Viedokļu sadursmes Latvijas Republikas Satversmes tapšanas laikā (Valsts prezidenta institūts, referendumi, streiki, tiesnešu pilnvaru termiņš un Latgales jautājums).

Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas deva skaidrojumu, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai un Latvijas Satversmes izstrādāšanai, tomēr šis normatīvais akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. 1920.g. Satversmes sapulces pamatuzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi. Visplašākās debates izraisīja Valsts prezidenta institūts un tautas nobalsošanas jautājums. Satversmes komisija paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidentam būtu tiesības atlaist Tautas padomi, tiesības aicināt Ministru prezidentu, lai sastādītu valdību, turklāt darbības uzsākšanai bija nepieciešama likumdevēja varas uzticības uzteikšana. Tik plašas pilnvaras neapmierināja lielāko daļu deputātu. Valsts prezidents idejiski ir monarha tiesību mantinieks, un tādēļ demokrātiskā valstī nav pieņemams. Satversmes Sapulces debatēs izveidojās divi viedokļi:

  • Valsts Prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja pienākumus pilda viena un tā pati persona, šīs personas ievēlēšana ir atkarīga no Saeimas;
  • Tautas vēlēts Valsts prezidents ar tiesībām atlaist Saeimu. Nevienam no uzskatiem nebija izteikta pārākuma, līdz ar to visu izšķīra mazās partijas. Sociāldemokrātu elastīgums saistībā ar viedokļu maiņu nonāca pie slēdziena, ka Valsts prezidentu ievēl Saeima uz trim gadiem, šāda Saeimas vēlēta prezidenta institūta formulējumu iekļāva LR Satversmē. Tā kā tautas vēlēta prezidenta institūts tika noraidīts, Saeimas vēlētam prezidentam netika dotas tiesības vienpersoniski atlaist Saeimu, taču piešķirtas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. 1933.g. Zemnieku Savienība iesniedza Saeimai Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projektu pat Tautas vēlēta Prezidenta institūtu, kuram dotas plašas pilnvaras. Ideju dedzīgi atbalstīja Kārlis Ulmanis, kurš uzskatīja, ka jāpanāk grozījumi – samazināt Saeimas deputātu skaitu, palielināt prezidenta pilnvaras. Projektā bija paredzēts, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās uz pieciem gadiem, ievērojams pilnvaru pieaugums. Ja tiktu pieņemts šāds likumprojekts, Latvija no parlamentāras republikas kļūtu par prezidentālu republiku izteiktā formā, līdz ar to būtu zaudējusi 1922.g. LR Satversmi. Piektās Saeimas sēdē 1933.g. tika paziņota LR Satversmes darbības atjaunošana pilnā apjomā, ierosinot, izdarīt nelielus grozījumus: 1)Prezidentu uz trijiem gadiem ievelē nevis Saeima, bet gan Latvijas pilsoņi;
  • pirms termiņa no amata viņu var atcelt vienīgi tauta ar nobalsošanu;
  • jāpaplašina viņa pilnvaras likumu parakstīšanā un visai tautai svarīgu lēmumu pieņemšanā.

Citi darbi šajā kategorijā

Argumentētā eseja “Dzīves mirkļi”

Ikviena cilvēka dzīves ceļā tiek piedzīvoti neskaitāmi mirkļi – prieki, bēdas, pārbaudījumi, uzvaras un sakāves mirkļi. Šie mirkļi var būt nelieli pārdzīvojumi vai lieli notikumi,

 Anglicismi latviešu valodā

Ievads Gan Satversme, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos ir uzsvērta latviešu valodas nozīme. Nacionālā attīstības plānā latviešu valoda tiek raksturota kā “būtisks resurss indivīda

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.