Pētījums par tēmu
Rāmējuma teorija sāka attīstīties un kļuva populāra kā instruments, sākotnēji attiecībā uz ziņām, lai izprastu veidu, kādā ziņās tiek pasniegta informācija. Jo mediji pasniedza informāciju auditorijai, un ar šo informācijas satura pasniegšanu iespaidoja auditorijas uztveri par personām, notikumiem, problēmām u.c.[1]
Rāmēšanas jēdziens medijiem mūsdienās ir uzmanības centrā, jo mediju publicētais vienmēr ir ierāmēts laikā un telpā, jo ikviens mediju komunikācijas process ar lasītāju sākas ar ziņojuma nosūtīšanu un beidzas ar tā saņemšanu.
Autors pētot avotus, konstatēja, ka rāmējums attiecās uz vienu no masu mediju teorijām par efektiem. Ar efektu palīdzību komunikācijas avots: mediju organizācija, politiskie līderi, sabiedrisko attiecību speciālisti, reklāmaģentūras definē un konstruē politisko tēmu vai kādu citu problēmu.
Johnson-Cartee, Karen S. atzīmē, ka freimings, ir pats process un freims, nozīmē ziņu satura centrālo organizējošo ideju, kas dod kontekstu un nor...