Ražošana un tirgzinības

Pārbaudes darbs ekonomikā 11. klasei – februāris

Ražošana un tirgzinības

1.Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (3 punkti)

  1. Ja palielināsies saražotās produkcijas daudzums, samazināsies:

a) vidējās kopējās izmaksas (ATC);

b) vidējās mainīgās izmaksas (AVC);

c) vidējās pastāvīgās izmaksas (AFC);

d) galējās izmaksas (MC).

2. Ja cena ir zemāka par vidējām kopējām izmaksām, bet augstāka par vidējām mainīgām izmaksām, tad uzņēmums, kurš darbojas pilnīgas konkurences tirgū:

a) iegūst vislielāko peļņu;

b) strādā ar zaudējumiem, bet īslaicīgā periodā

turpina ražošanu;

c) slēdz uzņēmumu;

d) samazina ražošanu.

3. Pieņemsim, ka uzņēmumā strādājošo skaits ir nemainīgs, bet pieaug darba ražīgums. Šajā gadījumā pieaugs uzņēmuma:

a) ražošanas izmaksas;

b) saražotās produkcijas daudzums;

c) bilances vērtība;

d) rentabilitāte.

  1. Ierakstiet pirms skaidrojuma terminu. (2 punkti)

Ekonomiskā efektivitāte  − rādītājs, kas raksturo saimnieciskā darbībā izlietoto līdzekļu efektivitāti. To aprēķina, salīdzinot peļņu un produkcijas cenu vai izmantoto kapitālu.

Robežiamaksas − ražošanas izmaksu palielināšanās, ražošanas apjomam pieaugot par vienu produkcijas vienību.

 

3. Tabulā dotas izmaksas konditorejas cehā. Ar “X” atzīmējiet, vai tās ir mainīgās vai pastāvīgās izmaksas. (5 punkti)

 

Pastāvīgās izmaksas

Mainīgās izmaksas

Iesaiņošanas izmaksas

 

x

Amortizācijas atskaitījumi

x

 

Konditoru algas

 

x

Apdrošināšanas izmaksas

x

 

Ceha vadītāja alga

x

 

4. Skolēni lasīja zemenes. Pirmajās divās dienās četras meitenes kopā salasīja 66 spainīšus zemeņu.

Nākamajās trīs dienās seši zēni salasīja kopā 90 spainīšus. Cik spainīšus zemeņu vidēji salasīja viens skolēns vienā dienā. Uzrakstiet aprēķina formulu konkrētajam gadījumam. (3 punkti)

Meitenes:

Darba ražīgums = zemeņu skaits/(meiteņu skaits*dienas)=66/(4*2)=8,25

Zēni:

Darba ražīgums = zemeņu skaits/(zēni skaits*dienas)=90/(6*3)=5

Uzrakstiet, kā iespējams paaugstināt skolēnu darba ražīgumu?

Var pielietot augstākas ražošanas tehnoloģijas (zemeņu vākšanas ierīces) lai palielonātu darba rašīgumu.

5. Aija mājās ražo īpašas tehnoloģijas sveces. Sveču ražošanas pastāvīgās izmaksas ir EUR 150, bet vienas sveces mainīgās izmaksas ir nemainīgas, un tās ir EUR 1. Šajā mēnesī viņa izgatavoja 500 sveces. (3 punkti)

Uzrakstiet formulu un aprēķiniet kopējās izmaksas (parādiet aprēķina gaitu).

Kopējas izmaksas=pastavīgas izmaksas+mainīgas izmaksas*preču daudzums=150+1*500=650 EUR

Kādai jābūt preces cenai, ja Aija vēlas gūt šajā mēnesī EUR 100 peļņu (parādiet aprēķina gaitu)?

Lai pārklātu 650 EUR izmaksas un gūt 100 EUR peļņu, 500 sveču cenai jābūt 650+100=750 EUR, tad vienas sveces cena ir 750/500=1,5 EUR.

6. Jānis Ozols nolēma aiziet no pārdevēja darba, kur gadā nopelnīja EUR 2500 un savas mājas piebūvē atvērt elektrotehnikas remonta darbnīcu (pirms tam viņš piebūvi izīrēja par EUR 700 gadā). Jānis paņem bankā kredītu, nopērk vajadzīgās iekārtas par EUR 4000 (kredīts ir uz 5 gadiem, 10% gadā, Jānis maksās bankai tikai % un pamatsummu pēc termiņa beigām). Viņš paredz, ka iekārtas nolietosies 5 gados ar

beigu vērtību EUR 0. Jānis paredzējis algot divus strādniekus, un algu fonds katram strādniekam mēnesī būs EUR 200. Paredzamie ieņēmumi gadā EUR 10 000, bet dažādi ražošanas izdevumi būs EUR 1500.

Bankas depozīta %– 5,9%. Aizpildiet tabulu un veiciet nepieciešamos aprēķinus. (9 punkti)

Tiešās (grāmatvedības, ārējās) izmaksas

EUR

Netiešās alternatīvās izmaksas

EUR

Kredīts

5600

Pārdevēja alga

2500

Algas

4800

Telpas izīre

700

Ražošanas izdevumi

1500

   
       
       
       

Kopā

11900

Kopā

3200

Aprēķiniet (parādiet aprēķina gaitu):

• grāmatvedības peļņu

Grāmatvedības peļņa = Kopējie ieņēmumi – kopējās izmaksas – iedzīvotāju ienākuma nodoklis=10000-11900-10000*0.21=-4000

• ekonomisko peļņu

Normālā peļņa – peļņa, kas jāgūst, lai komersants paliktu šajā nozarē, nevis ieguldītu līdzekļus citur. Pieņēmsim 3000 EUR gadā

Ekonomiskā peļņa = kopējie ieņēmumi – tiešās izmaksas – netiešās izmaksas – normālā peļņa=10000-11900-3200-3000=-8100

Vai Jurim bija izdevīgi atvērt darbnīcu? Atbildi pamatojiet.

Nebija izdevīgi, jo viņa darbnīcas ieņēmumi ir negatīvi.

7. Firma darbojas pilnīgas konkurences apstākļos. Aizpildiet trūkstošo. (10 punkti)

Q (gab.)

P

(EUR)

TR

(EUR)

MR

(EUR)

TC

(EUR)

MC

(EUR)

Kopējā

peļņa (EUR)

FC (EUR)

VC

(EUR)

0

0

0

 

40

 

-40

40

0

1

25

25

25

60

20

-35

40

20

2

25

50

25

75

15

-32

40

35

3

25

75

25

85

10

-10

40

45

4

25

100

25

100

15

0

40

60

5

25

125

25

120

20

5

40

80

6

25

150

25

145

25

5

40

105

7

25

175

25

175

30

0

40

135

8

25

200

25

205

30

-5

40

165

Pie kāda apjoma uzņēmums maksimizē peļņu?

6

Savu atbildi pamatojiet ar diviem argumentiem.

• izdevīgāka ražošana ir tad, kad preces cena ir augstāka par galējām izmaksām

• Ja galējās izmaksas ir vienādas ar galējiem ieņēmumiem (MC = MR), tad uzņēmums ir sasniedzis optimālo ražošanas apjomu

Teorija 11. Klasei-ekonomikā

„Ražošana un tirgzinības”

Ražošanas izmaksas un to veidi

“Ražošanas izmaksas ir tie visi naudas maksājumi, kuri jāveic ražojot preci.”

 

“Pastāvīgās izmaksas (FC) – izmaksas, kas nemainās mainoties (palielinoties vai samazinoties) ražošanas apjomam vai pārdevumam.

 

Mainīgās izmaksas (VC) – izmaksas, kas mainās līdz ar ražošanas apjoma vai pārdevuma izmaiņām (pieaugumu vai samazināšanos).”

 

Piemērs:

Iedomāsimies, ka mēs cepsim maizi. Mums būs nepieciešamas telpas – mēs tās īrēsim. Lai nopirktu izejvielas un krāsni, mēs ņemsim kredītu bankā un maksāsim par to procenta maksājumus. Algosim darbiniekus. Ceptuvē būs vajadzīgs apgaismojums – maksāsim par elektrību. Cepšanai arī izmantosim elektrību – maksāsim par to.

 

Ir divi varianti – ražot 150 maizes klaipus vai 300.

 

Attēlosim maizes cepšanas pastāvīgās un mainīgās izmaksas tabulā un redzēsim, kā tās mainās, ja ražo dažādu maizes klaipu daudzumu.

 

http://i.uzdevumi.lv/Resources/224fdbb3-69d1-4b4f-915f-d053faa897f3/kopejas_izmaksas.png

 

 

Pastāvīgās izmaksas (FC – fixed cost), kā redzams tabulā, jāveic neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma, pat tad, kad ražošana nenotiek.

FC = 210 eiro

 

Mainīgās izmaksas (VC – voriable cost) mainās atkarībā no saražotās produkcijas daudzuma izmaiņām.

 

VC0=0 – mainīgās izmaksas, kad nekas netiek ražots.

VC150=270 – mainīgās izmaksas, ja ražo 150 maizes klaipus.

VC300=390 – mainīgās izmaksas, ja ražo 300 maizes klaipus.

 

 

Kopējās izmaksas (TC – total cost) iegūst, saskaitot patstāvīgās un mainīgās izmaksas

 

TC = FC + VC

FC = TC – VC

VC = TC – FC

 

TC – kopējās izmaksas;

FC – pastāvīgās izmaksas;

VC – mainīgās izmaksas.


 

Visus izmaksu veidus – pastāvīgās izmaksas, mainīgās izmaksas, kopējās izmaksas – var attēlot grafiski (skatīt zemāk).

 

 

 

Vidējās izmaksas

“Vidējās izmaksas (AFC – avarage fixed cost) parāda, kādas ir katras produkcijas vienības izmaksas.


Vidējās izmaksas iegūst, dalot attiecīgās izmaksas (patstāvīgās, mainīgās, kopējās) ar saražotās produkcijas daudzumu Q.

 

AFC=FC/Q AVC=VC/Q ATC=TC/Q

 

AFC – vidējās pastāvīgās izmaksas;

AVC – vidējās mainīgās izmaksas;

ATC – vidējās kopējās izmaksas.

 

 

Ražošanas likumsakarība – palielinoties ražošanas apjomam, samazinās vidējās kopējās izmaksas.

 

Galējās izmaksas

Galējās izmaksas (MC – marginal cost) parāda, par cik palielinās kopējās izmaksas, ražojot vienu papildu (galējo) produkcijas vienību.

 

Galējās izmaksas sauc arī par robežizmaksām vai marginālām izmaksām.”

 

http://i.uzdevumi.lv/Resources/d8d107d3-f5fd-4e13-b07c-cc6ec573899f/galejas_izmaksas.png


Ekonomisti apgalvo, ka izdevīgāka ražošana ir tad, kad preces cena ir augstāka par galējām izmaksām [P > MC]. Tādā situācijā, pārdodot katru preces vienību, ražotājs iegūst vairāk naudas, nekā ir izdevis šīs preces ražošanā – tad samazinās izmaksas vai palielinās peļņa.
Kad preces cena ir vienāda ar galējām izmaksām [P = MC], tad preces vienība peļņu vairs nepalielina. 
Ja galējās izmaksas kļūst lielākas par preces vērtību [P < MC], tad preces ražošanas jau samazina peļņu vai rada zaudējumus.

Ja MC < P, tad ir peļņa
Ja MC = P, tad ir optimāls ražošanas apjoms
Ja MC > P, tad sāksies zaudējumi

 

 

Izmaksas un lēmumu pieņemšana

Likumsakarības, kuras ir vērts iegaumēt, lai ātri pieņemtu būtiskus lēmumus:

1. Ja uzņēmums neražo preci vai nesniedz pakalpojumu, uzņēmuma tik un tā ir izmaksas – patstāvīgās izmaksas (FC). Savukārt mainīgās izmaksas (VC) tādā gadījumā būs vienādas ar nulli.

2. Ja preces cena ir augstāka par vidējām kopējām izmaksām (P > ATC), tad, ražojot preci vai sniedzot pakalpojumu, uzņēmums gūst peļņu.

3. Ja kopējie ieņēmumi pārsniedz kopējās izmaksas (TR > TC), tad uzņēmums no preces ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas gūst peļņu.

4. Ja galējās izmaksas ir vienādas ar galējiem ieņēmumiem (MC = MR), tad uzņēmums ir sasniedzis optimālo ražošanas apjomu. Uzņēmums var palielināt ražošanas apjomu tikmēr, kamēr MR > MC.

5. Ja preces vai pakalpojuma cena nav zemāka par vidējām mainīgām izmaksām (AVC), tad uzņēmumam ir izdevīgi ražot preci vai sniegt pakalpojumu.

6. Uzņēmuma ir izdevīgi turpināt ražošanu pat ar zaudējumiem tikmēr, kamēr cena ir augstāka par vidējām mainīgām izmaksām, bet zemāka par vidējām kopējām izmaksām (AVC < P < ATC). Šajā situācijā kopējie ieņēmumi (TR) segs visas mainīgās izmaksas (VC) un daļu patstāvīgo izmaksu (FC), un zaudējumi būs mazāki, nekā pārtraucot ražošanu. Savukārt, ja uzņēmums pārtrauc ražošanu, tad zaudējumi būs vienādi ar patstāvīgām izmaksām (FC).

7. Ja cena kļūst mazāka par vidējām mainīgām izmaksām (P < AVC), tad uzņēmumam ražošana ir jāpārtrauc. Šajā situācijā zaudējumi būs lielāki par patstāvīgām izmaksām (FC). Pārtraucot ražošanu izmaksas būs vienādas ar patstāvīgām izmaksām.

8. “Bezzaudējuma (BZP) punkts ir ražošanas apjoms, kuru sasniedzot uzņēmumam nav ne peļņas, ne zaudējumu. To var aprēķināt pēc šādas formulas:
BZP=FCP−AVC

  

9. Ja palielina tikai viena resursa ieguldījumu, tad sākumā atdeve palielināsies, bet, sasniedzot noteiktu līmeni, resursu atdeve sāks samazināties.”

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Katra uzņēmēja galvenais mērķis un svarīgākais uzņēmuma darbības rādītājs ir gūt peļņa. Noslēdzot saimniecisko gadu, uzņēmumu sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

 

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek parādīti uzņēmuma ieņēmumi un izdevumi.

Uzņēmuma ieņēmumi:

  • Neto apgrozījums;
  • Gatavās produkcijas krājumu palielināšanās;
  • Citi saimnieciskās darbības ieņēmumi;
  • Ieņēmumi no līdzdalības meitasuzņēmumos;
  • Ieņēmumi no vērtspapīriem un ilgtermiņa aizdevumiem;
  • Ienākumi no valūtas kursa paaugstināšanās, valūtas pirkšanas vai pārdošanas;
  • Saņemtie līgumsodi u.c.

 Uzņēmuma izdevumi:

  • Materiālu izmaksas;
  • Personāla izmaksas;
  • Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas;
  • Procentu maksājumi;
  • Īstermiņa ieguldījumi;
  • Ārkārtas izdevumi;
  • Peļņas nodokļa (uzņēmuma ieņēmuma nodoklis) un citu nodokļu maksājumi u.c.

Piemērs:

Juris sāk uzņēmējdarbību un par 20 000 eiro savā mājā iekārto veikalu. Pēc gada Juris sastāda peļņas vai zaudējuma aprēķinu savam uzņēmumam IK „Liepa”.

 

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attēlosim tikai svarīgākos rādītājus (skatīt zemāk).

 

IK “Liepa” peļņas vai zaudējumu aprēķins

http://i.uzdevumi.lv/Resources/ca08d42c-2ee6-4a94-b520-002d42bc5d65/p_z.PNG

 

Juris ir aprēķinājis grāmatvedības peļņu.

Grāmatvedības peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas.

  

Grāmatvedības peļņa = Kopējie ieņēmumi – kopējās izmaksas – iedzīvotāju ienākuma nodoklis


Grāmatvedības peļņa = 101 000 – 71 000 – 4 500 = 25 500

 

Atbilde:

Uzņēmējam Jurim gads ir bijis sekmīgs un viņš ieguva grāmatvedības peļņu 25 500 eiro.

 

Ekonomiskā peļņa

Tomēr „ekonomisti” teiks, ka nevajag Jurim priecāties par agru, jo viņa aprēķins ir nepilnīgs.
Piemēram, Juris ir uzskatījis, ka administratīvo izdevumu nav bijis (dotie lielumi no peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērā).

 

Ekonomikā nekas nav par brīvu, „ekonomisti” iesaka noteikt administratīvās alternatīvās izmaksas – to, no kā atteicās Juris, vadot uzņēmumu. Juris grāmatvedības peļņas aprēķinos neņem vērā savas noguldītās naudas 20 000 eiro alternatīvās izmaksas – bankas procentus par noguldīto naudu.

 

Ekonomisko peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atskaitot tiešās izmaksas (grāmatvedības izmaksas), netiešās izmaksas (alternatīvas izmaksas) un normālo peļņu.

Jura netiešās izmaksas, kuras viņš neņēma vērā, aprēķinot grāmatvedības peļņu:

 

  • Administrācijas izmaksas. Uzņēmumu vadīja pats Juris, šajā laikā viņš atteicās no alternatīvas – strādāt par grāmatvedi un gada laikā nopelnīt 3000 eiro. Šī summa būtu jāpieskaita pie izmaksām.
  • Telpu īre. Telpas, kurās ierīkots veikals varēja izīrēt un iegūt 500 eiro, tātad alternatīvas izmaksas ir 500 eiro, un tās arī ir jāiekļauj pie izmaksām.
  • Naudas noguldīšana bankā. 20 000 eiro Juris varēja noguldīt bankā uz 7%, un gada beigās viņš būtu saņēmis 21 400 eiro. Arī tie ir neiegūtie līdzekļi – alternatīvas izmaksas. 1 400 eiro var uzskatīt par normālo peļņu.

Normālā peļņa – peļņa, kas jāgūst, lai komersants paliktu šajā nozarē, nevis ieguldītu līdzekļus citur.


Ekonomiskā peļņa = kopējie ieņēmumi – tiešās izmaksas – netiešās izmaksas – normālā peļņa  

http://i.uzdevumi.lv/Resources/6108b5b1-5de1-49f3-b0f4-62c23e0b81ac/ekonomisk%C4%81%20pe%C4%BC%C5%86a.png

Atbilde:

Izrādās, ka Jura ekonomiskā peļņa ir būtībā zaudējumi 2000 eiro apmērā.

 

Uzņēmuma maksātspēja

“Maksātspēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parāda saistības.”

Maksātspēja ir spēja norēķināties par saistībām nekavējoties.


“Uzņēmuma maksātspēja izsaka uzņēmuma spēju dzēst parādus. To izsaka ar maksātspējas koeficientu un aprēķina kā attiecību starp apgrozāmo līdzekļu summu un īstermiņa saistību kopsummu.”


“Parādnieku par maksātnespējīgu var atzīt, ja:

  • parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus;
  • parādnieks ir pārtraucis kārtot savas parāda saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nespēj vai pierādāmu apstākļu dēļ nespēs nokārtot savas parāda saistības;

Pierādāmie apstākļi:

  • trešo personu maksātnespēja, kuri ir parāda saistības pret parādniekiem;
  • fakts, ka ilgstoši nav saņemta maksa par precēm vai pakalpojumiem;
  • neapdrošinātas mantas bojāeja;
  • zaudējumi, kas nodarīti trešo personu nelikumīgas darbības dēļ.”

Kad uzņēmumu pasludina par maksātnespējīgu, tad tiesa aicina pieteikties administratoru, kurš risinātu maksātnespēju (censtos atjaunot uzņēmuma maksātspēju). Par administratoru var būt zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, auditoru komercsabiedrības.

Maksātspējas atjaunošanā ir ieinteresēti uzņēmuma īpašnieki un kreditori. Uzņēmuma īpašnieki vēlētos atgūt uzņēmumā ieguldītos līdzekļus, savukārt kreditori atgūt aizdoto naudu vai vismaz daļu no tās.

Administratora uzdevumi:

  • nodrošināt maksātspējas procesa likumīgo gaitu;
  • pieņemt parādnieka mantu, dokumentāciju, zīmogu līdz maksātnespējas beigām;
  • pārvaldīt parādnieka mantu, nodrošināt tās saglabāšanu;
  • noskaidrot maksātnespējas cēloņus, ziņot par to kreditoriem.

Maksātnespējai ir iespējami divi rezultāti: sanācija un bankrots.

“Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.

“Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru pieprasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.”

Lēmumu par sanāciju vai bankrotu pieņem kreditoru sanāksmē.

Ja kreditori atzīst sanācijas plānu, kurā norādīti veicamie pasākumi, termiņi, nepieciešamie līdzekļi un to ieguves avoti, viņi var piekrist uzņēmuma sanācijai un atbalstīt to.
Ja kreditori nesaskata sanācijas iespējas, viņi ierosina pasludināt uzņēmuma bankrotu. Pēc bankrota atzīšanas tiesa ieceļ likvidatoru, kas cenšas pēc iespējas izdevīgāk veikt uzņēmuma likvidāciju, pārdot uzņēmuma mantu, atgūt debitoru parādus un apmierināt kreditoru prasības.

 

Ar maksātnespējas risināšanu saistītos uzdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem!

“No bankrota īstenošanā atgūtajiem līdzekļiem vispirms tiek segti:

  1. maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;
  2. bankrotējušā uzņēmuma darbinieku algas par trim mēnešiem un sociālās apdrošināšanas maksājumi;
  3. valsts garantētie kredīti;
  4. citi nodokļu un nodevas;
  5. pārējo kreditoru prasības.”

 

Saimnieciskās darbības efektivitāte

Ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem.


Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami  rezultāta (peļņas) iegūšanai.

 

Izšķir:

  • Darba efektivitāti;
  • Kapitālieguldījumu efektivitāti.

Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums.
Kapitālieguldījumu rādītājs ir rentabilitāte (ienesīgums).


Sabiedrība ir ieinteresēta sasniegt efektīvāku ražošanu, jo tad tā varēs pilnīgāk apmierināt savas vajadzības, kā arī katra indivīda vajadzības, ierobežotu resursu apstākļos.
Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finansu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma – ierobežotība.

 

“Ekonomisti uzskata, ka ekonomisko efektivitāti sabiedrība var sasniegt, ja ir brīvā konkurence, jo tad ierobežotos resursus iegūs tas, kas strādā efektīvi.”

Darba ražīgums


“Darba ražīgumu var izteikt kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk  – darbu).”

 

“Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā (valstī) nodarbināto.

 

Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu , jo vairāk produkcijas tiks saražots.

 

Kāpināt darba ražīgumu ir ieinteresēti gan strādnieki, gan darba devēji, gan arī valsts.”

 

 


Redzams, ka darba ražīgumu neietekmē nostrādātais stundu skaits, bet kas tad ietekmē darba ražīgumu?!

 

Faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu


1. Izmantotā ražošanas tehnoloģija.

 

“Tehnoloģija ir ražošanā izmantoto zināšanu, līdzekļu (izejvielu, iekāru, darbarīku), metožu un paņēmienu kopums.

Tehnoloģijas izmaiņas būtiski izmaina ne tikai “tehnisko”, bet arī sociālo pusi.

Tehnoloģijas būtiski mainīja konveijera, pusvadītāju, ESM, personālo datoru, mobilo telefonu izgudrošana.”

Tehnoloģijas attīstība sekmēja pāreju no roku darba uz mašīnu darbu.

 

2. Darba organizācija.

 

“Darba organizācijas lielo nozīmi parādīja zinātnieks I. Ņūtons. Pēc savu atklājumu veikšanas karaliene viņu iecēla par naudas kaltuves vadītāju. I. Ņūtons ar tiem pašiem strādniekiem tajās pašās telpās, izmantojot tos pašus darbagaldus, bet tikai mainot darba organizāciju, spēja septiņas reizes palielināt monētu ražošanu.”

 

3.  Darba dalīšana un specializācija.

 

Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums preces izgatavošanā. Darba dalīšana attīstījās manufaktūrās.

Darba dalīšana palīdzēja pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk.

 

“Ar specializāciju saprot situāciju, kad ražošanā tiek ievadīts daudz dažādu resursu, bet gala produkts ir viendabīgs.

Specializēties var dažādi cilvēki, reģioni, valstis.”


4. Strādājošo izglītība un kvalifikācija.

 

Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas – līdz ar to strādniekam jābūt lietas kursā par notikušajām izmaiņām. Tas izvirza prasību strādājošiem mācīties visa mūža garumā – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tikai tā var likt lietā tehnoloģijas priekšrocības.


5. Stimuli jeb ieinteresētība darbā.

 

“Labākais stimuls tirgus ekonomikā ir darba alga. Izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēmu, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.

 

Īpaša stimula sistēma ir izveidota Japānas uzņēmumos. šeit darbinieki kļūst par uzņēmuma “ģimenes” locekļiem.

Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus.

 

Rentabilitāte (ienesīgums)


Būtisks uzņēmuma saimniesiskās darbības efektivitātes rādītājs ir rentabilitāte.

http://i.uzdevumi.lv/Resources/9da8562c-1a26-4311-b123-fe9d65334632/rentabilitate.png


Apgrozījuma rentabilitāte parāda, cik ienesīgs ir katrs apgrozītais lats. To izsaka procentos, un aprēķina pēc šādas formulas:

Apgrozījuma rentabilitāte= Bruto peļņa/Neto apgrozījums∗100

 

Piemērs:

Apgrozīju marentabilitāte=3555586061432900∗100=57,9%
Katrs uzņēmuma apgrozītais eiro ir ienesis 57,9 centus peļņas.

Aktīvu rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir uzņēmuma piesaistītie līdzekļi. 

Aktīvu rentabilitāte = Neto peļņa/Aktīvi∗100

 

Piemērs:

Aktīvu rentabilitāte=803299887342876∗100=9,2%
Katrs uzņēmuma piesaistītais eiro ir ienesis 9,2 centus peļņas.


Pašu kapitāla rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi.
Pašu kapitāla rentabilitāte = Neto peļņa/Pašu kapitāls∗100

Piemērs:

Pašu kapitālarentabilitāte=909076054894232∗100=16,56%
Katrs īpašnieku ieguldītais eiro ir ienesis 16,56 centus peļņas.

 

Citi darbi šajā kategorijā

ATBILDES VĒSTULES NOFORMĒŠANAS RAKSTUROJUMS

•Vēstule ir svarīgs saziņas rīks un veids, jo pilda informēšanas un izglītošanas funkciju. No rakstītāja izpratnes par labu vēstuli ir atkarīgs saziņas rezultāts, klienta apmierinātība,

Ķīmija

97. uzd Reakcija A 0 +1 -2 +2 -2 0 Fe + H2SO4 (atšķ.) → FeSO4 + H2 ↑ (vide skāba – ūdensšķīdumā veidojas H+ jonu pārsvars)

Pārbaudes darbs „Elektromagnētisms”

1.uzdevums (6 punkti). Atzīmē, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess. Vai apgalvojums ir patiess? Ievelc krustiņu atbilstīgajā ailē! Nr.p.k. Apgalvojums Jā Nē 1. Ja patstāvīgo

Pārbaudes darbs par okeāniem

Grenlandes jūra Koraļļu jūra Baltijas jūra Melnā jūra Sarkanā jūra Karību jūra Malas jūras Iekšējās jūras Grenlandes jūra Koraļļu jūra Baltijas jūra Melnā jūra Sarkanā

Mape metodiskie meteriāli

par tēmu “VASARA” Mājasdarbs: Mape metodiskie meteriāli par tēmu “VASARA”   Sīkās motorikas attīstībai, radošie darbiņi Darbs ar dziju, lentēm – šņorēšana Darbs ar aplikāciju

Pārbaudes darbs “Līdzsvara”

Pārbaudes darbs „Līdzstrāva”     Vārds, uzvārds ……………………………………………………….. Datums: ………………………. Klase: …………… 1. uzdevums (12 punkti) Izvērtē, vai apgalvojums ir patiess, un pamato savu atbildi!

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.