aprakstāma bagātība, savā vieda dāvana, ko sniedz stāsti, romāni, poētiskie darbi un novelas par to, kas jau sēn ir bijis, par to, kas varētu būt nākotnē un protams par to, kas notiek apkārt mums katru dienu. Katrs jauns literārs darbs atver durvis jaunajā pasaulē, “ieved” mani aizraujošā, interesantā, piedzīvojumu un pārdzīvojumu pilnā pasaulē, kur es varētu atrast kaut ko īpaši tuvo un svarīgo tieši man. Lasīt klasisko literatūru ir svarīgi un tā prasa nopietno pieeju, bet es uzskatu, ka arī jaunā literatūra, kurā tika aprakstīta mūsu realitāte, ir nepieciešama individuālajā “gramatu plauktā”. Pēdējie darbi no tā, ko es priekš sevis atklāju, ir Imanta Ziedoņa “Epifāniju” krājums, Alberta Bela romāns “Būris” un Rudolfa Blaumaņa “Purva bridējs”.
Imanta Ziedoņa epifānijas nav lasītājiem ierasts darbs ar konkrētu sižeta līniju vai noteiktiem varoņiem, bet skaisti aprakstītas pārdomas, izjūtas, paša Ziedoņa attieksme pret dažām lietām...