Savulaik esmu izpētījusi Jāņa Grestes (pedagoga, ģeologa, kultūras un muzeju darbinieka, kas ir dzimis 1876.gada 5.jūlijā ) atstāto pedagoģisko mantojumu. Mani apbūra viņa skatījums uz skolotāja darbu un pievilka šai profesijai.
Citu atziņu starpā man īpaši saistošs likās viņa novēlējums skolotājiem „[...] saglabājiet gaišu galvu, karstu sirdi, čaklas rokas un stingru mugurkaulu”, jo spēja nepārtraukti mācīties, ar degsmi un enerģiju ķerties klāt visām grūtībām, kas skolotāju sagaida” .
Citi pedagogu atzinumi koncentrē manu uzmanību uz to, ka skolotājiem jābūt laipniem, jānodrošina miers, saticība, savstarpējā sapratne skolā. Skola ir tā vieta, kur skolēns var atpūsties. Skolotājs ir dzīves pieredzējis cilvēks, kas ir apveltīts ar labu dvēseli un vislabākajiem nolūkiem veidot pasauli labāku […][1]
Skolotāja sūtība ir iedvesmot, radīt situācijas, kurās skolēns ne vien apgūst zinības, mācās pilnveidot dažādas prasmes, bet mācās arī attiecības – ar sevi, pasauli, līdzcilvēkiem. (E.Strazdi...
- Lai apskatītu šo saturu pilnībā, lūdzu, samaksājiet par piekļuvi 1 dienai.
Pēc vienreizējā abonementa noformēšanas Jūs varēsiet:
- Skatīt šo ierakstu pilnībā.
- Lejupielādēt failu ar oriģinālo darbu.
- Skatīt un lejupielādēt visus vietnē pieejamos darbus.