Tag: Tiesības

Jaunu būvju projektēšanas nosacījumu izpilde, tiesu prakse

Ievads Būvniecības apjoms pasaulē ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp ekonomiskajiem apstākļiem, investīciju līmeņa, demogrāfiskajām tendencēm un politiskajiem apstākļiem. Apzinātā statistika liecina, ka pēdējo desmitgažu laikā daudzās valstīs ir vērojams būtisks būvniecības apmēru pieaugums, īpaši strauji augošajās ekonomikās un valstīs ar augstu urbanizācijas līmeni. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākais būvniecības

Viduslaiku soda tiesību īpatnības (baltu un līvu pagāniskās tradīcijas un Livonijas savienības tiesības).

Viduslaikos kriminālprocesu varēja ierosināt pamatojoties tikai uz sūdzību, jo netika veikta pirmstiesas izmeklēšana, pierādījumi nebija pilnīgi. Lai varētu pieņemt sūdzību, bija jābūt 3 gadīgiem vīriem, kas varēja apstiprināt personas iesniegto lietu. Lēņu tiesību sistēmā bija paredzēta kriminālatbildība par lēņa zvēresta laušanu, kā arī par nepaklausību, par ko draudēja goda vai

Viduslaiku laulību tiesību īpatnības (baltu un līvu pagānisko laulību tradīcijas un kristīgā laulība, kopīgais un atšķirīgais).

Viduslaiku sākumā pēc baltu un līvu laulību tiesībām tika iedalīti 2 laulību veidi: 1) Vardarbīgās jeb piespiedu laulības. Uzskatāmas par vecāko laulību formu. Parasti notika vasaras saulgriežos. Sievu zagšana notika arī kara laikā, kad varēja piesavināties arī mantisku labumu. Zagto sievu uzskatīja par svešinieci attiecībā uz dzimtas sievietēm. 2) Līgumiskās

Viduslaiku dalītās īpašuma tiesības mērķis un nepieciešamība cilvēku savstarpējo attiecību koordinēšanā (feodālā satversme).

Cilvēku savstarpējo attiecību koordinēšanā (feodālā satversme). Feodālā satversme balstās uz lēņu tiesībām un ir tā laika valsts tiesību sadaļa. Lēņu tiesības: Publiskās tiesības: Valsts tiesības; Krimināltiesības; Privātās tiesības: Lietu tiesības; Mantošanas tiesības; Ģimenes tiesības; Valsts tiesības balstās uz “Lēņu kāpnēm” (Hierarhija): Ķeizars – ir ne tikai valdnieks, bet arī vasalis

Soda tiesību izpratnes evolūcija Latvijas teritorijā (19. gs. vidus līdz Otrajam pasaules karam).

Krimināltiesību attīstības periodika: Līdz 1846. gadam, kad stājās spēkā likums “Par kriminālsodiem un labošanas sodiem”; Līdz 1903. gadam, kad daļēji stājās spēkā “Soda likums”; Līdz 1933. gadam, kad stājās spēkā Latvijas soda likums; Līdz 1940. gadam, kad stājās spēkā KPFSR kriminālkodekss. Kriminālatbildību izslēdza: Garīgā nepieskaitāmība; Vecuma nepieskaitāmība – līdz 12

Saistību tiesības (kalpošanas tiesības, Rūpniecības likums) un tirdzniecības tiesības (tirgotāju sabiedrība, akciju sabiedrība un arteļi) Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Saistību tiesību avoti ir Vidzemes zemnieku likums un tā papildu panti, brīvlaišanas likumi, Krievijas zemnieku likums, un Kurzemes zemnieku likums. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai (parādniekam) jāizdara par labu otrai personai (kreditoram) zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība. Saistību tiesības var nodibināt ar tiesisku darījumu,

Prokuratūra un advokatūra Latvijas teritorijā (1864–1940).

Līdz ar Krievijas 1864.g. tiesu iekārtas likuma attiecināšanu uz Baltiju 1889.g., Latvijā parādās prokuratūras, līdz tam darbojās fiskāls. Prokuratūra ietilpa Tieslietu ministrijas sistēmā ar tieslietu ministru kā ģenerālprokuroru priekšgalā. Ģenerālprokurors realizēja augstāko uzraudzību pār visiem impērijas prokuroriem. Prokurori atradās pie Senāta departamentiem, tiesu palātām un apgabaltiesām. Zemāko tiesu instanču prokurori

Procesuālās tiesības Latvijas teritorijā (1864–1940).

Civilprocess. Baltijas guberņās apskatāmajā periodā bija spēkā Krievijas 1864.gada tiesu reformu laikā izdotais un 1889.gadā uz Baltiju attiecinātais Civiltiesāšanās kārtības ustavs. Civilprocesa ustavs sastāvēja no vispārīgiem noteikumiem un četrām grāmatām, kas bija iedalītas daļās, nodaļās, nodalījumos un pantos. Tiesāšanās kārtība miertiesās bija vienkāršāka salīdzinājumā ar tiesvedību vispārējās tiesu iestādēs. Prasību

Nerealizēto vai īsu laiku pastāvējušo valstiskumu Latvijas teritorijā analīze (Kurzemes hercogiste, Baltijas hercogiste/Baltijas valsts (1917–1918, Latvijas SPR jeb „Stučkas Republika” (1918–1920))

Priekšnoteikums Baltu valsts izveidei bija latviešu un lietuviešu piederība baltu etniskai grupai. Baltu apvienošanos kopējā valstī pārtrauca katoļticīgo kristiešu veiktā Baltijas zemju kolonizācija. Doma par Baltu valsts dibināšanu atdzima pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā – Pirmās nacionālās atmodas laikā. Krievijas impērijas pastāvēšanas laikā netika pieļauta doma par kādas valsts autonomiju,

Nacistiskās Vācijas okupācijas laika tiesību raksturojums Latvijā.

Šajā laika posmā Latvijas teritorijā spēkā bija tiesību normas, kuras tika pieņemtas Latvijas brīvvalstī līdz 1940.gadam un tiktāl, kamēr nerunāja pretī Vācijas valsts pārvaldei un interesēm. Vienlaicīgi spēku zaudēja padomju laika tiesības. Tika noteikts, ka nav spēkā padomju notāru lēmumi testamentu un mantinieku apspriešanas lietās; padomju tiesas spriedumi un lēmumi,

Mantošanas tiesības Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Mantošanas tiesības 19. gs. regulēja Baltijas civillikums un Krievijas civillikums. Ja Baltijas civillikums neregulēja kādas attiecības, tad piemēroja Krievijas kopējās tiesības. Mantojums ir visas tās nekustamās un kustamās mantas, saistību un tiesību kopums, kas piederēja mirušajam nāves dienā. Personiskās tiesības mantojumā nepāriet, pāriet tikai mantiskās tiesības. Iestāšanos mantojumā sauc par

Lietu (īpašuma) tiesības Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Lietu tiesību avoti bija Baltijas civillikums un Krievijas civillikums. Lietu veidi, līdzīgi kā tagad, varēja būt dažādi. Tās varēja iedalīt kustamās/nekustamās (tikai zeme), ķermeniskās/bezķermeniskās, atvietojamās/neatvietojamās, patērējamās/nepatērējamās, dalāmās/nedalāmās, galvenajās lietās (piemēram, zeme)/blakus lietās (piemēram, māja), atsevišķās lietās/lietu kopībās. Atsevišķi jāizdala lauku muižas, jo tām bija vairāki veidi: kroņa muižas bija valstij

Laulību tiesības Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Laulības tiesību avoti 19.gs. ir 1) Krievijas civillikums, kas regulēja laulības tikai pareizticīgajiem un 2) Konfisionālie nolikumi, jo Baltijas civillikums laulību tiesības neregulē. Ja Baltijas civillikums neregulēja kādas attiecības, tad piemēroja Krievijas kopējās tiesības. Saderināšanās laulību tiesībās nerada juridiskās saistības, taču ir priekšnoteikums laulības noslēgšanai. Juridiskas saistības rada tikai pati

Latvijas valsts tapšana (valoda, dzimtbūšanas atcelšana, jaunlatvieši, jaunā strāva, 1905. gada revolūcija).

Kurzemes statūti, Lietuvas statūti, Policijas noteikumi, likumprojekti, piemēram, Hilhena zemes tiesības, kurās pirmo reizi definēja dzimtcilvēka juridisko statusu. Dzimtbūšanu vispirms izmēģinājuma kārtā atcēla rietumnieciskajās Baltijas guberņās – Igaunijā 1816. gadā ar Igaunijas guberņas zemnieku likumu, Kurzemes guberņā 1817. gadā ar Kurzemes guberņas zemnieku likumu, 1819. gadā Livonijas guberņā ar Vidzemes

Latvijas valsts okupācija / aneksija. Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā juridiska analīze.

1940.g. Padomju Savienības Sarkanā armija okupēja Latvijas teritoriju. Okupācijai bija tālejošas sekas, jo tās rezultāts bija Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana un tās teritorijas iekļaušana PSRS sastāvā. Latvijas tiesību sistēma tika nomainīta pret Padomju tiesībām, attiecinot uz Latviju PSRS Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas kodeksus. Par Padomju Savienības īstenotās okupācijas ieganstu

Latvijas valsts kontinuitātes/nepārtrauktības pamatošana. Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto juridiskās īpatnības.

1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Latvija atjaunoja savu neatkarību laikā no 1990.gada līdz 1991.gadam. Augstākā Padome, kas pragmatiskajā ceļā pieņēma šo deklarāciju – okupācijas varas institūts, ievēlēts ar padomju līdzekļiem, ir spēkā svarīgākie 4 Satversmes panti. 7.pants paredz jaunas Satversmes izstrādi, kas neatbilda PSRS konstitūcijas

Latvijas Republikas izsludināšanas/proklamēšanas juridisks raksturojums (Latvijas pilsoņiem) un Tautas padomes Politiskās platformas analīze (“Pirmā pagaidu Satversme”).

Pirmā pasaules kara laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas Eiropas likteņus — Vācija, Francija, Krievija — bija stipri novājinātas, bet Austroungārijas impērija sabruka pilnībā. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas monarhistiskās sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās, nacionālās, sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu. Bija nepieciešams meklēt

Latvijas Republikas 1934. gada 15. maija antikonstitucionālā apvērsuma juridiska analīze.

1934. gada 15. maija apvērsuma rezultātā parlamentārā demokrātija, kas balstījās uz demokrātisku 1922.gadā pieņemto Satversmi, tika nomainīta uz autoritāru režīmu. K.Ulmanis bija panācis varas monopolizāciju ar miermīlīgiem līdzekļiem. Pēc notikuša nesekoja faktiski nekādas sabiedrības protesta akcijas. Apvērsums nozīmēja radikālu valsts tiesiskās iekārtas maiņu. Tas skāra administratīvās tiesības, tika ierobežotas cilvēku

Latvijas Republikā īstenoto īpašuma reformu mērķi, principi un rezultāti (īpašuma nacionalizācija, denacionalizācija un privatizācija).

1990.-1991.g. norisinājās trešā padomju zemes reforma, kas izpaudās kā valsts īpašuma denacionalizācija, privatizācija; valsts īpašuma nodošana pašvaldībām. Zemes tiesisko attiecību maiņa pēc LR neatkarības atjaunošanas de facto notika ar mērķi atjaunot taisnīguma principu, kas tika ignorēts padomju okupācijas gados. Par Latvijas valsts uzdevumiem kļuva: Īpašuma denacionalizācija – īpašumtiesību atjaunošana to

Latvijas PSR tiesu sistēmas un arbitrāžas raksturojums.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā darbojās LPSR AT, tautas tiesas un speciālās tiesas – kara tribunāli; dzelzceļa un ūdens transporta līnijtiesas, kuras likvidēja 1957.gadā. Jaunu posmu padomju tiesu iekārtas attīstībā aizsāka 1958.gadā apstiprinātie PSRS un savienoto un autonomo republiku tiesu iekārtas likumdošanas pamati. Pamati noteica Padomju Savienības tiesu struktūru, tās

Latvijas PSR procesuālo tiesību un labošanas darba tiesību raksturojums.

Civilprocesuālās tiesības. 1961.gadā tika apstiprināti PSRS civilprocesa pamati. Pamati noteica lietu izskatīšanas kārtību strīdos, kas radās no civilajām, ģimenes, darba un kolhozu tiesiskajām attiecībām, kā arī lietās, kas radās no administratīvi tiesiskām attiecībām, un sevišķi tiesāšanas kārtības lietās. Par padomju civilprocesa uzdevumiem tika noteikta pareiza un ātra civillietu izskatīšana un

Latvijas PSR mantošanas tiesību raksturojums.

Mantošanas tiesības līdzīgi kā visa dzīve zināmā mērā bija ierobežotas. Mantojot aicināmo personu loks bija stingri noteikts. Mantot varēja pēc likuma vai testamenta: Mantojot pēc likuma, pirmā kārtā, mantoja mirušā bērni un adoptētie, kā arī laulātais un mirušā vecāki vai adoptētāji. Ja nebija šo mantinieku, otrajā kārtā mantoja – brāļi,

Latvijas PSR laulības un ģimenes tiesību raksturojums.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēm bija uzlikts pienākums reģistrēt dzimšanas, laulības slēgšanas un šķiršanas, adopcijas, paternitātes noteikšanas, vārda, tēva vārda un uzvārda maiņas faktus. Tika noteikts, ka tikai reģistrēta laulība rada laulāto tiesības un pienākumus. Līdz ar to atcēla agrāko kārtību, ka tiesa varēja noteikt bērna paternitāti un piespriest bērna uzturēšanai

Latvijas PSR konstitucionālo tiesību īpatnības un padomju tiesību principu raksturojums (arī PSRS 1977. gada Konstitūcijas 6. pants).

LPSR 1940.gada konstitūcijai bija programmatisks raksturs – jau no pieņemšanas brīža bija paredzēts, ka tā tiks grozīta, papildināta atbilstoši „sociālistiskiem” pārkārtojumiem. Represiju un pārmērīgi augstu nodokļu aplikšanas rezultātā tik likvidēts privātais sīkražošanas sektors. Tika izveidotas jaunas sociālistiskas ražošanas attiecības, kuru pamatā bija ražošanas rīku un līdzekļu sabiedriskais īpašums. „Sociālistiskajam īpašumam

Latvijas PSR īpašuma tiesību raksturojums.

Padomju iekārta mēģināja pēc iespējas vairāk ierobežot rīcību ar īpašumu. Īpašums tā īpašniekam varēja piederēt valdījuma, lietojuma un rīcības formā likumā noteiktās robežās. Īpašums dalījās sociālistiskajā un personiskajā. Sociālistiskais īpašums bija valsts (visas tautas), kolhozu – kooperatīvu, arodbiedrību u.c. sabiedrisko organizāciju īpašums. To nevarēja izmantot personiskās iedzīvošanās u.c. savtīgos nolūkos.

Latvijas PSR finanšu tiesību un dzīvokļu tiesību raksturojums.

Civiltiesiska saistība bija definēta kā pamats, uz kura vienai personai (parādniekam) pienācās izdarīt otras personas (kreditora) labā noteiktu darbību vai atturēties no tās. Padomju līgumiskajām attiecībām bija raksturīgas zināmas gribas brīvības ierobežošanas. Tas radīja nepieciešamību stāties līguma attiecībās, pamatojoties uz jau iepriekš apstiprinātiem plāniem, noteiktām cenām, kvalitātes rādītājiem, piegādes termiņiem

Jauno laiku tiesu varas reformas un to nozīmes analīze mūsdienu neatkarīgas tiesu varas kontekstā (zviedru Vidzemes un Krievijas impērijas (1864) tiesu reformu nozīme; Latvijas Republikas “Tiesu pamatlikums” un administratīvās tiesas).

Zviedru Vidzemes tiesu iekārtas – 1) Karaļa tiesa – tajā varēja pārsūdzēt Hoftiesas spriedumus; 2) Hoftiesa – provinces augstākā tiesa, kurā varēja pārsūdzēt 1.instances tiesas spriedumus. Tā sastāvēja no 14 cilvēkiem: prezidents; viceprezidents; 6 juristi; 6 muižnieki; 3) Hoftiesa kā 1.instances tiesa – parasti izskatīja nekustamā īpašuma valdījuma lietas, muižnieku

Ģimenes tiesības Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Ģimenes tiesības regulēja privāttiesību avoti, kas bija Baltijas civillikums (1846.g.), Krievijas civillikums, kas bija spēkā Latgalē, Konfesijas nolikumi, kas regulēja laulību tiesības, izņemot pareizticīgo laulību tiesības, kas bija noregulētas Krievijas civillikumā. Ģimenes tiesību institūti ir 1) laulāto personiskās attiecības 2) laulāto mantiskās attiecības 3) vecāku vara 4) radniecība 5) aizbildnība

tiesiskās apziņas teorija

Ievads Mūsdienu Latvijas saimnieciskās, administratīvās, politiskās un kultūras dzīves īpatnības, kas galvenokārt saistītas ar tirgus ekonomikas attīstību, privātās iniciatīvas aktivizēšanu, cilvēku radošumu un neatkarību, nepieciešamību paaugstināt organizētību un kārtību, skaidru un stingru tiesiskā regulējuma īstenošanu, ir radījušas nepieciešamību mainīt sabiedrības attieksmi pret tiesību vērtības definēšanu, tiesisko mehānismu nozīmi un lomu

Pilsoniskās līdzdalības iniciatīva

Aktualitāte Servisa suņu biedrība TEODORS ir neatsverams atbalsts neredzīgajiem un vājredzīgiem Latvijā, nodrošinot kvalitatīvus un apmācītus suņu pavadoņus. Šogad biedrība svin desmit gadu jubileju, un šis notikums atklāj ne tikai ieguldīto darbu apjomu, bet arī aktuālās problēmas, kas ietekmē organizācijas spēju sniegt nepieciešamo palīdzību cilvēkiem ar redzes un kustību ierobežojumiem.

SAISTĪBU TIESĪBU VIETA TIESĪBU SISTĒMĀ

ievads Saistību tiesības, viena no svarīgākajām nozarēm tiesību sistēmā, ieņem īpašu vietu, ņemot vērā to, ka tai piešķirta galvenā loma sabiedrisko attiecību regulēšanā. Saistību tiesības daļa no pastāvīgas tiesību nozares – civiltiesības. Regulē līdztiesīgu dalībnieku savstarpējās mantiskās vai nemantiskās tiesiskās attiecības. Referāta ietvaros autors izmantos dažādu avotu atziņas, lai izveidotu

CIVILPROCESUĀLO TIESĪBU PRINCIPI

Civilprocesuālo tiesību principi veido neatņemamu tiesiskās sistēmas sastāvdaļu, nodrošinot tiesas procesa taisnīgumu un efektivitāti. Šie principi norāda uz to, kā tiek vadīts tiesas process, un tie ir fundamentāli gan tiesnešiem, gan advokātiem, kuriem ir pienākums nodrošināt, ka taisnīguma un tiesību subjektu aizsardzības prasības tiek pienācīgi ievērotas. Civilprocesuālo tiesību principi iedalās

Pigu Hobby Hall Group

Company Overview: As the leading e-commerce player in the Baltics with an expanding presence in Finland, Pigu Hobby Hall Group serves as a hub for numerous sellers on its marketplace, attracting millions of local shoppers. Mission: Pigu Hobby Hall Group aims to create a user-friendly shopping ecosystem that generates economic

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU PĀRKĀPUMI PUBLISKAJĀ TELPĀ

Pārkāpums: •Nepamatota izmantošana: Reklāmas veidotāji izmanto bērnu bildes vai video bez nepieciešamās un pienācīgas vecāku atļaujas. •Privātuma pārkāpums: Pārkāpuma pamatā ir bērnu privātuma un ģimenes tiesību neievērošana. Regulējums: •Bērnu tiesību aizsardzības likums: Regulē bērnu tiesības un nosaka prasības attiecībā uz viņu iesaistīšanos reklāmās. •Reklāmas likums: Nosaka noteikumus par reklāmas saturu

Aprakstiet savu priekšstatu par tiesībām. Kas ir tiesības Jūsu izpratnē?

Tiesības ir fundamentāls un plašs jēdziens, kas veido sabiedrības pamatu, nosakot indivīda attiecības ar valsti, citiem indivīdiem un institūcijām. Manā izpratnē tiesības ir taisnīguma un kārtības neatņemama daļa, kas regulē cilvēku mijiedarbību un nodrošina viņu pamattiesību ievērošanu. Pirmkārt, tiesības piedāvā indivīdam aizsardzību pret valsts varu un citiem indivīdiem. Tiesību normas

Tiesiskas apziņas teorija

Ievads Mūsdienu Latvijas saimnieciskās, administratīvās, politiskās un kultūras dzīves īpatnības, kas galvenokārt saistītas ar tirgus ekonomikas attīstību, privātās iniciatīvas aktivizēšanu, cilvēku radošumu un neatkarību, nepieciešamību paaugstināt organizētību un kārtību, skaidru un stingru tiesiskā regulējuma īstenošanu, ir radījušas nepieciešamību mainīt sabiedrības attieksmi pret tiesību vērtības definēšanu, tiesisko mehānismu nozīmi un lomu

TIESU IEKĀRTA LATVIJAS REPUBLIKĀ LĪDZ 1940.GADAM UN PADOMJU SAVIENĪBĀ

IEVADS iesu iekārta Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un Padomju Savienībā ietekmēja tiesiskumu un sabiedrības taisnīguma izpratni dažādos laikos un politiskajos režīmos. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikā bija veidojusies tiesu sistēma, kas balstījās uz demokrātijas principiem un tiesiskuma ievērošanu. Tiesu iestādes bija neatkarīgas, tiesneši iecelšanā un lēmumu pieņemšanā ievēroja tiesiskuma

Penitenciārās sistēmas un probācijas dienesta darbs (būtiskākie aspekti un darbības jomas)

•Penitenciārā sistēma ir svarīga sociāla struktūra, kas nodrošina ieslodzīto izolāciju un nodarbina dažādu noziegumu dēļ notiesātos. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki cietumu tipi, sākot no aizturēšanas nodaļām līdz ilgtermiņa cietumiem. •Penitenciārā sistēma ne tikai kalpo kā sods noziegumiem, bet arī sevī ietver izaicinājumus, piemēram, rehabilitācijas un reintegrācijas nepieciešamību, lai sagatavotu ieslodzītos

ĀTRUMA PĀRSNIEGŠANAS CEĻU SATIKSMĒ KONTROLES TIESISKAIS REGULĒJUMS UN TĀ PIEMĒROŠANA

IEVADS Pētnieciskā darba temats, ko autore vēlas aktualizēt, ir “Ātruma pārsniegšanas ceļu satiksmē kontroles tiesiskais regulējums un tā piemērošana”. Daļa no Satversmē garantētajām cilvēktiesībām attiecas arī uz sabiedrības drošību ceļu satiksmē, jo ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums[1], un valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[2] Valsts, aizsargājot

NEGODPRĀTĪGA TIESĪBU UN PIENĀKUMU IZMANTOŠANA TIESĀ

IEVADS Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana tiesā ir fenomens, kur procesa dalībnieki apzināti vai maldinoši izmanto savas tiesības un pienākumus, lai iegūtu nesamērīgas priekšrocības vai ietekmētu tiesas procesu ar nolūku gūt sev izdevīgu lēmumu. Šāda prakse var manifestēties dažādos veidos un stratēģijās, kas vērstas uz tiesas procesa manipulēšanu, bieži noraidot

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU PĀRĀKUMA PRINCIPS

IEVADS Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips ir centrālais elements Savienības tiesisko attiecību sistēmā, radot vienotu tiesisku kopumu, kas kalpo kā pamats efektīvai sadarbībai un integrācijai starp dalībvalstīm. Esejā autors pētīs šī principa būtību, izcelsmi un ietekmi uz Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesiskajiem sistēmām. Šī tēma ir izvēlēta tādēļ, ka tā

NEREĢISTRĒTO PARTNERATTIECĪBU TIESISKAIS REGULĒJUMS LATVIJĀ

IEVADS Nereģistrētās partnerattiecības ir aktuāls un sabiedrībā bieži apspriests temats, kas piesaista uzmanību ne tikai indivīdiem, bet arī tiesību aktu veidotājiem. Latvijā šo jautājumu regulē gan tiesību normas, gan sabiedrības attieksme, veidojot dinamisku un mainīgu vidi attiecībā uz neformālām partnerattiecībām. Atšķirībā no laulības tiesību institūta, kas attīstījies vairāku simtu gadu

Eksāmena uzdevums kursā Mantojuma tiesības

2023.gada 14.oktobrī. Uzdevums: iepazīties ar kāzusa tekstu un atbildēt uz jautājumiem. Lūdzu atbildes pamatot ar tiesību normām. Edgaram ir sieva Jana. Laulība tika noslēgta 2000.gada 12.septembrī. Laulības laikā, t.i., 2002.gada ir dzimuši dēli Pēteris un Lauris. Edgaram no iepriekšējās laulības ar Maiju ir meita Sandra. Paternitāte tika atzīta iesniedzot dzimtsarakstu

Kāzusi mantojuma tiesībās

Ozoliņam nomirstot atklājās mantojums. Ozoliņš nav atstājis pēdējās gribas rīkojumu. Uz Ozoliņa mantojumu piesakās sieva Agrita, dēls Jānis un meita Maira, kā arī Ozoliņa vecāki un Ozoliņa īstā māsa. Kas kādās daļās manto? Nav atstāts pēdējas gribas rīkojums🡪 līdz ar to ir likumiskā mantošana. 389.p.1.d., 389.p. 3.d./ var rakstīt arī

Zināšanu tests

Kurš no minētajiem ir pamats tiesvedības izbeigšanai lietā: Ja prasību prasītāja vārda cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;- nepieņemt pieteikumu Ja mirusi fiziskā persona un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu; Ja puse smagas slimības dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;- CPL 214.p Ja prasības pieteikumu

Zināšanu tests 4

Pierādījumu attiecināmība nozīmē: 1. Tādus vairākus lietā iesniegtus pierādījumus, kuri ir savstarpēji saistīti un tikai kopā pierāda kādu apstākli; – mums nepietiek ar to, ka pierādījums pierāda kaut kādu apstākli, ir svarīgi, ka tas pierāda apstākli, kas ir jāpierāda lietā 2. Tādus pierādīšanas līdzekļus, ar kuriem var pierādīt dažādus faktus-

Zināšanu tests 3

Kurš no minētajiem apgalvojumiem ir pareizs, proti, civilprocesā lietas dalībnieki ir: 1. Persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu likumiskās intereses; trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem; atbildētājs; eksperts; 2. Atbildētājs; prasītāja pārstāvis; prasītājs; atbildētāja pārstāvis; trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem; arodbiedrība, kas darba tiesiskajā strīdā cēlusi prasību

Zināšanu tests 2

Civilprocesuālā analoģija piemērojama, ja: 1. Lietā piemērojamā Civilprocesa likuma norma ir neskaidra; 2. Civillikumā nav tādas normas, kuru piemērot lietā konstatētajiem apstākļiem;- attiecas uz materiālistisko 3. Civilprocesa likumā konstatējams atklāts likuma robs attiecībā uz konkrētajā gadījumā izlemjamo jautājumu;- nav regulējuma vai arī sistēmas plānu būtu bijis jābū tādai normai. Atklātais

Zināšanu tests Nr.1

Ar dispozitivitātes principu jāsaprot: 1. Prasītājam ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem viņš pamato savus prasījumus- sacīkstes princips 2. Lai nodrošinātu strīda taisnīgu izskatīšanu, tiesai ir tiesības sniegt lietas dalībniekiem norādes par procesuālo darbību izdarīšanas sekām; 3. Lietas dalībniekiem ir pienākums ierasties pēc tiesas aicinājuma; 4. Prasītājam ir tiesības izvēlēties

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.