SAPIERU NODAĻU IZVEIDOŠANĀS VĒSTURISKĀ GAITA
Divdesmitā pirmā gadsimta sākumā improvizētās sprādzienbīstamās ierīces (IED) visbiežāk tiek saistītas ar vardarbīgiem ekstrēmistiem un nemierniekiem, kuri Afganistānā un Irākā ar lieliem “panākumiem” ir izmantojuši dažāda veida IED. Jau kopš šaujampulvera revolūcijas 14.gadsimtā, dažādi IED veidi ir tikuši izmantoti dažādiem mērķiem. IED ir saistītas ar ilgu vēsturi, ko dažādu iemeslu dēļ izmanto gan nevalstiskas, gan valstiskas organizācijas.[1]
IED ir improvizēti izgatavota bumba, kuras sastāvā var būt destruktīvas, letālas, kaitīgas, pirotehniskas vai aizdedzinošas ķimikālijas un, kas ir paredzēta personu, transportlīdzekļu iznīcināšanai vai darbības novēršanai. Dažos gadījumos IED tiek izmantoti, lai novērstu uzmanību, traucētu vai aizkavētu pretinieku spēku, veicinot cita veida uzbrukumus.[2] Termins “improvizēta sprādzienbīstama ierīce” ir salīdzinoši jauns termins. [3] Termins “improvizētas sprādzienbīstamas ierīces” ir radies pagāju...