Saudzezim dabu

Ievads

Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi vienmēr izraisa skolēnu interesi. Tāpēc manis izstrādātajai ārpusstundu aktivitātei ir spēles forma. Nodarbības mērķis ir attīstīt prasmes un iemaņas pielietot zināšanas dažādu uzdevumu veikšanā, analizēt, salīdzināt, apkopot datus, domāt radoši. Spēles laikā skolēni strādā gan grupās, gan individuāli. Tiek sagaidīta vienlīdzīga mijiedarbība starp visiem dalībniekiem. Aktivitāte palīdz skolēniem attīstīt universālus darba veidus un pamatkompetences.

Mērķi:

– Iepriekšējos mācību posmos iegūto bioloģisko un ekoloģisko zināšanu vispārināšana un padziļināšana.

– Skolēnu radošo spēju attīstīšana.

– Ekoloģiskās kultūras popularizēšana skolēnu vidū.

Uzdevumi:

– Mācību: spēles gaitā apzināt skolēnu zināšanas un paplašināt skolēnu redzesloku bioloģijas, ekoloģijas un vides aizsardzības jomā.

– Izglītojoši: turpināt darbu pie prasmju attīstīšanas izteikt savu viedokli, salīdzināt, analizēt un izdarīt secinājumus; prasmes strādāt grupā; attīstīt komunikācijas prasmes, veicināt skolēnu izziņas interesi par vides problēmām.

– Izglītojoši: veicināt mīlestības un cieņas veidošanos pret dabu.

Saudzezim dabu

Metodisko materiālu komplekts par tēmu “Sargāsim dabu”:

1. Mācību bulta:

– “Rūpējamies par dabu”. Šī bulta ir dažādu mācību uzdevumu kopums, kura mērķis ir izzināt dabas aizsardzības nozīmi, ekosistēmas iznīcināšanas cēloņus un veidus, kā mazināt cilvēka negatīvo ietekmi uz vidi. Uzdevumi ietver tekstu lasīšanu, diskusijas grupās, sarakstu un zīmējumu veidošanu un nelielu pētniecības projektu veikšanu.

2. Galda spēle:

– “Vides meklējumi”. Tā ir spēle, kurā spēlētāji pārvietojas pa spēles laukumu, pildot uzdevumus un atbildot uz jautājumiem par dabu un ekoloģiju. Spēles mērķis ir iemācīt spēlētājiem, cik svarīgi ir aizsargāt vidi, un parādīt, kādus soļus katrs cilvēks var veikt, lai uzlabotu dabas stāvokli.

Uzdevumi un jautājumi var būt dažādi – no dzīvnieku un augu sugu atpazīšanas līdz diskusijām par atkritumu iznīcināšanas metodēm un enerģijas taupīšanas veidiem. Spēlētāji var nopelnīt punktus par pareizām atbildēm un sekmīgu uzdevumu izpildi, kā arī par tādu lēmumu pieņemšanu, kas veicina vides saglabāšanu.

Šī spēle ir ne tikai izklaidējoša, bet arī izglītojoša. Tā palīdz spēlētājiem labāk izprast vides problēmas, ar kurām saskaras mūsu planēta, un iedvesmo viņus aktīvi rīkoties, lai tās risinātu. Turklāt Environmental Quest veicina komandas darbu, loģisko domāšanu un māca spēlētājus strādāt ar ierobežotiem resursiem, kam ir arī praktiski ieguvumi reālajā dzīvē.

3. novērošana:

– “Vietējās floras un faunas iepazīšana”. Skolēni dodas pastaigā dabā, lai novērotu augus un dzīvniekus savā apkārtnē.

Šīs aktivitātes mērķis ir iejusties dabiskajā vidē, vērojot dzīvos organismus to dabiskajā vidē un gūstot praktiskas zināšanas par apkārtējo pasauli.

Novērošanas laikā skolēni pieraksta novērotos organismus, to uzvedību, iezīmes un dominējošās vides īpašības un stāvokli. Skolēni var pierakstīt piezīmes par veģetācijas veidiem, dažādiem dzīvnieku veidiem, to uzvedību un mijiedarbību savā starpā un ar apkārtējo vidi. Turklāt skolēni atzīmē jebkādas izmaiņas, kas varētu būt notikušas dabiskajā vidē, piemēram, izmaiņas veģetācijas segumā, jaunu dzīvnieku sugu klātbūtni vai ekosistēmas pasliktināšanos.

Šī darbība ļauj skolēniem uzzināt par dzīvo organismu daudzveidību un to saistību ar vidi. Tā veicina novērošanu, kritisko domāšanu un analītiskās prasmes. Turklāt vietējās floras un faunas iepazīšana palīdz skolēniem labāk izprast vides procesus un problēmas, ar kurām saskaras viņu reģions, un iedvesmo viņus aktīvi rīkoties, lai tos saglabātu un aizsargātu.

4. eksperimentēt un pētīt:

– “Pārstrādes efektivitātes izpēte”. Šajā eksperimentā skolēni vāc atkritumu paraugus un veic pētījumu, lai noteiktu, kurus no tiem var pārstrādāt un kurus vajadzētu iznīcināt. Viņi arī pēta dažādas pārstrādes metodes un novērtē to efektivitāti un ietekmi uz vidi.

5. Dabas centrs:

– Dabas centru var izveidot bērnudārza vai sākumskolas posmā, kur bērni iesaistīsies dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar dabas izzināšanu un aizsardzību. Aktivitātes var ietvert augu audzēšanu, dzīvnieku iepazīšanu, atkritumu tīrīšanu skolas apkārtnē un citas vides aktivitātes.

6. Literārais darbs:

– “Mazā vides aizstāvja piedzīvojumi”. Tas ir stāsts bērniem par mazu zēnu, kurš kļūst par vides aizsardzības speciālistu. Stāstā aprakstīti viņa piedzīvojumi un atklājumi dabas pasaulē un tas, kā viņš iedvesmo citus rūpēties par vidi.

7. Dabas un fantāzijas konkurss:

Mēs visi mīlam atpūsties dabā. Bet vai mēs vienmēr atstājam atpūtas vietu tādā pašā stāvoklī, kādā tā bija pirms mūsu ierašanās? Cilvēki, kuri atstāj atkritumus, izturas negodīgi. Viņi nedomā par dabas skaistuma iznīcināšanu un kaitēšanu tai. Ko jūs darāt ar atkritumiem, ko savācat pastaigu laikā? Ar skārdenēm, pudelēm, maisiņiem, papīru?

Daudzi cilvēki, ejot pa ielu vai parku, nekautrējas izmest plastmasas maisiņus, plastmasas pudeles, šokolādes un čipsu iepakojumus, lai gan atkritumu urna atrodas tikai dažu soļu attālumā. Visi šie izmestie priekšmeti nesadalās vairākus gadus, piemēram, papīrs kalpo vairāk nekā 2 gadus, skārdenes – vairāk nekā 30 gadus, bet polietilēna maisiņi – vairāk nekā 200 gadus. Jā, puiši, mūsu daba ir pacietīga, tā cilvēkam daudz ko piedod, bet tā arī sauc palīgā, lūdz aizsardzību. Tas būs nākamā konkursa uzdevums.

Skolēniem būs jāizgudro ierīce, pielāgošana, apģērba modelis no plastmasas pudelēm un polietilēna maisiņiem vai vienkārši jāatrod tiem interesants pielietojums. Uz papīra ir jāattēlo, ko viņi ir izgudrojuši, un jāpaskaidro, kā šīs ierīces un modeļi darbojas.

8. Konkurss “Palīdzība dabai”: Nākamo konkursu vēlos sākt ar dzejoļa fragmentu: Mans jaunais draugs! Atver acis un ausis Dzirdi saucienu: Glāb mūsu dvēseles! Tā uz mums runā dzīvnieki, tā uz mums runā augi. Tā uz mums runā pati daba. Tagad jums būs jāuzrunā visa cilvēce un jāizskaidro, kādu kaitējumu mēs nodarām dabai un kā tā cieš. Tas būs jauns konkurss “Palīdzi dabai”.

Šis rīku komplekts piedāvā dažādus rīkus, lai izpētītu un izprastu dabas aizsardzības nozīmi un rosinātu dažāda vecuma skolēnu interesi par ekoloģiju.

Izvēlētā mācību priekšmeta, kas saistīts ar tēmu “Dabas aizsardzība”, apguve tiks sasniegta, izmantojot dažādas mācību metodes un aktivitātes, kas palīdzēs rosināt skolēnu interesi par ekoloģiju un vides jautājumiem. Turpmāk ir izklāstīti daži pasākumi, kas tiks pieņemti, lai sasniegtu šo mērķi:

Mācību stundas tiks organizētas tā, lai aktīvi iesaistītu skolēnus diskusijās par vides problēmām, to cēloņiem un iespējamiem risinājumiem. Skolēniem būs iespēja paust savu viedokli, dalīties ar idejām un ierosināt risinājumus.

2. Praktiskas darbības un eksperimenti: Skolēni piedalīsies dažādās praktiskās aktivitātēs un eksperimentos, kas ļaus viņiem klātienē izjust cilvēka ietekmi uz dabu. Piemēram, viņi var pētīt ūdens kvalitāti upē vai ezerā, pētīt dažādus augsnes veidus vai novērot dzīvnieku uzvedību to dabiskajā vidē.

3. Literatūras izpēte: literatūras lasīšana par saglabāšanas tēmu palīdzēs skolēniem labāk izprast šī jautājuma nozīmīgumu un justies kā daļai no kustības, lai to risinātu. Pārrunājot izlasītos darbus mācību stundās un ārpusstundu nodarbībās, tiks veidota pozitīva attieksme pret dabu.

4 Ekskursiju un praktisku nodarbību organizēšana: Skolēniem tiks dota iespēja apmeklēt dabas rezervātus, parkus, botāniskos dārzus un citas vietas, kur viņi var vērot savvaļas dzīvnieku un augu daudzveidību un uzzināt par saglabāšanas un aizsardzības metodēm.

5. Projektu darbs: skolēni tiks iesaistīti projektu darbā, kur viņi varēs izstrādāt un īstenot savas vides iniciatīvas. Tie varētu būt projekti, lai izveidotu vides izglītības pasākumus, piedalītos vides akcijās vai izstrādātu pasākumus piesārņojuma samazināšanai savā kopienā.

Visu šo mācību metožu mērķis būs attīstīt dziļu izpratni par vides saglabāšanas nozīmi, attīstīt sadarbības un radošas domāšanas prasmes un motivēt skolēnus rīkoties, lai aizsargātu vidi. Šis process būs saistīts arī ar citu mācību rezultātu sasniegšanu, piemēram, skolēnu sociālo prasmju, kritiskās domāšanas un patstāvības attīstīšanu.

Pedagoģiskās pieejas un uz dabas aizsardzību vērstu mācību metožu izvēli var pamatot ar teorētiskām koncepcijām no zinātniskās literatūras, kas atspoguļo mūsdienu pieejas izglītībai un vides pratībai. Šeit ir minēti daži Latvijas zinātniskās literatūras avoti, kas var kalpot kā teorētiskais pamatojums:

1. Avots: Kokarevska, L. (2015). Ekoloģiskā izglītība Latvijā un tās virzieni. Akadēmiskais žurnāls Sociālo zinātņu vēstnesis, 6(2), 33-45.

Paskaidrojums: Šajā rakstā autore aplūko pašreizējās pieejas vides izglītībai un izglītībai Latvijā. Viņa identificē vairākas jomas, tostarp praktisko nodarbību izmantošanu, uz projektiem balstītas aktivitātes un vides tēmu integrēšanu mācību stundās. Šīs metodes veicina izpratni par dabas aizsardzības nozīmi un var tikt izmantotas, lai sasniegtu izglītības mērķus tēmā “Dabas aizsardzība”.

2. Avots: Daukste, I., & Leimane, L. (2018). Dzīvesvieta kā jūtīgāko vidi neformālajai vides izglītībai: Rīgas un Jūrmalas pilsētas piemēri. Dabas zinātne, 8, 15-26.

Pamatojums: Šajā rakstā autori pēta pilsētvides izmantošanu neformālajai vides izglītībai. Viņi uzsver, cik svarīgi ir mācīties reālās vides kontekstā, kas atbilst praktiskām mācību metodēm, piemēram, ekskursijām un novērojumiem, ko var izmantot tēmas “Dabas aizsardzība” apguvē.

3. Avots: Lagzdina, L., & Kuksa, I. (2019). Vides izglītība Latvijā: izaicinājumi un iespējas. Latvijas Universitātes Raksti. 811. sējums. 279.-288. lpp.

Pamatojums: Šajā rakstā aplūkoti izaicinājumi un iespējas vides izglītības jomā Latvijā. Autori uzsver praktisko mācību metožu nozīmi, lai sagatavotu skolēnus izprast un risināt vides problēmas. Šīs metodes var iekļaut pedagoģiskajā procesā, mācot tēmu “Dabas aizsardzība”.

Šie avoti sniedz teorētisku pamatojumu praktisko mācību metožu, projektu aktivitāšu un vides tēmas integrēšanas izmantošanai mācību procesā, lai mācītu skolēniem dabas aizsardzības principus un metodes.

Secinājums:

1. Kokarevska, L. (2015). Ekoloģiskā izglītība Latvijā un tās virzieni. Akadēmiskais žurnāls “Sociālo zinātņu vēstnesis”, 6(2), 33-45.

2. Daukste, I., & Leimane, L. (2018). Dzīvesvieta kā jūtīgāko vidi neformālajai vides izglītībai: Rīgas un Jūrmalas pilsētas piemēri. Dabas zinātne, 8, 15-26.

3. Lagzdiņa, L., & Kuksa, I. (2019). Vides izglītība Latvijā: izaicinājumi un iespējas. Latvijas Universitātes Raksti. 811. sējums. 279.–288. lpp.

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

KĀDS ESMU SARUNU VEDĒJS

Laba saziņas prasme ir obligāts priekšnosacījums panākumiem ikvienā darbā. Māka skaidri, kodolīgi un viegli uztveramā veidā sniegt informāciju un norādījumus kolēģiem un klientiem var izšķirt,

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.