Pedagogu sadarbība un atbilstoša komunikācija ar vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē

Pedagogu sadarbība un atbilstoša komunikācija ar vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē

1. PIRMSSKOLAS PEDAGOGA SADARBĪBA AR VECĀKIEM 5

2. RĪCĪBAS PLĀNS VECĀKU UN SKOLOTĀJU SADARBĪBĀ 11

SECINĀJUMI 15

IZMANTOTĀ LITERATŪRA 16

IEVADS

Ģimene un pirmsskola ir kā divi vienas upes krasti – divi nozīmīgi bērnu socializācijas institūti. Audzināšanas funkcijas ir tik atšķirīgas, bet bērna personības vispusīgai attīstībai nepieciešama viņu sadarbība. Jāatzīmē, ka sadarbības mērķis ir sadarbības rezultātā nodrošināt bērna optimālus socializācijas apstākļus reālajā vidē. Pozitīva uz savstarpēju cieņu balstīta vecāku un pirmsskolas pedagoga sadarbība ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem bērnu personības attīstībai.

Lai būtu iespējama veiksmīga sadarbība, starp pirmsskolas pedagogu un bērnu vecākiem, pedagogam jāpiemīt labām komunikatīvām prasmēm. Lai jautātu un atbildētu, pirmsskolas pedagogam nepieciešams bagātīgs vārdu krājums. Prasme vārdiski noformēt domu, kā arī dialogā rast kontaktu ar bērnu vecākiem.

Bērnudārza sākums, adaptācijas periods, ir nopietns posms bērnu dzīvē. Tādēļ šo sākumu ir svarīgi veidot pēc iespējas veiksmīgāku, lai tas nekļūtu emocionāli traumējošs. Lai bērns justos labi blakus vecākiem un pedagogiem, ir nepieciešama sadarbība starp ģimeni un pirmsskolas iestādi. Pirmsskolas skolotāju uzdevums ir radīt tādu vidi, lai bērni un viņu vecāki justos gaidīti un vecāki būtu pārliecināti, ka viņu atvasītes ir drošībā un labi aprūpētas. Veiksmīgākai sadarbībai skolotājiem ieteicams izmantot dažādas efektīvas, vecāku piesaistošas formas. Piemēram, organizēt kopīgus sporta svētkus, mūzikas svētkus vai draudzīgas tikšanās starp dažādu vecuma grupu vecākiem, bērnudārza vecākiem un pedagogiem. Pirmsskolas skolotājam jābūt gana radošam, ideju bagātam kā arī komunikablam, lai izmantotu sev un vecākiem veiksmīgas sadarbības formas. Jāatzīmē, ka ne visiem derēs vienas un tās pašas izvēlētas sadarbības metodes. Svarīgi ir, lai vecāki un pedagogi apvienotu savus spēkus un nodrošinātu bērniem aizsardzību, emocionālo komfortu, interesantu un saturīgu dzīvi gan pirmsskolas iestādē, gan mājās – tas veicinās viņu spējas, prasmes sazināties ar vienaudžiem, kā arī nodrošinās labāku sagatavotību skolai.

Autors izvēlējas šo tematu, jo ikdienā sastopos ar pirmsskolas pedagogiem, kuriem sagādā problēmas komunicēt ar bērnu vecākiem. Autorprāt, attīstīta valoda, labas saskarsmes prasmes jau ir panākumu atslēga turpmākajai dzīvei, tāpēc tika izvēlēts šāds kursa darba temats – Pedagogu sadarbība un atbilstoša komunikācija ar vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē.

Pētījuma mērķis: Teorētiski analizēt un praktiski izpētīt pirmsskolas skolotāja sadarbību ar vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē.

Pētījuma uzdevumi:

  1. Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku teorijas par sadarbību starp pirmsskolas pedagogu un vecākiem.
  2. Raksturot pirmsskolas skolotāju komunikatīvās prasmes, sadarbībā ar vecākiem.
  3. Teorētiski un praktiski pētīt sadarbības formas un metodes pirmsskolas izglītības iestādē.
  4. Izveidot rīcības plānu skolotāju un vecāku efektīvai sadarbībai.

1. PIRMSSKOLAS PEDAGOGA SADARBĪBA AR VECĀKIEM

Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā termina – sadarbība skaidrojumā tiek norādīts, ka sadarbība izpaužas tikai darbībā: kopīga darbība, savstarpēji saskaņota darbība, vajadzības gadījumā cits citam palīdzot, cits citu atbalstot. Sadarbības partneriem var būt kopīgs mērķis, kopīgi uzdevumi (Beļickis, Blūma, Koķe, Markus, Skujiņa, Šalme). Savukārt Psiholoģijas vārdnīcā ir papildus darbībai uzsvērta tieši mijiedarbība: kooperācija (lat.cooperatio) tāda cilvēku mijiedarbība, kurā notiek apvienošanās, izvirzot kopīgu mērķi. Uz mijiedarbību, savstarpēju ietekmēšanos sadarbībā norāda arī R. Kaņepēja, un Z. Gaugare: “Sadarbība ir kopēja darbība, kuras procesā norit darbības prasmju, garīgo vērtību apmaiņa starp subjektiem, pieredzes pilnveidošanās uz humānu savstarpēju attiecību pamata, un to saturs pieļauj savstarpēju uzticēšanos” (Kaņepēja, Gaugere, 2012,252). Visos laikos svarīga ir vecāku loma bērna attīstībā un audzināšanā. Izglītības procesā šī loma deleģēta skolotājam. Tātad – starp ģimeni un izglītības iestādi ir nepieciešama savstarpēja sadarbība. Kā notiek šī sadarbība? Cik nozīmīga tā ir audzināšanas procesā? Pedagogu atzinumi par šo jautājumu tika apkopoti jau izsenis (Černova, 2003, 2). Sadarbību ar vecākiem pieminējuši pedagoģijas klasiķi: J.A.Komenskis,J..Pestalocijs, M.Montesori. Profesore E.Černova grāmatā “Praktikums pirmsskolas sadarbības pedagoģijā” izveidojusi tabulu vecāki un skolotājs” (sk.1.attēlu).

Vecāku nozīme

Skolotāju nozīme

Skolotāju un vecāku sadarbība

 

J. A. Komenskis

 

Agrā bērnībā vecākiem jārūpējas par bērniem

Vēlāk viņiem palīgā nāk skolotāji

Visiem kopā jāveic jaunatnes audzināšana un izglītošana ar personīgā piemēra palīdzību

 

J. Pestalocijs

 

Tēva māja ir „cilvēces audzināšanas
pamats”. Izglītības pamats jāieliek mājā, ģimenē. Sadarbības atdzimšanas panākuma ar spēcīgu un cildenu mātes darbību.

Skolotāja attīstīta audzināšanas māksla veicina augstāko cilvēcisko spēju attīstību.

Būdams cieši pārliecināts par ģimenes mīlestības lielo spēku cilvēcības attīstībā, atzīst, ka šis gaišais spēks pielietojams ne tikai mājās, bet arī skolas audzināšanā un mācīšanas darba pamatā.

 

M.Montesori

 

Var veicināt pašattīstību vai arī apspiest to. Visvairāk var veicināt vai apspiest bērna pašattīstību agrā bērnībā

Audzinātājs var tikai palīdzēt bērnam attīstīt savu personību.

Kopā veido bērnam „iespēju vidi’’. Sadarbojas bērna paš- attīstībā. ”Palīdzi man pašam izdarīt manu darbu!’’ Audzinošs faktors ir arī vide.

1.attēls “Vecāki un skolotāji” (Černova, 2003, 21)

A.Baldiņš, A.Raževa raksta – Sadarbības kā jēdziena interpretācijas ir dažādas, taču tajās ir ietverti:

  • kopīgi mērķi visām sadarbības procesā iesaistītajām pusēm – subjektiem,
  • kopīga darbība mērķu sasniegšanā,
  • atbildības apzināšanās un tās vienlīdzīga sadale starp subjektiem.

Sadarbība nav tikai process, bet arī svarīga jebkura cilvēka vai organizētas grupas prasme, kurai ir raksturīga katra komponenta sociālās lomas apzināšanās un funkcionālo lomu sadale
(Baldiņš, Raževa, 2001, 7). Sadarbību starp izglītības iestādi un vecākiem var saukt par pedagoģisko sadarbību. Tādējādi varam uzskatīt, ka pedagoģiskā sadarbībā ir būtiski apzināt kopīgo sadarbības mērķi, realizēt to kopīgā darbībā un vienoties par abpusējo atbildību mērķa sasniegšanai.

Jāatzīmē, ka pirmsskolas pedagogam un vecākiem ir gan kopīgs mērķis gan arī kopīgi uzdevumi. Viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem bērnu personības attīstībā ir pozitīva, uz savstarpēju cieņu balstīta vecāku un pedagogu sadarbība. Pirmsskolas un ģimenes sadarbība ir noteicošais faktors, lai pedagogi un atbalsta personāls varētu labāk saprast bērnu, spēt sadarboties un palīdzēt viņam apgūt nepieciešamās prasmes. Pedagoģiskās sadarbības mērķis vienmēr būs saistīts ar bērna attīstības sekmēšanu un bērna attīstības vajadzību ievērošanu. Uz to norāda arī V.Golubina, kura raksta, ka “bērna sekmīga attīstība var risināties tikai pedagogu un bērna ģimenes pārdomātas un saskanīgas sadarbības rezultātā. Sadarbības centrā ir jāliek bērna intereses. Pirmsskolas skolotājam kā personībai ir ievērojama loma bērna attīstīšanas procesos, taču ģimenei ir galvenā nozīme bērna audzināšanā un attīstībā. Skolotājam jāizmanto korekta rīcība saskarsmē ar bērna vecākiem. Visas pārrunas par bērna sekmēm jāveido tā, lai neaizskartu nedz bērna, nedz vacāku pašcieņu.” (Golubina, 2007, 146). Zinātnieki A.Baldiņš un A.Raževa, analizējot izglītības iestādes un ģimenes sadarbību no procesuālā viedokļa, izdala vairākus sadarbības komponentus (sk.1.attēlu):

1.attēls “Sadarbības procesa komponenti” (Baldiņš, Raževa, 2001)

Izglītības iestādes un ģimenes sadarbība var būt sekmīga tad, ja tā tiek veiksmīgi vadīta. Sadarbības nozīmīgākais posms ir pedagoga un vecāku sadarbība, kur galvenais skolas un ģimenes sadarbības režisors ir skolotājs.

Skolotājam sadarbībā ar vecākiem jānodrošina:

  • informācijas apmaiņa,
  • konsultēšanās iespējas,
  • prognožu esamība,
  • korekcijas iespējas (Baldiņš, Raževa, 2001,19).

V.Golubina par pirmsskolas izglītības iestādes sadarbību ar bērnu ģimeni raksta , ka ir jāmeklē jaunas sadarbības formas ar bērnu vecākiem un viņu pedagoģiskās kultūras paaugstināšanā, neatmetot līdzšinējās sadarbības formas – dažādu bērnu svētku organizēšana, lekciju ciklu vecākiem vai ekskursiju organizēšanu (Golubina, 2007, 146). Šo rakstu Golubina rakstīja 2007.gadā. Laika gaitā ir ienākušas jaunas sadarbības formas un metodes, kuras ļoti labi darbojas pirmsskolas izglītības iestādēs. Katram pedagogam ir jāizvērtē kuras no sadarbības formām viņu darbā ir visefektīvākās

Starptautiski pētījumi apstiprina (Elliott, 2014) saistību starp mācību sasniegumiem un skolas – ģimenes attiecībām. Skolas, kurām nozīmīga šķiet sadarbība ar ģimenēm, veido harmoniskāku skolas klimatu, uzrāda labākus mācību sasniegumus un pozitīvi ietekmē bērna veselīgu attīstību. Var pieņemt, ka sadarbības starp izglītības iestādi un skolu koordinators ir iestādes vadītājs. Taču ne mazāk būtiska un katra konkrētā bērna vajadzības nodrošinoša ir pedagoga un vecāku sadarbība, kam tāpat kā iepriekš apzinātajā par sadarbības būtību, ir noteikts mērķis un uzdevumi, līdzekļi un rezultāts. Lai arī tas ir mijiedarbības process, tomēr sadarbības iniciators un organizators ir pedagogs, kas piedāvā sadarbības mērķi, izvēlas līdzekļus un analizē rezultātus.

Latvijas Vecāku kustība valdes locekle Evisa Stankus, biedrības Biedrības Latvijas Vecāku kustība veiktais pētījums “Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai” apliecina, ka:

  1. informēti vecāki ir mazāk agresīvi;
  2. informētiem vecākiem ir lielāka motivācija palīdzēt skolai;
  3. vecākiem ir svarīga ietekme bērnu attīstībā.

Priekšnoteikumi komunikācijas veicināšanai ar vecākiem

Vecāku līdzdalībai ir jākļūst par vienu no skolas pamatvērtībām, izglītības iestādes vecākus var informēt par Izglītības likuma 57. panta 4. punktā norādītajām vecāku tiesībām sniegt un saņemt informāciju par bērna audzināšanu un mācībām. Ir vēlams skolas administrācijai, pedagogiem un vecākiem kopā vienoties, ka izglītības iestādē kā minimālā līdzdalības forma tiek noteikts vecāku pienākums būt informētiem par bērna izglītošanas procesu. Lai informācija varētu sasniegt adresātu (vecākus), vecākiem ir jāinformē skola par savu vēlamo informētības (līdzdalības) līmeni.

Priekšlikums ir tāds, ka, reģistrējot bērnu skolā, vecāki pieteikuma anketā vai citādi sniedz skolai informāciju par savu līdzdalības līmeni, norādot, ka:

  1. vēlas saņemt informāciju par procesiem skolā,
  2. vēlas izteikt viedokli,
  3. vēlas līdzdarboties

Šādu informāciju ir svarīgi saņemt pirms mācību gada sākuma, lai gan klases audzinātāji, gan skolas pašpārvaldes un/vai vecāku padomes pārstāvji zinātu, kuri vecāki ir tikai jāinformē par skolā notiekošo un kuri vēlas paust savu viedokli. Papildus klases audzinātāji pirmajā mācību gada klases vecāku sapulcē būs informēti, kuri vecāki vēlas piedalīties skolas pašpārvaldē, tādējādi samazinot risku, ka vecāki, kuri vēlas aktīvi līdzdarboties, tiek ignorēti.

Papildu priekšnoteikums veiksmīgai vecāku līdzdalībai izglītības iestādei ir gan iestādes pašpārvaldes vadītāju, gan pedagogu prasme vadīt sanāksmes, argumentēti paust savu viedokli, spēja ieklausīties atšķirīgā viedoklī, rast kompromisu, ja starp vecākiem ir viedokļu atšķirības, kā arī prasme konstruktīvi risināt problēmas. Skolu pašpārvalžu vadītājiem un klases audzinātājiem būtu jāorgašādas

Potenciālo skolēnu vecāki – šai grupai vissvarīgāk ir nodrošināt skolas mājaslapā informāciju par izglītības iestādi – skolas attīstības plānu, izglītības iestādes nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem, piedāvāto interešu izglītību, kādas mācīšanas metodes tiek izmantotas, kāda ir skolas pašpārvaldes darbības pozitīvā prakse, kādas prasmes skola sagaida no bērniem, sākot skolas gaitas, un citu informāciju, kuru skola uzskata par svarīgu, lai izceltu skolas pamatvērtības. Vecākiem, izvēloties skolu bērnam, ir svarīgi saprast, vai skolas izvirzītās vērtības atbilst vecāku vērtību sistēmai. Tas ir svarīgi, lai vēlāk bērnu vecākiem nerastos konflikti un neuzticība skolai. Izglītības iestādes pašpārvaldes un/vai vecāku padomes (vecāku domubiedru grupu) dalībnieki – iestādei, domājot par komunikācijas stiprināšanu, ir svarīgi izveidot informācijas kanālus, ar kuru starpniecību skolas pašpārvaldes un/vai vecāku padomes pārstāvji varētu efektīvi nodot informāciju visiem skolas vecākiem par iniciatīvām, izskatāmajām problēmām, kā arī vecāku viedokļu saņemšanai, vecāku problēmu uzklausīšanai un savstarpējās iekšējās komunikācijas nodrošināšanai.

Papildus visus skolai pieejamos e-vides resursus būtu vēlams izmantot, lai vecākiem nodotu viņus izglītojošu informāciju saprotamā valodā. Piemēram, informāciju, kā palīdzēt bērniem mājās pildīt mājas darbus, informāciju par bērnu emocionālo audzināšanu, kādi noteikumi bērniem mājās būtu jāievēro, kādi ir vecāku, bērnu pienākumi un tiesības skolā u. c. vecākus interesējošu informāciju, kas var palīdzēt bērna pilnvērtīgai attīstībai gan skolā, gan mājās.

D.Dzintare raksta par sadarbību ar vecākiem un ģimenes izzināšanu: „Manuprāt, primārais ir izzināt bērna ģimeni, lai veiksmīgi varētu strādāt ar bērnu, jo jāatceras, ka bērni ir vecāku spogulis”.

Ģimenes izzināšana ir nepieciešams priekšnoteikums, lai konkrētā vecuma grupā darbā ar vecākiem apzinātu sadarbības saturu un formas. Tikai tad, ja pedagogam būs informācija par audzināšanas īpatnībām bērnu ģimenēs, viņš, izvērtējot katras ģimenes iespējas. varēs izvirzīt vecākiem pedagoģiski pamatotas prasības. Pirmo reizi izzinot ģimeni, pedagogam būtu jāpievērš uzmanība sekojošiem jautājumiem:

  • ģimenes sastāvam, tās kultūras līmenim;
  • vecāku sabiedriskajai virzībai, interesēm, brīvā laika izmantošanai;
  • ģimeņu locekļu savstarpējām attiecībām;
  • pedagoģisko spēka sadali ģimenē (kas galvenokart nodarbojas ar audzināšanu);
  • kāda ir ģimenes izpratne par vispusīgu bērna audzināšanu un kā to īsteno;
  • bērna dzīves organizāciju ģimenē (vecāku prasības). (Dzintare, 1983,17)

A.Baldiņš un A.Raževa ir klasificējuši izglītības iestādes un ģimenes sadarbības formas.

Individuālās sadarbības formas, kurās ietilpst:

  • rakstiska, telefoniska sazināšanās – tas ir pats operatīvākais veids, kā informēt vecākus par bērnu veiksmēm un neveiksmēm, kā arī īstenot atgriezenisko saiti ar ģimeni;
  • atbildes uz jautājumiem – vecāki dodas pie pedagoga ar konkrētiem jautājumiem, kas skar konkrētas pedagoģiskas problēmas un to risināšanas ceļus. Pedagogam šajā saskarsmē skaidri jāapzinās ģimenes potenciāls un pedagoģiskā kompetence, lai atbildes būtu viennozīmīgi izprotamas;
  • vecāku uzaicinājums uz izglītības iestādi – vecākus var lūgt ierasties izglītības iestādē, precīzi norādot nolūku, kāpēc būtu vēlama vecāku ierašanās. Autori Baldiņš un Raževa min, ka šī forma var tikt izmantota tikai ārkārtējos gadījumos.
  • Individuālās konsultācijas – atšķirībā no atbildēm uz jautājumiem, tā ir sadarbības forma, kuru grupas pedagogs plāno un īsteno atbilstoši savam darba plānam, savlaicīgi norādot konkrētus laikus, kad vecāki var konsultēties.
  • priekšnosacījums ir savlaicīga vecāku informēšana par apmeklējumu.
  • pārrunas ar vecākiem – sadarbības forma, kurā vecāki tiek informēti un izglītoti par konkrētiem audzināšanas aspektiem, kas ir aktuāli konkrētai ģimenei (Baldiņš, Raževa, 2001, 13).

Vecākiem ir nepieciešama pārliecība, ka bērnam ikdienā izglītības iestādē klājas labi. Viens no viediem, kā šo pārliecību iegūt, ir veiksmīgas komunikācijas veidošana starp bērnudārzu un vecākiem. Jāuzsver, ka tā nav tikai bērnudārza atbildība – ar saviem ierosinājumiem pie skolotāja var doties arī vecāki.

Grupālās sadarbības formas ir:

  • grupas vecāku sapulce – tradicionāla grupas sadarbības forma, kurā tiekas grupas vecāki. Tā parasti tiek iniciēta no grupas pedagoga puses atbilstoši darba plānam;
  • grupas vecāku komiteja ir specifiska izglītības iestādes un ģimenes sadarbības forma, kurā iesaistās visu grupu vecāku deleģētie un brīvprātīgie vienas grupiņas vecāku pārstāvji. Šī forma ir raksturīga ar to, ka vecāki pieņem lēmumus un veic kontroles funkciju. Atšķirībā no citām sadarbības formām, vecāku komitejas darbs ar pedagoģisko procesu nav saistīts tieši, bet pastarpināti. Pedagogam uzdevums ir sadarboties ar vecāku komiteju, izskaidrojot tās funkcijas un iedarbības sfēras.
  • grupu konsultācijas. Grupas konsultācijas ir viena no svarīgākajām sadarbības formām. Pedagogi un citi speciālisti palīdz risināt vairākām ģimenēm aktuālās pedagogiskās problēmas .Grupas konsultācijās nozīmīga ir vecāku savstarpējā sadarbība un atbalsta sniegšana, ko vada pedagogs (Baldiņš, Raževa, 2001, 13,14,15).

2. RĪCĪBAS PLĀNS VECĀKU UN SKOLOTĀJU SADARBĪBĀ

Dažreiz vecāku un pirmsskolas iestādes sadarbībā vērojamas nepilnības. Tādējādi, lai savstarpējā sadarbība būtu efektīva, autore izstrādājusi plānu pirmsskolas skolotāju un vecāku kopējās sadarbības pilnveidošanai. (sk. 2. tabulu)

Sadarbības formas

Darbības laiks

Sasniedzamais rezultāts

Obligātās dokumentācijas sakārtošana

Pēc aktualitātes un likumdošanas izmaiņām

Vecāku padomes protokoli, kopsapulču protokoli, iekšējās kārtības noteikumi.

Pirmsskolas pedagogu kvalifikācijas celšana

Pēc izvēles, atbilstoši pieprasījumam

Pedagogu zināšanas izmantot praktiskā darbībā: saziņā ar vecākiem un citā informācijas apritē.

Jauno tehnoloģiju izmantošana – īsziņa mobilajā telefonā, e-pasta vēstulīte, portāli: www.facebook.lv ; www.whatsapp.com u.c.

Reizi nedēļā

Vecāki informēti ar bērnu ikdienas dzīvi – notikumiem, pasākumiem.

Īpašo nedēļu organizēšana

Reizi ceturksnī

Vecāku piedalīšanās mācību stundās; regulāras vecāku dienas, pēcpusdienas organizēšana noteiktā laikā;

Vecāku iesaistīšana kopīgos pasākumos

Reizi pusgadā

Pirmsskolas iestādes uzpošanas talkas, ekskursijas, sporta sacensības kopā ar vecākiem.

Organizēt atvērto durvju dienas

3-4 reizes gadā

Vecāki tiek iepazīstināti ar pedagoģiskā procesa apstākļiem, saturu, metodēm, bērna patstāvību, aktivitāti, uzmanību.

Pirmsskolas iestādes mājas lapas ieviešana

Mēneša laikā

Informācija vecākiem un pārējiem potenciālajiem klientiem par pirmsskolas iestādes darbību, noteikumiem un pasākumiem.

2.tabula “Sadarbības pilnveidošanas plāns”

Vecāku padome ir iespēja, kā iesaistīt vecākus mācību un audzināšanas darbā un kopā ar viņiem pieņemt atbildīgus lēmumus par pirmsskolas izglītības iestādē notiekošo procesu, izstrādāt iestādes attīstības vīziju. Šajā padomē koleģiāli darbojoties, vecāki kļūst līdzatbildīgi lēmumu pieņemšanā, kā arī spēj motivēt citus vecākus kopīgai sadarbībai. Izglītības iestādēs, kurās veiksmīgi organizēts padomes darbs, parasti ir vieglāk atrisināt sarežģītus jautājumus, kuri saistīti ar pirmsskolas bērnu sekmēm un uzvedību, vieglāk rast dialogu ar vecākiem, kuri nevēlas izprast skolas pedagogu prasības un bieži vien risinājumu meklē, radot konfliktsituācijas.

Vecāku padomes priekšsēdētāju ievēl no vecāku vidus. Vecāku padomes sēdēs risina jautājumus par iestādes un vecāku sadarbību, par izglītojamo drošību un veselību, pirmsskolas izglītības iestādes attīstības prioritātēm, izskata vecāku ieteikumus un priekšlikumus. Iestādes padome aktīvi iesaistās pirmsskolas izglītības iestādes darba organizācijas uzlabošanā.

Lai veicinātu šo ieteikumu īstenošanu un darbu izpildi, autore uzskata, ka nepieciešams organizēt pirmsskolas pedagogu un vidējā vecumposma grupas vecāku sapulces ne retāk kā reizi ceturksnī, jo tā nodrošina vecāku organizētu iepazīstināšanu ar noteikta vecuma bērnu audzināšanas saturu, metodēm un uzdevumiem pirmsskolas izglītības iestādē un ģimenē.

Autors secina, ka sadarbības efektīva realizācija iespējama, veicinot pirmsskolas skolotāju un vecāku pastāvīgu komunikāciju un informācijas apmaiņu par bērna personības attīstītību. Autors arī izvēlās aprakstīt vienu pasākumu sīkāk.

Pasākuma galvenie mērki:

  • Veicināt aktivitātes, kurās vecāki ir aicināti piedalīties.
  • Ievērot un cienīt vecāku vajadzības un viņu kultūras tradīcijas.
  • Pēc savsarpējas vienošanās, var pielāgot paradumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu sadarbību starp skolu un vecākiem.
  • Nodrošināt vecāku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, kas saistīta ar viņu bērnu attīstību, mācīšanos un labizjūtu.
  • Stiprināt un uzlabot audzināšanas metodes, nodrošināt atbalstu un sniegt ieteikumus, kad vecākiem tas ir nepieciešams.
  • Veicināt vecāku un citu ģimenes locekļu iesaisti bērnu izglītošanā.
  • Radīt iespēju kopienas locekļiem iesaistīties pirmsskolas izglītības iestādes pasākumos.
  • Akcentēt, ka prakses piemēra mērķis ir veicināt bērnu labizjūtu pirmsskolā.

Pasākuma apraksts: Vecāki tiek aicināti organizēt nelielu pasākumu. Tā saturs un plānojums ir atkarīgs no tā, ko vecāki vēlas darīt pirmsskolas izglītības iestādē kopā ar bērniem. Tas nav pirmsskolas administrācijas vai skolotāju lēmums.

Vecāki izdomā un izlemj, kādu pasākumu īstenot. Piemēram, vecāki var izstāstīt kādu stāstu, izveidot interaktīvu aktivitāti pie tāfeles, mākslas nodarbību – jebko, ko viņi vēlas piedāvāt bērniem. Katru dienu pirmsskolas izglītības iestādē ir dažādi pedagogi.

Vecāki var pieteikties veikt savu iecerēto aktivitāti tajā dienā, kad skolā ir tieši viņu bērnu audzinātājs/-a.

Skolotāju darbība:

  • Motivēt.
  • Līdzdarboties.
  • Nepārtraukti sadarboties ar visiem vecākiem.
  • Veicināt attiecību veidošanos starp ģimenēm.

Ģimenes līdzdarbība:

Vecākiem ir iespēja satikt, socializēties un sadarboties ar viņu bērnu draugiem. Nepārtraukta integratīva mijdarbība starp ģimeni un skolu.

Pievienotā vērtība ģimenei un bērnam:

  • Iespēja vecākiem iepazīt vienam otru.
  • Vairāk iespēju vecākiem veidot un vadīt pasākumus savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē.
  • Vecākiem ir būtiska nozīme pirmsskolas ikdienas dzīvē.

Paralēli mutvārdu saziņai tiek izmantotas elektroniskās komunikācijas iespējas. Moderno tehnoloģiju laikmetā ir būtiski palielinājušās sadarbības iespējas. Plaši tiek izmantota e-klases vai mykoob sistēma, e-pasta vēstules, dažādas saziņas aplikācijas (piemēram, WhatsApp), īsziņas, mobilie zvani, saziņa sociālajos tīklos (piemēram, Facebook) utt (Andersone, Plaude, Rutka, Stikute, 2018, 10).

Lai novērstu pirmsskolas izglītības iestādes vājo pušu elementu ietekmi, nepieciešams veikt dažādus pasākumus, piemēram:

  1. nodrošināt pirmsskolas pedagogus ar informācijas tehnoloģijām,
  2. izveidot pirmsskolas iestādes mājas lapu, jo tā ir viens no efektīvākajiem informācijas veidiem internetā,
  3. atbalstīt un motivēt pedagogus uz inovatīvu un radošu darbību organizāciju,
  4. veicināt pieredzes apmaiņas un kvalifikācijas celšana kursos, semināros, projektos,
  5. administrācijas atbalsts dažādu konfliktsituāciju risināšanās gadījumos,
  6. pedagoga darba novērtēšana – publiskas uzslavas sanāksmēs, pedagoģiskajās sēdēs.

Autorprāt, noteicošais faktors pirmsskolas izglītības iestādes pārmaiņu procesā ir iestādes vadības atbalsts ikvienam pedagogam profesionālās darbības nodrošināšanai.

Pēc autora domām, bērns pirmos dzīves iespaidus uztver ar jūtām, un tā veidojas bērna emocionālā būtība, kas nosaka, kādu bērns redzēs šo pasauli un savus tuvākos. Vērtību sistēma, ko bērnam dod vecāki, viņam tuvie cilvēki un pedagogi, ir fundamentāls pamats viņa attīstībai. Pedagoģiskā darba kvalitāte ir pozitīvas audzināšanas un socializācijas garantija. Bērni, kuri jūtas emocionāli droši, iegūst pārliecību par sevi un savām spējām, aktīvi darbojas, pēta, izzina, mācās un prot sadarboties ar citiem.

Vecākiem un pedagogiem savstarpēji sadarbojoties, tiek pamanītas bērna vajadzības un attīstītas spējas. Sadarbībai jābūt trīspusēji izdevīgai un nozīmīgai, jo tā veicina bērna socializāciju, integrēšanos sabiedrībā, tiek saskaņotas pedagoģiskās prasības pret bērnu, bērns iegūst pašapziņu, atbalstu savām pūlēm, vecāku sapratni.

SECINĀJUMI

  1. Veiksmīgu sadarbību ar vecākiem nodrošina daudzveidīgu sadarbības formu pielietojums, kurās noteicošas ir pedagoga komunikatīvās prasmes.
  2. Dažādu autoru atziņās sadarbība ir kopīga darbība un savstarpējs atbalsts kopīgu mērķu sasniegšanai.
  3. Sadarbību starp izglītības iestādi un vecākiem var saukt par pedagoģisko sadarbību.
  4. Pirmsskolas izglītības iestādē ir izstrādātas vairākas sadarbības formas (grupu vecāku sapulces, pirmsskolas iestādes vecāku sapulces, individuālas tikšanās ar vecākiem, kuras fiksētas grupu žurnālos, vecāku dienas, grupu un pirmsskolas iestādes pasākumi).
  5. Viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem bērnu personības attīstībā ir pozitīva, uz savstarpēju cieņu balstīta vecāku un pedagogu sadarbība. Pirmsskolas un ģimenes sadarbība ir noteicošais faktors, lai pedagogi un atbalsta personāls varētu labāk saprast bērnu, spēt sadarboties un palīdzēt viņam apgūt nepieciešamās prasmes.
  6. Noteicošais faktors pirmsskolas izglītības iestādes pārmaiņu procesā ir iestādes vadības atbalsts ikvienam pedagogam profesionālās darbības nodrošināšanai.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

  1. Андреева, Г. (1980). Социальная псиxология. Mосква.
  2. Петрова, В. Н. (1999). Педогагические сотрудничество или когда нравится учиться и учить. Москва .
  3. Baldiņš, A.,Raževa, A. (2001). Skolas un ģimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis.
  4. Berns, E. (2002). Spēles, ko spēlē cilvēki. Cilvēku attiecību psiholoģija. Rīga: Birojs 2000Plus.
  5. Dubkēvičs, L. (2006). Saskarsme audzēkņiem. Mācību līdzeklis. Rīga: Jumava.
  6. Dubkēvičs, L.,Kupše, S., Sietniece, I.,Brālītis, V. (1999). Saskarsme audzēkņiem. Mācību līdzeklis. Rīga: Jumava.
  7. Kaņepēja, R., Lieģeniece, D., Mangule, I., Ukstiņa, R., Dzintere, D., Stangaine, I., Miķelsone, I., Millere, I., Platpers, A., Gaugere, Z. (2012). Ceļā uz skolu. Bērnu sagatavotība pamatizglītības apguvei. Rīga: Zvaigzne ABC.
  8. Kozlovs, N. (2008). Saskarsmes māksla. Labākais darbs nominācijā “Praktiskā psiholoģija”. Rīga: Jumava.
  9. Omārova, S. (2002). Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. Rīga: Kamene.
  10. Omārova, S. (2009). Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. Rīga: Kamene.
  11. Pagraba, E. (2006). Klases audzinātājam darbā ar vecākiem, bērniem un sevi pašu. Rīga: Pētergailis.
  12. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem. Tālmācība pedagoģijā. Rīga: RaKa.
  13. Šmite, A. (2006). Izglītības iestādes vadība. IV daļa. Rīga: RaKa.
  14. Vorobjovs, A. (2002). Sociālā psiholoģija. Teorētiskie pamati. Eksperimentāls mācību līdzeklis. Rīga: Izglītības soļi.

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.