ANOTĀCIJA
Katra mazpilsēta ir unikāls vēstures piemineklis ar savu materiālo un nemateriālo vērtību. Mazpilsētās atšķirībā no lielpilsētām nav izteikta iedzīvotāju asimilācija, un katrā mazpilsētā ir atšķirīga sociālā dzīve un principi – mazpilsētas uztur sociālo identitāti. Pēc autora domām Latvijai kā mazai valstij globalizācijas laikmetā vajadzētu vairāk rūpēties par savu identitātes saglabāšanu, taču mazpilsētās pēdējos gados iedzīvotāju skaits samazinās – dažās pat strauji. Mazpilsētu iedzīvotāju skaita samazināšanos ir veicinājis negatīvais dabiskais pieaugums, iedzīvotāju izceļošana pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī Rīgas loma, kā rezultātā mazpilsētās vairs nav izdevīgi uzturēt dažādus pakalpojumus. Krīzes apstākļos to risina ar pakalpojumu sniegšanas apturēšanu, kas var pastiprināt iedzīvotāju vēlmi meklēt jaunu dzīvesvietu, labākajā gadījumā iedzīvotāji pārcelsies uz reģionālajiem centriem vai sliktākajā gadījumā dosies ārpus Latvijas robežām labākas dzīves meklējumos....