Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas deva skaidrojumu, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai un Latvijas Satversmes izstrādāšanai, tomēr šis normatīvais akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. 1920.g. Satversmes sapulces pamatuzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi. Visplašākās debates izraisīja Valsts prezidenta institūts un tautas nobalsošanas jautājums. Satversmes komisija paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidentam būtu tiesības atlaist Tautas padomi, tiesības aicināt Ministru prezidentu, lai sastādītu valdību, turklāt darbības uzsākšanai bija nepieciešama likumdevēja varas uzticības uzteikšana. Tik plašas pilnvaras neapmierināja lielāko daļu deputātu. Valsts prezidents idejiski ir monarha tiesību mantinieks, un tādēļ demokrātiskā valstī nav pieņemams. Satversmes Sapulces...