Skolas kā kultūras iestādes loma

Kaut arī pasaulē skolas kultūras pētījumiem ir vēsturiskas saknes, kas saistās ar organizācijas kultūras un klimata pētījumiem, Latvijā skolas kultūras jautājums ir maz pētīts. Viena no pirmajām Latvijā skolas kultūras veidošanas iespējas, akcentējot direktora lomu, aplūkojusi pētniece I.Daiktere.[1] Rietumu pētījumos skolas kultūra aplūkota saistībā ar vadītāja lomu un skolas efektivitāti. Skolas efektivitāte darba autores skatījumā ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja tiek īstenota skolas kultūras pilnveidošana un attīstīšana.

Jau 1975. gadā izglītības pētnieki Baldridžs un Dīls min skolas kultūras jēdzienu grāmatā „Pārmaiņu vadīšana izglītības iestādēs”.[2] 1975. gadā arī Godlads grāmatā ”Izglītības pārmaiņu dinamika”[3] un Lortijs grāmatā „Skolotājs”[4] ir rakstījuši par skolas kultūru. Kā pirmie skolas kultūras jēdzienu lietojuši arī Ruters[5] un Heršs.[6]

Skolas kultūras jēdzienu saistībā ar līdera lomu minējis amerikāņu organizācijas kultūras pētnieks Toms Peters grāmatā „Tieksme uz pārākumu”.[7] Peters uzskatīja, ka tāpat kā citās organizācijās, arī skolā, ievērojami līderi atšķiras ar atraktivitāti, intuīciju un prasmi meistarīgi izmantot organizācijai svarīgus simbolus. Pēc magistra darba autores domām mūsdienu līderi varētu raksturot arī spēja no vienas puses piemēroties strauji mainīgai videi, no otras puses, sagalabāt organizācijas identitāti. Līderis, kas nav atvērts pārmaiņām un jaunām zināšanām, nespēj sekmēt skolas efektivitāti, taču arī stabilitātes trūkums drīzāk var radīt trauksmi skolotājos, skolēnos un vecākos, nekā pozitīvi ietekmēt skolas kultūru.

Skolas kultūras jēdzienu aplūkojusi arī pētniece no Latvijas Daiktere kā „attieksmju, vērtību, normu, pārliecību, pieradumu, noteikumu, kārtības un iekārtojuma kopumu, kas ietekmē gan skolēnu, gan skolas darbinieku uzvedību, kā arī nosaka veidu, kādā skola sadarbojas ar sabiedrību un risina jautājumus, kuri saistās ar pielāgošanos pārmaiņām un jaunām idejām”.[8]

Sākotnēji veicot teorētiskās literatūras analīzi par organizācijas kultūru un vadīšanas stilu teorijām, darba autore turpina ar šī darba praktiskās daļas pētījuma norises procesa aprakstu vispārējās vidējās izglītības iestādē un iegūto rezultātu analīzi un interpretēšanu.

Gadījuma pētījums tika veikts Rīgas vidusskolā, laika periodā no 2017.gada 1.februāra līdz 2017.gada 5.februārim. Iegūtie rezultāti tika izmantoti tikai un vienīgi pētījuma nolūkos, un tie netika izpausti izglītības iestādē.

Pētījuma dalībnieki bija vispārējās vidējās izglītības iestādes ‘X’ vadītājs, 40 skolas pedagogi un 9.-12. klašu skolēni, kuru kopējais skaits ir 66.

Pētījuma ietvaros tika veikta veikta vispārējās vidējās izglītības iestādes „X” pasākumu plānošanas un scenāriju dokumentu, kuri zināmā mērā atspoguļo skolas kultūru, izpēte. Šīs aktivitātes mērķis bija virzīts uz vispārējo iepazīšanos ar skolas tradīcijām kā skolas kultūras sastāvdaļu.

Analizējot dokumentus, redzams, ka skolas pasākumi tiek plānoti un dokumentēti ļoti precīzi. Tajos fiksēti datumi un veikts detalizēts apraksts par pasākumu organizācijas vietu, laiku, iemesliem un organizatoriem.

Skolā pastāv tādi pasākumi, kuri jau kļuvuši par tradīcijām un tiek svinēti un rīkoti jau vairākus gadus. Tādu pasākumu ir diezgan daudz, kas dod iespēju veidot skolas kultūru, kurā ir jūtams sadarbības gars. Piemēram: viens no ļoti svarīgiem pasākumam ir skolas absolventu, skolotāju un skolas skolēnu basketbola turnīrs, kā arī meiteņu deju sacensības.

Skolā jau vairākus gadus eksistē tāds pasākums kā māmiņu dienas svinēšana. Šis pasākums tiek organizēts VEF kultūras namā un ir īpašs ar to, ka skolēniem ir iespēja parādīt savus talantus. Tajā uzstājas skolas koris, kā arī solisti – vokālisti, skolas deju kolektīvs, tiek lasīta skaista dzeja.

Nākamais, skolas kultūras attīstīšanai ne mazāk svarīgais pasākums, ir projektu nedēļa skolā. Šis ir laiks, kad visu klašu skolēni, sākot no 1. līdz 12.klasēm, tiek iesaistīti projektos. Viņu uzdevums ir plānot, organizēt un realizēt projektu nedēļas laikā. Projektu nedēļā iesaistīti absolūti visi skolēni un skolotāji. Visiem tiek dota iespēja parādīt savas radošās spējas un sadarbības prasmes.

Ikgadēja skolotāju dienas svinēšana ir vēl viens skolas pasākums, kurš apvieno skolotājus un skolēnus, kā arī labvēlīgi ietekmē skolas kultūras attīstīšanu. Šīs dienas svinēšanu plāno vidusskolas skolēni. Vidusskolēni izdomā un realizē skolotāju dienas aktivitātes. Parasti tās ir viktorīnas un konkursi skolotājiem, ar mērķi rosināt skolotājus iejusties jaunās paaudzes lomā un atcerēties sevi skolas gados.

Visi skolas pasākumi ir saistīti ar skolotāju un skolēnu sadarbību, skolotāju vadīšanas stilu un skolas kultūru kopumā. Lai pasākumi noritētu raiti un veiksmīgi ir nepieciešama savstarpēja sapratne, kopīgs mērķis un motivācija. Minētie pasākumi tiek klasificēti kā “rituāli” tāpēc, ka līdzās savam pamatuzdevumam – konkrētu jautājumu un mērķu risināšanai – tie vienlaikus arī veido un nostiprina noteiktas izturēšanās normas, veicina vienotas vērtību sistēmas veidošanos, kā arī labvēlīgi ietekmē skolas veselīga psiholoģiska klimata veidošanos.

Var redzēt, ka skolā dominē demokrātiskais vadīšanas stils tāpēc, ka ir jūtama savstarpēja cieņa, skolas pedagogi un skolēni tiek iesaistīti dažādu pasākumu organizēšanā un realizēšanā; gan skolotājiem, gan skolēniem ir dažādas iespējas sadarboties; tiek veicināta skolotāju un skolēnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Skolas vadība saprot, ka cilvēciskas attiecības palīdz labāk saprasties ar skolas kolektīvu, kā arī veiksmīgi realizēt kopīgus mērķus un uzdevumus.

No visa iepriekš minētā, var secināt, ka:

– skolotāju un skolēnu sadarbība veicina pozitīvu, saprotošu savstarpējo attiecību veidošanos; ir jūtams sadarbības gars;

– regulāra skolas pasākumu organizēšana un tradīciju svinēšana veicina skolas kultūras attīstīšanu un pilnveidošanu, kā arī nostiprina skolas vērtības;

– skolotāju un skolas vadības kolektīvā pastāv savas tradīcijas, kuras veicina skolas kolektīva un vadības labvēlīgu savstarpējo attiecību veidošanos;

– vadīšanas demokrātiskais stils labvēlīgi ietekmē kopīgu pedagogu un skolēnu sadarbību.

  1. Daiktere, I. Skolotāju kognitīvo modeļu analīzes nozīme izglītības vadībā, Liepājas Universitātes 12. starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses“, 23.-24. aprīlis, 2009.izdevumā. Liepāja, Latvija.

  2. Baldridge, W., Deal, T. Managing Change in Educational Organizations, Berkeley, Calif.: McCutchen, 1975. 189 p

  3. Goodlad, J. The Dynamics of Educational Change, New York: McGraw-Hill.1975

  4. Lortie, D. School teacher: A sociological study, University of Chicago Press, Chicago, 1975

  5. Rutter, M., et.al. Fifteen thousand hours: Secondary schools and their effects on children. Cambridge, MA: Harvard University Press.1979

  6. Joyce, B. R., Hersh, R.H. and McKibbon, M. The Structure of School Improvement. New. York, Longman. 1983

  7. Peters, T., Austin, N. A Passion for Excellence, New York: Random House, 1985

  8. Daiktere, I. Skolotāju kognitīvo modeļu analīzes nozīme izglītības vadībā, Liepājas Universitātes 12. starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses“, 23.-24. aprīlis, 2009.izdevumā. Liepāja, Latvija.

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.