UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMAS, TO SALĪDZINĀŠANA UN IZPĒTE LATVIJĀ

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

BIZNESA, VADĪBAS UN EKONOMIKAS FAKULTĀTE

VADĪBZINĀTNES NODAĻA

KURSA DARBS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMAS, TO SALĪDZINĀŠANA UN IZPĒTE LATVIJĀ

Rīga, 2021

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS 3

1. Uzņēmējdarbības būtība un formas 4

1.1. Uzņēmējdarbības jēdziens, būtība un nozīme 4

1.2. Uzņēmumu un komercdarbības formu klasifikācija 7

2. Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums 16

2.1. Uzņēmējdarbības formu izvērtējums 16

2.2. Uzņēmējdarbības formu trūkumi un priekšrocības 19

SECINĀJUMI 23

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI 24

IEVADS

Uzņēmējdarbība ir viens no galvenajiem valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēkiem. Saimnieciskās darbības veicēji ne tikai sniedz pakalpojumus/ preces iedzīvotājiem, nodrošina darbavietas, bet arī ir nodokļu maksātāji, jeb tas nozīmē, ka tiek papildināts valsts budžets. Uzsākot uzņēmējdarbību, pats svarīgākais ir ideja un komanda, ar kuru kopā tā tiek īstenota. Tomēr nozīme ir arī uzņēmējdarbības veidam, ko ietekmē gan biznesa ideja, gan uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku skaits, gan pieejamie naudas līdzekļi, gan plānotais apgrozījums, risks u.c. faktori. Lai uzņēmējs likumīgi veiktu saimniecisko darbību, tam darbība jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, nosakot savu uzņēmējdarbības formu.

Latvijā ir salīdzinoši daudz normatīvo un likumdošanas aktu, kas regulē un nosaka uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību. Ņemot vērā, to, ka normatīvais regulējums un likumdošana attiecībā uz uzņēmējdarbību tiek salīdzinoši bieži grozīta, jaunajiem uzņēmējiem sagādā grūtības apzināt visus normatīvos aktus, lai izvērtētu atbilstošākās un piemērotākās uzņēmējdarbības formas izvēli savas saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Kursa darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt uzņēmējdarbības formas Latvijā.

Kursa darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

  • izpētīt Latvijā pastāvošās uzņēmējdarbības formas;
  • izpētīt un izanalizēt uzņēmējdarbības normatīvo regulējumu;
  • salīdzināt Latvijā pastāvošās uzņēmējdarbības formas;
  • veikt secinājumus.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai darbā tiek izmantotas šādas metodes: statistisko datu analīze, normatīvo dokumentu analīze.

Darbā tika izmantoti tādi literatūras un datu avoti kā nepublicētie materiāli, mācību līdzekļi, normatīvie un likumdošanas akti un internetresursi.

Kursa darbs sastāv no 2 nodaļām un 4 apakšnodaļām, secinājumiem, kā arī no izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pirmajā nodaļā tiek definētas Latvijā pastāvošās uzņēmējdarbību formas Latvijā. Otrajā nodaļā tiek analizētas un salīdzinātas uzņēmējdarbības formas Latvijā.

Uzņēmējdarbības būtība un formas

Uzņēmējdarbības jēdziens, būtība un nozīme

Angļu ekonomists Ričards Kantiljons 1755.gada izdotajā darbā pirmo reizi lietoja jēdzienus uzņēmējs un uzņēmējdarbība. R. Kantiljons norādīja, ka uzņēmējs ir tāds cilvēks, kurš bieži riskē un ir drosmīgs. A. Smits savos darbos norāda, ka no uzņēmējdarbības veikšanas gūtā peļņa ir kompensācija uzņēmējam par tā gatavību riskēt. Termins uzņēmējs vēlāk ir sastopams arī vācu ekonomista J.Tīmana un angļu filozofa-ekonomista Džona Mila darbos. 1890. gadā Alfrēda Maršala izdotajā grāmatā “Ekonomikas principi” tika skaidrotas uzņēmējam nepieciešamās spējas un iemaņas, lai vadītu uzņēmumu. Austriešu ekonomista Jozefs Šumpetera 1912. gada publicētajā darbā “Ekonomikas attīstības teorija” uzņēmēju raksturoja kā radošu personību, kurai nepieciešams, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, ražot jaunu produktu veidus, no tā gūstot peļņu.[1]

Uzņēmējdarbība ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, parasti tās mērķis ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības. Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīves veids, netradicionālu risinājumu meklēšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana un jaunu tirgu meklēšana.[2]Latvijas normatīvajos un likumdošanas aktos jēdziens uzņēmējdarbība netiek lietots, taču tā vietā izmanto jēdzienu komercdarbība. Stājoties spēkā Komerclikumam, tika pieņemts, ka ar terminu “uzņēmējdarbība” saprot terminu “komercdarbība”, ja no tiesību normas satura neizriet, ka ar terminu “uzņēmējdarbība” ir saprotama cita saimnieciskā darbība.[3] Savukārt termini “komercdarbība” un “uzņēmējdarbība” nevar tikt uzskatīti par sinonīmiem, tādēļ jēdziens “komercdarbība” nav aizstājams ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”.

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.[4]

Notiekot pārejai uz tirgus ekonomiku Latvijā 1990.gadā tika pieņemts likums “Par uzņēmējdarbību”, kurā tika atrunātas galvenās uzņēmējdarbības formas, savukārt 2002.gada 1.janvārī likums “Par uzņēmējdarbību” tika aizstāts ar jaunu likumu “Komerclikums”, kurš normatīvā ziņā plaši aptvēra ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus.

Kopumā komercdarbību Latvijā šobrīd regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi. Savukārt Komerclikumā noteiktie noteikumi ir attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz. Šī likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.[5]

Komerclikumā ir definēts arī jēdziens saimnieciska darbība, kurš pēc būtības ir visplašākais jēdziens, kas ietver sevī gan uzņēmējdarbību, gan komercdarbību. Saimnieciska darbība ir jebkura sistemātiska patstāvīga darbība pret atlīdzību.[6]

Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi, katram no tiem ir sava vēsturiska un psiholoģiska jēga. Komercijas jēdziens ir cieši saistīts ar preču un pakalpojumu pārdošanas procesu. Šī iemesla dēļ arī šodien uzņēmumos ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši pārdošanas procesu. Komersants ir juridisks jēdziens, ar kura palīdzību nosaka to personu loku, uz kurām attiecas Komerclikums. Jēdzieni uzņēmējs ir plašāks jēdziens nekā komersants. Jebkurš komersants ir uzņēmējs, bet ne katrs uzņēmējs ir komersants. Uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) ir nepieciešams uzņēmums. Saskaņā ar Komerclikumu “uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai”. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas u.c. saimnieciskas vērtības. Uzņēmums ir patstāvīgi saimniekojošs subjekts, organizatoriski saimnieciska vienība, kas īsteno saimniecisko darbību. Uzņēmums ir sabiedrības sociālās organizācijas forma, kurai raksturīgi noteikti kvantitatīvie un kvalitatīvie radītāji. Privātu personu vai uzņēmumu darbība, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus personīgai izmantošanai, nav uzskatāma par uzņēmējdarbību. Arī ne katrs kapitālieguldījums uzskatāms par uzņēmējdarbību. Peļņas gūšana no naudas noguldīšanas bankā nav uzskatāma par uzņēmējdarbību. Tā ir brīvo līdzekļu ieguldīšana, lai gūtu zināmu izdevīgumu. Vārds uzņēmējdarbība vai arī tautā iegājies tā starptautiskais sinonīms bizness, tiek lietots ar pretrunīgu izpratni. Vieni tajā saskata ērtu līdzekli, lai “izsistos uz augšu”, citi tajā saskata krāpšanu, negodīgumu, iedzīvošanos uz citu rēķina. Uzņēmējdarbība ir ekonomiska, tiesiska un morāla kategorija, kurā ir savi rakstīti un nerakstīti likumi, savstarpējo attiecību ētika. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts tautsaimniecības pamats. Tās aktivitāte un veiksme nosaka dzīves līmeni. Katra sekmīga peļņu nesoša uzņēmuma izveidošana dod sabiedrībai vismaz četrus pozitīvus labumus:

  • uzņēmuma īpašnieki gūst peļņu (kā ienākumu no savām uzņēmējspējām), kuru izmanto savām personīgajām vajadzībām un sava uzņēmuma attīstībai;
  • uzņēmums nodrošina ar darba vietām zināmu skaitu iedzīvotāju, līdz ar to samazina bezdarba līmeni;
  • uzņēmums maksā nodokļus, līdz ar to palielina valsts budžeta ieņēmumu daļu;
  • palielinās iekšzemes kopprodukts, līdz ar to valstī ceļas dzīves līmenis.[7]

Uzņēmējdarbībai ir noteikti subjekti un objekti. Galvenais subjekts ir uzņēmējs, bet tam ir jāsadarbojas ar valsti, patērētājiem, kuri pērk uzņēmuma preci, darījumu partneriem, algotajiem darbiniekiem. Uzņēmējdarbības objekts ir prece vai sniegtais pakalpojums, ko uzņēmējs piedāvā tirgū un kas var apmierināt kāda vajadzības. Uzņēmējdarbības mērķis ir ražot, piedāvāt tirgū tādu preci vai pakalpojumu, kam ir pieprasījums un kas dod uzņēmējam peļņu.[8]

Viena no galvenajām uzņēmējdarbības funkcijām ir cilvēku vajadzību apmierināšana, bet tirgus ekonomikas pamatproblēma ir tāda, ka sabiedrības materiālās vajadzības ir neierobežotas, bet ekonomiskie resursi ir ierobežoti. Līdz ar to uzņēmēja uzdevums ir ar ierobežotajiem resursiem apmierināt pēc iespējas vairāk sabiedrības vajadzības. Uzņēmējdarbība izpaužas kā indivīda piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā. Tajā indivīds var piedalīties, veicot noteiktu funkcionālu pienākumu un izpaužot sevi dažādās lomās:

  1. kā īpašnieks, kuram pieder uzņēmums;
  2. kā individuālais ražotājs vai pašnodarbināta persona;
  3. kā vadītājs, kurš pārvalda svešu īpašumu;
  4. kā līgumstrādnieks, kurš par savu darbu uzņēmumā saņem noteiktu atalgojumu;
  5. kā ierēdnis, kurš strādā valsts institūcijā.[9]

Uzņēmējdarbības būtība ir tāda, ka uzņēmējs organizē un apvieno visus nepieciešamos ražošanas faktorus (zemi, darbu, kapitālu), uzņemas saimnieciskās darbības risku un kā atalgojumu par savām pūlēm saņem peļņu.[10]

Uzņēmumu un komercdarbības formu klasifikācija

Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un reģistrēšanas uzņēmējam sākotnēji ir jāizlemj, kāda būs vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma. Uzņēmējdarbības formas izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem – uzņēmējam pieejamie resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaits, valstī pastāvošās likumdošanas un citiem nozīmīgiem faktoriem.

Uzņēmumi var tikt iedalīti pēc vairākām noteiktām kopīgām pazīmēm un apkopoti salīdzināmās grupās. Uzņēmumus grupās var sadalīt pēc šādām raksturojošām pazīmēm:

  • pēc lieluma – lieli, vidēji, mazi uzņēmumi;
  • pēc īpašuma formas – privātie, valsts, jauktā īpašuma uzņēmumi;
  • pēc atbildības – pilna (par uzņēmuma saistībām tā bankrota gadījumā atbild īpašnieks gan ar uzņēmumā, gan ar personīgo īpašumu) vai ierobežota mantiskā atbildība (par uzņēmuma saistībām īpašnieks atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto īpašuma daļu, bet ne savu īpašumu);
  • pēc nozares – ražošanas, pakalpojumu, konsultatīvie, finanšu u.c.;
  • pēc organizatoriski tiesiskās formas (individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, personālsabiedrības u. c.).[11]

Komerclikumā ir atrunātas piecas uzņēmējdarbības formas – individuālais komersants (IK); pilnsabiedrība (PS); komandītsabiedrība (KS); sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrība (AS) (skat. 1.1. attēlu).

1.attēls. Komercdarbības formas

Individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona. Fiziskajai personai ir pienākums sevi ierakstīt komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tā atbilst kādai no šīm pazīmēm:

  • gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 EUR;
  • tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (Komerclikuma 45.pants) vai māklera darbībai;
  • tās gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 EUR, kā arī tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var sevi pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā arī tad, ja tā neatbilst iepriekš minētajām prasībām. Par pamatu individuāla komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. [12] Komerclikuma 76.pants nosaka, ka individuālais komersants, izmantojot savu uzņēmumu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.[13] Individuālo komersantu var raksturot kā uzņēmuma vadītāju un īpašnieku vienā personā, tādējādi no tā izriet, ka uz no uzņēmējdarbības gūtajiem ienākumiem tiesības ir tikai īpašniekam, kā arī īpašniekam ir tiesības vienpersoniski pieņemt ar uzņēmējdarbību saistītos lēmumus.

Individuālā komersanta reģistrēšana komercreģistrā paredz, ka uzņēmumu reģistrs lēmumu par ieraksta veikšanu komercreģistrā vai atteikumu pieņem 30 dienās no pieteikuma iesniegšanas dienas, kā arī trīs dienu laikā tiek nosūtīts lēmums personai. Ieraksts tiek veikts tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums. Uzņēmumu reģistram veicot ierakstu, tiek izsniegta nodokļu maksātājā reģistrācijas apliecība. [14]

Personālsabiedrības ir uzņēmēju vai uzņēmumu apvienība, kas izveidotas uz noslēgtā līguma pamata. Personālsabiedrības regulējums un statuss ir noteikts Komerclikumā. Personālsabiedrība ir pilnsabiedrība un komanditsabiedrība, to regulējums ir noteikts Komerclikuma IX sadaļā „Pilnsabiedrība” un X sadaļā „Komandītsabiedrība”. Komerclikums paredz, ka personālsabiedrībām nav juridiskas personas statuss. Personālsabiedrībās parasti apvienojas kādas nozares speciālisti, juristi, amatnieki vai būvuzņēmēji, piemēram, būvsabiedrības, lai apvienojot visus resursus un līdzekļus, tiktu uzbūvēts kāds liels objekts. Personālsabiedrības iedalās divos veidos: pilnsabiedrības un komandītsabiedrības.

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir uzņēmējdarbības veikšana, izmantojot kopīgu uzņēmumu, kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas jeb biedri. Pilnsabiedrības biedri ir personīgi atbildīgi par pilnsabiedrības saistībām. Par pilnsabiedrības biedru var būt fiziska vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība. Pilnsabiedrību var dibināt:

  • Uz nenoteiktu laiku;
  • Uz konkrētu termiņu;
  • Līdz konkrēta mērķa sasniegšanai.[15]

Pilnsabiedrība apvieno vairākus dalībniekus (uzņēmējus), kuri par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. [16]

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopējo uzņēmums, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri, ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Komandītsabiedrības biedru savstarpējās attiecības tiek noteiktas sabiedrības līgumā.[17]

Komandītsabiedrībā līdztekus dalībniekiem ar pilnu atbildību piedalās dalībnieki, kas savu atbildību ierobežo ar sava ieguldījuma apmēru. Komandītsabiedrībā uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri) ar mērķi veikt komercdarbību, izmantojot kopējo uzņēmuma nosaukumu. Tajā līdztekus piedalās vismaz viens sabiedrības kreditoriem ierobežo viņa ieguldījuma apmērs un personiski atbildīgie biedri ( komplementārie dalībnieki), kuru atbildība nav ierobežota.[18][19]

Būtiskākā atšķirība starp šiem diviem uzņēmējdarbības veidiem ir atbildības apmērā, ko uzņemas katrs dalībnieks. Pilnsabiedrībā katrs dalībnieks uzņemas pilnu atbildību par sabiedrībai radušajām saistībām, kā arī katram no tiem ir noteiktas vienādas tiesības, savukārt no komandītsabiedrībām, kurās ir divu veidu dalībnieki – komplementārie dalībnieki, komandīti. Komplementārie dalībnieki uzņemas pilnu atbildību par savas sabiedrības saistībām, kā arī tiem ir noteiktas pārvaldīšanas tiesības, bet komandītiem ir ierobežota atbildība, tik lielā apmērā, kā sava ieguldījuma apmērā, un tiem nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešo personu. Komandītiem sava kapitāla daļa jāiemaksā naudā, bet komplementārie dalībnieki var izvēlēties iemaksāt savu daļu ar naudu vai mantu.[20]

Likumā Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību minēts, ka zemnieku saimniecība ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi, bet zvejnieku saimniecība ir individuāls uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību, izmantojot šim nolūkam iedalītos zivju resursu limitus un zvejnieks var apsaimniekot arī zemi. Īpašnieki atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.37

Lai reģistrētu saimniecību ir nepieciešams lēmums par dibināšanu, pieteikuma veidlapas iesniegšana, valsts nodevas par reģistrēšanu un publikācijas Latvijas Vēstnesī samaksāšana. Zemnieka saimniecībai vajag vēl pašvaldības vai zemes komisijas lēmumu par zemes gabala piešķiršanu lietošanā vai notariāli apliecinātu norakstu no zemesgrāmatas akta par zemes gabala piederību. Zvejnieka saimniecībai vajag iesniegt pašvaldības lēmumu par zivju limita iedalīšanu. Jāiesniedz vēl tās personas notariāli apliecinātu paraksta paraugu, kurai saimniecībā ir piešķirtas paraksta tiesības. Zemnieka vai zvejnieka saimniecība netiek reģistrēta Komercreģistrā, bet Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un tā iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek iereģistrēta.[21]

Individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību. Ģimene atbild par uzņēmuma saistībām ar visu ģimenes kopīpašumu un atsevišķiem ģimenes uzņēmuma locekļiem piederošo mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Reģistrējot uzņēmumu, jāuzrāda, kurš no ģimenes locekļiem būs īpašnieku pārstāvis un reģistrācijas apliecība tiek izdota uz šīs personas vārda. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem savā starpā jānoslēdz dibināšanas līgums. Uzņēmums tiek reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā tiek izsniegta reģistrēšanas apliecība.[22]

Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrības var iedalīt sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrībās (AS). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Kapitālsabiedrības ir juridiskas personas, un ir uzskatāmas par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

Kapitālsabiedrības dalībnieks ir persona, ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja komerclikumā nav noteikts citādi. Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Sabiedrības dibinātājs var būt gan juridiska, gan fiziska persona, kā arī to var dibināt gan viena, gan vairākas personas. Kapitālsabiedrības dibinātāju atbildība ir ierobežota jeb īpašnieki par saistībām atbild tikai ar sabiedrībā ieguldīto kapitālu, bet ne savu personīgo mantu, finanšu līdzekļiem. Taču sabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā. [23]

Dibinot kapitālsabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

  • izstrādā un paraksta dibināšanas dokumentus;
  • izveido pārvaldes institūcijas;
  • apmaksā pamatkapitālu;
  • organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu;
  • samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī par reģistra ierakstu izsludināšanu;
  • iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu.

Pēc reģistrācijas apstiprinājuma saņemšanas, sabiedrība tiek ierakstīta komercreģistrā, un komersantam izsniedz reģistrācijas apliecību. Pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisko ieguldījumu. Mantiskā ieguldījuma priekšmets var būt ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var novērtēt naudas izteiksmē un izmantot sabiedrības komercdarbībā, šis mantiskais ieguldījums ir jānovērtē un jāiesniedz atzinums par novērtējuma rezultātiem. Mantisko ieguldījumu ar kopējo vērtību līdz 5700 euro un tā ir mazāka nekā puse un no sabiedrības pamatkapitāla, tad to var novērtēt paši dibinātaji, savukārt ja vērtība ir lielāka atzinuma par mantisko ieguldījumu sagatavošanā tiek pieaicināts vērtētājs.[24]

Kapitālsabiedrībām ir noteikts, ka grāmatvedības kārtošana ir jāveic pēc divkāršā ieraksta principa un par katru darbības gadu jāiesniedz gada pārskats. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, un tās daļas nav publiskas apgrozības objekts. Sabiedrības dibināšanai nepieciešamais minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 euro.[25] Līdz sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai pamatkapitāls ir jāapmaksā vismaz 50% apmēra, pārējā daļa ir jāapmaksā gada laikā no sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

Katra sabiedrības dalībnieka daļu skaits ir proporcionāls pamatkapitāla lielumam, visām daļām ir vienāda nominālvērtība, kas noteikta sabiedrības statūtos. Daļas sniedz dalībniekiem tiesības piedalīties peļņas sadalē (saņemt dividendes) un sabiedrības pārvaldē (balss tiesības sabiedrības kopsapulcē).[26] Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce, valde un padome. Dalībnieku sapulce lemj par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, padomes un valdes locekļu ievēlēšanu vai atsaukšanu, revidenta, kontroliera un likvidatora ievēlēšanu, atsaukšanu, grozījumu izdarīšanu statūtos, gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšanu. Dalībnieku sapulcē jāpiedalās dalībniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgajiem dalībniekiem, lai tā būtu lemttiesīga. Valde sasauc dalībnieku sapulci vismaz reizi gadā. Valde vada un pārstāv sabiedrību, un tās sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Valdes loceklis tiek ievēlēts uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Valdei ir jāiesniedz padomei vismaz reizi ceturksnī pārskats par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli.[27]

Atsevišķos gadījumos var dibināt SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks nekā minimālais pamatkapitāla lielums (2800 eiro), sākot no 1 eiro, ja sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem:

  • sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas un ne vairāk par pieci;
  • sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un ne vairāk par pieci;
  • valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;
  • persona vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro.27

Šādam sabiedrības pamatkapitālam jābūt apmaksātam naudā 100% apmērā pirms reģistrācijas. Pamatkapitāls laika gaitā ir jāpalielina līdz 2800 eiro, katru gadu 25% no peļņas jāieskaita uzņēmuma pamatkapitālā.

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas jeb akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Akciju sabiedrības akcijas var laist apgrozībā un pirkt vai pārdot fondu biržā. Akcija ir vērstpapīrs, un tā dod tiesības tās īpašniekam saņemt dividendes, likvidācijas kvotu un piedalīties sabiedrības pārvaldē atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai. Akcijas īpašnieks jeb akcionārs ir sabiedrības īpašnieks.28

Atkarībā no akciju veida tiek definētas akcionāru tiesības. Parastās akcijas dod tiesības saņemt dividendes, un nodrošina balsstiesības. Priekšrocību akcijas dod īpašas tiesības attiecībā uz dividendēm, bet tām nav balsstiesību. Personāla akcijas var iegūt tikai sabiedrības darbinieki, un tās pilnībā apmaksā sabiedrība. Šīs akcijas nedod balsstiesības, kā arī tiesības uz likvidācijas kvotu. Akciju nominālvērtība tiek noteikta statūtos, un akcijas, kas tiek laistas apgrozībā, pērk un pārdod nevis pēc to nominālvērtības, bet gan pēc akciju kursa – akcijas tirgus cenas.

Minimālais sabiedrības pamatkapitāls ir 35 000 eiro, un tas viss ir jāapmaksā pilnībā, bet pārējais pamatkapitāls, ja tas ir noteikts lielāks, jāapmaksā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.29 Sabiedrības pārvaldes institūciju veido akcionāru sapulce, padome un valde. Akcionāru sapulce lemj par gada pārskatu, peļņas izlietošanu, statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, vērtspapīru emisiju un konversiju, padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu. Padome pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, ievēl un atsauc valdes locekļus. Padomi ievēl uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem un tas sastāvā jābūt no 3 līdz 20 fiziskām personām. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura pārzina un vada sabiedrības lietas, atbilstoši likumiem un akcionāru sapulces lēmumiem, tās locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem.[28]

Pastāv gan publiskas, gan slēgtas akciju sabiedrības. Publisku sabiedrību akcijas tiek kotētas fondu biržās, slēgtu sabiedrību akcijas nav publiski pieejamas.[29]

Akciju sabiedrības reģistrēšanai nepieciešams aizpildīt pieteikuma veidlapu, uz kuras ir visu dibinātāju paraksti un tā ir notariāli apstiprināta. Kā arī nepieciešams izveidot dibināšanas līgumu un sabiedrības statūtus. [30]

Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums

Uzņēmējdarbības formu izvērtējums

Uzņēmējdarbības formas savā starpā ir diezgan atšķirīgas, katrai no tām ir savas specifiskas iezīmes. Vispiemērotākās uzņēmējdarbības formas izvēlei ir nepieciešams apzināt un izvērtēt vairākus apstākļus – kāds būs saimnieciskās darbības veids, cik lielu sākotnējo pamatkapitālu var ieguldīt, un cik lielu atbildību īpašnieks ir gatavs uzņemties utt.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība ir labākā uzņēmējdarbības forma, ja dibinātāji nevēlas riskēt ar sev piederošo īpašumu vai mantu. Taču šo uzņēmējdarbības formu dibināšana saistās ar noteikta apjoma minimālā pamatkapitāla iemaksu vēl pirms sabiedrības dibināšanas. Ja dibinātājs dot priekšroku vienpersoniskai lēmumu pieņemšanai, tad labākā uzņēmējdarbības forma būtu individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona. Savukārt, gadījumos, kad dibinātāji vēlas, lai atbildība būtu dalīta, tas vispiemērotākais uzņēmējdarbības veids ir personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā nepieciešami vismaz divi dibinātāji.

Pēc uzņēmējdarbības formu Latvijā izpētes tika veikts uzņēmējdarbības formu salīdzinājums (skat. 1.1. tabulu).

    1. tabula

Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums

 

SIA

AS

Mazkapitāla SIA

Individuālais komersants

Zemnieku saimniecība

Pilnsabiedrība

Komandīt

sabiedrība

Juridiska persona

 

Īpašnieku skaits

>1

>1

1-5 fiziskas personas

1 fiziska persona

1 vai vairākas fiziskas personas

>1

>1

Par īpašnieku var būt juridiska persona

Pamatkapitāls

>=2800 EUR

35 000

<2800 EUR

       

Īpašnieks atbild ar savu mantu

Atkarībā no veida

Atkarībā no veida

Reģistrācija

Ieraksts Komerc- reģistrā

Ieraksts Komerc- reģistrā

Ieraksts Komerc- reģistrā

Ieraksts Komerc- reģistrā

Ieraksts Uzņēmu- mu reģistrā

Ieraksts Komerc- reģistrā

Ieraksts Komerc- reģistrā

Lēmumu pieņemšana

Pieņem dalībnieku sapulce un valde

Pieņem dalībnieku sapulce un valde

Pieņem dalībnieku sapulce un valde

Lēmumus pieņem fiziskā persona viena

pati

Pieņem dalībnieku sapulce

Nepieciešama visu biedru piekrišana

Nepieciešama visu biedru (izņemot komandītu) piekrišana

Peļņas sadale

Daļu izmaksā dividendēs

Daļu izmaksā dividendēs

Daļu izmaksā dividendēs

Visa peļņa paliek īpašniekam

Visa peļņa paliek īpašniekam

Peļņa tiek sadalīta starp biedriem

Peļņa tiek sadalīta starp biedriem

Pārvalde

Dalībnieku sapulce un valde

Dalībnieku sapulce un valde

Dalībnieku sapulce un valde

Lēmumus pieņem īpašnieks vienpersoniski

Lēmumus pieņem īpašnieks vienpersoniski vai īpašniekiem savstarpēji vienojoties

Lēmumus pieņem savstarpēji vienojoties

Lēmumus pieņem savstarpēji vienojoties

Reģistrācijas valsts nodevas

150 EUR

150 EUR

20 EUR

30 EUR

30 EUR

30 EUR

30 EUR

Juridiskas personas statuss ir individuālajam uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībām un komercsabiedrībām, līdz ar to tiem ir vieglāk saņemt bankās aizdevumus. Akciju sabiedrībās ir sarežģītāks lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas process, jo lēmumu pieņemšanas procesā tiek iesaistīta akcionāru sapulce, kurā vairākumam ir jānobalso par lēmuma pieņemšanu, kas neļauj operatīvi, efektīvi un ātri reaģēt steidzamās situācijās. Kapitālsabiedrībām ir obligāta prasība, izveidot pārvaldes institūciju šādā sastāvā – valdi, citas uzņēmējdarbības formas uzņēmumiem šādas prasības netiek izvirzītas, akciju sabiedrībām obligāti nepieciešama arī valdes darbību uzraugošais orgāns – padome. Vislielākie ieguldījumi pirms uzņēmuma izveides ir nepieciešami dibinot akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Visu uzņēmējdarbības formu jaunizveidotā uzņēmuma reģistrācija jāveic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, iesniedzot attiecīgajām reģionālajām nodaļām visi pieprasītie dokumenti. Kapitālsabiedrībām jāiesniedz attiecīgais pieteikums, valdes locekļu piekrišana un dalībnieku reģistra nodalījums, kurus paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz tiem apliecina notariāli, vai komercreģistra iestādes amatpersona. Jāiesniedz dibināšanas dokumenti (statūti, dibināšanas līgums, lēmums par dibināšanu), padomes locekļu piekrišana, ja tāda ir paredzēta, bankas izziņa par pamatkapitāla apmaksu vai atzinums par mantisko ieguldījumu, valdes paziņojums par juridisko adresi. Personālsabiedrībām un IK jāiesniedz tikai aizpildīts pieteikums, kuru paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli, vai Uzņēmumu reģistra amatpersona. Visu iesniedzamo dokumentu paraugus var atrast LR Uzņēmuma reģistra mājaslapā. Zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem nepieciešams iesniegt pieteikumu, bet tam nav jābūt notariāli apstiprinātam, un tās personas notariāli apliecinātu paraksta paraugu, kurai uzņēmumā vai saimniecībā ir piešķirtas paraksta tiesības. Triju darba dienu laikā tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, par kuru arī jāmaksā valsts nodeva. Visiem komersantiem un sabiedrībām, kuras ierakstāmas LR Uzņēmumu reģistrā, obligāti pirms reģistrācijas ir jāsamaksā valsts nodeva un jāmaksā par publikācijas ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kopumā ar reģistrāciju saistītie izdevumi ir vislielākie akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, savukārt pārējām uzņēmējdarbības formām šie izdevumi ir salīdzinoši nelieli.

Vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma uzsākot komercdarbību ir individuālais komersants, jo dibinot uzņēmumu nav nepieciešams pamatkapitāls un salīdzinot ar citām uzņēmējdarbības formām dibināšanas procedūra ir daudz vieglāka. Toties dibinot uzņēmumu ir jāņem vērā saistības, jo īpašnieks atbild ar visu savu mantu. Taču, ir jāņem vērā veiktos grozījumus komerclikumā pār sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, kas nodrošina alternatīvu komercdarbības formas izvēli, jo, iespējams izdevīgāk ir dibināt mazkapitāla SIA, kuras pamatkapitāla minimālais lielums sākotnēji ir 1 euro, un pamatkapitāls tiek palielināts tālākajā uzņēmuma darbības gaitā, kā arī likvidācijas gadījumā SIA īpašnieks atbild tikai ar savu ieguldījumu sabiedrībā, tādējādi neaiztiekot savu personīgo īpašumu un mantu.

Uzņēmējdarbības formu trūkumi un priekšrocības

Lai izvērtētu katras uzņēmējdarbības formas īpatnības, tika noteiktas katras uzņēmējdarbības formas priekšrocības un trūkumi (skat 1.2.tabulu).

1.2.tabula

Uzņēmējdarbības formu priekšrocības un trūkumi

Uzņēmējdarbības veids

Priekšrocības

Trūkumi

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Uzņēmuma dibināšanai nepieciešama minimāla pirmā pamatkapitāla iemaksa;

Dalībnieki atbild tikai ar pamatkapitālā ieguldītajiem līdzekļiem, bet ne ar savu personīgo īpašumu;

Vieglāka aizgūto līdzekļu saņemšana

Sarežģītākas birokrātiskās procedūras.

Grāmatvedības kārtošana un uzskaite ir sarežģītāka.

Pārvaldes institūcija – valde.

Sarežģīta administratīvā vide

Personālsabiedrības

Nav noteikts minimālais pamatkapitāla lielums

Komandīti atbild atbilstoši sava ieguldījuma apjomā

Pilnsabiedrības biedriem likvidācijas gadījumā ir pienākums norēķināties par saistībām visiem kopā, nevis kādai atsevišķai personai vienai pašai.

Nodokļus maksā katrs sabiedrības dalībnieks par savu daļu

Salīdzinoši vienkāršs dibināšanas

process

Sabiedrības biedri atbild ar visu savu mantu

Komandītiem nav tiesības pieņemt lēmumus pašiem

Var rasties sabiedrības vadīšanas grūtības, ja pastāv atšķirīgi viedokļi starp dalībniekiem.

Peļņas sadale

Individuālais komersants

Nav noteikts pamatkapitāls

Vienkārša reģistrācija

Vienpersoniska lēmumu pieņemšana

Īpašnieks pats izvēlas kā sadalīt peļņu

Lielāka motivācija, jo uzņēmums pieder vienai personai

Vienkāršota grāmatvedības uzskaite

Drīkst nodarbināt darbiniekus

Darbības konfidencialitāte

Viegla uzņēmuma pārdošanas procedūra

Lielāks risks, jo atbild ar visu savu mantu

Ierobežota paplašināšanās iespēja

Pastāv lielāka iespēja kļūdīties, pieņemot lēmumus vienpersoniski

Grūti nodalīt personīgos līdzekļus no uzņēmuma līdzekļiem

Vāja konkurētspēja

Akciju sabiedrība

Dalībnieki atbild tikai ar pamatkapitālā ieguldītajiem līdzekļiem

Lielāku investīciju piesaiste

Lēmumu pieņemšana notiek apspriežoties ar citiem akcionāriem

Atbildība ir sadalīta uz vairākām personām

Liels pamatkapitāls un sarežģīta dibināšana

Akcionāriem ir mazāka ietekme uz sabiedrības pārvaldi

Jāveido pārvaldes institūcija – valde, padome

Peļņas sadali ietekmē akcionāru sapulces lēmums

Laikietilpīga lēmumu pieņemšana

Zemnieku un zvejnieku saimniecības

Grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā

Kā juridiskajai personai ir vieglāk saņemt

aizdevumus kredītiestādēs

Saimniecības īpašnieks pats var izlemt kā izlietot peļņu – saimniecības attīstībai vai personīgajām vajadzībām.

Jāmaksā par reģistrēšanu

Nav nepieciešams pamatkapitāls

Atbild ar visu savu mantu par saimniecības saistībām

 

Kapitālsabiedrību atbildība ir ierobežota pamatkapitāla apmērā, kas tiek uzskatīta par galveno priekšrocību šai uzņēmējdarbības formai, pārējās uzņēmējdarbības formas atbild likuma priekšā ar visu savu mantu, bet tiem nav noteikts minimālais pamatkapitāla lielums.

Zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālais uzņēmums var izvēlēties vai maksāt UIN vai IIN, un tam nav juridiskās personas statusa, kā arī jāmaksā valsts nodeva par ierakstīšanu LR Uzņēmumu reģistrā un publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums un tās personas, kurai uzņēmumā ir piešķirtas paraksta tiesības, notariāli apliecinātu paraksta paraugu. Šiem uzņēmumiem kā galvenos trūkumus var izcelt ierobežotu finanšu resursu pieejamību, jo lielākoties šāda veida uzņēmumi ir nelieli uzņēmumi, piemēram, mikrouzņēmumi, kuru rīcībā nav lielu finanšu resursu, kā arī tiem, salīdzinot ar kapitālsabiedrībām, ir vāja konkurētspēja. Taču jāizceļ tas, ka zemnieku saimniecības un individuālie komersantu darbība ir nozīmīga valsts saimnieciskajā darbībā, jo šāda veida uzņēmumi pārsvarā veic savu darbību lauku reģionos, tādējādi nodrošinot darbavietas lauku reģionos.

Akciju sabiedrības parasti ir lieli un spēcīgi uzņēmumi, kas tiek dibināti, ja plānots nodarboties ar tādu saimnieciskās darbības veidu, kam ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Emitējot jaunas akcijas, ir vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas, nekā piedāvājot daļas slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā. Galvenais akciju sabiedrību trūkums ir noteiktais lielais minimālais pamatkapitāls, kā arī dividenžu izmaksa var būt aizkavēta, ja akcionāru sapulcēs vairākums lemj par to, ka peļņa jāiegulda sabiedrības attīstībā, līdz ar to akcionārs nevar paredzēt kad un cik daudz saņems dividendes. Ja akciju sabiedrības valdē ir vairāki locekļi, tad pastāv iespējamība, ka radīsies domstarpības dažādu uzskatu dēļ, ka arī nozīmīgu lēmumu pieņemšana var prasīt ilgāku laiku, ja tie ir jāapstiprina akcionāru sapulcei.

Individuālo komersantu lielākā priekšrocība ir vienpersoniska lēmumu pieņemšana, kas ir ātrāka un efektīvāka, kā arī visa peļņa ir tikai īpašnieka rīcībā, atšķirībā no komercsabiedrībām, kur peļņa tiek sadalīta starp visiem īpašniekiem. Individuālo komersantu var dibināt fiziska persona – priekšrocība, jo uzsākot uzņēmējdarbību topošie uzņēmēji ļoti bieži sastopas ar sarežģītu dibināšanas sistēmu un juridiskas personas nepieciešamību. Tādēļ, kamēr uzņēmums atrodas bērnības stadijā un tikai sāk attīstīties ir vieglāk pārvaldīt visu dokumentāciju.

Kopumā kapitālsabiedrību galvenā priekšrocība ir atbildība, kas ierobežota ar ieguldīto pamatkapitālu. Lielākais trūkums kapitālsabiedrībām ir sarežģītāka dibināšanas kārtība, kur vajadzīgs izveidot valdi, padomi, statūtus. Otrs lielākais trūkums ir grūtāka grāmatvedības kārtošana pēc divkāršā ieraksta principa, jo kaut arī nodibinātais uzņēmums var būt pavisam mazs, īpašniekam nāksies algot profesionālu grāmatvedi.

SECINĀJUMI

  1. Latvijā tiek izšķirtas tādas uzņēmējdarbības formas kā individuālais komersants, komercsabiedrības, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības un zemnieku un zvejnieku saimniecības.
  2. Kapitālsabiedrību atbildība ir ierobežota sabiedrībā ieguldītā pamatkapitāla apmērā, kas tiek uzskatīta par galveno priekšrocību, jo pārējās uzņēmējdarbības formas par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu, taču tām nav noteikts minimālais pamatkapitāla lielums.
  3. Juridiskas personas statuss tiek piešķirts individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku saimniecībām un komercsabiedrībām, kas, savukārt, nodrošina vieglāku pieeju aizņemtajam kapitālam.
  4. Individuālo komersantu būtiskākā priekšrocība ir vienpersoniska lēmumu pieņemšana, kas nodrošina ātrāku un efektīvāku rīcību, lēmumu pieņemšanu, kā arī uzņēmuma gūtā peļņa saimnieciskās darbības rezultātā paliek tikai īpašnieka rīcībā, atšķirībā no komercsabiedrībām, kurās peļņa tiek sadalīta starp visiem īpašniekiem.
  5. Akciju sabiedrībās ir sarežģītāks un laikietilpīgāks lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas process, jo lēmumu pieņemšanas procesā piedalās akcionāru sapulce, un tikai tad, ja tās vairākums nobalso par lēmuma pieņemšanu, tas tiek pieņemts, kas, savukārt, neļauj uzņēmuma vadībai operatīvi un efektīgi reaģēt ārkārtas situācijās.
  6. Kapitālsabiedrību izveidē obligāta prasība ir izveidot pārvaldes institūciju – valdi, kā arī akciju sabiedrībām papildus tiek noteikta prasība izveidot valdes darbību uzraugošo orgānu – padomi.
  7. Uzņēmuma reģistrēšanai Latvijas uzņēmumu reģistrā nepieciešams iesniegt aizpildītu pieteikuma veidlapu, kapitālsabiedrībām – dibināšanas dokumentus, parakstītus ar elektronisko parakstu vai notariāli apstiprinātu parakstu, un jāsamaksā par publikāciju „Latvijas vēstnesī” un obligātā valsts nodeva.
  8. Vislielākie ieguldījumi jauna uzņēmuma dibināšanas procesā ir nepieciešami izveidojot akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI

Abizāre V. Uzņēmējdarbības pamati. Mācību palīglīdzeklis. Ozolnieki: Jēkabpils agrobiznesa koledža, 2003. 25.-26.lpp. Pieejams: http://www.llkc.lv/upload_file/400445/uznemejdarbiba.pdf

Bikse V. Uzņēmējspējas, to veidošana globalizācijas procesu ietekmē. Latvijas Universitātes raksti. Ekonomika, II. 659.sējums, 2003. 8. lpp.

Ceļvedis jaunajiem uzņēmējiem. Rīga: Rīgas Ekonomikas augstskola, 2011. 20.lpp. Pieejams: http://www.jaunaisuznemejs.lv/wp-content/uploads/2014/09/Celvedis-jaunajiem- uznemejiem.pdf

Didenko K., Vasiļjeva L., Ovčiņņikova I. Uzņēmējdarbības ekonomika. Mācību līdzeklis. Rīga: RTU izdevniecība, 2011. 11.lpp. Pieejams: http://ievf.rtu.lv/component/option,com_docman/task,doc_view/gid,1803/lang,lv/

Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

Saksonova, S. Ievads komercdarbībā. Pieejams: https://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19891&chapterid=4228

Uzņēmumu Reģistrs. 2021. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/

Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

Latvijas vēstnesis. 2001. 28.decembris, Nr.188. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/56945-komerclikuma-speka-stasanas-kartibas-likums

Likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 6/7, 13.02.1992. https://likumi.lv/ta/id/72428

Pelše G., Ruperte I. Mazā biznesa kurss. Rīga, Apgāds “Jumava”, 2009. 50.lpp.

Rokasgrāmata biznesa iesācējiem. Rīga: Deabaltika, 2012. 18. lpp. Pieejama: http://www.latgale.lv/lg/files/download?id=2087

Rurāne, M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2002.

  1. Bikse V. Uzņēmējspējas, to veidošana globalizācijas procesu ietekmē. Latvijas Universitātes raksti. Ekonomika, II. 659.sējums, 2003. 8. lpp.

  2. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

  3. Latvijas vēstnesis. 2001. 28.decembris, Nr.188. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/56945-komerclikuma-speka-stasanas-kartibas-likums

  4. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  5. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  6. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

  7. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

  8. Pelše G., Ruperte I. Mazā biznesa kurss. Rīga, Apgāds “Jumava”, 2009. 50.lpp.

  9. Rurāne M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2002. 8.lpp.

  10. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

  11. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati. Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Mācību pamatlīdzeklis, Ozolnieki, 2003. Pieejams: http://pt.edu.lv/pt/inf/uznemejdarbibas_pamati.pdf

  12. Uzņēmumu Reģistrs. Individuālais Komersants. 2021. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/individualais-komersants/

  13. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  14. Ceļvedis jaunajiem uzņēmējiem. Rīga: Rīgas Ekonomikas augstskola, 2011. 20.lpp. Pieejams: http://www.jaunaisuznemejs.lv/wp-content/uploads/2014/09/Celvedis-jaunajiem- uznemejiem.pdf

  15. Uzņēmumu Reģistrs. Pilnsabiedrība. 2021. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/pilnsabiedriba/

  16. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  17. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  18. Saksonova, S. Ievads komercdarbībā. Pieejams: https://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19891&chapterid=4228

  19. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  20. Didenko K., Vasiļjeva L., Ovčiņņikova I. Uzņēmējdarbības ekonomika. Mācību līdzeklis. Rīga: RTU izdevniecība, 2011. 11.lpp. Pieejams: http://ievf.rtu.lv/component/option,com_docman/task,doc_view/gid,1803/lang,lv/

  21. Likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 6/7, 13.02.1992. https://likumi.lv/ta/id/72428

  22. Rokasgrāmata biznesa iesācējiem. Rīga: Deabaltika, 2012. 18. lpp. Pieejama: http://www.latgale.lv/lg/files/download?id=2087

  23. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  24. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  25. Uzņēmumu Reģistrs. SIA. 2021. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/sia/

  26. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  27. Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490

  28. Abizāre V. Uzņēmējdarbības pamati. Mācību palīglīdzeklis. Ozolnieki: Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 2003. 25.-26.lpp. Pieejams: http://www.llkc.lv/upload_file/400445/uznemejdarbiba.pdf

  29. Pelše G., Ruperte I. Mazā biznesa kurss. Rīga, Apgāds “Jumava”, 2009. 65.lpp.

  30. Uzņēmumu Reģistrs. Akciju Sabiedrība. 2021. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/akciju-sabiedriba/

Citi darbi šajā kategorijā

Valsts uzdevumi un funkcijas. 39.v.

Valsts uzdevums – pienākums, kurš jāveic valstij Valsts funkcija – darbība, ar kuru tiek veikts kāds konkrēts valsts uzdevums. Lielākā daļa par valsts uzdevumiem atzīst:

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.