Pētījums par tēmu
„Tēls” kā zinātniskais termins tika izmantots un pētīts, „lai aprakstītu personas auru publiskajā dzīvē, grupas, produktus, tautas, cilvēkus u.c.”[1]
Savukārt, citā avotā „tēls” - „priekšstatu, uzskatu un jūtu (emociju) kopums, kurš ir kādai personai pret konkrētu objektu (personu, organizāciju, produktu, ideju), un kas satur kognitīvus un afektīvus komponentus”.[2]
Lasot attiecīgus izdevumus un iepazīstoties ar Latvijā pieejamo informāciju, autors saprata, ka ar šo teoriju saistās citu cilvēku sajūtu, priekšstatu kopums, attiecībā uz kādu objektu, kas atrodas tā redzeslokā.
Tēla veidošanas teorija pētīta attiecībā uz Minsteres universitātes komunikācijas zinātnes profesora Dr. Klaussa Mertena skatījumu, un uz faktu, ka mūsdienās medijos ir atrodama informācija par visiem nozīmīgajiem dzīves notikumiem.
Pēc autora domām, Klaussa Mertena teoriju jāsaista ar termina „tēls” un saistībā ar reputāciju un stereotipu terminu.[3] Kur tēla reputāciju un stereotipu var uzskatīt...