Serjožas raksturojums
Serjožas emociju pasaule:
„Patiešām, puisēns juta, ka viņš nespēj izprast šīs attiecības, un pūlējās, bet nespēja sevī noskaidrot, ar kādām jūtām tam jāizturas pret šo cilvēku. Ar bērnam piemītošu jūtu asumu viņš skaidri manīja, ka tēvs, audzinātāja, aukle- visi Vronski ne vien nemīlēja, bet uzlūkoja to ar bailēm un pretīgumu, lai gan neko par viņu nerunāja, bet māte to uzlūkoja par savu labāko draugu. –Ko gan tas nozīmē? Kas viņš ir? Kā viņš jāmīl? Ja es to nesaprotu, tad tā ir mana vaina vai arī es esmu muļķis un nelabs zēns,- bērns domāja un tā radās tā pētījošā, jautājošā, dažkārt pat naidīgā izteiksme, tas biklums un svārstīšanās, kas Vronski tik ļoti apgrūtināja.” (1.gr., 222.lpp.)
„Viena no mīļākajām Serjožas nodarbībām bija savas mātes meklēšana pastaigas stundās. Nāvei viņš vispār neticēja un mātes nāvei nepavisam, kaut gan Lidija Ivanovna viņam to apgalvoja un arī tēvs apliecināja; tāpēc arī tad, kad viņam bija pateikts, ka māte mirusi, viņš pastaigādam...