1966.gadā iznākusi latviešu padomju aktierfilma „Akmens un šķembas” zināma arī ar otru nosaukumu „Es visu atceros, Ričard!”. Tas, kas sarežģīja šīs filmas likteni padomju Latvijā, bija režisora Rolanda Kalniņa izraudzītā filmas tematika, kas radīja daudz diskusijas, gan filmas scenārija sagatavošanas periodā, gan arī beidzot darbu pie filmas. Respektīvi, šajā filmā ir mēģināts pievērsties visnotaļ komplicētai un pretrunīgi vērtētai vēstures tēmai – jautājumam par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, neviļus atklājot Otro pasaules karu kā latviešu tautas traģēdiju.
Filma „Akmens un šķembas” zināmā mērā ir izveidojusies kā vēstures liecība par latviešu tautas likteni. Grūti teikt, vai tā bija apzināta filmas veidotāju rīcība, vai gluži vienkārši nejaušība un dažādu sakritību rezultāts. Lai kā arī nebūtu, filma pamatu pamatā ir stāsts par leģionāriem. Padomju laikos sabiedrību konfrontējošās propagandas pamatā bija polemika par leģiona veidošanos un pastāvēšanu, un jo īpaši - aplama...