Kaut arī pasaulē skolas kultūras pētījumiem ir vēsturiskas saknes, kas saistās ar organizācijas kultūras un klimata pētījumiem, Latvijā skolas kultūras jautājums ir maz pētīts. Viena no pirmajām Latvijā skolas kultūras veidošanas iespējas, akcentējot direktora lomu, aplūkojusi pētniece I.Daiktere.[1] Rietumu pētījumos skolas kultūra aplūkota saistībā ar vadītāja lomu un skolas efektivitāti. Skolas efektivitāte darba autores skatījumā ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja tiek īstenota skolas kultūras pilnveidošana un attīstīšana.
Jau 1975. gadā izglītības pētnieki Baldridžs un Dīls min skolas kultūras jēdzienu grāmatā „Pārmaiņu vadīšana izglītības iestādēs”.[2] 1975. gadā arī Godlads grāmatā ”Izglītības pārmaiņu dinamika”[3] un Lortijs grāmatā „Skolotājs”[4] ir rakstījuši par skolas kultūru. Kā pirmie skolas kultūras jēdzienu lietojuši arī Ruters[5] un Heršs.[6]
Skolas kultūras jēdzienu saistībā ar līdera lomu minējis amerikāņu organizācijas kultūras pētnieks Toms Peters grāmatā „Tieks...
- Lai apskatītu šo saturu pilnībā, lūdzu, samaksājiet par piekļuvi 1 dienai.
Pēc vienreizējā abonementa noformēšanas Jūs varēsiet:
- Skatīt šo ierakstu pilnībā.
- Lejupielādēt failu ar oriģinālo darbu.
- Skatīt un lejupielādēt visus vietnē pieejamos darbus.