Viesnīcās iecienītu maize veidu raksturojums.

Viesnīcās iecienītu maize veidu raksturojums

Maize un tās izstrādājumi

Maize, kas cepta no miltiem, ūdens un rauga, vidēji satur 34-47% ūdens, 6-8% olbaltumu, aptuveni 1% tauku, 42-52% ogļhidrātu, 1-2% minerālvielu un samērā daudz B1, B2 un PP vitamīna. Vārāmais sāls maizē ir 1,5-2,0%. Maizes sastāvs ir dažāds atkarībā no izmantotajiem miltiem un papildizejvielām – cukura, taukvielām, piena, olām, rozīnēm, garšvielām u.c.

Kviešu maizi cep 230-240 grādu temperatūrā (pēc Celsija), rudzu maizi – 270-280 grādu temperatūrā. Cepšanas laikā mīklas masa samazinās. Nocepums ir starpība starp izceptās maizes un mīklas masu procentos. Vidēji tas sasniedz 6-14%. Nocepums rodas ūdens, etilspirta un citu gaistošo vielu iztvaikošanas dēļ.

Maizes cepšanas laikā rodas brūna garoza. Tā veidojas Meilarda (Maillarda) reakcijas rezultātā: komplicētā procesā kondensējas ogļhidrāti un aminoskābes, pēc tam rodas huminskābi saturošs brūnas krāsas melanoidīns un gaistoši aromātiski savienojumi. Meilarda reakcijā radušos cukuru un olbaltumu savienojumus cilvēka gremošanas fermenti nevar sašķelt. Tiek bloķēta neaizstājamās aminoskābes – lizīna uzsūkšanās. Meilarda reakcijas piešķir aromātu maizei, sausiņiem, alum, grauzdētām kafijas pupiņām, ceptiem kartupeļiem, ceptai gaļai un zivīm.[1]

Maizes tapšana

Maizes gatavošana sākas ar izejvielu (miltu, cukura, pilnpiena pulvera, rauga, iesala, ķimenēm, sāls u.c.) saņemšanu un izvietošanu noliktavā. Droši vien jums ir gadījies satikt specializētas mašīnas ar dzirnavu nosaukumu – tajās ved miltus, no kuriem tiek cepti dažādi maizes izstrādājumi. No mašīnu cisternām milti tiek pārsūknēti speciālās tvertnēs, kuras atrodas atsevišķā telpā un atgādina torni.

Visas pārējās izejvielas izvietotas uz plauktiem noliktavas telpā. Katrai izejvielai paredzēta sava vieta. Te nokļūšanu maizes mīklā (atkarībā no receptūras) gaida cukurs, sāls, sausais pilnpiena pulveris, raugs, taukvielas u.c.

Katrai maizes šķirnei ir sava recepte. Tajā uzskaitītas visas nepieciešamās izejvielas un to pievienošanas secība. Mūsdienās šis process notiek automātiski. Baltmaizes ražošanai ir nepieciešami augstākās kvalitātes baltie kviešu milti, dzeramais ūdens, maizes raugs, nedaudz cukura un taukvielu, garšas uzlabošanai pievieno sāli, un var pievienot arī sauso pilnpiena pulveri, kurš pilnveidos maizes garšu un aromātu.

Baltmaizes jeb kviešu maizes mīcīšanai izmanto speciālu mīklas mīcīšanas mašīnu, kura aprīkota ar spēcīgu divkāršu spirāli. Kviešu mīkla tiek mīcīta intensīvi: sākumā lēnā režīmā, kamēr sastāvdaļas sajaucas, bet pēdējās minūtēs mašīna pārslēdzas uz ātro režīmu. Piecas minūtes, un mīkla ir gatava.

Balto maizi cep tuneļveida krāsnī. Pašā cepšanas sākumā baltmaizes kukulīšiem nepieciešams daudz tvaika. Tas palīdz strauji uzkarsēt mīklu, lai mīklas sagatave vēl palielinātos apjomā un gatavie kukulīši būtu mīksti.

Baltmaizes cepšanas laiks nav pārāk ilgs – jau pēc 18-19 minūtēm no krāsns parādās gatavie kukulīši ar zeltainu un kraukšķīgu garoziņu. Vēl mirklis, un speciāls transportieris karstos un smaržīgos kukuļus nogādā dzesēšanas tornī. Tā ir īpaša ierīce, kurā klaipi tiek pakāpeniski atdzesēti. Dzesēšanas tornī maizīte ceļo augšup un lejup pusotru stundu, bet pēc tam dodas tālāk – uz sagriešanas mašīnu un iepakošanu.

Rudzu maizes cepšana ir īsta māksla – tas ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, kas prasa rūpību un uzmanību. Katram cepējam ir savi slepenie knifi, kas viņa cepto rudzu maizīti padara īpašu un atšķirīgu no citām.

Rudzu maizes galvenās sastāvdaļas ir milti, ieraugs, iesals, ūdens, ķimenes un sāls.[2]

Maizes enerģētiskā vērtība

Ar maizi mēs uzņemam karbohidrātus, kas ir neaizstājams enerģijas avots. Tie enerģiju ģenerē lēnāk un mūsu aktivitāti saglabā ilgāk. Maize satur daudzas organismam nepieciešamās vielas, vitamīnus un minerālus. Pēdējie zinātniskie pētījumi liecina, ka apmēram trešo daļu no visas enerģijas vajadzētu uzņemt tieši no maizes, miltu un graudu izstrādājumiem. Vērtīgāka ir maize, kas gatavota no tumšajiem, rupjā maluma miltiem vai drupinātiem graudiem.

Balastvielas, ko satur maize palīdz izsargāties no daudzām slimībām. Ir pierādīts, ka tās pat aizkavē saslimšanu ar vēzi. Precīzs balastvielu darbības mehānisms vēl nav izpētīts, taču apstiprinājums tam jau ir gūts.

Gandrīz katrai no maizes šķirnēm piemīt savas ārstnieciskās īpašības.

Tiem, kam ir problēmas ar pārāk augstu holesterīna daudzumu asinīs, ieteicama Mūsu ierastais uzturs ir pārāk trekns un pārsaldināts. Tādas barības kaitīgie vielmaiņas produkti netiek izvadīti no organisma, bet noslāņojas uz zarnu sieniņām. Klijas organismā darbojas kā suka, attīrot gremošanas traktu no kaitīgiem vielmaiņas produktiem, kas noslāņojas uz zarnu sieniņām.

Lielākā daļa pārtikas piedevu tiek lietotas jau simtiem gadu. Tās lielākoties ir dabiskas, jo tiek gatavotas no dzīvnieku vai augu valsts radītiem izejmateriāliem. Lai maize būtu laba un garšīga, viena no populārākajām piedevām maizes un maizes izstrādājumu cepšanai vienmēr ir bijis cepšanas pulveris, kura sastāvā ir askorbīnskābe. To ļoti bieži lieto arī mājās.[3]

Viesnīcā iecienītu maizes veidi

Bagete

Viena no populārākajām no Francijas nākušajām maizēm, kas pie mums tik plaši tiek izmantota, piemēram, lašmaizīšu pagatavošanai. Bagete fantastiski garšo kopā ar sviestu, ievārījumu, šokolādi vai vienkārši apceptu ar sasmalcinātu ķiploku un olīveļļas triepieniem.

Franči šādu garu baltmaizi radījuši, jo tās forma liek tai maizes krāsnīs ātrāk izcepties. Bagetei ir kraukšķīga, viegli apbrūnējusi garoziņa, bet tā ir ļoti mīksta un gaisīga vidū. No lielākām (vai īsām) bagetēm izdosies pagatavot vienreizējas sviestmaizes piknikiem, vidū liekot salātlapu, šķiņķi, sieru, sīpolus un citas iekārotas sastāvdaļas, apakšā paziežot sviestu, sinepes vai majonēzi.[4]

Kruasāns

Neapšaubāmi, kruasānu var saukt par Francijas leģendu, zvaigžņotās franču virtuves spilgtāko zvaigzni, kura popularitāte sniedzas ārpus Francijas robežām. Croissant tulkojumā no franču valodas nozīmē ”pusmēness”, un patiešām tas atgādina radziņu vai pusmēnesi. Tradicionāli to gatavo no kārtainās rauga mīklas ar lielu sviesta daudzumu, un, jo vairāk sviesta konditors iestrādā kruasāna mīklā, jo perfektāks tas sanāk. Kraukšķīgu, ar daudzām plānām kārtiņām kruasānu pasniedz brokastīs pie kafijas vai karstas šokolādes. Bet ne visi kruasāni, ko mums pasniedz, ir tik labi. Kāpēc?

Kruasāns ir Francijas simbols, tāpat kā foie gras, austeres, franču vīns un trīs musketieri, tomēr interesanti, ka tas ir cēlies Austrijā. 17. gadsimtā bija karš starp Osmaņu un Austroungārijas impērijām, un osmaņu armija ielenca Vīni. Austriešu armijai izdevās atbrīvot pilsētu no ienaidniekiem. Leģenda vēsta, ka naktī maiznieki, kas tobrīd gatavojās nākamajai dienai un cepa maizi un bulciņas, sadzirdēja, ka turki rok tuneli zem pilsētas mūriem, lai nepamanīti tiktu pilsētā. Viņi brīdināja pilsētas sargus, un turkiem neizdevās iekarot Vīni. Par godu šim notikumam Vīnes maiznieks Pīters Vendlers izveidoja bulciņu, kam bija pusmēness forma, un tādējādi izsmēja vienu no galvenajiem islāma simboliem, kas bija attēlots arī uz turku karoga. Toreizējam kruasānam jeb Kipferl ar tā pēcteci kopīga bija tikai forma, bet ne saturs – tā bija parasta bulciņa no maizes mīklas.

Tālākā notikumu attīstība ir pretrunīga. Pēc vienas versijas, 1770. gadā Austrijas imperatora meita Marija Antuanete apprecējās ar Francijas imperatoru Ludviķi XVI. Dodoties uz jaunu mājvietu, topošā karaliene paņēma līdzi visu dārgāko un labāko, tai skaitā arī savas mīļākās bulciņas. Pēc citas versijas, austriešu konditors Augusts Cangs 1839. gadā atvēra Vīnes konditoreju Parīzē, kur piedāvāja austriešu saldo sortimentu, arī Kipferl. Kā notika patiesībā, tagad vairs grūti pateikt, bet tā vai citādi, pārvarot Alpu kalnus, daudzas zemes un vairākus simtus kilometru, kruasāni tika līdz savai jaunajai dzimtenei, lai kļūtu par vienu no pasaules slavenākajiem Francijas konditorejas simboliem.

Tieši franču maiznieki padarīja kruasānu par kruasānu, ko mēs tagad pazīstam. Viņi uzlaboja recepti, aizvietojot briošas veida mīklu ar kārtaino mīklu ar lielu sviesta daudzumu starp plānām mīklas kārtām. Lai dažādotu piedāvājumu, maiznieki izdomāja dažādas kruasānu variācijas: ar krēmu, šokolādi, marmelādi, rozīnēm, sieru vai šķiņķi. Tomēr visklasiskākais ir nepievienojot neko.

Franču izcelsmes kruasānam ir līdzinieki citās zemēs. Tā, piemēram, Šveices vāciski runājošajā daļā kruasānus pazīst kā Gipfel (tulkojumā no vācu valodas ”kalna virsotne”). Tie ir vieglāki un kraukšķīgāki nekā to franču radinieki. Turklāt Gipfel piedāvājums ir visnotaļ plašs:

Laugengipfel – sodas kruasāns. Šādu kruasānu pirms cepšanas apvāra karstā sodas šķīdumā, piešķirot kruasānam īpatnēju garšu un skaistu garoziņu;

Buttergipfel – sviesta kruasāns ar lielāku sviesta daudzumu;

Vollkorngipfel – kruasāns no pilngraudu miltiem, apbērts ar sēkliņām.

Un vēl daudzi un dažādi Gipfel veidi – saldi, ar šokolādi, riekstiem, pūdercukuru vai sāļajiem pildījumiem.

Itālijas dienvidos un vidienē kruasānus sauc par cornetto (tiesa, tā itāļi apzīmē arī saldējumu vafelē), bet ziemeļos par brioche (līdzīgi kā franču brioša maize). Atšķirībā no franču kruasāniem itāļu cornetto ir saldāki un biezāki, vairāk līdzinās rauga maizītēm. Itāļi ir ļoti iecienījuši pildītus cornetto: ar džemu, vārīto vai šokolādes krēmu. Viena no itāļu specialitātēm ir nakts kruasāni mezzanotte. Milzīgi, maizes klaipa lielumā, pildīti ar vārīto krēmu un apbērti ar pūdercukuru, tie gaida izsalkušos jauniešus, kas devušies nakts izklaidēs. Līdz pat agram rītam tos var iegādāties maiznīcās, kas neaizver savas durvis arī naktīs, bet no rīta pircējus sagaida jau svaigi izcepti normāla lieluma cornetto.

Latīņamerikas valstīs kruasānus dēvē par medialuna, kas atkal nozīmē ”pusmēness”, bet šoreiz spāņu valodā. Parasti medialuna pārklāj ar saldu glazūru, bet eksistē arī sāļais variants medialuna da grasa – kruasāns ar speķi.[5]

Krostīni

Brusketas miniversijas – arī grilētas un ar ķiploku ieziestas, viegli pārslacītas ar olīveļļu, pipariem un sāli; tās var ēst vienas pašas vai, tāpat kā brusketas gadījumā, papildināt ar kādu no minētajiem gardumiem. [6]

Čabata

Ļoti bieži šo maizi sauc par ciabattu, bet latviski tā tiek saukta par čabatu jeb čību.

Oriģinālā to taisa no baltajiem miltiem, bet mūsdienās plaši pieejams arī veselīgākās brūnās un pat pilngraudu čabatas (pēdējā pēc garšas gan nav diez ko laba).

Šī ir, iespējams, visizplatītākā itāļu maize pasaulē, arī Latvijā nopērkama pat mazākajos veikalos. Taču itāļi paši to ikdienā nemaz tik daudz neēd – viņi dod priekšroku pastai, bez kuras gan nespēj iztikt ne pāris dienu.

Jāatzīst, ka mūsu veikalos nopērkamās čabatas ir garšīgākas, jo vieglākas, gaisīgākas. Itāļu oriģināls ir tāds vairāk kožams, iespējams, atšķirībā slēpjas izmantotajos miltos – itāļi lieto cieto kviešu šķirņu miltus atšķirība ir lielrūpnieku receptēs – mūsdienās vairākums čabatu netiek ceptas uz vietas maiznīcās, bet gan no saldētās mīklas kukulīšiem. [7]

Panīni

Tā tiek saukta dubultā sviestmaize, ko noteikti var nopirkt ikvienā lidostā. Visbiežāk tai izmanto čabatu, ko pārgriež gareniski uz pusēm un piepilda ar visu, ko sirds kāro, piemēram, starp divām rikām ir iespiestas kaltēta šķiņķa un mocarellas siera šķēles. Tas ir tradicionālais pildījums, taču sastopamas arī citas versijas. [8]

Brusketa

Itālijā viena no izplatītākajām uzkodām ir brusketa ar tomātiem. Būtībā tas ir baltmaizes grauzdiņš ar tomātiem, ķiploku, baziliku, olīveļļu. Un tas ir ļoti garšīgi. Ja tas ir Itālijā, tad tas liekas ļoti smalki. Tāpēc jūs mājās arī varat izdarīt tā, lai ir ļoti smalki, kā Itālijā. Mums ir tik laba maize, tik labi tomāti, tik labi ķiploki un tik labi zaļumi! Un tik bagāta fantāzija! Bet mūsu restorānos es neesmu īpaši bieži ēdienkartē redzējusi piedāvājumā tomātmaizes. Žēl. Daudzi vienkārši ēdieni ir nepelnīti atstāti novārtā. Nu tad te pāris idejas mājas tomātmaizēm. Vai brusketām.

– Maize var būt gan baltmaize, gan sēklu maize, gan rupjmaize, gan grauzdēta maize apcepta cepeškrāsnī, gan baltmaizes grauzdiņš no tostera.

– Uz maizes uzlej nedaudz extra virgin olīveļļu un liek tomātu salātus.

Tomāti smalki jāsagriež mazos kubiņos. Ja gribat smalki un nav žēl, variet atdalīt sēklas un neizmantot. Variet arī nomizot. Bet man žēl atdalīt visu garšīgo, tāpēc man vienmēr iet ar miziņām un sēkliņām. Te, lūk, varianti:

– tomāts, sasmalcināta ķiploka daiviņa, baziliks, sāls, pipari, olīveļļa

– tomāts, sasmalcināts ķiploks, pētersīlis, sāls, pipari, olīveļļa

– tomāts, sasmalcinātas dilles, sāls, piapari, olīveļļa

– tomāts, sasmalcināti loki vai sarkanie sīpoli, vai parastie sīpoli, vai puravs, sāls, pipari, olīveļļa

– tomāts, sasmalcināta rukola, sāls, pipari, olīveļļa

– tomāts, oregāno, sāls, pipari, olīveļļa

Viss ir ļoti vienāds un līdzīgs. Skatieties, kas jums ir pieejams un to arī izmantojiet. Var arī samiksēt smalki sagrieztu tomātu ar smalki sagrieztu gurķi un zaļumiem.[9]

Grisīni

Šīs maizes standziņas nākušas no skaistās Turīnas, bet, kā vēsta leģenda, – to rašanās iemesls ir krietni pragmatiskāks: pāri palikusi picas mīkla, ko kāds atjautīgs pavārds izrullējis un sagriezis šaurās un garās sloksnītēs. Grisīni (grissini) gatavo no pavisam vienkāršas mīklas: “milti + ūdens + sāls + sausais raugs = olīveļļa”, bet tai var likt klāt arī garšaugus, sēkliņas, piemēram, sezamu, sviestu, sierus, olīvas vai pat šķiņķi. Itāļu restorānos vienmēr pirms ēšanas tiks pasniegtas šīs standziņas. Vienkāršākos iestādījumos tās būs industrializēti safasētas pa divām papīra tūtā, smalkākos – pašu ceptas.

Grisīni ir mērcami pesto, olīveļļā – vēl labāk: olīveļļas un balzametiķa maisījumā – vai citā mērcē, tiem var piekost klāt kādu smalku šķiņķi vai mīkstāku sieru, bet tikpat labi grauzt vienus pašus.[10]

Fokača

Fokača ir ļoti sātīga maize, ko var izmantot arī kā atsevišķu ēdienu. Fokaču mēdz pasniegt kā uzkodu vai piedevu pie zupām, salātiem, bieži vien to izmanto arī kā picas pamatni. Šī recepte nākusi no Itālijas dienvidiem. Tā īpaša ar to, ka maizīte ir sevišķi kraukšķīga un vienlaikus maiga, un tieši Itālijas dienvidos ceptajai fokačai mēdz likt klāt kartupeļus. Vispār fokačas mīkla ir diezgan līdzīga picas mīklai.[11]

Pita

Pita (grieķu: πίτα) ir maizes paveids, plaši izplatīts Vidusjūras piekrastē, Balkānos un Tuvajos Austrumos. Gatavo no raudzētas kviešu miltu mīklas, cep tandira tipa krāsnīs kā plāceņus 15—20 cm diametrā. Ēd, mērcējot to pamatēdienā, vai ietinot zaļumus un piedevas. Arābu paveida pitu, kurai, cepot, vidū veidojas gāzes burbulis, izmanto ātro uzkodu pagatavošanai, to pildot ar gaļu vai felāfeli un dārzeņiem. Pita tiek uzskatīta par vienu no senākajiem maizes veidiem, kas lietota jau Senajā Grieķijā un minēta Vecajā Derībā.[12]

Lavašs

Lavašs ir maizes paveids, plaši izplatīts galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā. Gatavo no neraudzētas kviešu miltu mīklas, to izrullējot 2—5 mm plānā plācenī. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Lavašu izgatavo vai nu apaļu vai garenu 90—110 cm garumā un 40—50 cm platumā un svarā līdz 250 g. Izžūstot gaisā, tas strauji sacietē un tādā stāvoklī var tikt uzglabāts līdz pat gadam. Lieto galvenokārt ar tajā ietītiem zaļumiem un sieru.

Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.[13]

  1. Zariņš Z., Neimane L. “Uztura mācība.” Piektais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2009.gads. 464lpp.

  2. Kā top maize? [tiešsaite] Pieejams: http://www.maiznieks.lv/lv/par-maizi/ka-top-maize. Apskatīts 22.10.2016.

  3. Klijas? Ļoti veselīgi! [tiešsaite] Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/klijas-koti-veseligi/294995. Apskatīts 23.10.2016.

  4. Bagete. [tiešsaite]

  5. Franču leģendas Eiropas turneja. Kruasāns. [tiešsaite] Pieejams: http://www.delfi.lv/archive/francu-legendas-eiropas-turneja-kruasans.d?id=42783014. Apskatīts 24.10.2016.

  6. Dienas ēdieni. Nr19. 19.10.2016.

  7. Dienas ēdieni. Nr19. 19.10.2016.

  8. Turpat

  9. Brusketa ar tomātiem jeb tomātmaize. [tiešsaite] Pieejams: https://kristinesreceptes.lv/2013/09/07/brusketa-ar-tomatiem-jeb-tomatmaize/. Apskatīts 24.10.2016.

  10. Dienas ēdieni. Nr19. 19.10.2016.

  11. Kraukšķīgā itāļu maize fokača. [tiešsaite] Pieejams: https://www.rimi.lv/receptes-un-produkti/receptes/maize/krauksk-i-ga-ita-l-u-maize-fokac-a.html. Apskatīts 25.10.2016.

  12. Pita. [tiešsaite] Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Pita. Apskatīts 25.10.2016.

  13. Lavašs. [tiešsaite] Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lava%C5%A1s. Apskatīts 25.10.2016.

Citi darbi šajā kategorijā

Viedie materiāli

Ievads Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un mērķtiecīgāk, cilvēku vajadzības un pieprasījums produktu/pakalpojumu unikalitātei, produktivitātei un izmantošanai kļūst arvien kompleksāks, daudzdimensionālāks. Tas

Sociāli emocionālā mācīšanās skolās

Pedagogi, vecāki un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka izglītībā jākoncentrējas uz būtisku sociālo un emocionālo spēju atbalstīšanu, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi orientēties pasaulē. Šis plašais

Saudzezim dabu

Ievads Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir attīstīt izziņas interesi par mācību priekšmetu. Šo interesi var veicināt, izmantojot dažādas klases un ārpusklases aktivitātes. Spēļu uzdevumi

Iegūstiet piekļuvi visiem +5000 izpildītiem mācību darbiem.

Par 9.90 € jūs varat:
– Pārskatīt visas mūsu arhīvā pieejamās lapas.
– Lejuplādēt jebkurus 10 failus.

Piekļuve būs aktīva 24 stundas.

Jūs varat veikt maksājumu ar jebkuru bankas karti.

Majasdarbs.lv

Vai vēlies pasūtīt mācību darbu?

Cookie

Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes – tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai, kā arī iespējamai saziņai, ja kādā no lapā aizpildāmajām formām norādīsiet savu kontaktinformāciju.