PIEPRASĪJUMU NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGŪ IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

Satura radītājs

Ievads 3

1. Teorētiskās informācijas apskats 5

1.1. Nekustamā īpašuma jēdziena skaidrojums un raksturojums 5

1.2. Nekustamā īpašuma tirgus funkcijas, priekšrocības un trūkumi 7

1.3. Pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū ietekmējošie faktori 11

2. Praktiskā daļa 13

2.1. Nekustamā īpašuma tirgus situācijas raksturojums 13

2.2. Demogrāfiskais faktors 14

2.3. Ekonomiskie faktori 15

2.4. Sociālie faktori 16

2.5. Politiskie faktori 17

2.6. Ģeogrāfiskie faktori 17

2.7. Ekoloģiskie faktori 18

Secinājumi un priekšlikumi 20

Ievads

Darba aktualitāte: Nekustamā īpašuma tirgus – tā ir komplicēta sistēma, kura iekļauj sevī ne tikai ekonomiska rakstura, bet arī sociāli ekonomiska un politiska rakstura sistēmas. Valsts lielā mērā ietekmē nekustamā īpašuma tirgu darbību, īstenojot sociālās politikas mērķus un pieņemot dažādus nozīmīgus politiskos lēmumus.

Nekustamā īpašuma tirgus ir jūtīgs pret sociāli ekonomiskās un tiesiski politiskās situācijas valstī. Tas izpaužas valsts tautsaimniecības rādītājos un liecina par vispārējo ekonomikas izaugsmi un attīstības pakāpi.

Nekustamā īpašuma tirgus cenu tendences, cikliskumu, ciklu sākumu un beigas, kā arī tā ilgumu un dziļumu var ietekmēt ekonomiskie, sociālie, demogrāfiskie un citi faktori. Tas, kādā veidā katrs faktors ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, ir atkarīgs no mijiedarbības starp faktoriem un esošās makroekonomiskās vides.

Tikai tad, kad Latvijā sākās īpašumu denacionalizācija un privatizācija (sākot no 1991. gada), sāka izmantot jēdzienu nekustamais īpašums kā juridisku terminu. Nekustamais īpašums ir viena no valsts lielākajām bagātībām ekonomiski attīstītajās valstīs, jo bez nekustamā īpašuma tirgus nav iedomājama tautsaimniecības attīstība. Šajā sakarā ir svarīgi identificēt kas īsti notiek nekustamā īpašuma tirgū, kādas ir attīstības prognozes u.c.

Pēc pēdējo gadu nekustamo īpašumu tirgus tendencēm pieaugt gan darījumu skaitam, gan darījumu apjomam, var novērot, ka visos segmentos ir novērojams stabils nekustamo īpašumu cenu kāpums. Tas gan valstij ar tirgus ekonomiku ir tikai pozitīvi, jo tas norāda uz to, ka iedzīvotājiem ir izveidojušies finanšu uzkrājumi vai bankas ir pārliecinātas par turpmāko ekonomisko izaugsmi un kreditē mājokļa vai cita nekustamā īpašuma iegādi.

Tomēr ir novērojamas tirgus attīstības atšķirības dažādos Latvijas reģionos. Tādā reģionā, kā Latgale, kur ir augsts bezdarba līmenis, zems ienākumu līmenis nekustamo īpašumu tirgus ir daudz mazāk attīstīts un maz ticams, ka nākotnē situācija varētu mainīties. Pirmkārt jau pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem ir samērā zems un tāpēc arī cenu līmenis ir salīdzinoši zems, tomēr, atsevišķās lielās pilsētās ir jūtama tirgus aktivitāte, tie ir tādi reģioni, kā Daugavpils un Rēzekne, kuri arī ir aktīvākie Latgales reģiona centri. Turpretī Rīgā un Pierīgā lielais iedzīvotāju skaits stimulē pieprasījuma veidošanos, kā arī ekonomiskā attīstība pozitīvi ietekmē nekustamo īpašumu pirkšanas, pārdošanas un būvniecības apjomus. Šādos brīžos var ļoti labi redzēt viena faktora ietekmi uz visu tirgu, kā arī šādi piemēri ir sastopami citos gadījumos.

Darba pētījuma objekts ir nekustamā īpašuma tirgus, bet pētījuma priekšmets ir pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū ietekmējošie faktori.

Darba mērķis: izpētīt pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū ietekmējošus faktorus.

Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

  • izpētīt nekustamā īpašuma jēdzienu un raksturojumu;
  • izmantojot speciālo literatūru, pētīt nekustamā īpašuma tirgus, tā funkcijas, priekšrocības, trūkumus un definēt pieprasījumu ietekmējošos faktorus;
  • analizēt esošo nekustamā īpašuma tirgus situāciju Latvijā;
  • apkopot izstrādātos secinājumus un sniegt priekšlikumus.

Darba rakstīšanai par pētījuma bāzi kalpo vispārējā un fundamentālā literatūra, mācību laikā gūtās zināšanas, statistikas datubāzes, periodiskie izdevumi, internetā publicētie materiāli un citi pieejamie resursi.

Darbā izmantota kvalitatīvā – konkrētas problēmas pētniecības metode. Lietotas arī informācijas apstrādes metodes – analīze, salīdzināšana un vērtēšana, kā arī monogrāfiskā metode.

Teorētiskās informācijas apskats

Nekustamā īpašuma jēdziena skaidrojums un raksturojums

Katras valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību nosaka un būtiski iespaido tās valdījumā esošie nekustamā īpašuma resursi – zeme, dabas resursi, ēkas, celtnes u.c. Nekustamo īpašumu var uzskatīt par vieno no visvarīgākajiem ekonomiskajiem resursiem un par vienu no būtiskākajām nacionālās bagātības komponentēm, kas, pēc dažādu autoru datiem, kopumā veido vismaz 50% no visām bagātībām pasaulē. [1]

Šim jēdzienam Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav viennozīmīgas definīcijas. Likumos un skaidrojošās vārdnīcās veiksmīgākas un mazāk veiksmīgas nekustamā īpašuma definīcijas gan ir sniegtas. Piemēram, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu[2] nekustamais īpašums ir nekustamā īpašuma objekts vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve), kas saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” normām atbilst pastāvīga nodalījuma prasībām. Atbilstoši Civillikumā definētajām lietu tiesībām ar nekustamo īpašumu saprotam arī zemē esošās inženierkomunikācijas, kā arī gaisa telpu virs tās un dzīles, kas atrodas zem tās. Divas galvenās nekustamo īpašumu raksturojošās pazīmes, kas to atšķir no kustamām lietām, ir, pirmkārt, nepārvietojamība, tāpēc dzelzceļu var pieskaitīt pie nekustamām lietām, bet kuģi – ne. Un, otrkārt, iekļaušana publiskā reģistrā, jo par īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. [3]

Sadzīvē šī izpratne ir vēl vienkāršotāka, par nekustamo īpašumu uzskatot zemi, māju vai dzīvokli. Un nekā nepareiza tajā nav, jo arī saskaņā ar Civillikumu nekustamais īpašums ir zeme un ar to cieši saistītas ēkas, lietu kopums. Par nekustamo īpašumu uzskata arī dzīvokli, tikpat labi tas var būt mākslinieka darbnīca vai zobārsta kabinets. [4]

Arī Latvijas autors J. Vanags piedāvā savu jēdziena “nekustamais īpašums” skaidrojumu:

„Nekustamais īpašums”, precīzāk „nekustamas lietas” – zemes virsma, gaisa telpa virs tās un zemes dzīles zem tās, ieskaitot derīgos izrakteņus, kā arī visas ēkas un citas būves uz zemes virsmas vai zem tās. Nekustamo lietu obligāta pazīme – ģeogrāfiskās koordinātas. [5]

Nekustamā īpašuma juridisko saturu veido normatīvajos aktos iekļautā tiesību pakete, kas nodrošina nekustamo lietu lietošanu, maiņu un attīstību atbilstoši īpašnieka vai pārvaldītāja interesēm. Ja kāda fiziska vai juridiska persona lieto nekustamo īpašumu savās interesēs un piesavinās visus lietošanas procesā gūtos labumus, tas vēl nenozīmē, ka attiecīgai personai ir īpašuma tiesības uz attiecīgo lietošanā esošo nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu var tikt iedalītas blakus tiesībās, kuras iespējams deleģēt citām fiziskām un/vai juridiskām personām. Iegādājoties nekustamas lietas, tiesību subjekts pēc būtības iegādājas juridiskajos aktos noteikto tiesību paketi, kuras esamība tiek apliecināta ar pirkšanas – pārdošanas līgumu un citiem normatīvajos aktos noteiktiem dokumentiem. [6] Karīna Korna grāmatā “Nekustamais īpašums Latvijā 1991-2012” stāsta: Zemesgrāmatas tiesnese, reģistrējot īpašumu, laipni paskaidroja: “Ja atnesīsiet pareizos dokumentus, arī stārķa ligzdu piereģistrēsim.” Kaut arī nav vienas pareizās nekustamā īpašuma definīcijas, ir skaidrs, ka nekustamais īpašums ir liela bagātība un neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. [7]

Vēlme iegūt nekustamo īpašumu ir veidojusi vairākas svarīgas cilvēces vēstures lapaspuses un ir bijusi par iemeslu kariem, konfliktiem, kā arī nozīmīgiem atklājumiem. Visā pasaulē par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas teoriju pamatu tiek pieņemta ekonomiski sakārtota vide. Galvenie riska faktori investīciju piesaistei un nekustamā īpašuma tirgus attīstībai ir: saimnieciskā nestabilitāte, vietējā tirgus ierobežotība, nepietiekams investīciju tiesiskais nodrošinājums un nestabila valdība. Laika gaitā sabiedrības vajadzības mainās un līdz ar to mainās arī nekustamā īpašuma izmantošanas un piedāvājuma veidi. Tirgu kā vispārīgu jēdzienu var definēt kā vietu jeb sistēmu, kurā pārdevēji un pircēji apmainās ar precēm vai preces apmaina pret naudu. [8]

Nekustamā īpašuma tirgus darbības aktivitāte ir cikliska un tieši saistīta ar valsts ekonomikas ciklisko attīstību. Nekustamā īpašuma tirgum tāpat kā visiem lokāliem tirgiem ir raksturīgi šādi periodi: [9]

  • samazinājums – piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, vērojams cenu kritums, krītas nekustamā īpašumā ieguldīto investīciju rentabilitāte;
  • absorbcija un būvniecība – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, aug nekustamo īpašumu cenas, kas veicina nozares attīstību, jaunu objektu būvniecību, celtniecību ieskaitot;
  • tirgus piesātinājums – pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām ir tendence izlīdzināties, bet pieprasījums ar laiku samazinās, būvniecības aktivitāte pakāpeniski apstājas.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem raksturojumiem, secināms, ka nekustamā īpašuma tirgus cikla pamatfāzes ir attīstības fāze, lejupslīdes fāze un krīze. Ne tikai katrai valstij, bet arī katram tirgus segmentam var izveidoties savs tirgus cikls ar savām papildfāzēm, taču vienmēr pastāv gan attīstības laiks, gan lejupslīde, gan arī krīze. Nevar iedomāties valsti, kurā nekustamā īpašuma tirgus nekad nav bijis krīzes apstākļos, vai nav aktīvi attīstījies. Jebkurā valstī, kurā principā pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļa, var ievērot cikliskās izmaiņas.

Nekustamā īpašuma tirgus funkcijas, priekšrocības un trūkumi

Nekustamo īpašumu tirgus funkcijas ir sabiedrības radītu funkcionāli saderīgu elementu kopuma institūts, kurš „tiek izveidots” ar mērķi sekmēt tirgus ilgtspējīgu attīstību, kurš pasargā tirgus dalībniekus no strauja cenu pieauguma un tam sekojoša strauja samazinājuma un tirgus darbības apsīkuma. [10]

Nekustamo lietu tirgum raksturīgas šādas nozīmīgākās funkcijas:

  • informatīva funkcija – nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju noteiktā kvalitatīvā un kvantitatīvā apjomā. Informatīva funkcija tiek izpildīta ar valsts palīdzību, jo tirgus dalībnieki nav ieinteresēti dalīties ar informāciju par cenām;
  • regulējošā funkcija – ar tirgus cenas palīdzību regulē pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas tirgū, kā arī tirgus regulē sabiedrībai nepieciešamo nekustamo preču ražošanu;
  • starpnieka funkcija – nozīmīgākā nekustamā īpašuma tirgus pazīme. Tirgus uzstājas kā starpnieks starp potenciālo pircēju un pārdevēju. Tomēr tirgus klasiska starpnieka funkcija tiek īstenota ar nekustamā īpašuma tirgū strādājošo starpnieku palīdzību – nekustamā īpašuma aģents vai mākleris;
  • veicinoša funkcija – pateicoties tirgus cenas izmaiņām (cenas pieaugums), tirgus veicinoša funkcija pastāvīgi vērsta uz nekustamā īpašuma izmantošanu labākajā un efektīvākajā veidā;
  • cenas veidošanas un cenas regulēšanas funkcija – svarīga nekustamā īpašuma tirgus darbību regulējošā funkcija. Tirgus neefektivitātes dēļ šī funkcija vairakkārt ir atkarīga no valsts iejaukšanās. Valstīs, kurās nodrošināta efektīva nekustamā īpašuma tirgus attīstības uzraudzība, tiek pielietoti nepieciešamie fiskālās un monetārās politikas instrumenti, ar kuru palīdzību tiek mazināts pieprasījuma pieauguma temps – no vienas puses, un palielināta piedāvājuma elastība uz pieprasījuma paaugstināšanos;
  • kontrolējoša funkcija – veicina efektīvu, kvalitatīvu, nekaitīgu un drošu nekustamo preču apmaiņu nekustamā īpašuma tirgū. Tirgū piedāvātās nekustamās lietas nekaitīgums saistīts ar cilvēka veselībai nekaitīgu būvmateriālu izmantošanu attiecīgās būves ražošanas procesā.

Pilnīga un efektīva nekustamā īpašuma tirgus funkciju izpausme iespējama tikai pilnīgas konkurences tirgus apstākļos, kas nav iespējams tirgū, kurā tiek pirktas un pārdotas nekustamās preces. Tieši valsts ar dažādiem pasākumiem parasti cenšas mazināt tirgus funkciju īstenošanas nepilnības, lai sekmētu sabiedrības indivīdu tiesības iegādāties drošas un nekaitīgas nekustamās preces par tirgus vērtību.

Nekustamā īpašuma tirgus priekšrocības un trūkumus veido, galvenokārt, nekustamo lietu īpatnības to pirkšanas un pārdošanas brīdī. Arī valsts iejaukšanās nekustamā īpašuma darbībā piedalās tirgus priekšrocību un trūkumu veidošanā. Nekustamā īpašuma tirgus priekšrocības no sabiedrības viedokļa: [11]

  • salīdzinoši laba pielāgošanas spēja mainīgajiem iekšējiem un ārējiem apstākļiem;
  • pēc tirgus cenu pieauguma var spriest par notiekošām izmaiņām nekustamo lietu pieprasījumā un piedāvājumā;
  • tirgus cena reaģē uz pieprasījuma veidojošo tirgus dalībnieku ienākumu izmaiņām un to kredītspēju darījuma veikšanas brīdī;
  • darījuma intensitātes pieaugums nekustamā īpašuma tirgū veicina citu tautsaimniecības nozaru attīstību, rada jaunas darba vietas un sekmē mājsaimniecību ienākumu palielināšanos;
  • pastāvīgi nodrošina starpniecības kompromisu starp pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām;
  • veicina sabiedrības rīcībā esošo ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības interesēs;
  • pircēji un pārdevēji tirgū ir brīvi un darbojas savās interesēs – nepiespiesti pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma pārdošanu un/vai pirkšanu;
  • tirgus dalībnieki rīkojas racionāli – nemaksā vairāk par attiecīgās nekustamās lietas tirgus vērtību un nepārdod lētāk par tirgus vērtību;
  • tirgus dalībnieki uzņemas pilnīgu ekonomisko un juridisko atbildību par iegādāto un/vai pārdoto nekustamo īpašumu, ja tas noticis atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem;
  • nekustamā īpašuma tirgus zināmā mērā spēj apmierināt sabiedrības indivīdu vajadzības;
  • tirgus pieprasījums un piedāvājums reaģē uz Centrālās bankas un Valdības īstenotajiem monetārās un fiskālās politikas pasākumiem;
  • tirgus dalībnieku uzvedību un tirgus līdzsvara cenu nevar ietekmēt atsevišķs tirgus dalībnieks.

Nekustamā īpašuma tirgus trūkumi no sabiedrības viedokļa: [12]

  • tirgus cena nereaģē uz atsevišķu sabiedrības indivīdu ienākumiem un nepieciešamības iegādāties nekustamās lietas, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus;
  • nekustamā īpašuma tirgus cenas paaugstināšanos lielā mērā var ietekmēt ārvalstu investori;
  • nekustamā īpašuma tirgus ir pateicīga vieta spekulatīviem darījumiem, kas mākslīgi samazina piedāvājumu un sekmē strauju cenu palielināšanos tirgū pieprasītajām nekustamajām lietām;
  • ārvalstu investoru iegādātais nekustamais īpašums samazina komercdarbības telpiskās iespējas uzņēmējiem iekšzemē;
  • nekustamā īpašuma tirgus pārāk strauja attīstība neprasmīgas un/vai neefektīvas valsts ekonomiskās politikas rezultātā var izraisīt ekonomikas recesiju vienas vai vairāku valstu robežās;
  • nekustamā īpašuma tirgus negarantē tiesības uz darbu un ienākumiem;
  • nekustamā īpašuma tirgus pastāvīgi atražo netaisnību un nevienlīdzību;
  • tirgū piedāvātās nekustamās lietas parasti ir dārgas preces, tāpēc potenciālajam pircējam nereti nepieciešams kredīts, kurš tiek izsniegts tikai indivīdiem, kuru kredītspēju par apmierinošu uzskata kredīta devējs;
  • nereti nekustamo lietu pircēju rīcībā ir nepilnīga informācija par cenām, piedāvājumu un dalībniekiem nekustamā īpašuma tirgū;
  • preču cenas nekustamā īpašuma tirgū parasti atšķiras no attiecīgās preces ilgtermiņa cenas, kas apgrūtina objektīva lēmuma pieņemšanu par izdevīgāko brīdi, kad iegādāties nepieciešamās nekustamās preces;
  • nekustamo lietu preču cenas lielā mērā nosaka vieta, kurā atrodas attiecīgajā tirgū piedāvātā nekustamā prece;
  • noteiktā vietā esošas nekustamās lietas cenu var ietekmēt pozitīvie un negatīvie blakus efekti, neskatoties uz tirgus līdzsvara cenas izmaiņām;
  • nekustamo lietu cenu nereti ietekmē nepilnīga konkurence starp piedāvājumu veidojošajiem tirgus dalībniekiem;
  • maksimāli iespējamās objektivitātes nodrošināšanai darījumos ar nekustamajām lietām, nepieciešami profesionāli sagatavotu mākleru pakalpojumi, kuri darbojas atbilstoši labas uzņēmējdarbības praksei augstas konkurences apstākļos;
  • negarantē sabiedrības rīcībā esošo ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības interesēs;
  • pircējam grūti pārliecināties par veiktā darījuma atbilstību tirgus vērtībai un vēl mazākas iespējas pārliecināties par atšķirību starp piedāvājamās nekustamās lietas tirgus vērtību un ilglaicīgu vērtību;
  • nekustamā īpašuma tirgus ir politiski jūtīgs un politiski ietekmējams;
  • nepieciešama pastāvīga valsts uzraudzība par dalībnieku uzvedību nekustamā īpašuma tirgū, lai nepieciešamības gadījumā veiktu pietiekoši efektīvus pasākumus tirgus cenas stabilizācijas nolūkā un sekmētu tirgus ilgtspējīgu attīstību.

Šeit gan tiek uzskaitītas tikai nozīmīgākās nekustamā īpašuma priekšrocības un trūkumi no sabiedrības viedokļa. Ja šāda informācija būtu pieejama vai zināma mājsaimniecībām, tad tās varētu izvairīties no nepatīkamiem rezultātiem darījumos ar nekustamo īpašumu.

Ekonomika valsts mērogā attīstās kā vienots veselums un izmaiņas vienā nozarē rada izmaiņas arī kādā citā. Arī nekustamā īpašuma tirgus ir saistīts ar tautsaimniecību, iedzīvotājiem un procesiem valstī. Ņemot vērā šo saikni, kā arī to, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās, ietekmējoties no ārējiem faktoriem, ir iespējams noteikt virzienu, kādā notiek procesi nekustamā īpašuma tirgū. [13] Darba autors piekrīt, ka visi procesi ir saistīti, tas vēlreiz skaidri pierādījās pēc globālās ekonomiskās krīzes, kad notika ķēdes reakcija visā pasaulē. Arī Latvijas iekšienē saistītie procesi ietekmēja nekustamo īpašumu tirgu un tā cenas. Darījumu skaits strauji kritās, jo bija krities pieprasījums, kas bija rezultāts iedzīvotāju pirktspējas samazinājumam. Tāpēc arī tirgus reaģēja un dabiski cenu līmenis samazinājās līdz tirgus līdzsvara stāvoklim.

Katram īpašumam ir gan sava kadastrālā vērtība, gan

  1. Geipele, S., Tambovceva, T. (2010). Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ilgtspējīgas sociāli ekonomiskās attīstības modelis. Rīga: RTU Izdevniecība. 30. lpp.

  2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums [tiešsaiste]. LR Likums [skatīts 2019. gada 22. janvārī] Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=124247

  3. Autoru kolektīvs (2013). Nekustamais īpašums Latvijā 1991-2012. Rīga: Latio, 18.lpp.

  4. Turpat

  5. Vanags J. (2010). Nekustamā īpašuma ekonomika. Rīga: RTU Izdevniecība. 100. lpp.

  6. Vanags J. (2010). Nekustamā īpašuma ekonomika. Rīga: RTU Izdevniecība. 100. lpp.

  7. Autoru kolektīvs (2013). Nekustamais īpašums Latvijā 1991-2012. Rīga: Latio, 18.lpp.

  8. Baltruma D., Freibergs J. (1999). Nekustamā īpašuma vērtēšana. Rīga: Vieda, 13. lpp.

  9. Грабовой П.Г. (1999). Экономика и управление недвижимостью. Москва: ABC, стр. 41

  10. Vanags J. Nekustamā īpašuma ekonomika. Rīga, RTU izdevniecība, 2010. 231. lpp.

  11. Vanags J. Nekustamā īpašuma ekonomika. Rīga, RTU izdevniecība, 2010. 231. lpp.

  12. Vanags J. Nekustamā īpašuma ekonomika. Rīga, RTU izdevniecība, 2010. 231. lpp.

  13. Ādmīdiņš D., Zvanītājs J. (2010). Mainīgās ārējās ekonomiskās vides ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Rīga. 13. lpp.

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.