Referāts.
Sociālā darba teorijas.
Psihodinamiskā teorija.
Ievads
Psihodinamiskā teorija ir viena no sociālā darba teorijām, ko aktīvi pielieto pacientu/klientu terapeitiskajā aprūpē jau vairāk nekā 100 gadus. Psihodinamisko teoriju izveidoja psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids. Laika gaitā šo teoriju paplašināja un daudzveidoja vairāki citi zinātnieki un cilvēka psiholoģijas speciālisti – Karls Jungs, Melānija Kleina, Alfreds Adlers, Anna Freide (angl. Anna Freud), Eriks Eriksons, tādā veidā attīstot veselu psihoterapijas virzienu – psihodinamisko pieeju. [1]
Oriģināli psihodinamiskā teorija balstījās uz cilvēka uzvedības izzināšanu caur viņa zemapziņā noritošo mentālo procesu prizmu. Zigmunds Freids ticēja, ka cilvēka uzvedību mudina pirmatnīgās – seksuālās – dziņas un primāro vajadzību apmierināšana, kā arī vēlme izdzīvot. Šīs dziņas ir tik dziļi iekodētas cilvēka psihē, ka tieksme pēc to apmierināšanas var notikt automātiski un neapzināti. Papildus primārajām dziņām, zemapziņā...