SIA “Good Heat” vispārējs raksturojums

Saturs

Ievads 3

1. SIA “Good Heat” vispārējs raksturojums 4

1.1. Uzņēmuma darbība 4

1.2. Darba aizsardzība un nelaimes gadījumu uzskaite 6

1.3. Klientu grupas 7

2. SIA “Good Heat” vadīšana 8

2.1. Organizācijas vadīšana 8

2.2.. SIA “Good Heat” stratēģiskā vadīšana 9

2.3. SIA “Good Heat” projektu vadīšana 14

2.4. SIA “Good Heat” vadības grāmatvedība 16

3. Finanšu vadība 20

3.1. SIA “Good heat” finanšu vadība 20

3.2. Finanšu risku vadība 26

3.3. Uzņēmējdarbības vērtēšana 27

Secinājumi un priekšlikumi 29

Literatūras saraksts 31

 

Ievads

Praksi autors veica no 28.06.2020. – 15.09.2020. uzņēmumā SIA “Good Heat”, pie valdes locekļa Denisa Kotova. Uzņēmums SIA “Good Heat” tika dibināts 2016. gadā un turpina savu darbību Latvijas tirgū jau piekto gadu. SIA “Good Heat” – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Latvijas uzņēmums, kas specializējas kokmateriālu, būvmateriālu vairumtirdzniecībā. Uzņēmums pārdod malku, kokogles no augstas kvalitātes koksnes, piemēram, alkšņa, bērza, ozola, apses. Reģistrētā adrese – Rīga, Apūzes iela 70A-4, LV-1029.

Prakses laikā autors veica savus darba pienākumus, kā arī iepazinās ar uzņēmuma valdes locekļa ikdienas darbiem, darba organizāciju, kā arī ar grāmatvedības darbiem, uzņēmuma lietvedību. Sakarā ar to, ka uzņēmums izmanto grāmatvedības ārpakalpojumu, prakses laikā, dati, kas ir saistīti ar grāmatvedības un lietvedības jautājumiem, bija iegūtas pārsvarā elektroniski, un, līdz ar to, autors uzskata, ka prakses programma ir izpildīta daļēji, jo reāla pieredze uzņēmuma grāmatvedības ikdienas darbā nav bijusi.

Autora mērķis bija pielietot un nostiprināt savas augstskolā iegūtās zināšanas praksē, kā arī rast atbildes un aprakstīt uzņēmuma darbību zemāk norādītajos uzdevumus:

  1. Komercdarbības vispārējs raksturojums;
  2. Darba aizsardzības organizēšana uzņēmumā, nelaimes gadījumu uzskaite

2. Klientu grupas;

3. Organizācijas vadīšana;

4. Stratēģiskā vadīšana komercsabiedrībā;

5. Projektu vadīšana komercsabiedrībā;

6. Vadības grāmatvedības analīze;

7. Finanšu vadība

Prakses laikā autors pielietoja augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas tādos mācību kursos kā, grāmatvedība, nodokļi un nodokļu politika, lietišķā saskarsme, lietišķā angļu valoda, banku finanšu pakalpojumi, kā arī nostiprināja savas zināšanas lietvedībā un informātikā.

SIA “Good Heat” vispārējs raksturojums

Uzņēmuma darbība

Uzņēmums SIA “Good Heat” tika dibināts 2016. gadā un darbojas Latvijas tirgū jau piekto gadu. SIA “Good Heat” – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Latvijas uzņēmums, kas specializējas kokmateriālu, būvmateriālu vairumtirdzniecībā. Uzņēmums pārdod malku, kokogles no augstas kvalitātes koksnes, piemēram, alkšņa, bērza, ozola, apses. 2020. gada novembrī tika reģistrēts jaunajā adresē – Rīga, Apūzes iela 70A-4, LV-1029. Uzņēmuma reģistrācijas numurs ir 50203006461 (Lursoft, 2021)

SIA “Good Heat”, pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcijas, klasificējās kā “Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība” (46.73, versija 2.0) un “Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība” (46.13, versija 2.0) (Lursoft, 2021)

Uzņēmuma juridiskā forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un uzņēmums darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, Komerclikumu, Latvijas Republikas Civillikumu un citiem tiesību aktiem.

Darbinieku skaits uzņēmumā – 4. Vadītājs, iepirkumu vadītājs, darbinieki. Uzņēmuma vadītājs pārvalda visu procesu. Iepirkumu vadītājs ir atbildīgs par pirkumiem, nepieciešamo produktu cenu vispārēju analīzi, piegādātāju izvēli, jaunu klientu meklēšanu. Algoti darbinieki nodarbojas ar tādu darbu kā: izkraušana, kravas iekraušana, preču savākšana, izplatīšana un citi. Visiem darbiniekiem ir noteiktas prasības, pienākumi un pilnvaras, kas noteiktas darba līgumos. Pieņemot darbā, darbinieki iziet apmācību darba vietā. Pirms darba uzsākšanas tiešā vadītāja pienākumos ietilpst iekšējo noteikumu izskaidrošana jaunajiem darbiniekiem, kā arī iepazīšanās ar drošības norādījumiem, kas saistīti ar darbinieka pienākumiem.

Uzņēmuma valde sastāv no 1 valdes locekļa – Denisa Kotova. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2800.00 EUR. (Reģistrēts UR 18.07.2016) (Lursoft, 2021)

Uzņēmumu var atpazīt pēc logotipa, kas pieejams zemāk norādītajā attēlā.

No photo description available.

    1. attēls. “SIA Good Heat” logo. (goodheat.eu, 2021)

Uzņēmums ir mazs, tāpēc izmanto lineāro organizatorisko struktūru, darbinieki sakārtoti atbilstoši saviem darba pienākumiem. Tā ir centralizētā organizācija, kad pilnvaras un vara pieder vadītājam.

Nozarē, kurā darbojas uzņēmums, ir daži lielākie uzņēmumi, kas iekaroja lielāko tirgus daļu. Attēlā 1.2. var redzēt, kā Latvijas biznesa gada pārskatā par 2019. gadu, tika sadalīti uzņēmumi siltumapgādes nozarē (www.firmas.lv, 2020). Jāatzīmē, ka lielākie uzņēmumi tirgo alternatīvus produkcijas veidus – piemērām SIA “Latgran”, kas šobrīd aizņem pirmo vietu ar 22% no tirgus ražo un tirgo kokskaidu granulas, kurināšanai jāizmanto specializētais krāsns. To pašu var teikt arī par pārējiem nozares līderiem.

    1. attēls Lielākie uzņēmumi pēc neto apgrozījumā nozarē enerģētika, siltumapgāde, kurināmais 2019.gadā (firmas.lv, 2021)

Pats uzņēmums aizņēma 53 vietu 2018. gadā, bet 2019. gada pacēlās uz 52.vietu. Kopā nozarē ir publicēta informācija par 67 uzņēmumiem, kas parāda, ka šobrīd ir iespējas augt un iekārot jaunos tirgus, it īpaši, ja produkcijas sortiments tiks paplašināts un ja uzņēmums varēs piesaistīt jaunos klientus.

Darba aizsardzība un nelaimes gadījumu uzskaite

Darba aizsardzība tiek organizēta saskaņā ar LR “Darba aizsardzības likumu”. Uzņēmumā darbinieku skaits mazāk par 11, tāpēc pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzību atļauts veikt pašam darba devējam, ja viņš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uzņēmumā ir veikta riska faktoru novērtēšana, katru gadu tā tiek pārskatīta, identificēti un pārskatīti riski, kā arī analizētas sekas un iespējamība, lai noteiktu riska pakāpi un izstrādātu preventīvos pasākumus.

Visi jauni darbinieki iziet ievadinstruktāžu darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā. Šādu instruktāžu uzņēmuma veic reizi gadā, ko apliecina darbinieku paraksti attiecīgajos žurnālos. Stājoties darbā, darbinieki saņēma nosūtījumu uz obligāto veselības pārbaudi, kā to nosaka darba likums. Ir izveidots saraksts, lai sekotu darbinieku veselības pārbaužu derīguma termiņam. Nepieciešamības gadījumā darbinieki atkārtoti iziet šādu veselības pārbaudi, ko apmaksā darba devējs.

Nelaimes gadījumi darbā netika uzskaitīti, jo tādi uzņēmumā nav bijuši, līdz šim darbinieki ievēroja visus darba kartības, darba aizsardzības un citus iekšējus noteikumus, kā arī velk specializētās drēbes un apavus, kas piemēroti izpildāmam darbam. Tomēr uzņēmuma vadība nepieciešamības gadījumā rīkosies saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr. 950 no 25.08.2009. “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”:

  • nekavējoties sniegt pirmo palīdzību, kā arī nepieciešamības gadījumā medicīnisko palīdzību;
  • ja cietušajiem nav konstatēti smagi traucējumi, tad uzņēmuma vadītājs izmeklēs nelaimes gadījumu, ziņojot par nelaimes gadījumu Valsts darba inspekcijai vai arī aicinās sertificēto darba aizsardzības speciālistu;
  • smaga nelaimes gadījumā vai ja cietušajiem iespējami smagi veselības traucējumi, Darba devējs nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek paziņos policijai un Valsts darba inspekcijai, norādot visu informāciju, ko pieprasa MK noteikumu Nr. 950 no 25.08.2009. “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 58. pants.

Klientu grupas

Uzņēmuma galvenās klientu grupas ir fiziskas un juridiskas personas, rezidenti un nerezidenti. Visas šīs klientu grupas izmanto uzņēmuma “SIA Good Heat”, sniegtos pakalpojumus saistībā ar norēķinu kontiem un norēķinu kartēm.

Uzņēmuma galvenie peļņas avoti ir Latvijas rezidenti un Latvijā reģistrētie uzņēmumi, līdz ar to, ieņemamais tirgus ir ne tikai Latvijas pilsoņi, bet gan arī nerezidenti, kuriem Latvijā ir reģistrēts uzņēmums.

Klientus var sadalīt pēc pasūtījumu lieluma gada laikā (attēls 1.3.). Mazi klienti, klienti kas 2020. gadā veica pasūtījumu uz summu, kas nepārsniedz par 1000 eiro. Vidēji klienti ir klienti, kuru darījumu apjoms svārstās no 1 000 līdz 5 000 eiro. Lielie klienti 2020.gadā veica pasūtījumu uz summu sākot no 5 000 eiro.

Klientus var sadalīt arī pēc pasūtījumu skaita, jo daži veic vienu lielo pasūtījumu, daži pasūta biežāk, bet mazākos apjomos. Tomēr galvenais kā jau katram uzņēmumam ir apgrozījums un peļņa, un liels mazo pasūtījumu skaits nenodrošinās peļņu, viss tomēr atkarīgs no pasūtījuma lieluma gada laikā.

1.3.attēls SIA “Good Heat” klientu sadalījums 2020. gadā

Nelieli klienti pārsvara ir mājsaimniecības, savukārt lielie klienti ir juridiskas personas.

SIA “Good Heat” vadīšana

2.1. Organizācijas vadīšana

Uzņēmums ir neliels, dotajā brīdī strādā 4 darbinieki, vadītājs, iepirkumu vadītājs un 2 darbinieki, kas nodarbojas ar produkcijas fasēšanu, iekraušanas, izkraušanas darbiem. Attēlā 2.1. var redzēt kā darbinieku struktūru uzņēmumā.

Uzņēmuma vadītājs pārvalda visu procesu. Pieņem stratēģiskos lēmumus, realizē projektus, ievieš jauninājumus, pārstāvē uzņēmumu. Uzņēmumā ir demokrātiskais vadības stils. Lēmumi tiek pieņemti ņemot vērā ieinteresētos, vadītājs apstiprina visus lēmums.

Iepirkumu vadītājs ir atbildīgs par pirkumiem, nepieciešamo produktu cenu vispārēju analīzi, piegādātāju izvēli, jaunu klientu meklēšanu. Pārējie darbinieki nodarbojas ar tādu darbu kā: izkraušana, kravas iekraušana, preču savākšana, izplatīšana un citi. Visiem darbiniekiem ir noteiktas prasības, pienākumi un pilnvaras, kas noteiktas darba līgumos. Pieņemot darbā, darbinieki iziet apmācību darba vietā. Pirms darba uzsākšanas tiešā vadītāja pienākumos ietilpst iekšējo noteikumu izskaidrošana jaunajiem darbiniekiem, kā arī iepazīšanās ar drošības norādījumiem, kas saistīti ar darbinieka pienākumiem.

    1. attēls. SIA “Good Heat” darbinieku struktūra 2021. gada februārī

Korporatīvajā sociālā atbildība ir neatņemama uzņēmuma daļa. Uzņēmuma vērtības ir sadarbība, kvalitāte, personāls. Runa iet par mazo uzņēmumu, tāpēc prioritāte ir iekšējām vērtībām: droši un labi darba apstākļi, darba aizsardzība, ārēja atbildība izpaužas tādās vērtībās kā godīgā uzņēmējdarbība, rūpes par vidi.

2.2.. SIA “Good Heat” stratēģiskā vadīšana

Par uzņēmuma stratēģiskiem un taktiskiem mērķiem atbildīgs ir vadītājs.

Uzņēmuma misija ir piedāvāt kvalitatīvu produktu klientam ērtajā laikā ievērojot augsto apkalpošanas kvalitāti

Vīzija – kļūt par stabilu un atpazīstamu piegādātāju Latvijā, ievērojot augstus kvalitātes standartus un pieņemamas cenas produkcijai. Paplašināt produkcijas klāstu ar jauniem produktiem.

2.2.attēls. SIA “Good Heat vērtības” 2021. gadā

Attēlā 2.2. var redzēt uzņēmuma vērtības. Kā jau katrā uzņēmumā darbinieki ir cilvēki, kas arī veido uzņēmuma kultūru, virza uzņēmumu uz priekšu, pildot nepieciešamo darbu. Tiek augsti vērtēti lojāli darbinieki. Sadarbība nozīme to, ka uzņēmums vēlētos ilgstoši sadarboties ar saviem klientiem un piegādātājiem, tādējādi nodrošinot stabilāko nākotni. Kvalitātes jautājumi ir primāri, jābūt kvalitatīvai kā produkcijai, tā arī uzņēmuma apkalpošanai. Uzticamība ir vērtība, ko uzņēmums ievēro savā darbā, veidojot uzticamas attiecības ar klientiem, piegādātājiem, kā arī ar darbiniekiem. Precizitāte izpaužas kā termiņu ievērošana, kā arī piegādes laika un apjoma atbilstība pasūtītajam.

Uzņēmuma stratēģiskos mērķus nosaka tā vadītājs. Šobrīd aktuāli sekojošie stratēģiskie mērķi:

Palielināt tirgus daļu par 100%

Jauni risinājumi klientu piesaistei

Ieviest jaunākas tehnoloģijas/iekārtas malkas iekraušanai un pārvadāšanai

Taktiskā plānošana:

iegūt klientus ārvalstu tirgū.

darbinieku skaita pieaugums, lai nodrošinātu produkcijas apjoma palielināšanos.

lojalitātes programma organizācijas klientiem

Operatīvie mērķi:

mājaslapas pilnveidošana, klientu piesaiste caur sociāliem tīkliem

patstāvīga partnerība ar klientiem

personāla apmācība mežapstrādes jautājumos

Tabulā 2.1. var redzēt uzņēmuma SVID analīzi, tabula, kuru autors izveidoja pats.

Stiprās puses. Uzņēmums uztur labas attiecības ar saviem piegādātājiem, kas nodrošina preču piegādi atbilstoši pieprasījumam, kā arī tiek izvēlēta produkcija, kas atbilst kvalitātes standartiem. Jau tagad uzņēmumam ir pastāvīgie klienti, kas pietiekoši regulāri veic pasūtījumus un daļu no ieņēmumiem ir iespējams plānot. Uzņēmums ir neliels, bet perspektīvs, kas ļauj viņam paplašināties, kā arī pielāgoties klientu vajadzībām.

Vājās puses. Esošais tehniskais aprīkojums neļauj būt neatkarīgiem no citiem uzņēmumiem, šobrīd tiek izmantotas pārvadāšanas pakalpojumi no transporta uzņēmumiem, kas liek būt atkarīgiem no sveša biznesa. Darbinieku skaits ir neliels, arī pasūtījumi nav regulāri: dažreiz tie ir vairāki, dažreiz nē, līdz ar to grūti paredzēt kādu darba grafiku būtu efektīvāk izmantots.

Iespējas. Konkurenti var būt nākotnes sadarbības partneri eksporta tirgiem. Uzņēmumam jādomā par iespēju iegādāties paplašināt kravas transportu, lai varētu veikt dažāda apjoma produkcijas piegādi. Šobrīd šo tehniku skaits nav optimāls attiecīgi uzņēmuma darbībai, esošās tehnikas tiek pietiekami nodarbinātas, bet pārvadājumu apjoms mēdz būt dažāds. Iespējams, ka jāizvērtē iespēja algot šoferi, kas ļaus efektīvāk piegādāt kravu klientam izdevīgajā laikā. Ekonomikas krīze palielina malkas patēriņu. Cilvēki mēdz izvēlēties lētāku alternatīvu apkurei. Elektrība un gāze ir dārgākas, kaut vai to izmantošana ir ērtāka salīdzinājumā ar malku. Arvien vairāk cilvēku izvēlās dzīvi privātmājās, kur izdevīgāk ir lietot malkas apkuri.

    1. tabula.
    2. Uzņēmuma SIA “Good Heat” SVID analīze 2021.gadā

Stipras puses

Vājas puses

Kvalitāte

Darbinieku noslogojums

Cena

Atkarība no ārpakalpojumiem

Elastība

Pieredzes trūkums

Klientu lojalitāte

Ierobežots produktu skaits

Sadarbības partneri

Tehnikas un iekārtas malkas un kokogles transportēšanai trūkums.

   

Iespējas

Draudi

Darbības paplašināšana

Sezonalitāte

Jauni produkcijas veidi

Liela konkurence, tai skaita melnais tirgus

Loģistikas attīstība

Aizstājējprodukti

Mājaslapas attīstība

Siltas ziemas

Krīzes laika malkas patēriņš pieaug

Pašvaldību ceļu masas ierobežojumi

Energoresursu cenu kāpums

Nodokļu palielinājums, kas var šo darbības veidu padarīt nerentablu

Konkurenti var kļūt par sadarbības partneriem

 

Ekonomiskās krīze palielina malkas patēriņu

 

Cenas pieaugums alternatīvajiem energoresursiem

 

Draudi Malkas pārdošanai ir sezonāls raksturs, tas nozīmē, ka malku iepērk pārsvarā tad, kad tuvojas ziema. Taču Latvijā mēdz būt siltas ziemas, līdz ar to malku pērk daudz mazāk vai nepērk nemaz. Siltās ziemas var uzskatīt par lielu draudu uzņēmuma attīstībai, jo netiek gūti ieņēmumi. Diemžēl cilvēki sāk domāt par malku, tad, kad pienāk aukstums. Valsts institūciju papildus uzlikto nodokļu nastas, var šo nozari padarīt nerentablu legālajiem ražotājiem. Ja valsts uzliks papildus nodokļu slogus, tad bizness vairs nebūs izdevīgs. Uzņēmumam būs jācenšas ātri reaģēt, un mainīt savu nodarbošanās virzienu. Ceļu masas ierobežojumiem arī piemīt sezonālais raksturs, bet jāatzīmē, ka uzliktie masas ierobežojumi ir spēkā, kad ir slikti laikapstākļi ilgāku laika periodu – tādi visbiežāk ir rudens, pavasaris un siltas ziemas. Tas nozīmē, ka laikapstākļi var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. Šobrīd pastāv vairāki materiāli, ko izmanto kurināšanā. Briketes ir dārgākas, bet tās dod vairāk siltuma un ilgāk deg. Kokskaidu granulas skaitās ekoloģiskākās, tas ir biomateriāls, arī Cilvēki arvien vairāk domā par ekoloģijas jautājumiem, izvēlās alternatīvas kurināšanas avotus, jo malka neskaitās ekoloģiskākā. Parādās arī jaunas tehnoloģijas, piemērām specializētās krāsnīs, kurus var kurināt ar kādu konkrētu kurināmo (granulas), kas arī ierobežo iespējas, vai nu jādomā par jauniem produktiem, kas nozīme arī noieta tirgu meklēšanu.

2.2. tabulā ir apkopoti dati par dažādiem faktoriem, kas var ietekmēt uzņēmuma darbību. Tā ir PESTEL analīze, kad dati tiek grupēti dažādās kategorijās.

2.2. tabula.

SIA “Good Heat” Pestel analīze 2021.gada februārī

P

E

S

T

E

L

politiskie

ekonomiskie

sociālie

tehnoloģiskie

vides

tiesiskie

Iespēja piesaistīt Eiropas līdzekļus maza biznesa atbalstam

Nodokļu likmju izmaiņas, tai skaitā PVN;

Patērētāju izglītības līmenis;

Tehnoloģiju attīstība un pieejamība;

Vides aizsardzības prasību izmaiņas;

 

Starpvalstu tirdzniecības politika

Valūtas kursu svārstības eksporta tirgum;

Darbaspēka pieejamība un izglītības līmenis

Inovāciju un pētniecības izdevumi.

Klimata izmaiņas

Patērētāju tiesības

Potenciālas izmaiņas esošajā likumdošanā

Inflācijas, deflācijas līmenis

Pieprasījuma izmaiņas gan iekšzemē, gan ārvalstu tirgū.

Mārketinga iespējas sociālajos tīklos;

Prasības ekoloģiski tīrai produkcijai.

 

Politiski ierobežojumi eksportam

 

Iedzīvotāju paradumu maiņa, attieksme pret ekoloģiskiem produktiem un videi draudzīgu ražošanu

 

Laikapstākļu ietekme uz izejvielu

 

Ārējās vides faktori ietekmē organizācijas darbību. Politiskie ierobežojumi var ietekmēt uzņēmuma eksporta rādītājus. Kā piemēru politiskai ietekmei var minēt eksportu uz Lielbritāniju. Arī sociālie un kulturālie faktori liek uzņēmumam nepārtraukti mainīties un attīstīties, sekojot līdzi cilvēku paradumu maiņai un pielāgot produkciju patērētāju vēlmēm. Izglītības līmenis darbaspēka tirgū var ietekmēt ne tikai pārdošanas apjomus un jaunas produkcijas ieviešanu, bet arī produktu kvalitāti. Lai gan SIA “Good Heat” nesaskaras ar darbinieku trūkumu, tomēr kvalificētus speciālistus grūti atrast un pie tik maza darbinieku skaita arī viena darbinieka trūkums ir zaudējums.

Pie tehnoloģiskajiem faktoriem jāmin straujā digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, kas raksturīga mūsdienu pasaulei. Uzņēmumam jāseko līdzi pieejamajām tehnoloģijām un jāmeklē risinājumi, lai uzņēmums nezaudē savu konkurētspēju, kā arī atvieglo darbinieku darbu. Tehnoloģijas ietekmē arī uzņēmumu mārketinga iespējas, jo cilvēku paradumi mainās, ir jāmeklē jauni risinājumi kā uzrunāt patērētāju un uzņēmumam jāspēj skaidri definēt sava mērķa uditorija.

Protams, būtiski ir arī vides apstākļi. Laikapstākļu ietekme uz pārdošanas apjomiem var būt būtiska, slēdzot līgumus ar ilglaicīgiem darījuma partneriem par materiālu piegādi, arī pārdošanas apjomi būs atkarīgi no laika apstākļiem un sezonalitātes. Klimata izmaiņas var būtiski ietekmēt uzņēmuma pārdošanas apjomu, un, līdz ar to arī finansiālos rezultātus, radot neparedzētus izdevumus. Kā viens no politiskiem faktoriem veiktajā PESTEL analīzē tika minēts – potenciālas izmaiņas esošajā likumdošanā, tāpēc uzņēmumam jāseko līdzi likumiem un normatīviem aktiem, kas skar SIA “Good Heat” saimniecisko darbību. Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, tam jāievēro dažādi normatīvie akti, kas regulē gan grāmatvedības organizāciju, finanšu pārskatu sagatavošanu, produkcijas kvalitāti un prasības, noteikumi par godīgas konkurences nodrošināšanu, darbinieku aizsardzību un nodokļu nomaksu valsts budžetā. Katrs likums uzliek savus ierobežojumus, kaut vai darba aizsardzības likums, kas pieprasa papildus ieguldījumus vai nu speciālista nodarbināšanā, vai nu konkrēta darbinieka apmācību. Risku analīze, darbinieku aizsardzība uzliek ierobežojumus gan laikam, gan finansiāliem uzdevumiem. Darba likuma normas regulē darbinieku darba laiku, kas arī tik mazajam uzņēmumam ar 2 darbiniekiem, kas nodarbojas ar kraušanas darbiem neparedzēto pasūtījumu gadījumā nebūs spējīgs nodrošināt darba laiku, kas nepieciešams pasūtījuma izpildei. Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem kā viens no obligātajiem tiesību aktiem, kas jāievēro, ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.

Šobrīd uzņēmums necenšas diferencēt savu darbību, lai izveidotu atšķirīgas prasmes, kas tiem dotu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem: tas izskaidrojams ar uzņēmuma lielumu un nelielu personālu skaitu, kam šobrīd jāpilda vairāki uzdevumi, bieži vien apvienojot vairāku amatu pienākumus.

Uzņēmumam noteikti ir ilgtspējīgas attīstības perspektīvas, ņemot vēra produkcijas aktualitāti, kā arī vadības stratēģiju un paplašināšanas resursus. Dotajā brīdī grūtu būtu izdalīt konkrētas konkurētspējīgas priekšrocības, tomēr uzņēmuma darbinieku entuziasms, zināšanas, prasmes un ambiciozie plāni ļauj cerēt, ka uzņēmums var izaugt par spēcīgu konkurentu saviem kolēģiem.

    1. SIA “Good Heat” projektu vadīšana

SIA “Good Heat” ir neliels uzņēmums un projekti ir nelieli. Nav nepieciešams nodarbināt speciālo darbinieku, projektus organizē vadītājs, piesaistot iepirkumu direktoru vai izmantojot citu uzņēmumu pakalpojumus.

Mājaslapas pilnveidošana. Šobrīd uzņēmumam ir sava mājaslapa, kā arī produktu noieta veicināšanai tiek izmantoti sociālie tīkli.

Tiek pārskatīts mājaslapas saturs, lai sniegtu vairāk informācijas par uzņēmumu, kā arī plānots, ka būs iespējams online pasūtīt preci, kā arī apmaksāt to.

Darbības paplašināšana. Šobrīd produktu piegādei tiek izmantoti citu uzņēmumu transports. Tiek analizēts, vai pastāv iespēja iegadāties savu transportu, lai efektīvāk piegādātu preci un neizmantotu ārpakalpojumus. Projekts ir analīzes stadijā, jo ir jāsalīdzina, cik lielas izmaksas ir šobrīd loģistikas pakalpojumiem, kā arī izmaksu paplašinājums. Noalgojot vēl vienu darbinieku, uzņēmums var nepazaudēt savu mikrouzņēmuma statusu.

Klientu piesaiste. Šis projekts, kur vairāk ir iesaistīts iepirkumu vadītājs, kas meklē iespēju realizēt vairāk produkcijas. Darbības paplašināšana var būt realizēta divos virzienos: piedāvājot vairāk dažādus produktus vai arī meklējot jaunos klientus un sadarbības partnerus. Pirmā projektu daļa tiek veikta ar jau esošajiem klientiem, it īpaši ar lieliem un vidējiem klientiem, lai saprastu, kādas izmaiņas būtu vēlamas. Iespējams, ka nepieciešams pamainīt apjomus realizētajai produkcijai, lai var iegadāties mazākos iepakojumus. 2020. gadā produktu klāsts tika papildināts ar safasētām oglēm, un saņēma pircēju atzinību. Tiek aplūkots, vai kāds izmanto alternatīvus kurināma veidus: briketes vai granulas, lai paplašinātu savu piedāvājumu un piesaistītu jaunos klientus.

Investīciju projekta novērtēšanai autors izvēlējies 2 iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma mājaslapas pilnveidošanu:

  • pirmais projekts paredz mājaslapas pilnveidošanu, kas paredz, ka mājaslapa tiks modernizētā un papildinātā ar jauno informāciju, lai piesaistītu jaunus klientus. Projekts paredz ieguldīt EUR 1500, un uzņēmums cer, ka tas ļaus palielināt uzņēmuma peļņu par 500 eiro pirmajos divos periodos, kā arī par 400 eiro nākamajos periodos.

Periods

0

1

2

3

4

5

Naudas plūsma

-1500

500

500

400

400

400

Diskonta koeficients (7%)

1

0.934579

0.873439

0.816298

0.762895

0.712986

Diskontētā naudas plūsma

-1500

467.29

436.72

326.52

305.16

285.19

  • otrais projekts saistīts ne tikai ar mājaslapas pilnveidošanu, bet arī internetveikala dibināšanu, kas ļaus ne tikai piesaistīt jaunos klientus, bet arī izveidot klientu datu bāzi, kas atvieglos uzņēmuma darbību, kā arī klientiem tiks dota iespēja veikt pasūtījumu sev ērtajā laikā, kā arī izvēlēties sev ērtāko piegādes laiku, kā arī ērti apmaksāt pasūtīto preci. Projekts paredz ieguldīt vairāk līdzekļus mājaslapas izveidei, toties tas ļaus pievilkt vairāk klientus, kā arī turpmāk piedāvāt lojālākiem klientiem izdevīgākus nosacījumus.

Periods

0

1

2

3

4

5

Naudas plūsma

-2500

700

800

900

1000

1100

Diskonta koeficients (7%)

1

0.934579

0.873439

0.816298

0.762895

0.712986

Diskontētā naudas plūsma

-2500

654.21

698.75

734.67

762.89

784.28

Sākotnējais ieguldījums palielināsies par 1000 eiro, tomēr tas nesīs lielāko peļņu, kā arī ļaus ar katru periodu palielināt ienākumus, jo būs iespēja saņemt atgriezenisko saiti no klientiem, izveidot automātiskos pasūtījumus un sistematizēt datus.

Rādītājs

Projekts “Pilnveidošana”

Projekts “Internetveikals”

Summārā tagadnes naudas plūsmu vērtība

1820.881

3634.805

Investīcijas

-1500

-2500

NPV

320.88

1134.80

Acīmredzami, ka otrajam projektam tīrā tagadnes naudas plūsmas vērtība ir augstākā. Tomēr aprēķināsim arī projektu peļņas normu (PI):

Projekts “Pilnveidošana:

PI=320.88/1500*100% = 21.39%

Projekts “Internetveikals”

PI=1134.80/2500*100%=45,39%

Var redzēt, ka otrais projekts ir divreiz ienesīgāks, kā arī ka otrajam projektam atdeve ar laiku tikai palielināsies, līdz ar to tas ir perspektīvāks un uzņēmuma vadībai ir jāmeklē iespēja izvēlēties dārgāko projektu.

Salīdzinot abu projektu riskus, jāatzīmē, ka pārsvarā tie riski ir kopīgie, jo projekti ir ļoti līdzīgi, tomēr otrajam projektam būs nepieciešams ieguldīt vairāk piepūles arī no uzņēmuma puses, jo izveidoto iespēju pasūtīt preci, kādam būs arī jāuztur un jāseko līdzi pasūtījumiem, lai nodrošinātu labo servisu, tomēr tas dos labākos rezultātus un ļaus nodrošināt ilgstošo sadarbību ar klientiem.

    1. SIA “Good Heat” vadības grāmatvedība

Par cik uzņēmums nav liels, kā arī līgumi ar klientiem tiek slēgti parasti ar vienu ligumu kurš parasti ir nemaināms, ar dokumentācijas un lietvedības darbiem nodarbojas uzņēmuma ārpakalpojuma grāmatvede. Pēdējā gada pārskati tiek glabāti mapēs pie grāmatvedes, bet visi iepriekšējo gadu pārskati un pārējie dokumenti, papīra veidā, tiek kārtoti un glabāti arhīvu kastēs pie valdes locekļa.

Grāmatvedības darbi tiek veikti ievērojot visus Latvijas Republikas (LR) normatīvos aktus un Eiropas Savienības (ES) regulas. Saimniecisko darījumu iegrāmatošanai tiek pielietota divkāršā ierakstu metode un tā tiek veikta datorprogrammā – Zalktis. Uzņēmuma pamatlīdzekļi bilancē tiek atspoguļoti to iegādes cenā. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes.

Visi uzskaites dokumenti tiek saņemti no vadības ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām. Visi dati tiek savadīti līdz nākamā mēneša 15. datumam par iepriekšējo periodu.

Uzņēmuma attaisnojošie dokumenti tiek kārtoti saturiski un tiek sagatavoti un glabāti gan elektroniski, gan papīra formātā.

Uzņēmums SIA “Good Heat” savā darbībā ievēro attiecīgus normatīvos aktus un likumus:

  • Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība (MK noteikumi Nr. 558, 04.09.2018.);
  • Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585, 30.10.2003);
  • LR likums “Par grāmatvedību” (01.01.1993.);
  • LR “Elektronisko dokumentu likums” (01.01.2003.);
  • LR “Dokumentu juridiskā spēka likums” (01.07.2010.);
  • LR “Arhīvu likums” (01.01.2011.);
  • LR „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” (01.01.2016);
  • Grāmatvedības uzskaites veikšanas, organizēšanas, nodokļu likumdošanas un citi likumdošanas un normatīvie akti.

SIA “Good Heat” galvenās izmaksu grupas uzņēmumā ir:

  • Pārdotās produkcijas ražošanas izmakas:
    • Darbinieku atalgojums;
    • Sociālās izmaksas;
    • Pamatlīdzekļu nolietojums;
    • Mazvērtīgais inventārs (biroja mēbeļu izmaksas);
    • Telpu noma + komunālie pakalpojumi.
  • Pārdošanas izmaksas:
    • Reklāmas izdevumi (bukleti, materiāli, reklāmas masu mēdijos).
  • Administrācijas izmaksas:
    • Sakaru izmaksas;
    • Biroja uzturēšanas izmaksas;
    • Grāmatvedības apkalpošana;
    • Banku pakalpojumi;
    • Administrācijas algas;
    • Sociālās apdrošināšanas izmaksas;
    • Apdrošināšanas maksājumi;
    • Transporta izdevumi, komandējumi;
    • Reprezentācijas izdevumi;
    • Citas administrācijas izmaksas.

Uzņēmums pielieto pašizmaksas kalkulācijas metodi, jo uzņēmuma peļņa ir atkarīga no pārdotas produkcijas skaita. Kalkulācija iekļauj visas ražošanas izmaksas un aprēķina pārskata periodā pārdotas produkcijas skaitu, izpildīto darbu un pakalpojumu pašizmaksu. Kalkulācija dod informāciju vadībai plānošanai un lēmumu pieņemšanai.

Uzņēmuma izmaksas no 2019.gada bilances:

Izmaksu veids

Summa, eur

Administrācijas izmaksas

12933

saimnieciskās darbības izmaksas

881

pārdošanas izmaksas

95057

procentu maksājumi

1100

Kopā:

109971

Uzņēmums tirgo vairākus produkciju veidus, pašizmaksu kalkulācijai tiks izmantotas ne visas minētās izmaksas. Tiks aprēķināts bezzaudējuma punkts produktam “sausu ozolkoka malka”. Pieņemsim, ka šis produkts sastādā ceturtdaļu no uzņēmuma pārdošanas apjoma. Fiksētas izmaksas būs vienādas 109971EUR/4 = 27492,75≈27500 EUR. Malkas cena ir 110 eiro par kasti.

Rādītājs

Vērtība

Mērvienība

produkta pašizmaksa/iegādes izmaksas

85

EUR

Fiksētās izmaksas

27500

EUR

Produkta cena

110

EUR

fiksētās izmaksas/seguma summa uz vienu vienību = fiksētās izmaksas/(ieņēmumi no pārdošanas – mainīgās izmaksas)

Rādītājs

Vērtība

Mērvienība

seguma summa uz vienu vienību:

110-85=25

EUR

Kritiskais punkts

27500/25=1100

vienībās

Kritiskais punkts

1100*110=121000

EUR

fiksētās izmaksas/seguma summa uz vienu vienību pēc seguma summas noteiktais rentabilitātes rādītājs %

Rādītājs

Vērtība

Mērvienība

seguma summa uz vienu vienību pēc seguma summas noteiktais rentabilitātes rādītājs %

25*100/85=22.7272

%

kritiskais punkts, EUR

27500/22.(72)%=121000

EUR

kritiskais punkts, vienības

121000/110 = 1100

vienības

Tādējādi ir nepieciešams pārdot 1100 kastes ar malku, lai sasniegtu peļņas zaudējuma slieksni.

Peļņas zaudējuma sliekšņa aprēķināšanai tiek izmantoti dati no uzņēmuma bilances un gada parskata par 2019.gadu un par 2018.gadu. Dati par 2020.gadu vēl nav nopublicēti, dati par 2019.gadu tika publicēti 2020.gada jūnijā.

Gads

2019

2018

Pašu kapitāls

73007

13990

Aizņemtais kapitāls

51313

25016

Kapitāls kopā

124320

39006

Venas daļas vērtība

100

100

Daļu skaits

730

140

Peļņa pirms % un nodokļiem, EBIT

60287

10282

Procenti par aizņemto kapitālu

1100

82

Peļņa pirms nodokļiem

59102

10200

Uzņēmums ienākuma nodoklis

85

0

Neto peļņa

59017

10200

Peļņa uz vienu akciju EPS

81

73

Pašu kapitāla atdeve

81%

73%

Peļņa abos gados bija pozitīvā, pašu kapitāls palielinājās, aizņemtais kapitāls arī palielinājās, tomēr ne tik strauji kā pašu kapitāls.

Bezzaudējumu punka EBIT* noteikšanai izmantosim datus no uzņēmuma pārskatiem:

(EBIT*-1100)x(1-0,15)

=

(EBIT*-82)x(1-0.15)

730

140

Abu gadu bezzaudējuma punkts EBIT* ir 160 EUR. Plānotā peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem EBIT ir augstāka par bezzaudējuma punktu, tad peļņa uz vienu akciju abos gadījumos augstāka ar lielāku saistību īpatsvaru. Tomēr jāsaprot, ka šie procenti ir paņemti no reālas bilances un maksājuma procenti, kas norādīti bilancē nav vienādi par procentu maksājumiem, kas būtu proporcionālās aizņemtajam kapitālam. Arī uzņēmuma ienākuma likme būtu savādāka.

Finanšu vadība

3.1. SIA “Good heat” finanšu vadība

Uzņēmuma kapitāls tika analizēts jau pirmajā prakses atskaitē. par 2020.gadu pārskati vēl nav izlikti, tāpēc informācija par kapitāla struktūru paliek nemainīga.

Uzņēmuma SIA “Good Heat” ilgtermiņu ieguldījumu sastāvā ietilpst tikai pamatlīdzekļi kuri sastāv no viena posteņa 1220 “Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces” un posteņa 1280 “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem” Kā jau iepriekš tika minēts, visi pamatlīdzekļi uzņēmuma bilancē tiek atspoguļoti to iegādes cenā un to uzskaitei tiek izmantota datorprogramma “Zalktis”.

Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu sastāvā ietilpst krājumi, debitori, un nauda. Debitori sastāv no vairākiem posteņiem:

  • 2310 “Pircēju un pasūtītāju parādi”;
  • 2350 “Citi debitori”;
  • 2410 “Nākamo periodu izdevumi”.

Kā redzams bilancē, debitoru parādi katru gadu arvien vairāk pieaug. Salīdzinot 2017. gadu ar 2019. gadu, debitoru parāds pieauga par 11 553 EUR. Pēc grāmatvedības sniegtās informācijas, kopumā debitoros uz 01.01.2019. ietilpst:

  • Akceptētais PVN – priekšnodoklis, ko atgūst no valsts nākamajā pārskata periodā;
  • Avansa norēķinu personas;
  • Iemaksātās drošības naudas (piemēram, par telpām);
  • Degvielas norēķinu kartes (iemaksātās, neizlietotās summas);
  • Uzkrātās saistības – ieņēmumi, kurus gūst nākamajā gadā par iepriekšējo periodu.

Uzņēmuma pašu kapitāla sastāvā ietilpst 3310 “Akciju un daļu kapitāls (pamatkapitāls)” , 3420 “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi” un 3410“Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”.

Uzņēmuma saistības sastāv tikai no īstermiņā kreditoriem – 5150 “Aizņēmumi no kredītiestādēm”, 5140 “Citi aizņēmumi”, 5310 “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” un 5620 “Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus). Īstermiņa kreditori sastāv no aizņēmumiem no kredītiestādēm, pārējiem kreditoriem, parādiem piegādātājiem nodokļiem un valsts sociālajām apdrošināšanas obligātajām iemaksām un pārējiem kreditoriem (neizmaksātajām darba algām).

lietišķās aktivitātes rādītāji jeb koeficienti:

  1. Krājumu aprites koeficients(inventory turnover) rāda, cik reizes gada laikā apritējuši krājumos ieguldītie līdzekļi. Ja krājumu aprites koeficients ir zemāks par nozares vidējo, tas liecina par realizācijas problēmām (par daudz krājumu un ir nepieciešams veicināt to realizāciju). (Bernadskis et al., 1994, 69.- 70. lpp.)
  2. Debitoru parādu aprites rādītājs(accounts receivables turnover) rāda, cik reizes gadā uzņēmumam maksā pircēji par preci. Jo mazāks ir rādītājs, jo atvieglotāka debitoru politika, jo augstāks rādītājs, jo stingrāka debitoru politika. (Bernadskis et al., 1994, 69.- 70. lpp.)
  3. Šis rādītājs rāda, cik dienas vidēji paiet no produkcijas pārdošanas datuma līdz samaksas saņemšanai – vidējais debitoru prasību apmaksas laiks (average collection period of receivables). (Bernadskis et al., 1994, 69.- 70. lpp.)
  4. Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients rāda, cik labi ir noslogoti uzņēmuma pamatlīdzekļi. Jo intensīvāk tiek izmantoti pamatlīdzekļi, jo lielāka atdēve. Ja aprēķinātais koeficients ir zemāks par vidējo, tad uzņēmums pārāk daudz iegulda ilgtermiņa ieguldījumos, salīdzinot ar saražoto produkciju. (Bernadskis et al., 1994, 69.- 70. lpp.)
  5. Visu aktīvu aprites koeficients (total assets turnover) rāda, uzņēmuma spēju, izmantojot aktīvus, nodrošināt peļņu un cik efektīvi uzņēmuma vadība izmanto līdzekļus pamatdarbībām. Augstāki aprites koeficienti norāda uz aktīvu aprites paātrināšanos. Ja šie rādītāji sāk kristies, tas liecina par līdzekļu aprites palēnināšanos. (Bernadskis et al., 1994, 69.- 70. lpp.)

3.1. tabula

SIA” Good Heat” lietišķās analīzes rādītāju koeficienti 2017. – 2019. gadā

Finanšu koeficienti

2017. gads

2018. gads

2019. gads

Krājumu aprite

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas / Krājumi

3,16

2,31

54,6

NACE = 46.73 nozares mediāna

10,6485

10,3408

4,7656

Debitoru aprite

Neto apgrozījums / Debitori

9,04

55,81

16,32

NACE = 46.73 nozares mediāna

7,0645

2,0136

8,4384

Vidējais debitoru apmaksas laiks

Debitori * 365 / Neto apgrozījums

9,04

2,31

22,36

NACE = 46.73 nozares mediāna

40,3663

32,8852

35,2044

Ilgtermiņa ieguldījumu aprite

Neto apgrozījums / Ilgtermiņa ieguldījumu vidējo atlikumu

NACE = 46.73 nozares mediāna

(..)

(..)

(..)

Kopējo līdzekļu aprite (TAT)

Neto apgrozījums / Kopējiem aktīviem

2,77

8,02

2,47

NACE = 46.73 nozares mediāna

0,0361

0,0467

0,0887

Avots: Autora veiktie aprēķini (2019); formulas – Bernadskis et.al. (1994)

Krājumu aprite rāda, cik reizes gada laikā apritējuši krājumos ieguldītie līdzekļi. Par cik uzņēmumam, visu trīs gadus nav bijuši krājumi, šo koeficientu nav iespējams aprēķināt.

Debitoru aprite rāda, cik reizes gadā klienti uzņēmumam maksā par pakalpojumu. Ar katru gadu, šis koeficients pieaug un visus gadus ir bijis ļoti izteikti virs nozares mediānas, kas nozīmē, ka uzņēmums ir izvēlējies ļoti stingru debitoru politiku.

Vidējais debitoru apmaksas laiks uzrāda aptuveno dienu skaitu, pēc cik klienti veic apmaksu. Salīdzinot visus trīs gadus ar nozares vidējo koeficientu, var redzēt, ka katru gadu vidējais debitoru apmaksas laiks ir bijis zemāks nekā to nosaka nozares mediāna.

Ilgtermiņa ieguldījumu aprite rāda, cik noslogoti ir uzņēmuma pamatlīdzekļi. Precīza nozares mediāna Lursoft sistēmā netika atrasta, tāpēc īsti nevar izanalizēt ilgtermiņa ieguldījuma apriti, taču veicot aprēķinus var redzēt, ka šis rādītājs katru gadu strauji pieaug.

Kopējo līdzekļu aprite rāda uzņēmuma spēju, izmantojot aktīvus, nodrošināt peļņu un cik efektīvi uzņēmuma vadība izmanto līdzekļus pamatdarbībām. Kopumā visos gados rādītāji ir augstāki par nozares vidējo, kas ir labi un nozīmē, ka uzņēmums savus līdzekļus izmanto efektīvi.

Kopējie secinājumi par SIA “Good Heat” lietišķās aktivitātes analīzi ir, ka uzņēmumam ir stingra debitoru politika, kā arī ka uzņēmums efektīvi izmanto savus līdzekļus.

3.2. tabula

SIA “Good Heat” rentabilitātes rādītāju koeficienti (izteikti %) 2017. – 2019. gadā

Finanšu koeficienti

2017. gads

2018. gads

2019. gads

Bruto peļņas robeža

(Bruto peļņa vai zaudējumi / Neto apgrozījums) * 100

38,84

34,24

52,91

NACE = 46.73 nozares mediāna

14,4252

15,6771

14,9807

Realizācijas rentabilitāte (ROS)

(Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas / Neto apgrozījums) *100

1,91

3,26

23,70

Pašu kapitāla rentabilitāte (ROE)

(Pārskata gada peļņa / Pašu kapitāls) *100

90,83

72,91

19,23

NACE = 46.73 nozares mediāna

0,000

4,3919

2,5930

Aktīvu rentabilitāte (ROA)

(Peļņa pirms procentu nodokļu atskaitīšanas / Aktīvi) *100

5,3

26,15

47,54

NACE = 46.73 nozares mediāna

(..)

(..)

(..)

Kopkapitāla rentabilitāte

(< ROE)

(Pārskata gada peļņa + maksājamie procenti / Kopējā kapitāla vidējais atlikums) * 100

73,5

82,34

Avots: Autora veiktie aprēķini (2019); formulas – Bernadskis et.al. (1994)

Bruto peļņas robeža (apgrozījuma rentabilitāte) parāda uzņēmuma darbības efektivitāti, cik saražoto preču vai sniegto pakalpojumu cenas ir atbilstošas tirgus stāvoklim, kā arī to vai ražošanas izmaksas ir nozarei atbilstošā līmenī. Visus trīs gadus, šis koeficients atrodas virs nozares mediānas, kas ir vērtējams pozitīvi, jo tas nozīmē, ka uzņēmumam ir bijusi peļņa.

Realizācijas rentabilitāte tiek izmantota, lai noteiktu uzņēmuma produkcijas ražošanas un realizācijas efektivitāti ienākumu radīšanā. Tās rādītājs raksturo peļņas lielumu uzņēmuma ieņēmumos. Kopumā uzņēmumam realizācijas rentabilitāte visus trīs gadus ir bijusi svārstīga. Visaugstākais realizācijas koeficients ir bijis 2010. gadā – 23,70 %, savukārt, 2017. un 2018. gadā tas bija 3,5 % robežās, jo abos gados, neto apgrozījums salīdzinot ar 2017. gadu bija divkāršojies.

Pašu kapitāla rentabilitātes mēra vispārējo peļņas iegūšanas efektivitāti ar līdzīpašnieku uzņēmumā ieguldīto kapitālu. Tas ir pats svarīgākais rentabilitātes rādītājs, jo rāda cik lielu peļņu īpašnieks nopelnīs no katra sava ieguldīta EUR. Pēc veiktajiem aprēķiniem var izsecināt, ka 2017. gadā, no ieguldītā viena eiro, tas tika gandrīz nopelnīts atpakaļ. Savukārt, 2017. un 2018. gadā, no ieguldīta viena eiro, tika nopelnīti 0,73 EUR 2018. gadā un 0,19 EUR 2019. gadā. Visi šie rādītāji ir vērtējami pozitīvi, jo tie liecina par efektīvu pašu kapitāla izmantošanu, kā arī dod iespēju palielināt uzņēmuma dividendes.

Aktīvu rentabilitāte rāda cik efektīvi uzņēmums izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Kopumā aktīvu rentabilitāte ir pozitīva, bet sakarā ar formulas nesakritību Lursoft sistēmā, nav iespējams salīdzināt katra gada rādītājus ar nozares vidējo.

Kopkapitāla rentabilitāte rāda cik daudz vidēji uzņēmums iegūst no kapitāla ieguldīšanas. Šim rādītājam ir jābūt mazākam par pašu kapitāla rentabilitāti, lai uzņēmums spētu lietderīgi izmantot aizņemto kapitālu un spētu palielināt atdevi īpašniekiem. Sakarā ar to ka uzņēmums ir reģistrēts tikai kopš 2016. gada, šo rādītāju varēja aprēķināt tikai par 2018. un 2019. gadu.2018.gadā šis radītājs ir bijis gandrīz vienāds ar pašu kapitālā rentabilitāti, bet 2019.gadā jau 4. reizēs lielāks par pašu kapitālā rentabilitāti šajā gadā, līdz ar to uzņēmums neefektīvi izmanto aizņemto kapitālu.

Kopumā arī visi šie koeficientu rādītāji ir pozitīvi un uzņēmums ir atzīstams par pelnītspējīgu.

SIA “Good Heat” finanšu stratēģija

Kapitāla struktūra

Kapitāla sadalīšana

Finanšu stabilitāte

Finanšu vadības kvalitātes pieaugums

  • Kapitāla struktūras analīze
  • Kapitāla izmantošanas efektivitātes analīze
  • Efektīva peļņas sadalīšana
  • Aizņemta kapitāla izmantošana
  • Risku pārvalde
  • Finanšu plūsmas kontrole
  • Vadības struktūras optimizācija
  • Kapitāla izmantošanas plānošana

Šobrīd uzņēmums ir neliels un tā restrukturizācija nav nepieciešama. Uzņēmums veic tikai vienu darbību, bizness netiek diferencēts, visi procesi attīstības stadijā un mērķi saistīti ar darbības paplašināšanu.

WACC ir viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, novērtējot uzņēmuma finansiālo stāvokli, gan iekšējai lietošanai, gan ārējai lietošanai (Qatar Financial Center, 2021). Autors rēķināja šo radītāju pēc formulas 3.1. (Ludboržs, 2007):

(3.1.)

Tika aprēķināti radītāji par pēdējiem diviem gadiem. To aprēķinu var redzēt tabulā 3.3.

3.3.tabula

SIA “Good Heat” finanšu radītāji un WACC aprēķins

Radītājs

2019

2018

Peļņa pēc nodokļiem

59017

10200

Pašu kapitāls

73007

13990

Ilgtermiņa kreditori

51313

2501

Procentu maksājumi

1100

82

1-Uzņēmuma ienākuma nodoklis

0.85

0.85

Ilgtermiņa pasīvi

124320

39006

WACC

48,22

26,33

Par optimālā WACC robežām tiek minēts diapazons 11% – 17%. Pēc tabulā 3.1. aprēķiniem redzams, ka SIA “Good Heat” šīs optimālās robežas abos apskatītajos pārskata gados tika pārsniegti. Šeit varētu būt izskaidrojams ar to, ka kapitāls tika aizņemts nesen un procentu maksājumi tiks palielināti nākamajos periodos, jo jauns uzņēmums tikko sāka paplašināt savu darbību izmantojot piesaistīto kapitālu.

3.2. Finanšu risku vadība

Uzņēmuma iespējamie riski ir apkopoti tabulā 3.4. Lielākā uzmanība jāpiesaista riskiem, kur būtu lielas vai vidējas sekas apvienotas ar lielo vai vidējo iespējamību, kas nozīmētu arī lielāko riska pakāpi.

3.4 tabula

SIA „Good Heat” finanšu risku analīze 2021.gada martā

Risks

Iespējamība

Sekas

Paskaidrojums

Kredītrisks

maza

vidējās

Uzņēmums darbojas ar peļņu un spēj segt savas kredītsaistības

Procentu risks

vidējas

mazas

Samazinoties vai pielielinojoties procentu likmei, aizņemtajam kredītam, var manīties plānotās atgrieztās summas apjoms par labu kredītiestādei. Tomēr šobrīd uzņēmuma saistības nav lielas salīdzinājumā ar uzņēmuma peļņu

Operacionālais risks

mazs

vidējās

Šobrīd uzņēmums ļoti maz izmanto IT risinājumus, līdz ar to risks ir neliels. Tomēr tuvākajā nākotnē tiks realizēti projekti ar mājaslapas pilnveidošanu vai online pasūtījumu pieņemšanu un riska varbūtība, kā arī sekas palielināsies.

Investīciju projektu risks

vidējais

vidējās

Investīciju riski tiek vērtēti kā vidēji, jo šobrīd uzņēmuma vadība pieņem lēmumus, kuros projektos jāinvestē līdzekļi, jāizvēlas ienesīgākie projekti, kas būtu virzīti uz ilgstošu attīstību

Tirgus risks

liela

vidējās

Uzņēmumam ir daudz konkurenti, faktiski prece ir nediferencētā un strādā pilnīgās konkurences apstākļos, pie tam šajā nozarē darbojas arī nelegāli tirgotāji

Nodokļu izmaiņu risks

vidējā

vidējās

Mainoties nodokļu politikai, mainās arī nodokļu likmes, kas tiešā veidā ietekmē uzņēmuma plānoto naudas līdzekļu izdali, kas paredzēti nodokļu nomaksa

Uzņēmējdarbības vērtēšana

Vērtējot uzņēmējdarbību viena no ieteicamām metodēm ir kapitalizācijas un diskontēšanas metode. Tiek ņemti vērā aktīva ieņēmumi un izdevumi, relatīvais risku, diskonta likme kas atspoguļo ieguldītā kapitāla laika vērtību (Holton, Bates; 2009). Tomēr vērtējot biznesu šadi iesaka izmantot datus par uzņēmums darbības 5 vai 10 gadiem. Priekš jauna uzņēmuma SIA “Good Heat” šis radītājs nebūs objektīvs, jo uzņēmums vēl nemaksā pilnus procentus par savām saistībām un dēļ tā WACC koeficients ir paaugstināts.

Tirgus pieeju iesaka izmantot gadījumos, kad:

a) aktīvs nesen tika pārdots darījumā, kas piemērots atlīdzībai saskaņā ar vērtību

b) aktīvs vai būtiski līdzīgi aktīvi tiek aktīvi tirgoti publiski, un

c) notiek bieži vai nesen novērojami darījumi ar būtībā līdzīgiem aktīviem. (IVS 105: VALUATION APPROACHES AND METHODS, 2016)

Šajā gadījumā arī grūti būti atrast uzņēmumu, kas būtu līdzīga lieluma ar pētāmo uzņēmumu, un nesen bija pārdots.

Paliek tikai aktīvu vērtēšanas metode, kura tiek izmantota salīdzinoši reti, jo netiek ņemti vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības – darbinieki, sadarbības partneri, klienti. Pieeja balstās uz uzņēmuma aktīvu vērtību vai tā kopējās vērtības patieso tirgus vērtību, atskaitot kopējās saistības.

Neto vērtība = Kopējie aktīvi – Kopējās saistības + Neuzskaitītie aktīvi

Rādītāja nosaukums

2019

Komentārs

Iekārtas un mašīnas

28406

jāskaita amortizācija

1.Pircēju un pasūtītāju parādi

11621

papildus analīze

4.Citi debitori

6982

papildus analīze

7.Nākamo periodu izmaksas

226

papildus analīze

Darba autors uzskata, ka dažiem bilances pantiem ir nepieciešama korekcija, jo iekārtam un mašīnām nav rēķināta amortizācija, arī pircēju un pasūtītāju parādus, debitorus un nākamo periodu izmaksas ir nepieciešams dziļāk analizēt, lai saprastu vai tā vērtība nevar samazinātiem dēļ bezcerīgiem ieguldījumiem, kur atdeves nebūs.

Secinājumi un priekšlikumi

  1. Kopš autora pirmās prakses uzņēmums sāka rūpīgāk plānot savu nākotni, tika apkopoti un noformulēti stratēģiskie, taktiskie mērķi, kā arī izstrādātas vērtības.
  2. Uzņēmums izmanto lineāro organizatorisko struktūru, darbinieki sakārtoti atbilstoši saviem darba pienākumiem, kā arī demokrātisko vadības stilu, tomēr lēmumu pieņemšanā vadītājam ir galvenā loma.
  3. Savā nozarē uzņēmums aizņēma 2018.gadā 53 vietu, bet 2019.gada pacēlās uz 52.vietu.
  4. Pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzību veic darba devējam, jo viņš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un darbinieku skaits uzņēmuma to pieļauj. Uzņēmumā ir veikta riska faktoru novērtēšana, ir zināma pasūkumu kartība, ja notiek nelaimes gadījums.
  5. Uzņēmuma vērtības ir sadarbība, kvalitāte, personāls, kvalitāte. Stratēģiskie mērķi paredz tirgus daļas palielinājumu, risinājumu meklēšanu jauno klientu piesaistei, tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu.
  6. Organizācijas stiprās puses ir cena, kvalitāte, perspektīvs produkts. Vājas puses ir tehnoloģiju un pieredzes trūkums. Iespējas ir labas, it īpaši piesaistot jaunos klientus, piegādātājus, ieviešot sortimentā jaunos produktus, kas būtu modernāki un ekoloģiski tīrāki. Uzņēmuma galvenais drauds ir liels konkurentu skaits, it īpaši tie, kas strādā melnajā tirgū.
  7. Uzņēmumam ir ilgtspējīgas attīstības perspektīvas, ņemot vēra produkcijas aktualitāti, kā arī vadības stratēģiju un paplašināšanas resursus. Dotajā brīdī grūtu būtu izdalīt konkrētas konkurētspējīgas priekšrocības, tomēr uzņēmuma darbinieku entuziasms, zināšanas, prasmes un ambiciozie plāni ļauj cerēt, ka uzņēmums var izaugt par spēcīgu konkurentu savā nozarē.
  8. Šobrīd uzņēmums necenšas diferencēt savu darbību, lai izveidotu atšķirīgas prasmes, kas tiem dotu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem: tas izskaidrojams ar uzņēmuma lielumu un nelielu personālu skaitu, kam šobrīd jāpilda vairāki uzdevumi, bieži vien apvienojot vairāku amatu pienākumus.

Priekšlikumi

  1. Uzņēmumam rūpīgāk jāplāno budžets, jāanalizē potenciālie projekti un jāizvēlas izdevīgākus.
  2. Viens no galvenajiem uzņēmumiem ir noieta paplašinājums in jādomā par iespēju ne tikai attīstīt jauno mājaslapu, bet arī vairāk laika ieguldīt uzņēmuma reklāmai sociālajos tīklos
  3. Nepieciešams rādīt klientu datu bāzi, lai organizētu atgriezenisko saiti no klientiem un saprast, ko viņi sagaida: elastīgāku laiku pasūtījumiem, iespēju mainīt pasūtītos apjomus vai arī nepieciešams piedāvāt jaunos produktus.
  4. Jāanalizē darbinieku stipras puses, lai varētu katram deleģēt dažādākus uzdevumus un domāt par jauno iemaņu attīstību, iespējams, sūtot viņus uz kursiem (valodas zināšanas, lai komunicētu ar ārzemju piegādātajiem un klientiem; iemaņas ar specializēto iekārtu, lai var automatizēt dažādus procesus; vadītāja tiesības uz kravas pārvadāšanu, lai darbinieki varētu paši piegādāt preci ar dažādu uzņēmuma transportu)
  5. Jāizstrādā personāla atbalsta programmas un pasākumi, lai noturētu esošus darbiniekus un samazinātu rotāciju. Uzņēmumam jāattīsta iekšēja kultūra.
  6. Jādomā par iespēju diferencēt biznesu, jo šobrīd viss ir saistīts ar viena veida produkcijas pārdošanu, kura ir atkarīga no sezonalitātes un no laika apstākļiem.
  7. No esošajiem projektiem projektam „Internetveikals” ir lielākās perspektīvās, bet realizējot to jādomā par administratīvu atbalstu, jo izveidoto iespēju pasūtīt preci, kādam būs arī jāuztur un jāseko līdzi pasūtījumiem, lai nodrošinātu labo servisu, tomēr tas dos labākos rezultātus un ļaus nodrošināt ilgstošo sadarbību ar klientiem.

Literatūras saraksts

  1. Bednarskis L., Paupa V., Vaikulis J. (1994). Finansu pārskatu analīze, Latvijas Universitāte, Rīga.
  2. Darba aizsardzības likums, no 01.01.2002.
  3. https://dnb5.dnb.com.lv/ [skatīts tiešsaistē 01.03.2021.]
  4. IVS 105: VALUATION APPROACHES AND METHODS, pieejams: https://www.ivsc.org/files/file/view/id/648
  5. Latvijas biznesa gada pārskats, 2019. Pieejams https://www.firmas.lv/lbgpp/2020/raksti/1000000440391 [skatīts tiešsaistē 03.03.2021.]
  6. A.Ludboržs Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzņēmumos, Lietišķās informācijas dienests, Rīga, 2007, 154.lpp
  7. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, MK noteikumi Nr. 950 no 25.08.2009
  8. Prahalad C, Hamel G. The Core Competence of the Corporation. Harvard Business Review, 1990; 68(3): p. 79-92.
  9. https://www.riskuvadiba.lv/pakalpojumi/operacionalo-risku-parvaldiba/, skatīts tiešsaistē 01.03.2021.
  10. Qatar Financial Center, & Qatar Financial Center (Eds.), QFinance: the ultimate resource (5th ed.). A&C Black., 2014. Pieejams https://search.credoreference.com/content/entry/qfinance/weighted_average_cost_of_capital/0 [skatīts online 01.03.2021.]
  11. Good Heat [b.g.], “Ieguvumi un iespējas”, pieejams: http://goodheat.eu/ (skatīts 2020. gada 15. septembrī)
  12. Nepublicētie uzņēmuma SIA “Good Heat” materiāli (2021)

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.