Uzņēmumam, kas plāno konkurēt ārējā (kā arī jebkura cita tam jauna) tirgū, ir dabiski censties pārdot to pašu produktu vai produktu kopumu, kas jau tiek pārdots parastajā iekšējā tirgū.
Šo stratēģiju apzīmē ar formulu – “pārdodam to, ko ražojam” - tas nozīmē, ka produkts netiek izmainīts, kad tas tiek izlaists ārvalstu tirgos. Citiem vārdiem sakot, ražošana ir konstante, un valsts ir mainīgs lielums.
Šīs pieejas izplatība ir saistīta ar:
globalizāciju, tostarp patēriņa jomā, kas padara patērētāju vajadzības un intereses visā pasaulē arvien viendabīgākas;[1]
ievērojamu ražošanas un mārketinga izmaksu ietaupījumu, kas uzņēmumiem dod iesaistīšanas pasaules tirgū;
tādu segmentu (nišu) klātbūtni ārvalstu tirgū, kas ir līdzīgi tirgum, kuram produkti bija paredzēti ražošanas valstī;
starptautisko sakaru attīstību un transporta attīstību, kas ievērojami palielina informācijas izplatīšanas ietekmi tālās valstīs un ļauj pārdot vienu un to pašu produktu līdzīgām patērētāju grupām vairākās valstī...