Pacientu apmierinātība ar atgriešanos sportā pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas.

LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

SPORTA MEDICĪNAS, FIZIOTERAPIJAS, MASĀŽAS UN PIELĀGOTĀS

FIZISKĀS AKTIVITĀTES KATEDRA

Pacientu apmierinātība ar atgriešanos sportā pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas.

Kursa darbs

2018

SATURS

IEVADS 3

1. CEĻA LOCĪTAVAS UZBŪVE UN PRIEKŠĒJĀS KRUSTENISKĀS SAITES PLĪSUMA CĒLOŅI, ĶIRURĢISKA PLASTIKA, REHABILĪTACIJA UN ATGRIEŠANAS SPORTĀ 4

1.1. Ceļa locītavas anatomija un ACL plīsuma iemesli 4

1.1.1. Ceļa locītavas uzbūve un priekšējās krusteniskās saites funkcija 4

1.1.2. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma etioloģiskie cēloņi 5

1.2. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma ārstēšana un rehabilitācija. 7

1.2.1. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma ārstēšana 7

1.2.2. Priekšējās krusteniskās saites plastika 8

1.2.3. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma rehabilitācija 8

1.2.4. Atgriešanās sportā pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas 9

2. DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES 10

2.1. Darba uzdevumi 10

2.2. Pētījuma metodes 10

2.3. Pētījuma dalībnieki 12

3. IEGŪTIE REZULTĀTI UN TO ANALĪZE 13

3.2. IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketas rezultāti 13

3.3. ALC-RSI anketas rezultāti 16

3.4. Diskusija 19

SECINĀJUMI 20

PIELIKUMI 23

APLIECINĀJUMS 27

KURSA DARBA VADĪTĀJA ATSAUKSME 28

IEVADS

Pēc ķirurģiskas ārstēšanas ar priekšējas krusteniskās saites plastikas un turpmākās rehabilitācijas daudzi pacienti atzīmē labu ceļa locītavas stabilitāti un darbību, taču ne visiem viņiem izdodas atgriezties sportā iepriekšējā līmenī, līdz ar to var novērot neapmierinātību pacientu vidū. (Сапрыкин, 2018)

Pēc statistikas datiem, biežākie cēloņi, kas izraisa priekšējās krusteniskās saites plīsumu ir sportiskas aktivitātes (89,5%), ikdienas dzīves pasākumi (2,5%), darba traumas (3,0%), ceļu satiksmes negadījumi (1,7%), cita veida pasākumi (3,2%). Lielākoties šāda veida traumas gūst sportisti vecumā no 21-40 gadiem. (Fok, 2014)

Neskatoties uz ķirurģisko procedūru attīstību, pēc ACL rekonstrukcijas rezultāti joprojām ir slikti. Mazāk nekā 50% sportistu spēj atgūt savu sniegumu pirms traumas (Dunn, 2010). Tiem, kuri veiksmīgi atgriezās sportā, atkārtota trauma joprojām ir riska faktors. Tiek konstatēts, ka atkārtotu traumu biežums pirmajos divos gados pēc rekonstrukcijas ir 6 reizes lielāks nekā tiem, kuriem nav bijusi ACL traumas. Šī saslimstība ir daudz augstāka sieviešu sportistiem (Paterno, 2014). Pētījumā tika ziņots par 29,5% ACL atkārtotu traumu otrajā gadā ar 20% noturīgu kontralaterālu traumu (Paterno, 2014). Atkārtotu traumu risks pārsniedz 5 gadus pēc traumas gūšanas (Salmon, 2005).

ASV, laika posmā no 1994. gada līdz 2014. gadam priekšējās krusteniskās saites plīsuma rekonstrukcijas operāciju skaits palielinājies par 58%, sasniedzot 148 714. Pēc statiskajiem datiem biežāk šādas operācijas veiktas sievietēm, kuras jaunākas par 20 gadiem, īpaši vidusskolu atlētiem (Wilk, 2015).

Honkongas veiktajā pētījumā 2014. gadā, statistiskas dati norāda, ka biežākie sporta veidi, kas izraisa priekšējās krusteniskās saites plīsumu, ir futbols (42,6%), basketbols (30,7%), ziemas sporta veidi (3%), volejbols (3%), regbijs (2,6%), hokejs (1,9%), badmintons (1,7%), rokasbumba (1,5%), kā arī citi sporta veidi (10,7%). (Fok, 2014)

ASV katru gadu tiek reģistrētas aptuveni 150 000 šāda tipa traumas. Sievietēm, kuras nodarbojas ar basketbola un/vai futbola spēli, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir 2-8 reizes biežāks risks iegūt priekšējās krusteniskās saites bojājumu. Pēc Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas datiem, Eiropas- Amerikas spēlētājām ir lielāks risks iegūt priekšējās krusteniskās saites traumu salīdzinājumā ar Afro-amerikāņu, spāņu un aziātu spēlētājām. Atlētiem, kuri guvuši šāda veida traumu, pastāv lielāks risks, ka nākotnē varētu attīstīties artrīts, neraugoties uz to, ka traumas ārstēšanai veikta operatīva terapija. Turklāt, priekšējās krusteniskās saites traumas rada lielas izmaksas veselības aprūpes sistēmā, pārsniedzot 500 miljonus dolāru katru gadu. (Coleman, 2017)

Kursa darba mērķis: Analizēt pacientu apmierinātību un spēju atgriezties sportā pietiekama līmeni, pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas.

Darba uzdevumi:

  1. Veidot ieskatu zinātniskajā literatūrā par priekšējās krusteniskās saites plīsuma cēloņiem, ķirurģisko plastiku, rehabilitāciju un iespējam atgriezties sporta.
  2. Veikt pacientu anketēšanu, kas ir saņēmuši priekšējās krusteniskās saites operatīvo plastiku.
  3. Novērtēt pacientu apmierinātību un spēju atgriezties sportā balstoties uz aptaujas rezultātiem.

1. CEĻA LOCĪTAVAS UZBŪVE UN PRIEKŠĒJĀS KRUSTENISKĀS SAITES PLĪSUMA CĒLOŅI, ĶIRURĢISKA PLASTIKA, REHABILĪTACIJA UN ATGRIEŠANAS SPORTĀ

1.1. Ceļa locītavas anatomija un ACL plīsuma iemesli

1.1.1. Ceļa locītavas uzbūve un priekšējās krusteniskās saites funkcija

Ceļa locītava ir viena no sarežģītākajām locītavām, pamatojoties uz tās uzbūvi. Tās sastāvā ir 4 savstarpēji savienoti kauli, kas nodrošina atbalstu un kustības. Kaulus savā starpā satur 4 saites – priekšējā krusteniskā saite, mugurējā krusteniskā saite, kā arī 2 sānu (blakus) saites. Starp femur un tibiju ir mediālais un laterālais menisks, kuru uzdevumi ir saistīti ar kaulu virsmu neatbilstību izlīdzināšanu, triecienu absorbēšanas funkciju, kā arī stabilizatora funkciju. (Dobelnieks, 2012)

Priekšējās krusteniskās saites uzdevums ir nodrošināt tibijas stabilitāti attiecībā pret femur gan uz priekšu, gan uz iekšējo pusi, kustību laikā noturot ceļgalu vietā (skat. 1 attēlu). Tās plīsums rodas, kad femur un tibia katrs virzās uz pretējo pusi zem pilna ķermeņa svara. Galvenā priekšējās krusteniskās saites mehāniskā funkcija ir ierobežot pārmērīgu priekšēju tibijas kustīgumu (translāciju) fleksijas dažādos grādos, pamatā 30 grādos un 90 grādos. Fleksijas laikā tās anteromediālā saite ir vissvarīgākā, lai novērstu priekšēju tibijas kustīgumu (translāciju), savukārt posterolaterālā saite nodrošina stabilitāti ekstenzijas laikā. Tāpat, priekšējā krusteniskā saite ierobežo ceļa locītavas hiperekstenziju, ievērojami limitē pastiprinātu tibijas rotāciju (iekšējo rotāciju, vairāk, kā ārējo rotāciju) un kalpo kā sekundārs ierobežotājs gan valgus, gan varus stāvokļos. (Liu-Ambrose, 2003).

481954c0-6685-4c16-817a-baa3695dcf17

1. att. Normāli attīstības ceļa locītavas anatomija un priekšējās krusteniskās saites plīsums (Nicky, 2016)

Histoloģiski ir pierādīts, ka priekšējā krusteniskā saite satur mehanoreceptorus, kas var noteikt izmaiņas spiedienā, ātrumā, akcelerācijā, kustību virzienā un ceļa locītavas pozīcijā. Līdz ar to, traumas rezultātā tiek ietekmēta tās neiromuskulārā funkcija līdz pat samazinātai somatosensorai informācijai (propriocepcija un kinestēzija), kas ir galvenais cēlonis samazinātai funkcionālai spējai pēc traumas. Propriocepcija un kinestēzija ir saistītas ar neiromuskulāro kontroli. Tā kā neiromuskulārā kontrole ir pamatā visu locītavu funkcionālai stabilitātei, tad ietekmēta propriocepcija un kinestēzija tieši iedarboja uz funkcionālo locītavas stabilitāti. (Liu-Ambrose, 2003)

Pilnīgs priekšējās krusteniskās saites darbības iztrūkums notiek pie traumas spēka, kas pārsniedz 1725 Ņūtonus, savukārt kaulu atraušana (avulsija) un saišu mikroplīsumi notiek zemākas traumatiskas slodzes rezultātā. (Liu-Ambrose, 2003)

Tā kā priekšējās krusteniskās saites bojājums rada nopietnas sekas ceļa locītavas funkcionēšanā, ir ļoti svarīgi noteikt ne tikai prevencijas pasākumus, bet arī priekšējās krusteniskās saites plīsuma etioloģiskos cēloņus.

1.1.2. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma etioloģiskie cēloņi

Priekšējās krusteniskās saites plīsums ir viens no biežākajiem ceļa locītavas traumas veidiem un funkcionālo spēju ierobežojošiem stāvokļiem. Priekšējās krusteniskās saites plīsums rodas, kad femur un tibia katrs virzās uz pretējo pusi zem pilna ķermeņa svara (skat. 2. attēlu).

2. att. Priekšējās krusteniskās saites traumas mehānisms (Nicky, 2016)

Balstoties uz literatūras analīzi, pastāv vairāki priekšējās krusteniskās saites plīsuma cēloņi – gan iekšējie, gan ārējie – neiromuskulārie, anatomiskie, hormonālie, apavu-virsmas saskares un ārējās vides (laika apstākļi). Anatomiskie un neiromuskulārie faktori ir galvenie faktori, kas tiek uzsvērti prevencijas programmu saturā. Vairāki pētījumi norāda, ka uz biomehāniku vērsti prevencijas pasākumi arī var samazināt saites traumas (plīsuma) risku, tomēr šajā sfērā ir nepieciešama papildu izpēte. (Brophy, 2010)

Iekšējie riska faktori vai cēloņi iedalās sekojoši:

  1. Neiromuskulārie – pētījumos tiek norādītas dzimuma atšķirības neiromuskulārās aktivācijas laikā, sevišķi pagriežot kāju, palēninot kustības vai piezemējoties pēc lēciena, tipiski parādoties, kā patoloģiskai ceļa locītavas pozīcijai. Pētījumā, kurā tika iesaistīti koledžas studenti – atlēti tika novērotas dzimumu atšķirības skriešanā, side step cutting vingrinājumā un cross over vingrinājumā. Sievietes piezemējās ar ceļa locītavu izteiktākā ekstenzijā, mazākā fleksijā, kā arī vairāk valgus deformācijā nostāšanās fāzē. M.quadriceps aktivācija augstāka bija sievietēm, vismaz 2 reizes pārsniedzot pieļauto maksimumu. Savukārt, hamstringu aktivizācija sievietēm bija zemāka. Palielināta ceļa locītavas ekstenzija un augstāka m. quadriceps aktivācija var izraisīt priekšējās krusteniskās saites iestiepšanos, kas var radīt palielinātu risku iegūt šīs saites plīsumu.

Tāpat, ir pierādīts, ka sievietēm priekšējā krusteniskā saite ir mazāka kā vīriešiem, līdz ar to, saite var būt ar mazāku lineāru stingumu, zemāku enerģijas absorbciju un elongāciju traumas brīdī. (Brophy, 2010)

  1. Ģenētiskie – atlētiem, kuri guvuši priekšējās krusteniskās saites traumu, pastāv 4 reizes lielāka iespēja, ka kāds ģimenes loceklis arī ir guvis priekšējās krusteniskās saites traumu. Rets TT genotips COL1A1 bija nepietiekami pārstāvēts atlētiem, kuri guvuši saites traumu vai plīsumu (COL1A1 gēns ietver proteīnu ķēdi, kas ieļaujas I tipa kolagēnā, kas ir galvenais saišu struktūras komponents. Tāpat, CC genotips COL5A1 gēnā tika saistīts ar priekšējās krusteniskās saites plīsumu sievietēm (COL5A1 gēns ietver proteīnu ķēdi, kas iekļaujas V tipa kolagēnā, kas ietilpst saišu un cīpslu sastāvā). COL12A1 gēna AA genotips bija nepietiekamā daudzumā sievietēm, kuras guvušas saites plīsumu. Šis gēns ir atbildīgs par XII proteīna ķēdes kolagēnu, kas nosaka fibrillu diametru saitēm. (Smith, 2012)
  2. Hormonālie – ir pierādīts, ka dzimuma hormonu receptori, tādi kā estrogēns, testosterons un relaksīns, atrodas priekšējās krusteniskās saites sastāvā. Sievietēm menstruālā cikla laikā estradiols un progesterons ir viszemākā līmenī cikla pirmajās 6 dienās (skat. 3. attēlu). Estradiols sasniedz maksimumu cikla 12.-14. dienā, otro zemāku līmeni 20.-24. dienā. Progesterons pakāpeniski palielinās tieši pirms ovulācijas, bet visaugstākais tā līmenis tiek sasniegts 19.-25. cikla dienā. Šīs periodiskās hormonālās svārstības var izraisīt saišu atslābumu, palielinot priekšējās krusteniskās saites traumatizācijas risku. Relaksīns ir hormons, ko aktivizē olnīcas un placenta dzemdību laikā, atslābinot simfīzi, tādēļ tā ietekme uz priekšējo krustenisko saiti tiek akcentēta nedzemdējušām sievietēm. Prospektīvā pētījumā tika pierādīts, ka sievietēm, kurām relaksīna līmenis bija augstāks par 6 pg/mL bija 4 reizes lielāks risks priekšējās krusteniskās saites plīsuma attīstībai. (Herzberg, 2017)

3.att. Hormonālās svārstības menstruālā cikla laikā (Herzberg, 2017)

Ārējie riska faktori vai cēloņi iedalās sekojoši:

  1. Apavi/virsma – atlēta apavi un virsma ir savstarpēji saistīti priekšējās krusteniskās saites traumas attīstībā. Palielināts berzes koeficients starp apavu zoli un virsmu var palielināt stabilitāti un produktivitāti, savukārt palielinot risku, kad pārāk liela vilce, liek kājai negaidīti apstāties sacensību vai spēles laikā. Futbola spēlētājiem, valkājot apavus ar skavām, ir lielāka pagrieziena rezistence un arī augstāks risks traumas attīstībai. Spēlējot uz mākslīga grīdas seguma, ir augstāka pagrieziena rezistence, līdz ar to, augstāks risks traumas attīstībai nekā spēlējot uz koka grīdas.
  2. Laika apstākļi – apavu un virsmas savstarpējo mijiedarbību ietekmē arī laika apstākļi. Pastāv lielāks risks traumas attīstībai, ja sacensības notiek neliela lietus laikā ar augstu izgarošanas pakāpi. Turpmāki pētījumi ir nepieciešami, lai noteiktu laika apstākļu ietekmi uz traumas attīstību. (Brophy, 2010)
  3. Aizsargaprīkojums – funkcionāla ceļa locītavas nostiprināšana var samazināt saites plīsuma risku slēpotājiem. Tomēr, pastāv pētījumi, kuros ir pierādīts, ka ceļa locītavas nostiprināšanai nav pozitīvas ietekmes saites traumas riska mazināšanā.
  4. Mehāniski nepareizi veiktas darbības – nepareiza kājas/pēdas kustība skriešanas, lēkšanas un citu kustību laikā.

Pētījumi liecina, ka daudzi no priekšējās krusteniskās saites plīsuma riska faktoriem var tikt novērsti ar atlētu izglītošanas palīdzību, kā arī pareizu vingrojumu kompleksu programmu izstrādi.

 

1.2. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma ārstēšana un rehabilitācija.

1.2.1. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma ārstēšana

Traumas brīdī saites plīsums ir ļoti sāpīgs. Saitei, kas savieno kaulus, iet cauri liels asinsvads. Arī tas saplīst, tāpēc asinis strauji piepilda ceļa locītavu, radot sāpes un celis kļūst divreiz resnāks. Ja celis nepiepampst, tad saite, visticamāk, nav plīsusi. Parasti sāpes ir tik lielas, ka ir jāmeklē mediķu palīdzība, lai pārliecinātos, vai nav kaulu bojājuma. Ja kauli ir veseli, tad celim ir vajadzīgs atslodzes brīdis vismaz 3 –4 nedēļas (ARS).

Terapija veidi:

  • Konservatīva terapija (rehabilitācija).
  • Limitēta artroskopiska operācija – ja paralēli priekšējās krusteniskās saites plīsumam ir bojāta kāda cita ceļa locītavas daļa, tiek plānota artroskopiska operācija, lai bojāto daļu evakuētu no ceļa locītavas.
  • Priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija – ārstēšanas mērķis ir atjaunot saiti, aizstājot to ar kādu citu materiālu no ceļa locītavas. Visbiežāk izmanto patellas cīpslu. kā arī m. semitendinosus un m. gracilis cīpslas. Pēc operācijas pacients atgūst pilnu kustību apjomu 2 mēnešu laikā un var pilnībā izārstēties laika posmā no 6 līdz 12 mēnešiem, ja neattīstās komplikācijas. (Sanders)

1.2.2. Priekšējās krusteniskās saites plastika

Operācija ir endoskopiska, tas nozīmē, ka ceļa locītavu vaļā never. Caur diviem maziem caurumiņiem ievada optiskos un ķirurģiskos instrumentus. Operācijas norisei ķirurgs seko līdzi monitora ekrānā, kur viss redzams vairākkārtējā palielinājumā. Plīsušo saiti – saistaudu striķīti (apmēram centimetru diametrā), kas savieno vienu kaulu ar otru konkrētās vietās, –sašūt vairs nav iespējams. Ja tā ir pušu, tad abi gali aiziet prom, līdzīgi kā bikšu gumija, ja tā pārtrūkst, tad gali aiziet katrs uz savu pusi un nav tāda spēka, kas tos tuvinātu. Tāpēc ir jāuztaisa jauna saite. Transplantātam parasti ņem audus no paša organisma, piemēram, upurē mazāk svarīga kājas muskuļa cīpslu. Bez šī muskuļa cilvēks var mierīgi dzīvot un pat nejūt tā trūkumu, bet no tā cīpslas iegūst stipru saiti, kas ir stiprāka kā iepriekšējā. Tad to nofiksē vajadzīgajā vietā. Tūdaļ pēc operācijas kāja tiek fiksēta šinā, lai celis tiktu pasargāts no neveiklām kustībām un traumām. Operācija ilgst apmēram stundu. Lai nejustu sāpes un diskomfortu, izmanto spinālo anestēziju, kuras iedarbība ilgst 4– 6 stundas. Pēc tam sāpju un iekaisuma mazināšanai lieto pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, kā pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas (ARS).

1.2.3. Priekšējās krusteniskās saites plīsuma rehabilitācija

Rehabilitācijas pasākumu kopums ir plānots, lai atgūtu labu funkcionālo stabilitāti traumētajā ceļa locītavā, atjaunotu muskuļu spēku tajā, sasniegtu pēc iespējas labāku funkcionālo stāvokli, samazinātu risku atkārtotai traumai/ saites plīsumam.

Rehabilitācijas pasākumu galvenais trūkums ir saistīts ar pāragru vingrojumu uzsākšanu, pārmērīgu slodzes palielināšanu traumētajai ceļa locītavai, neefektīvu vingrojumu veikšanu.

Galvenie rehabilitācijas pasākumi var tikt iedalīti sekojoši:

  • Akūtā fāzē (pēc traumas, neatkarīgi no tā, vai operācija ir plānota vai nē) – fizioterapijas mērķis ir atjaunot iespējamu kustīgumu, spēku, propriocepciju un stabilitāti. Vingrinājumi noteikti jāveic kombinācijā ar neiromuskulāru elektrisko stimulāciju, lai maksimāli uzlabotu m. quadriceps spēku. Tāpat, jāapsver teipošanas iespēja stabilitātes nodrošināšanai.
  • Pirms operācijas ceļa locītavai jābūt bez tūskas vai ar nelielu tūsku, ar pilna apjoma kustīgumu un gandrīz normālu gaitu. Lai iegūtu pilna apjoma kustīgumu, nepieciešams veikt m. quadriceps vingrinājumus. Pēc tam var ar vingrinājumu palīdzību trenēt muskuļu spēku ceļa locītavā. Vingrojumu kompleksu skatīt 1. pielikumā.
  • Pēc operācijas – pirmajā nedēļā būtu jānodrošina tūsku mazinoši apstākļi. Mērķis ir locītavas pilna ekstenzija un 70 grādu fleksija nedēļas beigās. Obligāti jālieto kruķi un speciāls imobilizējošs pārsējs. Patellas multimobilizācija jāveic 8 nedēļas. Citi kustīguma vingrinājumi pirmajās 4 nedēļās ir pasīva ceļa locītavas ekstenzija (bez hiperekstenzijas). 3-4 nedēļas pēc operācijas pacients drīkst staigāt ar vienu kruķi. Ja ir labs hamstringu/m.quadriceps spēks, ar vienu kruķi var sākt staigāt ātrāk. 5. nedēļā pakāpeniski tiek atcelts speciālais imobilizējošais pārsējs. Vingrinājumiem jābūt ar vieglu intensitāti (50% no maksimālā spēka), kas pakāpeniski tiek palielināta līdz 60-70%. Vingrinājumu progresivitāte atkarīga no sāpēm, pietūkuma un m. quadriceps kontroles. Propriocepcijas un koordinācijas vingrinājumus var uzsākt, ka kopējais spēks ceļa locītavā ir labs. 10. nedēļā var uzsākt dinamiskas kustības visos virzienos, kā arī izokinētiskos vingrinājumus. 3 mēnešus pēc operācijas pacients drīkst pāriet pie tādiem vingrinājumiem, kā skriešana un lēkšana. 4-5 mēnešus pēc operācijas galvenais mērķis ir maksimizēt ceļa stabilizatoru izturību un spēku, optimizēt neiromuskulāro kontroli un pievienot noteiktam sporta veidam specifiskus vingrinājumus. (Grinsven, 2010)

 

1.2.4. Atgriešanās sportā pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas

Pēc ķirurģiskas ārstēšanas un turpmākās rehabilitācijas daudzi pacienti atzīmē labu ceļa locītavas stabilitāti un darbību, taču ne visiem viņiem izdodas atgriezties sportā iepriekšējā līmenī. Daži pētījumi ir parādījuši, ka tik zems atgriešanās līmenis sportā var būt saistīts ar pacientu psiholoģisko pieredzi primārās traumas, operācijas un turpmākās rehabilitācijas laikā. Galvenais iemesls ir bailes no atkārtotas traumas. (Сапрыкин, 2018)

Sportista psiholoģiskais stāvoklis pirms un pēc operācijas ir cieši saistīts ar spēju pirmo 12 mēnešu laikā atgriezties sportā tādā līmenī, kāds bija pirms traumas. Turklāt pacienti, kuriem sportā neizdevās sasniegt iepriekšējo līmeni, ziņo par bailēm no atkārtotas ACL traumas, samazinātas motivācijas un citiem negatīviem psiholoģiskiem iespaidiem. (Сапрыкин, 2018)

Tāpēc, lai pilnībā atgrieztos sportā, pacientiem jābūt ne tikai fiziski pilnībā rehabilitētiem, bet arī psiholoģiski sagatavotiem. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka pilnīga pacientu fiziskā atveseļošanās un viņu psiholoģiskā gatavība atgriezties sportā ne vienmēr sakrīt. (Сапрыкин, 2018)

Priekšlaicīga psiholoģiski nesagatavota pacienta atgriešanās sportā var izraisīt trauksmi, depresiju, samazinātu sniegumu, jaunus un atkārtotus vecus ievainojumus [9]. Tāpēc pilnīgai pacientu atveseļošanai un atkārtotu traumu novēršanai pēc ACL plastikas īpaša uzmanība jāpievērš viņu psiholoģiskajam stāvoklim. (Сапрыкин, 2018)

Ir veikts viens sistemātisks pētījums, kurā kopumā tika iekļauti 1239, no kuriem 87% atgriezās sportā un 80% atsāka augsta riska aktivitātes. No pacientiem 18% guva atkārtotu ACL traumu. Liela daļa sportistu atgriezās sportā, bet katrs piektais ceļgals guva traumas. Pacienti vīrieši biežāk atkārtoti ievainoja ACL transplantātu. (Sue Barber-Westin, 2020).

2. DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES

Zinātniskais pētījums ir teorētisku un eksperimentālu pasākumu veikšana ar nolūku bagātināt zinātni un praksi ar jaunām atziņām. Tomēr katra konkrēta zinātniska pētījuma mērķis, protams, ir ievērojami šaurāks, un parasti tas robežojas ar noteikta jautājuma, problēmas izpēti. Tajā laikā galvenais, kas raksturo katru zinātnisko pētījumu, ir jaunu zināšanu ieguve vai jaunu praktisku iemaņu (tehnoloģiju) attīstīšana. Klīniskais pētījums ir zinātniska izpēte, kurā brīvprātīgie piekrīt izmēģināt ārstēšanas metodes. Pētījums ir paredzēts, lai noskaidrotu, vai šīs jaunās metode darbojas un vai tās ir drošas. Uz svarīgiem jautājumiem par jaunām ārstēšanas metodēm var atbildēt tikai ar klīnisko pētījumu un brīvprātīgo dalībnieku iesaistīšanu.

2.1. Darba uzdevumi

Pētījuma mērķis bija izpētīt pacientu apmierinātību un spēju atgriezties sportā pietiekama līmeni, pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas. Darbā tiek noskaidrots kādu iespaidu ir atstājusi priekšējas krusteniskas saites plastika uz pacientu funkcionalitāti un cik lielā mērā pacienti ir apmierināti atgriežoties sportā. Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:

  1. Veidot ieskatu zinātniskajā literatūrā par priekšējās krusteniskās saites plīsuma cēloņiem, ķirurģisko plastiku, rehabilitāciju un iespējam atgriezties sportā.
  2. Veikt pacientu anketēšanu, kas ir saņēmuši priekšējās krusteniskās saites operatīvo plastiku.
  3. Novērtēt pacientu apmierinātību un spēju atgriezties sportā balstoties uz aptaujas rezultātiem.

2.2. Pētījuma metodes

Sadaļa būs aprakstīts ar kādam metodēm darbs tika izpildīts un kādi resursi tika izmantoti. Lai izpildītu darba uzdevumus tika izvēlētas sekojošas metodes:

  1. Zinātniskās literatūras analīze
  2. Anketēšana
  3. Matemātiska datu apstrāde
  4. Zinātniskas literatūras analīze

Pirmajā darba daļā tika izmantota zinātniskās literatūras analīzes metode. Pielietojot šo metodi mērķis bija noskaidrot, kas jau ir zināms un iegūt pierādījumus.

Zinātniskās literatūras analīzes metode ļaus iepazīties zinātnisko informāciju pētījuma sfērā, un ļaus veikt padziļinātu izvēlētās tēmas analīzi. Zinātniskās literatūras analīzes metode ļaus atrast atbildes uz virkni jautājumu:

  • Kas, ko un kā ir pētījuši par līdzīgiem jautājumiem?
  • Pie kādiem svarīgiem secinājumiem viņi ir nonākuši?
  • Kas vēl nav atrisināts?
  • Kā pamatot pētījuma aktualitāti?

Zinātniskās literatūras analīzes metode ļaus atrast stabilu pamatu pieņemtiem apgalvojumiem un secinājumiem ka arī rast pierādījumus balstoties fundamentālo vai lietišķo pētījumu rezultātiem. Zinātniskās literatūras analīzes metode ļauj atsaukties uz apgalvojumiem, kurus ir devis kāds cits autors.

  1. Anketēšana

Viena no iecienītākajām pētījuma datu ieguves metodēm ir aptauja. Tā ir ātrs un ekonomisks veids, kā iegūt lielu datu apjomu no lielas izlases. Aptauja kā informācijas ieguves metode paredz pētāmajai kopai uzdot iepriekš sagatavotus mutvārdu vai rakstveida jautājumus, kas ietver pētījuma problēmu empīriskā līmenī. Tā ir sistemātiska datu vākšana no cilvēkiem, lai iegūtās atbildes statistiski apstrādātu un analizētu. Kursa darba tika ietvaros sagatavotā anketa tika elektroniski sūtīta pētījuma dalībniekiem.

Kursa darbā tika izmantotas divas aptauju formas un viens papildu jautājums:

  1. IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketa (lai novērtētu funkcionalitāti)
  2. ALC-RSI anketa (lai novērtētu psiholoģisko aspektu)
  3. Papildu jautājums (lai novērtētu apmierinātību)

1)IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketa: IKDC anketa sastāv no 10 jautājumiem un attiecīgi atbildot tu dabū punktus skatīt 2. pielikumā.

IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketas vērtēšanas rezultāti kurus summējot iegūst noteikto punktu skaitu. Atbildes uz katru jautājumu tiek vērtētas, izmantojot sekojušu kārtības metodi, kur 0 tiek piešķirta atbildēm ar zemāko funkciju līmeni vai visaugstāko simptomu līmeni. Piemēram, 1. Punkts, kas ir saistīts ar augstākais aktivitātes līmenis bez ievērojamām sāpēm tiek vērtēts, piešķirot 0 punktu atbildei “Nevar veikt jebkuru no iepriekšminētajām aktivitātēm ceļa sāpju dēļ ”un 4 balles uz atbildi“ Ļoti smagas aktivitātes piemēram, lekt vai griezties kā basketbolā vai futbolā ”. 2. punktam, kas ir saistīts ar sāpju biežumu pēdējās 4 nedēļās atbildes tiek vērtētas ar pretēju vērtējumu tā, lai “Normāli” piešķirtu rezultātu 0 un “Nekad” tiek piešķirts vērtējums 10. Līdzīgi attiecībā uz 3. punktu atbildes tiek vērtētas ar pretēju vērtējumu ka “Sliktākās iedomājamās sāpes” tiek piešķirts 0 un “Nav sāpju” 10. Jaunākajā versija ir minimālais punktu skaits 0 (piemēram, no 0 līdz 10). IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketas rezultātus vērtē, summējot atsevišķu jautājumu vērtējumus, kurus pēc tam novērtē rezultātu skalā, kas svārstās no 0 līdz 100. Piezīme: Atbilde uz 10 punktu “Funkcija pirms ceļgala traumas” nav iekļauta kopvērtējumā.

Lai iegūtu kopējo IKDC anketas rezultātu: visu jautājumu summu daliet ar maksimālo iespējamo punktu skaitu, kas ir 87 un tad reiziniet ar 100.

Iegūtais rezultāts IKDC punkti tiek interpretēts kā funkcijas mērs, augstāki rādītāji atspoguļo augstāku funkciju līmeni un zemāku simptomu līmeni.

  • 100 rezultāts tiek interpretēts kā tāds, kas neierobežo ikdienas aktivitātes dzīves vai sporta aktivitātes un norāda uz simptomu neesamība.

IKDC subjektīvās ceļgala formas rādītājus var aprēķināt, ja ir atbildes uz vismaz 90% jautājumu. Subjektīvā ceļa anketas, trūkstošās vērtības tiek aizstātas ar to vienumu vidējo punktu skaitu. Tomēr šī metode varētu nedaudz pārvērtēt vai nepietiekami novērtēt punktu skaitu.

2) ALC-RSI anketa: atgriešanās sportā pēc priekšējas krusteniskās saites traumas (ACL-RSI) skala, kas publicēta 2008. gadā fiziskajā terapijā sportā, tika izstrādāta, lai novērtētu sportistu emocijas, pārliecību un risku novērtējumu, atgriežoties sportā pēc ACL traumas vai rekonstruktīvās ķirurģijas. Aptauja sastāv no 12 jautājumiem, kas vizuālā analogā skalā tiek vērtēti no 0 punktiem (ārkārtīgi negatīvas psiholoģiskas atbildes) līdz 10 punktiem (bez negatīvām psiholoģiskām atbildēm) skatīt 3. pielikumā. Ir konstatēts, ka aptaujas rezultāti ir cieši un būtiski saistīti ar atgriešanos sportā. ALC-RSI mēra pacienta izpratni par viņa ceļgalu. Tajā ir 12 jautājumi ar punktu skaitu no 1 līdz 10 katram. Tiek uzskatīts, ka normālai populācijai bez ceļa stāvokļa rādītājs ir no 80 līdz 90%. Presē to raksturo kā pozitīvu faktoru rādītāja atsākšanai, ja pēc 6 mēnešiem> 80%.

3) Papildu jautājums: Ir pievienots arī pēdējais papildu jautājums, lai sniegtu precīzu atbildi un sasniegtu kursa darba mērķi „Vai jūs esat apmierināts ar savu atgriešanas sporta pēc priekšējas krusteniskas saites plastikas?”. Uz ko pacients var atbildēt „Jā” vai „Ne”.

  1. Matemātiskā datu apstrāde

Matemātiskai datu apstrādei tika izmantota MS Excel programma, atbildes tika matemātiski apstrādātas un reģistrētas veidojot tabulas un diagrammas. Rezultāti tika izteikti procentos ka arī tiek aprēķinātas vidējas vērtības un atbilstoši izmantotām metodēm pielietotas formulas.

2.3. Pētījuma dalībnieki

Pētījumā tika iekļauti 35 pacienti balstoties uz iekļaušanas kritērijiem, (20 sievietes un 15 vīrieši) vecumā no 18 – 40 gadiem, kas aktīvi piedalās sporta nodarbībās un sacensībās. Pacienti iesaistītājas pētījuma brīvprātīgi, un pētījums tika veikts saskaņojot to ar LSPA ētikas komisiju. Pētījums norisinājās laika periodā 2021. gada janvāra līdz 2021 gada aprīļa beigām, sūtot anketas elektroniski Latvijas sporta federācijas dažādu sporta veidu klubiem.

Iekļaušanas kritēriji:

  • Dalībnieks ir saņēmis operatīvo priekšējas krusteniskās saites plastiku vismaz pirms 6 mēnešiem;
  • 18–40 gadus vecs;
  • Dalībnieks pirms traumas aktīvi nodarbojās ar sportu;

Izslēgšana kritēriji:

  • Kopš operatīvas ārstēšanas nav pagājuši 6 mēneši
  • Vecāki par 40 gadiem
  • Dalībnieks nenodarbojās ar sportu

3. IEGŪTIE REZULTĀTI UN TO ANALĪZE

3.1. Vispārīgie pētījuma dati

Pētījumā piedalījās 35 pacienti (20 sievietes un 15 vīrieši) ar vidējo vecumu 30.1 ± 9.6. Visi dalībnieki aktīvi sportoja: 5 dalībnieki nodarbojās ar hokeju, 12 dalībnieki nodarbojās ar basketbolu, 8 dalībnieki nodarbojās futbolu, 4 dalībnieki nodarbojās ar florbolu, 1 dalībnieks nodarbojās ar tenisu, 2 dalībnieki nodarbojās ar regbiju, 1 dalībnieks nodarbojās ar vingrošanu. Apskatot iegūtos rezultātus arī var pateikt, ka basketbols ieņem pirmo vietu, kur sportist ir ieguvuši šo traumu (skat. 4. attēlu). 68% procentiem dalībnieku bija traumēta labā ceļa locītava un 32% procentiem kreisā. Dalībnieku ķirurģiska krusteniskās saites plastiku notika laikā perioda no trīs dienām līdz diviem gadiem.

4.att. Sportistu ACL traumu īpatsvars atkarībā no sporta veida

3.2. IKDC subjektīvās ceļa novērtēšanas anketas rezultāti

Pēc dalībnieku anketēšanas iegūtie dati tika apkopoti tabulā un ar matemātisko metodi tika izskaitļoti IKDC punkti un visu dalībnieku vidējie rezultāti (skat. 1. tabulu). Tabulā var uzskatamā veida redzēt trīs robežas IKDC punktiem: pirmā robeža ir virs 90 punktiem, kas iekrāsota zilā krasā un uzrāda augstu līmeni; otra robeža ir virs 80 punktiem, kas iekrāsota dzeltenā krāsā un uzrāda apmierinošus rezultātus; trešā robeža ir virs 70 punktiem, kas iekrāsota sarkanā krāsā un uzrāda zemākus rezultātus. Gandrīz puse dalībnieku 17 jeb 48,6% novērtēja ka ir atjaunojušies augstā līmenī savācot vairāk nekā 90 punktus. 11 jeb 31,4% dalībnieki ir novērtēja sevi virs 80 punktu robežas. 6 jeb 17,1% dalībnieki ir novērtēja sevi virs 70 punktu robežas un viens dalībnieks jeb 2,9% novērtēja sevi zem 70 punktiem (skat. 5. attēlu).

IKDC punktu tabula

Dalībnieka kārtas numurs

Simptomi

Sporta aktivitātes

Funkcijas

IKDC punktu summa

IKDC punkti

1

37

30

8

75

86,2

2

38

32

9

79

90,8

3

34

27

7

68

78,2

4

39

32

9

80

92,0

5

36

29

8

73

83,9

6

30

23

6

60

69,0

7

33

26

7

67

77,0

8

36

29

8

74

85,1

9

38

31

9

79

90,8

10

39

32

8

80

92,0

11

38

31

8

77

88,5

12

33

26

7

67

77,0

13

40

33

9

82

94,3

14

40

33

9

83

95,4

15

38

31

9

79

90,8

16

41

34

9

85

97,7

17

36

29

10

76

87,4

18

36

29

8

74

85,1

19

38

31

9

79

90,8

20

39

32

9

80

92,0

21

38

31

8

77

88,5

22

33

26

7

67

77,0

23

40

33

9

82

94,3

24

40

33

9

83

95,4

25

38

31

9

79

90,8

26

41

34

9

85

97,7

27

37

30

8

76

87,4

28

34

27

7

68

78,2

29

39

32

9

80

92,0

30

36

29

8

73

83,9

31

32

25

7

64

73,6

32

36

29

8

73

83,9

33

39

32

9

80

92,0

34

42

35

9

86

98,9

35

38

31

8

77

88,5

Vidējais rezultāts

36,96

29,99

8,29

76,20

87,59

1.tad. IKDC punktu tabula

5.att. IKDC dalībnieku iegūtais punktu skaits procentos

3.3. ALC-RSI anketas rezultāti

Pēc dalībnieku anketēšanas iegūtie dati tika apkopoti tabulā un ar matemātisko metodi tika izskaitļoti ALC-RSI punkti un visu dalībnieku vidējie rezultāti (skat. 2. tabulu). Vidējais rādītājs tika reģistrēts 91 punkts jeb 76% no maksimāla psiholoģiskā gatavības līmeņa, kas nav apmierinošs rezultāts, lai kvalitatīvi piedalītos sporta treniņos, ka arī tabula visi rezultāti, kas nav snieguši 80% ir iekrāsoti sarkana krasā. Negatīvu emocionālu reakciju uz traumu un atveseļošanos, bailes no atkārtotas traumas un vispārēju sportiskās pārliecības trūkums tiek novērots rezultātos, kuram normāli vajadzētu būt virs 80%. Savukārt ALC-RSI rezultāti ir zemāki lielākai dalībnieku daļai 23 sportistiem jeb 66% dalībnieku. Savukārt 12 jeb 34 % sportistu parāda apmierinošos rezultātus (skat. 6. attēlu).

6.att. ALC-RSI punktu skaitu skaita procentuālais dalībnieku novērtējums

2.tad. ALC-RSI punktu tabula

3.3. Atbildes uz papildus jautājumu

Pēdējais jautājums pētījuma dalībniekiem tiek uzdots tieša formā, lai varētu nevis minēt balstoties uz iepriekšējiem jautājumiem, bet skaidri zināt atbildi uz darbā izvirzīto galveno jautājumu: Vai dalībnieks ir apmierināts ar savu atgriešanas sporta pēc priekšējas krusteniskas saites plastikas? (skat. 3. tabulu) Atbildot ar ‘’Jā’’ vai ‘’Nē’’ tiek iegūti sekojošie rezultāti: lielākā daļa respondentu nav apmierināta ar atgriešanos sporta pēc priekšējās krusteniskas saites plastikas tie ir 25 dalībnieki jeb 71%. Savukārt 10 dalībnieki jeb 29% ir apmierināti. (skat. 7. attēlu)

3.tad. Atbildes uz papildus jautājumu

7.att. Dalībnieku apmierinātības līmeņa procentuālais novērtējums

3.4. Diskusija

Ir vēl viens interesants pētījums kurā novērtēja ceļa funkcijas pēc priekšējās krusteniskās saites (ACL) rekonstrukcijas. Novērtēšana notika ar testiem, ar subjektīvo ceļa formu (IKDC2000), un lai salīdzinātu vai darbs ir guvis veiksmīgu vai neveiksmīgu sniegumu, pārbaudīja ticamību salīdzinot ar (RTAC) praktisko testu. (David Logerstedt, 2014)

Pēc ACL rekonstrukcijas, 158 dalībniekiem veica IKDC aptauju 6 mēnešus pēc operācijas un 141 dalībniekam 12 mēnešus pēc operācijas. Sešus mēnešus pēc ACL rekonstrukcijas 158 dalībnieku vidējais IKDC2000 rezultāts bija 82,4−12,8. Divpadsmit mēnešus pēc ACL rekonstrukcijas vidējais IKDC2000 rādītājs 141 dalībniekam bija 90,4 ± 10,7 (David Logerstedt, 2014). Salīdzinot arī manā darba ir līdzīgi rezultāti vidējas IKDC rezultāts ir 87,59 tomēr tie vairāk līdzinās funkcionalitātei pēc sestā operācija mēneša

Tomēr šinī pētījuma tika veikts vel viens tests praktiskais tests RTAC, kurš veikts praktiski, kad pacients sēž uz specialajā trenažiera, kur tiek pārbaudīts ceļa funkcionālais stāvoklis. Balstoties uz RTAC rezultātiem var secināt, kad IKDC2000 var būt klīniski nozīmīgs līdzeklis, lai noteiktu pacientu gatavību praktiskai RTAC testēšanai. Salīdzinot abu testu rezultātus kas iegūti 6 un 12 mēnešus pēc ACL rekonstrukcijas, zemie IKDC2000 rādītāji pamatoti liecināja par neveiksmi arī praktiskajā RTAC testā (David Logerstedt, 2014). Būtu arī lietderīgi turpināt savu pētījumu un pārbaudīt visus dalībniekus arī praktiskajam testēšanas metodēm, kas ļautu salīdzināt rezultātus ar IKDC punktiem, kas iegūti subjektīvā veidā.

Vel viens pētījums, kurā līdzīgi ka šajā pētījuma viena no metodēm tika izmantota ACL-RSI anketa. Kopumā tika analizēts 681 pacients (467 vīrieši, 214 sievietes; vidējais vecums, 30,2±9,5 gadi); 298 (43,8%) pacienti bija profesionāli vai konkurējoši sportisti. ACL-RSI rezultāts laika gaitā ievērojami uzlabojās: pirms operācijas 41,3 ± 25,4, 55,1±21,3 pēc 4 mēnešiem, 58,3 ± 22,3 pēc 6 mēnešiem, 64,7 ± 24,2 pēc 1 gada un 65,2 ± 25,3 pēc 2 gadiem. Pēc 2 gadu novērošanas 74,9% no pacienti bija atgriezušies pie skriešanas un 58,4% pie sava sporta veida pirms traumas. Pacientiem ACL-RSI rādītājs bija ievērojami augstāks kuri bija atgriezušies sportā, un tajos, kuri atgriezās tajā pašā spēles līmenī vai augstāk. Secinājums: Psiholoģiskais ACL-RSI rādītājs regulāri uzlabojās pēc ACL rekonstrukcijas un bija ļoti un ievērojami ka, tas uzlabojas atgriežoties sportā. (Mansour Sadeqi, 2018). Šinī pētījumā ACL-RSI vidējais punktu skaits 91 punkts līdzīga, ka Mansour Sadeqi pētījumā pacientiem, kuriem pagāja 2 gadi pēc operācijas.

Nobeidzot diskusiju gribētu atzīmēt, ka pētījuma rezultāti pēc IKDC subjektīvas ceļa anketas parāda, ka 48,6% sportistu pēc priekšējas krusteniskās saites plastikas uzrāda augstu funkcionalitātes līmeni lai atgrieztos sportā iepriekšējā līmeni, tomēr psiholoģiskais aspekts ir zemāks un pēc ACL-RSI anketas iziet, ka psiholoģiski augsta līmenī ir gatavi tikai 34% un nav gatavi 66% dalībnieku. ACL-RSI rezultātus salīdzinot ar dalībnieku atbildēm uz pēdējo jautājumu, var saskatīt līdzību 71% nav apmierināti ar atgriešanos sportā un 29% ir apmierināti.

SECINĀJUMI

  1. Pastāv dažādi faktori: iekšējie- neiromuskulārie, ģenētiskie, hormonālie un ārējie- apavi/virsma, laika apstākļi, aizsarg aprīkojums, mehāniski nepareizi veiktas darbības, priekšējās krusteniskās saites plīsuma cēloņi. Saišu plastika, ķirurģiska operācija, kas nodrošina bojātas saites aizvietošanu un kas prasa ilgstošu fizisko un psiholoģisko rehabilitāciju, lai būtu iespējams atgriezis sportā.
  2. Anketēšana tika sekmīgi veikta izmatojot starptautisko atzītas anketēšanas formas IKDC2000, ACL-RSI, ka arī vienu papilda jautājumu sūtot anketas elektroniski dalībniekiem. Pētījumā tika iekļauti 35 sportisti vecumā no 18 – 40 gadiem, kas ir saņēmuši priekšējas krusteniskās saites plastiku, vismaz 6 mēnešus pirms tam.
  3. Novērtējot iegūtos rezultātus ar IKDC2000, ACL-RSI un papilda jautājumu, var secināt kad funkcionāli ar sevi ir apmierināti 48,6 pētījuma dalībnieki, tomēr psiholoģiski apmierināti ir 34%. Un atbildot uz galveno pētījuma jautājumu apmierināti ar atgriešanas sportā ir 29%

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

  1. ARS. Ceļa locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija. [tiešsaiste]. [skatīts 2018.g. 29.apr.]. Pieejams: http://arsmed.lv/dienas-stacionars/artroskopiskas-operacijas/10962-2/
  2. Benjaminse A., Gokeler A., Dowling A.V., Faigenbaum A., Ford K.R., Hewett T.E., Onate J.A., Otten B., Muer G.D. Optimization of the Anterior Cruciate Ligament Injury Prevention Paradigm: Novel Feedback Techniques to Enhance Motor Learning and Reduce Injury Risk. Journal of Orthopaedic & Sports Physical Therapy. 2015. P. 170.-182.
  3. Brophy R.H., Silvers H.J., Mandelbaum B.R. Anterior Cruciate Ligament Injuries: Etiology and Prevention. Sports Med Arthrosc Rev. 2010. Vol. 18. P. 2.-11.
  4. Coleman E. Statistics on ACL Injuries in Athletes. [online]. [skatīts 2018.g. 29.apr.]. Available: https://www.livestrong.com/article/548782-statistics-on-acl-injuries-in-athletes
  5. David Logerstedt, Self-reported Knee Function Can Identify Athletes Who Fail Return to Activity Criteria up to 1 Year after Anterior Cruciate Ligament Reconstruction. A Delaware-Oslo ACL Cohort Study Published 2014 Oct 27.
  6. Dobelnieks J. Priekšējās krusteniskās saites bojājums. Ārstēšana – no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Doctus. 2012.
  7. Dunn WR, Spindler KP, Moon Consortium. Predictors of Activity Level 2 Years After Anterior Cruciate Ligament Reconstruction (ACLR) A Multicenter Orthopaedic Outcomes Network (MOON) ACLR Cohort Study. The American journal of sports medicine 2010;38(10):2040-50.
  8. Donnelly, C.J., Elliott B.C., Ackland T.R., Doyle T.L.A., Beiser T.F., Finch C.F., Cochrane J.L., Dempsey A.R., Lloyd D.G. An Anterior Cruciate Ligament Injury Prevention Framework: Incorporating the Recent Evidence. Research in Sports Medicine. 2012. No 20. P. 239.-262.
  9. Fok A.W.M., Yau W.P. Anterior cruciate ligament tear in Hong Kong Chinese patients. Hong Kong Med J. 2014. P. 131.-135.
  10. Herzberg S.D., Motu’apuaka M.L., Lambert W., Fu R., Brady J., Guise J.M. The Effect of Menstrual Cycle and Contraceptives on ACL Injuries and Laxity: A Systematic Review and Meta-analysis. Orthop J Sports Med. 2017.
  11. Kay A., Kelly W. Anterior Cruciate Ligament Injury Prevention. Curr. Sports Med. Rep. 2008. No 7. P. 255.-262.
  12. Liu-Ambrose T. The anterior cruciate ligament and functional stability of the knee joint. BCMJ. 2003. No 10. P. 495.-499.
  13. Mansour Sadeqi, Progression of the Psychological ACL-RSI Score and Return to Sport After Anterior Cruciate Ligament Reconstruction, Published 2018 Dec 17
  14. Nicky. How to deal with an Anterior Cruciate Ligament (ACL) Tear injury [online]. [skatīts 2018.g. 29.apr.]. Available: http://juronghealthconnect.com.sg/how-to-deal-with-an-anterior-cruciate-ligament-acl-tear-injury/
  15. Paterno MV, Rauh MJ, Schmitt LC, Ford KR, Hewett TE. Incidence of second ACL injuries 2 years after primary ACL reconstruction and return to sport. The American journal of sports medicine 2014;42(7):1567-73.
  16. Postma W.F., West R.V. Anterior Cruciate Ligament Injury-Prevention Programs. J Bone Joint Surg Am. 2013. P. 661.-669.
  17. Grinsven R.E.H., van Cingel C.J.M. Holla C.J.M., van Loon. Evidence-based rehabilitation following anterior cruciate ligament reconstruction. Knee Surg Sports Traumatol Arthrosc. 2010. P. 1128.-1144.
  18. Sanders B. Anterior Cruciate Ligament Injury. [online]. [skatīts 2018.g. 29.apr.]. Available: https://mdarhivs.eu?f=http://sportmed.com/wp-content/uploads/ACL_Injury1.pdf
  19. Salmon L, Russell V, Musgrove T, Pinczewski L, Refshauge K. Incidence and risk factors for graft rupture and contralateral rupture after anterior cruciate ligament reconstruction. Arthroscopy: The Journal of Arthroscopic & Related Surgery 2005;21(8):948-57.
  20. Sue Barber-Westin , Frank R Noyes One in 5 Athletes Sustain Reinjury Upon Return to High-Risk Sports After ACL Reconstruction: A Systematic Review in 1239 Athletes Younger Than 20 Years 2020
  21. Smith H.C., Vacek P., Johnson R.J., Slauterbeck J.R., Hashemi J., Shultz S., Beynnon B.D. Risk Factors for Anterior Cruciate Ligament Injury. Sports Health. 2012. P. 155.-161.
  22. Wilk K.E. Anterior Cruciate Ligament Injury Prevention and Rehabilitation: Let’s Get It Right. Journal of Orthopaedic & Sports Physical Therapy. 2015. P. 729.-730.
  23. Сапрыкин А.С., Авдеев А.И., Рябинин М.В., Воронкевич И.А., Гвоздев М.А. ЯЗЫКОВАЯ, КУЛЬТУРНАЯ АДАПТАЦИЯ И ВАЛИДАЦИЯ ОПРОСНИКА ACL-RSI (ВОЗВРАЩЕНИЕ В СПОРТ ПОСЛЕ ПОВРЕЖДЕНИЯ ПЕРЕДНЕЙ КРЕСТООБРАЗНОЙ СВЯЗКИ) // Современные проблемы науки и образования. – 2018. – № 5.

PIELIKUMI

1. pielikums

https://www.physio-pedia.com/images/4/4c/Pre_Operation_ACL_ex.PNG

2. pielikums

2000 IKDC subjektīva ceļa novērtēšanas anketa.

Vārds, Uzvārds ______________________________________________________

Dzimšanas datums: ______/_______/______

Anketēšanas datums: ______/_______/______

Traumas datums: ______/________/_____

Operācijas datums: ______/________/_____

Ceļa locītava:  Labais celis   Kreisais celis

Sportaveids: ____________________

SIMPTOMI

Lūdzu, novērtējiet savas aktivitātes maksimālo līmeni, nepastāvot acīmredzamām sūdzībām par ceļa locītavu (pat ja jūs šajā līmenī nesportojat).

1.Kāds ir maksimālais fizisko aktivitāšu līmenis, kuru jūs varat veikt bez ievērojamām sāpēm ceļa locītavas:

4 Ļoti augsts sportiskās aktivitātes līmenis, ieskaitot lēcienus un pagriezienus uz fiksētu

kāja (piemēram, futbols, basketbols)

3 Augsts aktivitātes līmenis (piemēram, smags fizisks darbs, kalnu slēpošana, teniss)

2 Mērens aktivitātes līmenis (piemēram, viegls fiziskais darbs, skriešana)

1 Neliels aktivitātes līmenis (piemēram, pastaigas, mājas darbi vai dārzkopība)

0 Nespēja veikt kādu no iepriekšminētajām darbībām ceļa sāpju dēļ

2. Cik bieži pēdējās 4 nedēļās (vai kopš traumas) ir bijušas ceļgala sāpes?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Vienmēr Nekad

3. Cik stipras bija sāpes?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Ļoti stipras sāpes Nav sāpes

4. Cik stīvs vai pietūcis pēdējās 4 nedēļās vai kopš jūsu traumas bija ceļgals?

4Nav vispār

3Viegli

2Pamērīgi

1Ļoti

0 Ļoti stipri

5.Kāds ir augstākais aktivitātes līmenis, ko varat veikt bez ievērojama ceļa pietūkuma?

4 Ļoti smagas aktivitātes, piemēram, lekt vai apgriezties kā basketbolā vai futbolā

3 Spēcīgas aktivitātes, piemēram, smags fizisks darbs, slēpošana vai teniss

2 Vidējas aktivitātes, piemēram, mērens fizisks darbs vai skriešana

1 Vieglas aktivitātes, piemēram, pastaigas, mājas darbi vai dārza darbi

0Ceļa pietūkuma dēļ nevar veikt nevienu no iepriekšminētajām darbībām

6.Pēdējo 4 nedēļu laikā vai kopš traumas jūsu ceļgals bloķējās vai krakšķēja?

0Jā

1Nē

7.Kāds ir augstākais aktivitātes līmenis, ko varat veikt bez ievērojamas ceļa ceļā nestabilitātes sajūtas?

4 Ļoti smagas aktivitātes, piemēram, lekt vai apgriezties kā basketbolā vai futbolā

3 Spēcīgas aktivitātes, piemēram, smags fizisks darbs, slēpošana vai teniss

2 Vidējas aktivitātes, piemēram, mērens fizisks darbs vai skriešana

1 Vieglas aktivitātes, piemēram, pastaigas, mājas vai dārza darbi

0Nevar veikt nevienu no iepriekšminētajām darbībām ceļu problēmu dēļ

SPORTA AKTIVITĀTES:

8. Kāds ir augstākais aktivitātes līmenis, kurā jūs varat piedalīties regulāri?

4 Ļoti smagas aktivitātes, piemēram, lekt vai griezties kā basketbolā vai futbolā

3 Spēcīgas aktivitātes, piemēram, smags fizisks darbs, slēpošana vai teniss

2 Vidējas aktivitātes, piemēram, mērens fizisks darbs, vai skriešana

1 Vieglas aktivitātes, piemēram, pastaigas, mājas vai dārza darbi

0Ceļa locītavas dēļ nevar veikt nevienu no iepriekšminētajām darbībām

9. Cik lielā mērā jūsu ceļa locītavas stāvoklis ietekmē šādas darbības?

FUNKCIJA:

10. Kā jūs vērtējat sava ceļa funkcijas skalā no 0 līdz 10, kur 10 ir lieliska funkcija un 0 ir nespēja veikt ikdienas un sporta aktivitātes?

PIRMS CEĻA LOCITAVAS TRAUMAS:

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Nespēja veikt aktivitāti Bez ierobežojumiem

CEĻA LOCITAVAS FUNKCIJAS UZ DOTO BRĪDI:

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Nespēja veikt aktivitāti Bez ierobežojumiem

3. pielikums

ALC-RSI anketa (atgriešanas sporta pēc priekšējas krusteniskās saites traumas)

Novērtējiet šādus jautājumus skalā no 0 līdz 10, kur 0 vispār nav, 10 ir ārkārtīgi augsts.

1. Vai jūs nervozējat sporta laikā?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

2. Vai jūs satrauc tas, ka, veicot sportiskas aktivitātes, ir jāņem vērā ceļa locītavas stāvoklis?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

3. Vai sportojot jūties relaksēts?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

4. Vai sporta aktivitāšu laikā jūs baidāties vēlreiz savainot ceļa locītavu?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

5. Vai jūs uztraucat, ka sportojot nejauši savainojat ceļa locītavu?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

6. Vai esat pārliecināts, ka jūsu ceļa locītava netraucē veikt sporta slodzes?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

7. Vai esat pārliecināts, ka varat nodarboties ar sportu, ja ceļa locītava jums netraucēs?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

8. Vai esat pārliecināts, ka jūsu ceļa locītava stresa apstākļos paliek stabila?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

9. Vai esat pārliecināts, ka spēsit sasniegt iepriekšējo līmeni sportā?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

10. Vai esat pārliecināts par spēju labi veikt sporta slodzes?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

11. Vai, jūsuprāt, sportojot ir iespējams savainot ceļa locītavu?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

12. Vai esat gatavs tam, ka atkārtotu traumu gadījumā jums atkal būs jāveic ķirurģiska ārstēšana un rehabilitācijas kurss, saistībā ar kuru jūs nevarēsiet nodarboties ar sportu?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

 

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.